Laikposmā no ceturtās klases (sākumskolas pēdējais gads) līdz devītajai klasei (pamatizglītības pēdējais gads) ievērojami pazeminās skolēnu sasniegumi dažādās kognitīvās jomās, kas iekļautas starptautiskos salīdzinošos izglītības pētījumos. Tas liecina par to, ka netiek realizēta sistēmiskas un stabili progresējošas izglītības ideja, bez kuras nevar runāt par zināšanu sabiedrības veidošanu. Pamatizglītības pakāpē Latvijā ir aptuveni 20% skolēnu, kuri nesasniedz OECD definēto pamatkompetences līmeni (proti, viņu rezultāti ir tikai pirmajā kompetences līmenī vai zemāk), tāpēc uzskatāmi par nesagatavotiem dzīvei un darbam zināšanu sabiedrībā. (..) Latvijā nav nepieciešamo instrumentu vidusskolēnu sasniegumu izvērtēšanai – ne standartizētu testu, ne starptautisku salīdzinošu izglītības pētījumu rezultātu. Tādējādi pašlaik nav pieejamas kvantitatīvas metodes vidējās izglītības pakāpes darbības rezultātu izvērtēšanai. Lai gan kopumā Latvijas skolēnu sasniegumi starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos nav slikti un laikposmā no 1995. līdz 2003. gadam rezultāti ir uzlabojušies, tomēr pēdējā laikā vērojama izaugsmes stagnācija, kas neizbēgami atstāj iespaidu arī uz augstāko izglītību. Latvijas izglītības sistēma kopumā nodrošina (uzspiež - I.) samērā līdzvērtīgas izglītības iespējas pamatskolas pakāpē, uz ko norāda zemā rezultātu izkliede starpskolu līmenī.

Visnozīmīgākais valsts atbalsta īpatsvars piena lopkopības saimniecību neto pievienotajā vērtībā (NPV) bija Latvijā (pieaugot no 26% 2001. g. līdz 73% 2006. g.), vismazākais – Lietuvā. Jauktās augkopības nozarē Latvijas saimniecību radītā NPV īpatsvars ieņēmumos ievērojami atpalika no Lietuvas: ja 2004. gadā starpība bija 4 procentpunkti, tad 2006. gadā – jau 9 procentpunkti. Kaut arī Latvijas un Igaunijas cūkkopības un putnkopības nozaru saimniecības, sākot ar 2003. gadu, sasniedza līdzīgu NPV īpatsvaru ieņēmumos (20–22%), tomēr ziemeļu kaimiņiem ražošanas NPV par 40–45% ir augstāka, norādot uz augstāku saimniekošanas un ražošanas faktoru izmantošanas efektivitāti. Līdzīgas tendences ir vērojamas arī ilggadīgo kultūru audzēšanas saimniecībās – ievērojami mazāks valsts atbalsta īpatsvars nav kavējis Igaunijas lauku saimniecībās panākt augstāku gan kopējo, gan ražošanas NPV.