|
Marts 22., 2017
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 07:27
Šis ir smieklīgi (nu, pareizāk, būtu smieklīgi, ja nebūtu bēdīgi): ka cilvēki pieņem, ka "zinātne ir apolitiska", tb ja tu citē kaut kādus pētījumus, statistikas, korelācijas un turklāt vēl spried "ko varētu darīt, lai to uzlabotu", tas ir apolitiski, un tev nav nekādā veidā jāatskaitās par to, ko tu ar savu politiku gribi izdarīt (piemēram, kuras grupas tu gribētu diskriminēt, pamatojoties uz savu "diemžēl tas ir fakts").
Un tas ir nenormāli interesanti savā ziņā, kurā brīdī šitā ideja vispār uzradās? Visa pasaules vēsture tak kindof liecina par to, ka zinātne *nav* apolitiska, nekādā faking veidā, Openheimers nav izņēmums, Galtons nav izņēmums, Darvins arī nav izņēmums (un tie, kas interpretēja Darvinu pa savam, arī nav izņēmumi). Bet, teiksim, es, ja tā padomā, 36 gadus dzīvoju ar implicītu pārliecību, ka "statistika nav politika".
Tas ir apmēram tā, kā "māksla ir apolitiska", nu kādas glupības, protams, ka nav. (Šito es sapratu drusku agrāk, un tas nāca kā Totāls Pārsteigums pēc tam, kad visu bērnību biju lasījusi tādas grāmatiņas kā "Viscilvēcīgākais cilvēks".)
Ar ko es gan negribu teikt "beidziet taisīt savu politnekorekto zinātni/mākslu". Es gribu teikt tieši un tikai "taisot mākslu un/vai zinātni, nedirs bumbiņas, ka tas ir apolitiski, tas nozīmē tikai a) nedomāšanu par to, ko dari b) apzinātu mēģinājumu nolekt no atbildības".
Also es gribu teikt "jēziņ, es taču esmu bijis tāds idiots visu šo laiku".
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |