Man aizdomas, ka lielākajai daļai līdzcilvēku (ieskaitot mani) ar to politekonomisko orientāciju ir kā tirgus babulim ar dzimumu līdztiesību, tb vēlme saglabāt visas iepriekšējās, derdzīgajā formācijā gūtās priekšrocības, jaunajā situācijā tās papildinot ar papildus bonusiem. Kā šorīt kā reizi teicu Puriņa k-gam, saticis to pie bankomata (kur mēģināju izkrinģelēt no debetkartes pēdējo piecīti): ja būtu vinnējis loterijā miljonu, tad noteikti būtu kvēls liberālisma un brīvā tirgus apoloģēts ar Smita portreju pie sienas, bet, tā kā esmu plikadīda proletārietis, piekalts par minimālu samaksu uz maksimālu laiku pie virpas, bez tiesībām uz privāto dzīvi, tad no neizbēgami nākas ja ne ekonomiski, tad ideoloģiski turēties pie abu vācu bārdaiņu* aizpagājušajā gadsimtā postulētā. Uz to laipnais džentlmenis aizrādīja, ka vēl viss nav zaudēts, tb Smita noģīmis vēl nav sārtā metams, jo klīst bauma, ka kādi grasoties Eiroloto arī dievzemītē palaist.

( ... tālāk ... )