>>kāpēc kāpēc.

Jo mēs dzīvojam kultūras telpā, kur nogalināt citus cilvēkus nav OK un, ja nav citu apstākļu. , individuālai dzīvība, indivīda brīvā griba un indivīda labsajūta ir labi, bet individuālas ciešanas, priekšlaicīga nāve un brīvību aprobežojumi nav OK. Tā nav politika tieši tāpat, kā tā nav reliģija (lai cik ļoti kristieši mēģinātu visus ateistus uzskatīt par amorāliem psihopātiem).



>>Kāpēc ir svarīgs nevis viss dzīves ilgums, bet veselās dzīves ilgums?
antieiblistu karodziņš? Nu skaties uz visas dzīves ilgumu, tikai kāpēc tas ir svarīgs? Veselās dzīves ilgums ir labāks proksijs indivīda labsajūtai, un to ir vieglāk ievākt par lielu populāciju, nekā katram ik mēnesi apjautāties kā viņi jūtas.


'Vīrieši sievietes nosit sadzīves strīdos' ir ne-nebūtisks priekšlaicīgu citādi darbspējīgu sieviešu nāvju iemesls. Tas nav pieņēmums, tas ir fakts. Un priekšlaicīga produktīvu pilsoņu zaudēšana ir sabiedrības jautājums, vienalga, viņas nodokļus maksā, vai veic neapmaksāto darbu, kas ļauj maksāt nodokļus citiem.

Politisks jautājums varētu būt vai ģimenes pašnoteikšanās vērtība ir būtiskāka par zaudēto dzīvību, jā - lūk, tur antropologi var izdomāt, kā var izmērīt 'ģimenes pašnoteikšanos' un ieteikt statistiķiem kontrolēt vai pasākumi, kas uzlabo 'sievietes nenosit' rādītāju nepasliktina 'ģimeņu pašnoteikšanos' - nu un tad politiķi var domāt, ko ar tiem rezultātiem iesākt, kurš svarīgāks. Bet nevar izlemt ko iesākt, ja datu nav, jo datus nav politiski pieklājīgi savākt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paga, visi sabiedrības organizēšanas jautājumi ir politiski jautājumi, ne? un "svarīgs ir indivīds, nevis sabiedrība" arī

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Organizēšanas, jā. Vispārpieņemtas vērtības -nē.
Mēģinājumi sabiedrības vērtības mainīt/nostiprināt - jā.
Individuāla rīkošanās saskaņā ar vērtībām nav politika, ja vien konkrētā rīcība nav politika kāda cita iemesla pēc.


Pētījums neorganizē, pētījums pēta, cerams, pētot nesabojājot pētāmo.

(Reply to this) (Parent)