Interesanti. 70.-80. gados PSRS bija visai populāri bērniem domātajos žurnālos (tādu bija visai daudz) atvērumā ievietot nevis posteru, bet lapu (vai komplektu) no bērniem domātas grāmatiņas. Kinders šīs lapas vāca un, kad komplekts bija pilns, pats varēja sev sabrošēt grāmatiņu un likt plauktā pie citām šīs sērijas grāmatiņām. Uzkatāms piemērs: žurnāla "Веселые картинки" ("Jautrās bildītes") sērija "Библиотека "Веселых картинок" ("Jautro bildīšu bibliotēka").

( grāmatiņa )

Rīga, viena no centra skolām, 2012. gads (tb kāds laiciņš pagājis kopš Renesanses, Apgaismības un vispārējās analfabētisma likvidācijas), 8. klase - latv. val. un literatūras skolotāja jauniešiem stundā stāsta, cik ļoti sengrieķu filosofam Aristotelim paticis dejot valsi, "jo valsi dejo aplī, un apaļas formas sengrieķu filozofiem esot gājušas pie sirds". Man te nav ko piebilst (par formām, kas gājušas pie sirds hellēņiem, labāk paklusēšu), varu tikai doties pie ledusskapja pēc sirdsdrapēm. Pozitīvais, ka vismaz viens skolnieks tā skeptiski raugās uz vīziju, kurā Aristotelis ar Platōnu valceri griež Akadēmijas pagalmā. :)))

P.S.
Sliktam Aristotelim olas traucē - sens evenku viedo aksakalu sakāmvārds.