Ir nācies pastrādāt skolā, un lieliski varu iedomāties epizodi, kurai līdzīga (visticamāk) ir šeit saceltās panikas cēlonis. Tātad - soļo cauri skolai akreditācijas komisija trīs dūšīgu kundzīšu paskatā, nopakaļ tek direktrise ar mācību pārzini, validolus sūkādamas. Komisija ieiet bibliotēkā, bibliotekāre miera stājā, visus zobus smaidā atšiepusi. Te viena no komisijas kundzītēm, gar plauktu iedama, nicīgi novelk: "Ak, kungs! Pilns ar visādiem viļiem lāčiem, bet jaunākās grāmatas bioloģijā nav iepirkuši!" Direktrise top plankumaina, ķer pie krūtežas un brēc uz bibliotekāri: "Tūlīt, Almiņ, izmetiet tos viļus lāčus, tā lai rīt no viņiem smakas nebūtu!!! Un mēneša piemaksa - nost!" Almiņa, asras rīdama, krāmē savā kambarītī viļus lāčus, iedzer konjaku, pažēlojas draugiem...un interneta plašumos aizveļas Baisā Bauma par cenzūras šausmu darbiem Latvijas bibliotēkās...