Manuprāt tiesas spriedums bija par to, kā tiek apgrūtināta indivīda dzīve, valsts varai uzspiežot viņam visai neloģiskas prasības jautājumā, kā viņam jāpozicionē sevi sabiedrībā, nevis par konkrētā tirliņa sāpi. Tb par principu kā tādu. Un tas ietver sevī gan uzvārda skanējuma, gan uzvārda skaitļa, gan dzimtes dažādības vienas ģimenes ietvaros. Kas, pirmkārt, patiešām ir rupja iejaukšanās indivīda privātajā dzīvē (uzvārds ir cilvēka personības daļa tāpat kā matu krāsa, un ja valsts vara sāks diktēt tā rakstību, mainot ne tikai skanējumu, bet arī semantisko jēgu, tad tas ir analoģiski vēlmei "mēs te visi eiropeīdi un visiem iebraucējiem no dienvidiem būs balināt matus"), otrkārt, arī praktiski gandē dzīvi*. Tb tā īsumā - ja valsts varas rīcība, nedodot sabiedrībai nekādu labumu, gandē indivīdam dzīvi, tad tikai jāpriecājas, ka ir kāds regulējošs mehānisms ārpus šī Sūnu ciema, pie kā vērsties.

------
* Piemēram, LR pilsoņu ģimenei nonākot kādas patriarhālākas zemes mazpilsētas viesnīcā (Krievijā, aizdomas, vēl tagad daudz kur tā varētu būt, nerunājot par islama pasauli), tur katram skaidrs, ka te divi laulības pārkāpēji no viena ciema (tāpēc uzvārdu saknes līdzīgas) grib vienā numuriņā savas neķītrības veikt. Ir dzirdēta arī pilsētas leģenda par diezgan solīdu civilizācijas centru Ziemeļamerikā, kur pēc autoavārijas ārsti atteicās veikt riskantu operāciju kundzītes glābšanai, jo kam tādam vajag radinieka parakstītu papīru "pretenziju nebūs" - un katram hausam tur bij skaidrs, ka Kalniņš un Kalniņa ir 2 dažādi uzvārdi, jo pēdējie burti atšķiras (tipa pienākat pēc mēneša ar notariāli apstiprinātu vēstniecības izziņu, ka tas ir viens un tas pats uzvārds). Vai māte ar bērnu tiek aizturētas uz robežas, jo bērnam tak uzvārdam dokumentos cita galotne, tātad cits uzvārds - jāpārbauda, vai te nav darīšana ar bērnu zagļiem. Un tamlīdzīgas jau visai ekstrēmas situācijas. Bet kaut kā jau tiem latviešiem pasaules vēsturē jāieiet. Ja ne ar kultūru, zinātni un ekonomiku, tad vismaz ar īpatnu uzvārdu latviskošanas praksi.

P.S.
Pie tam aizdomas, ka te pamatā ir nevis valodniecības koncepcija, bet gan seksisms, tb slēpta maskulīnā ņirgāšanās par sievietēm tā, ka šīs pašas nesaprot. Vo par provi, vīrietis ar uzvārdu Salna - neviens vells viņu par Salni nepadarīs. Jo ja tu valkā bikses, tad uzvārds ir tāds, kāds ir, neviens galotni nemainīs. Bet meitiešiem, tiem, gan grūšāk, tb tikko kā šamai vīrs uzvārdā Buks, tā meitietim fiksi ieraksta pasē "Buka" (tb ne vairs lepns meža lops, bet gan kučiera krāģītis). Un šai to krupi jānorij. :)

Galu galā, bauriem jau uzvārds nav vis kas apzīmē piederību konkrētai dzimtai - bauriem sakņu nav, - bet gan tāds kā smalks otrais vārds. Un to takš jāloka kā vajag. Galvenais, lai saprot, ka no Kalniņu mājām tas kalps nāk. Un dzimums svarīgs, lai zinātu - druvā jāsūta vai pie katla jāliek. Savukārt ja uzvārds ir "Hochencollern", tad neviens nepiespiedīs sievai rakstīt pasē "Hochencollerna". Problēma drīzāk ir mentalitātē un vērtību sistēmā, kas man te šķiet visinteresantākais kašķa pušu argumentācijā. :)