1622. gada 13. jūnijā Daugavā iebrauca milzīga Zviedrijas flote, ar kuru ieradās pats Viņa Mājestāte Gustavs II Ādolfs (1594.-1632.) ar palīgspēkiem, lai beidzot panāktu lūzumu poļu-zviedru kara (1600.-1635.) gaitā un satriektu kņazu Kšištofu Radzivilu putekļos un pīšļos. Pārkāpuši galerās, karaliskā korteža sirēnām kaucot policijas eskortēta devās augšup pa upi - kā šādos gadījumos pieņemts, satiksme bija slēgta, plostnieki nervozi pīpēja, - lai svinīgi ierastos pilsētā un pievērstos karaliskajiem pienākumiem, tb visus sākumā izlamātu, tad izdalītu apbalvojumus, tad afterpārtija un furšets ar gruzīnu vīniem, kā jau pienākas. Ietinoties pulvera dūmu mākoņos, braši dārdinot salutēja rīdzinieku lielgabalu baterijas abos upes krastos, tad tām pievienojās pretī izbraukušās sagaidītāju galeras ar visiem Saeimas deputātiem un Ministru kabinetu, tak notika neliels kāzuss, kura dēļ prezidenta vizīti gandrīz atcēla: saskaņā ar oficiālo izmeklēšanas slēdzienu, uz vienas no sagaidītāju galerām lielgabalnieks, dūmos ne vella neredzēdams, nepamanīja arī tādu nieku, ka lielgabals pielādēts nevis ar konfeti, bet gan ar kārtīgu čuguna lodi...



( bubum! )