Nu tur oligarhu bērēšana uz dambja jau tāpēc vien ir jauks pasākums, ka kāds jauns socializācijas tusiņš, kur muzikantiem un TV galvām sevi parādīt, bet jauniešiem iemalkot siltu baltvīnu un pačillot. Pilsētā, kurā visas izklaides iespējas aprobežojas ar pāris naktsklubiem un pārdesmit sasodīti dārgiem krodziņiem, tas nav maz. Protams, "oligarhiem" no tā visa ne silts, ne auksts. Un, galu galā, ne jau šie pie bedres vainīgi. Tik vien kā mazliet krējumiņu nosmēla, izmantojot amata dotās iespējas. Bet pakaļā valstiņa ir pašu oligarhu kapraču dēļ. Vo par provi piemērs iz dzīves. Lai tur varētu veikt savu uzņēmējdarbību (nu un maksāt algas, nodokļus, pirkt un pārdot, tb dzīt dievzemītes ekonomiku) iesniedz cilvēks kādā valsts iestādē papīrus. Saņem atteikumu. Atteikuma iemesls ģeniāls: pašās beigās, kur paraksta vieta, zem svītras ir "/paraksts/", taču izrādās, ka pēc jaunajiem MK noteikumiem ir jābūt "(personiskais paraksts)" - ne dokumentu saturs, ne jēga nemainās, taču rezultātā: 1) iebremzē uzņēmējdarbību uz pāris nedēļām; 2) velti tērēts iesniedzēja un saņēmēja laiks, printera toneris, papīrs; 3) ja iesniedzējs 3 dienu laikā dokumentus neizņem, tad iestādei vēl pasta izdevumi jāmaksā un jāsūta lēmumu; 4) notāram vēlreiz jāskata un jāapstiprina lieta, lai varētu iesniegt paketi no jauna. It kā sīkums, bet ja parēķina, cik simti un pat tūkstoši šādu sīkumu mums visapkārt, tad vispār jābrīnās, ka te tik labi klājas, nevis par krīzi jāvaimanā. Jebkurš privātuzņēmējs, šādi kārtojot papīrus, sen būtu nobankrotējis. Tā kā var droši sist pie krūts, ka esam paši foršākie. Uzsist sev pa plecu, atsviest atpakaļ kādu iesniegumu, kur apakšā ir "/paraksts/", un doties pabērēt oligarhus un padedzināt korupcijas klučus. Priekā! :)

Aizeju uz Svedbanku nomainīt maksājumu kartei pin kodu (esošo esmu aizmirsis). Pretī kundzīte izbrīnā iepleš acis: Nevaram! Tāda pakalpojuma nav! Varat ņemt jaunu karti par 5 naudiņām, tad iedosim (privātā kārtā ieteica braukāt pa pilsētu no bankomata uz bankomatu un izmēģināt visas iespējamās ciparu kombinācijas, kādas nu atmiņā atausīs). Dīvaini, jo pirms gadiem 7-8 man iedeva pin ciparu 2 min laikā. Izrādās, ka pasaule nemitīgi evolucionē un kļūst aizvien sarežģītāka - tas, kas vēl nesen bija ikdiena, nu ir nepārvarams šķērslis. Lai gan vislabāk man patika saruna par patēriņa kredītu (lieta tāda, ka vasara ienakumu ziņā parasti mazliet patukšāka, haltūru mazāk, un arī pašiem vairāk gribas pabraukāt un par dzīvi papriecāties, tb iedomāju paprasīt šiem kārtējo - esmu ņēmis kādas 3 reizes un nomaksājis bez aizķeršanās, - kupjūru kušķi pāris simtu naudiņu apmērā, lai samaksātu par bērnudārzi sīcim un galva lai nesāp, par to domājot. Zvana man no bankas puisis, ka nedošot vis, jo konta saturs man tāds pustukšītis. Vo lai uzkrājot kādus pāris simtus, tad šie redzēšot, ka es māku uzkrāt, nu un krājējam varot dot uzreiz. Dīvaini tie ļaudis - kredītu tak ņem tad, kad kāposta nav, aber ja man kas būtu iekrāts, tad kāda joda pēc man no viņiem būtu jāaizņemas? Nederu es finanšu pasaulei - nesaprotama loģika. :)