Lai izbaudītu klasiskās slinka verga brīvdienas - neko nedarīt, rīt kilogramiem nēģmaizītes, dzert sulu un lasīt vieglu beletristiku (nu to, kuru izrauj pāris stundās "pirms gulētiešanas", bet otru reizi nelasīsi nemūžam) paņēmu ciema bibliotēkā kaut kāda Nesa grāmatiņu "Nazis, ko neatlaist". Bibliotēkas tante ieteica kā "tikpat interesanta kā Bada spēles!" (dzirdēts, ka mazām meitenītēm aš kulta romāns pēc Krēslas sērijas). Tiku galā ar kādām 2/3, bet tad ielidināju stūrī.
Galvenais varonis ir neglābjams idiots! Nu labi, saprotu, ka arī par garlaicīgu un ikdienišķu ikdienas pilsoni kaut ko var uzrakstīt, eksperimentējot ar viņa iekšējās pasaules smeldzi (kā zinām, par savas personas unikalitātes trūkumu cilvēces vēsturē neviens vēl nav sūdzējies) uz daudz interesantākās apkārtējās pasaules fona. Taču tad tam fonam jābūt aizraujošam un interesantam. Ja nē, tad jāraksta par varoni, kas sižetu vērpj pats un ir interesants tieši ar to, ka ir triksters un kādā ziņā galvas tiesu pārāks par apkārtējiem. Konkrētajā daiļdarbā sižets ir primitīvs kā pieckapeika un daudzkār fantastikā apzelēts, taču gana saistoši uzrakstīts. Tomēr vienīgais negaidītības elements ir galvenais pozitīvais varonis - kādus sūdus atkal savārīs? - kurš, ir ne tikai "cilvēks, kam nekas cilvēcisks nav svešs", bet pat izteikti gļēvs ar vieglām debilitātes iezīmēm, kas kopā ar hipertrofētu paštaisnumu (nu ok, it kā šim tur 13 gadi - neviens tīnis ar saprātu un spēju sadarboties neizceļas, - taču pēc scenārija viņam jābūt, kā jau izdzīvotāju vidē augušam, daudz mazāk infantīlam) rada situāciju, kad jau lasi, nejūtot pret viņu ne mazākās simpātijas, un vairāk prātojot par to, uz cik grābekļiem jāuzkāpj lai saprastu, ka nevajag kāpt uz tā verķa ar kāju? (Principā galvenajam varonim vajadzētu mirt jau kādā otrajā nodaļā, taču autōrs viņu izvelk kā deus ex machina no visbezcerīgākajām situācijām, kuras šis ģenerē ik pārlappusi, tb kā jau dzeltenās beletristikas vislētākajā galā - galvenais pozitīvais varonis būs dzīvs un lasītāju kaitinās visu seriālu.) Vārdu sakot, galvenais varonis ar visām savām īpašībām un pārliecībām ir tāds, ar kādu kopā neviens vienā sasaitē kalnos nekāptu un nevēlētos, lai postapokaliptiskā pasaulē šāds indivīds būtu tuvumā, pakļaujot briesmām visus sev apkārt esošos.

( ... )