2 lieliskas siestas dienas pagājušas, sēžot dīķī līdz nāsīm, malkojot bairīti un izlienot tikai lai uzēstu auksto zupu (kūpinātais bebrs tika nolocīts jau 5dien), izšautu ar bisi un izietu zaur zaļo būdiņu. No rīta un vakarā tīklu izlikšana/savākšana. Nu atpakaļ pilsētā. Teikšu kā ir - dīviaini tie latvieši: cenšas pie +30C strādāt un reizē vaimanā, ka sūdīgi. Principā, pirms sēdies pliku dibenu skudru pūznī, moš vari nākotnes ainu pamodelēt, ko? Vo par provi mani pudeles brāļi itāļi un spāņi nemaz negrasās šādā laikā strādāt (maksimālās fiziskās aktivitātēs ir pasniegšanās pēc aukstas grapas vai tikpat aukstas červēzas). Un neko - ar visu savu mūžīgo siestu dzīvo laimīgāk, ilgāk un turīgāk par padumajiem darboalkoholiķiem Baltijas jūrjas austrumu krastā.. Nu nekas, nekas - drīz te atkal būs mūžīgie -2C, migla un slapjdraņķis, tad varēs ģenētiski pierastajā vidē laimīgoties no sirds un šīs pāris saulainās dienas gadā atcerēties ar šausmām. Zombiji, bļe. /paukš, tiek atpogāta vēsa alus bundžiņa un uzsākta maskēšanās spēle "čakli strādājam"/