|
Marts 22., 2017
 | 07:27
Šis ir smieklīgi (nu, pareizāk, būtu smieklīgi, ja nebūtu bēdīgi): ka cilvēki pieņem, ka "zinātne ir apolitiska", tb ja tu citē kaut kādus pētījumus, statistikas, korelācijas un turklāt vēl spried "ko varētu darīt, lai to uzlabotu", tas ir apolitiski, un tev nav nekādā veidā jāatskaitās par to, ko tu ar savu politiku gribi izdarīt (piemēram, kuras grupas tu gribētu diskriminēt, pamatojoties uz savu "diemžēl tas ir fakts").
Un tas ir nenormāli interesanti savā ziņā, kurā brīdī šitā ideja vispār uzradās? Visa pasaules vēsture tak kindof liecina par to, ka zinātne *nav* apolitiska, nekādā faking veidā, Openheimers nav izņēmums, Galtons nav izņēmums, Darvins arī nav izņēmums (un tie, kas interpretēja Darvinu pa savam, arī nav izņēmumi). Bet, teiksim, es, ja tā padomā, 36 gadus dzīvoju ar implicītu pārliecību, ka "statistika nav politika".
Tas ir apmēram tā, kā "māksla ir apolitiska", nu kādas glupības, protams, ka nav. (Šito es sapratu drusku agrāk, un tas nāca kā Totāls Pārsteigums pēc tam, kad visu bērnību biju lasījusi tādas grāmatiņas kā "Viscilvēcīgākais cilvēks".)
Ar ko es gan negribu teikt "beidziet taisīt savu politnekorekto zinātni/mākslu". Es gribu teikt tieši un tikai "taisot mākslu un/vai zinātni, nedirs bumbiņas, ka tas ir apolitiski, tas nozīmē tikai a) nedomāšanu par to, ko dari b) apzinātu mēģinājumu nolekt no atbildības".
Also es gribu teikt "jēziņ, es taču esmu bijis tāds idiots visu šo laiku".
|
Comments:
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) fedrs |
|---|
| Date: | 22. Marts 2017 - 08:40 |
|---|
| | | (Link) |
|
Nepārdzīvo! No tā nemirst.
nu no maniem piemēriem zinātnē vispār mirst gan :)
To be fair, šaubos, ka no Galtona vai Darvina darbiem kāds jelkad ir miris. Varbūt no to nesaprašanas un pārprašanas, bet tas hardly ir akmens viņu dārziņā.
| From: | unpy |
|---|
| Date: | 22. Marts 2017 - 08:52 |
|---|
| | | (Link) |
|
Izlasīju vairākas reizes, nesapratu. Ieskicē, lūdzu, kas politisks bija, piemēram, Ņūtona, Arhimēda vai Gausa teorēmās?
Tāpēc, ka tu esi patriarhāta produkts, baltais cilvēks un vispār, zelta miljardā mitinies.
Vienkājainās nēģeru musulmaņu lezbietes no tām teorēmām ir tā cietušas, ka pilnīgi jāapraudas.
Nū, Ņūtons bija hardcore teologs, viņš kā reiz aktīvi un veiksmīgi lietoja fiziku sabiedriskā viedokļa ietekmēšanai, tas tāds viegls mērķis.
Bet, lūk, no sākotnējiem piemēriem, kas tāds politisks Openheimera fizikas publikācijās?
| From: | axsys |
|---|
| Date: | 22. Marts 2017 - 09:57 |
|---|
| | | (Link) |
|
es te pareklamēšu, ka viņnedēļ biju robertsbukos uz ļ. interesantu Emīla Ķīļa lekciju par nosacīti šo tēmu, t.i. par science and technology studies, kas tieši to pēta, kā zinātni ietekmē visādi apstākļi, taiskaitā politika. būs vēl, nākamnedēļ laikam.
nav "evidences" bez cilvēkiem, kas to izrok, formulē un nosauc par evidences, nevis anekdoti, publicē vai patentē.
Zinātne varbūt nav apolitiska (jo tā ir daļa no human affairs), bet tai nav politiskās piederības vai oficiālās ideoloģijas – evidence nav nedz konservatīva, nedz liberāla, nedz reakcionāra vai vēl kāda citāda, tā vienkārši ir.
Principā, no turienes arī visa doma par "evidence-based politics means having as little politics as possible", kur "as little as possible" nozīmē tieši ideoloģijas, nevis politikas per se samazināšanu.
Zinātne ir apolitiska.
Bet tas nenozīmē, ka atsaukšanās uz kaut ko zinātnisku uzreiz padara politisku lietu par apolitisku.
Statistika ir apolitiska. Tās pielietošana tāda nav. Pareizi savākta un pielietota tā var mazināt indivudālos aizspriedumus un šķitamības (un kā nu jūs antropologi esat nolēmuši 'bias' latviskot) - bet, protams, mazināt, ne izslēgt. Un tāpēc arī statistika attīstās un zinātniskā metode attīstās, mainās.
Izvēlētie trīs piemēri (jā, pat Openheimers) principā strādāja pirms zinātniskā metode sāka izskatīteis daudz maz tāda, kāda tā ir mūsdienās - t.i. 20. gadsimta otrā puse. Lai gan daudz izmaiņu tās pielietojumā un vērtējumā ir jau 21. gadsimtā (jā jā, izmaiņas pat mūsu dzīves laikā). Lai gan Openheimera _zinātnes_ politiskumu tas nez vai diži ietekmē. Ja par zinātni neskaita viņa viedokļus par hinduismu, komuismu, utml, kas nav teorētiskā fizika.
Izcilība vienā domā nekādi nepasargā no aizspriedumiem citās (skat. Pauligs un C vitamīns. Vai Buiķis un torsionu lauki. )
Lūk mākslu nosaukt par apolitisku gan ir interesanti.
Zinātnei savukārt ir pienākums pieķert sevi politiskumā un laboties. Un tā to arī mēģina darīt, tai, atšķirībā no mākslas, ir pašlabošanās mehānismi. Protams, tas ir process.
good luck uztaisīt objektīvu statistiku
mums ir sieviete ar 3 bērniem un bezbērnu vecpuišu, jānoskaidro, cik naudas viņiem ir
alga pirms nodokļiem vīrietim var būt lielāka, sievietei mazāka, bet pēc - sievietei lielāka, vīrietim mazāka
nauda uz cilvēku mājsaimniecībā - totāli atšķirīga
īpašumi? sievietei 60kvm dzīvoklis, vīrietim 20, sievietei vw Passat, vīrietim Ērenpreiss
uztaisi statistikas metodi, kas korekti noteiktu, kāds ir viņu materiālais stāvoklis un atspoguļotu wage gap esamību/neesamību, plus būtu korekts arī citai populācijai, neveicot nekādus subjektīvus value judgement
bet postulēt, ka zinātne ir apolitiska, pats par sevi ir interesants ideoloģisks uzstādījums, nez kāpēc?
Pagaidi vēl gadiņus un varēsi par šo ierakstu atsaukties tāpat :)
Ja zinātnieka mērķis (lai cik attālināti tas būtu no pašreizējā eksperimenta) ir uzlabot dzīvi, tad tā jau ir politika pēc definīcijas. Jo katram ir savs atšķirīgs viedoklis, ko nozīmē uzlabot dzīvi.
Vēl ir tāds viedoklis, ka nav nekādas īpašas zinātniskās metodes. Pat mazs bērns, kas spēlējas ar klucīšiem, pēta, kā tie darbojas, un nodarbojas ar zinātni triviālā izpratnē. Īsta zinātne ir par vairākām kārtām augstāka, bet būtībā ir tā pati cilvēka interese par pasauli, plus intelekts un godīgums.
Zinātnes filozofija ir diezgan interesanta fiška :)
Nu ja politika - tas ir paņēmienu kopums, kā noregulēt cilvēku grupu atšķirīgās intereses, tad to var saukt par sociālu tehnoloģiju un protams, ka zinātne ir tas, kā to veidot.
Raksta tēma gan ir par faktiski pretējo – proti, vai un cik esošā politika stūrē zinātni.
Zinātne kā zinātne ir apolitiska. Tāpat arī māksla. Cilvēki, kas to bīda nav apolitiski.
mani reāli mulsina tā platoniskā ideja par "zinātni", kas eksistē un dara lietas bez cilvēka (vai cita saprātīga aģenta) līdzdalības. ja tāda ir, show me. ja tādas nav, kāpēc par to vispār ir runa? tas ir tāpat kā runāt par "kāju, kas eksistē bez materiālās pasaules līdzdalības"
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/42348/4729) | | From: | usne |
|---|
| Date: | 22. Marts 2017 - 14:49 |
|---|
| | | (Link) |
|
Ja vēl sāk apcerēt, cik daudz paveikt zinātnē pateicoties militārām vajadzībām. Kosmosa izpēte ir politiska. Medicīna, farmokoloģija vēl piedevām ārkārtīgi ienesīgas.
Gan zinātne gan māksla ir politizēta, atšķiras tikai politikas noteicēju skaits. Varētu teikt, ka rietumu pasaulē mākslā valda demokrātija, bet zinātnē diktatūra. Liela daļa mākslinieku var savākt iztiku no fanu pūļa - daudzi cilvēki pasūta mūziku, tātad demokrātija. Var, protams, arī pelnīt naudu reklamējot kādu partiju vai zīmolu, vai saņemot naudu no KKF, bet tas nav obligāti. Zinātnē politiku nosaka relatīvi neliels skaits organizāciju, kas piešķir grantus pētījumiem, tātad diktatūra.
nu, apdomājos un nospriedu, ka zinātniskā metode ( https://en.wikipedia.org/wiki/Scientific_method) ir apolitiska. varbūt esi lasījusi zinātniskus rakstus, bet tur arī parasti ir methods sadaļa, kur definē variabļus un tad arī discussion, kur apspriež arī limitus. no skaitļiem rodas rezultāti, kas pierāda vai apgāž hipotēzi. hipotēze savā būtībā ir neitrāla. un tas ir bieži, ka dažādi zinātnieki datus interpretē dažādi, to izdiskutē rakstos un konferencēs, jauno domu pierāda ar tālākiem datiem un palēnām nobriest zinātniskais consensus. bet meta-zinātne -- tas, kam tiek novirzīts finansējums, zinātnieka paša morāle, utt, jā, tie arī var būt politiski. bet tam obligāti nav jāietekmē paša pētījuma galarezultāts, jo dati ir skaitļi un ir tikpat neitrāli kā 2+2=4
*metode* bez zinātniekiem, kas to actually pielieto, ir abstrakta kategorija, kura, for all practical purposes, nepastāv (nu tb ja mēs traktējam zinātni tik šauri kā "abstrakta zinātniskā metode, abstrakta zinātne" un atraujam to no zinātniekiem, tad jā, beeeet tas ir tāpat kā runāt par "abstraktu islāmu" vai "abstraktu valdību")
nokavēju visu cepienu, bet HANĪBĪ, TU ESI SAĶĒRUSI STS! jāiet Tev uz robertsbukiem karantīnā, kad nu ķīlim (tas, kas emīls) nākamā lekcija :D |
|
|
