Diezgan pagrūti populārajā literatūrā uzķert to brīdi, kad īsti Anglijas karalistei parādās tās slavenie jūras spēki - Royal Navy - kas vēlāk Lielbritānijai ļāva kļūt par "jūru valdnieci".
Viduslaikos nekā Anglijai nebij, kā vien siļķu zvejnieku laiveles un pāris kogas, kuru uzdevums bij pārdzīt rekrūšus uz kontinentu (Plantaganetu valdījumu centrs atradās tur, bet Anglija bija tikai karaļa īpašumu nomale, no kuras tik vien labums kā minimums nodokļu un rekrūši). Elizabetes I laikā, ko daiļliteratūrā slavē kā vien var, arī nekā diža, tb bija ar Viņas Mājestātes svētību bija sabūvēts spiets pirātu kuģeļu, kas laupīja Atlantijā un muka ko kājas nes, pamanot pie apvāršņa spāņu kara galeonas, bet nebija kaut cik nopietnas karaliskās kara flotes kā tādas (un nebija arī spašu britu tirdzniecības flotes - visu ārējo tirdzniecību nodrošināja nīderlandieši). T.i. tikko kā pēc Elizabetes I nāves Anglija no pirātu pūžņa sāka pārtapt par kontinentālajām karalistēm līdzvērtīgu valsti, sāka slēgt starpvalstu līgumus, tā nācās labu kaimiņattiecību vārdā saviem pirātiem piegriezt skābekli, un čušš - angļiem nekādu kuģu vairs nebija. Tāpēc gluži dabisks ir jautājums: no kurienes un, galvenais, kā un kāpēc gan uzradās tie lepnie kuģi, kas vēlāk zem Viņa Mājestātes karoga vagoja pasaules jūras, izveidojot impēriju, kurā "saule nenoriet"?
Interesanti, ka tas suns aprakts visai tālajā Ziemeļāfrikā, kur mūsdienu Marokas zemēs tālajā 1610. gadā masveidā apmetās tie no Spānijas karalistes Estremadūras provinces izraidītie moriski, kas konvertējās no kristietības islamā. Visai saprotamu iemeslu dēļ arābu bāleliņi neizrādīja par jaunajiem ticības brāļiem lielu sajūsmu, drīzāk pat gluži pretēji, dēvēja par "civilokupantiem", Madrides piekto kolonnu u.c. neglītos vārdos, apšaubot viņu lojalitāti, līdz moriskiem tas pieriebās, Andalūzijas apelsīnu birzīs uzaudzētā kultūras un tolerances glazūra kusa kā saldējums mikroviļņu krāsnī, un sākās tesiņš ar mietiem, tb slātavieši pret čangaliešiem arābi pret moriskiem un to sabiedrotajiem berberiem. Moriski Ibrahima Vargasa (Brahim Vargas) vadībā Regregas upes grīvā izveidoja nocietinātu pilsētu un 1619. gadā proklamēja Salā al Džadīdas (Sala Al Jadida - Jaunā Salē) pilsētrepubliku.

( Royal_Navy )