Kopumā Latvijā [skolēnu] lasītprasmes rādītāji ir viduvēji. Starp vairāk nekā 60 OECD PISA pētījumā iekļautajām valstīm ieņemam 30. vietu pēc Itālijas, Ķīnas, Portugāles, (..) Igaunijas. Lasītprasme šajā pētījumā tiek dalīta līmeņos pēc skolēnu savāktā punktu skaita (..) Latvijas kopējais lasīprasmes rezultāts ir 484 punkti (no 700 iespējamiem). Viduvējība ir uzskatāmi redzama, pievēršoties skalas galiem: mums ir maz skolēnu ar pilnīgi neattīstītu lasītprasmi, bet arī izcilnieku ir uz pusi mazāk, nekā vairumā apsekoto valstu. Visvairāk jeb trešdaļa skolēnu atbilduši 3. līmeņa lasītprasmei, taču 3,7% ir sliktākajā jeb 1b līmenī (..) Viens lasīšanas paņēmiens ir noskaidrot teksta vispārējo saturu. Otrs - nepieciešamība tekstā atrast noteiktus faktus vai skaitļus. Visbeidzot, detalizēta lasīšana ir nepieciešama tad, ja tekstā vajag rūpīgi iedziļināties. (..) pētījumos sliktāk veicas tekstos, kur ir jāsameklē informācija. (..) Lai gan meitenes ir labākas lasītājas vairākumā valstu, Latvijā zēnu rezultāti ir būtiski sliktāki nekā meitenēm (..) sākumskolā rezultāti ir labi, virs vidējiem rādītājiem Eiropā, taču tie noslīd pamatskolas beigās (..) zemā lasītprasme būs arī skolēnu vāju sasniegumu pamatā citos priekšmetos. (..) matemātikā mūsu skolēnu rezultāti ir vēl zemāki un vēl vairāk atpaliek no vidējā rādītāja nekā lasītprasmē. Dabas zinātnēs Latvijas pamatskolu piecpadsmitgadīgo skolēnu sekmes ir [zemākas, taču] tuvu Eiropas vidējiem rādītājiem (..)

( Platōns )