Dzīve ir īsa, māksla - mūžīga. Principā jau nevis "mūžīga", bet "plaša" (burt. "gara") - ar vienu dzīvi nepietiek, lai visu aptvertu. Vita brevis, ars vero longa, occasio autem praeceps, experientia fallax, judicium difficile. To var ļoti labi saskatīt pirmavotā, tb Hipokrata tekstā: Ὁ βίος βραχύς, ἡ δὲ τέχνη μακρή, ὁ δὲ καιρὸς ὀξὺς, ἡ δὲ πεῖρα σφαλερὴ, ἡ δὲ κρίσις χαλεπή - dzīve īsa, [medicīnas] māksla plaša, iespējas [noteikt pareizu diagnozi un ārstēšanu] gaistošas, pieredze nedroša, lēmumus pieņemt grūti. Seneka saīsinātā variantā (vitam brevem esse, longam artem) to citē savā "Dzīves ierobežotība". Tb tas nav vis par aere perennius, bet gan par to, ka visas grāmatas neizlasīsi.

Turpinot domu - minēto citātu no leģionāru kazarmu noteikumiem izmantoja Cicerons, kad tam nācās aizstāvēt tiesā Lūciju Kornēliju Balbu vecāko, kad tas tika apsūdzēts nelikumīgā Romas pilsonības saņemšanā. Apsūdzības puse minēja piemērus no dažādiem Romas līgumiem ar kaimiņu ciltīm, kas liedza to locekļiem pilsonību, apelējot, ka tātad arī gaditāņiem pilsonība nepienākas, kaut arī ar tiem konkrēta līguma nav. Uz šo Cicerons oponēja: "Quod si exceptio facit ne liceat, ubi non sit exceptum, ibi necesse est licere" (Tā kā šis izņēmums dara pilsonības piešķiršanu nelikumīgu, šāda izņēmuma neesamība dara to likumīgu). Viduslaikos jurisprudencē šis princips tika novienkāršots uz "exceptio probat regulam in casibus non exceptis" (izņēmums apstiprina likumu situācijās, kuras nav izņēmums). T.i. ja VFF ēkas hallē izkarināts plakāts "Aristoteļa dienā lekcijas nenotiks", tad mēs tomēr zinām, ka citās dienās tās notiks (protams, ja nebūs cita plakāta ar citu lekciju atcelšanas iemesla tekstu), jebšu ja ir ceļa zīme "darba dienās līdz 20:00 kreisais pagrieziens aizliegts", tad pēc 20:00 drīkst gan. Nu bet laika gaitā frāzes beigas kaut kā pazuda un palika tikai visnotaļ neloģiskais "izņēmums apstiprina likumu". :)