cukursēne
28 April 2017 @ 03:57 pm
izsludinām vakanci  
Labklājības Feministrs
 
 
cukursēne
27 April 2017 @ 11:17 am
noklausītie sarunu fragmenti vol.n  
- he looks like the kind of a guy you would design to.. rape kids.
*cheerful laughter*
 
 
cukursēne
26 April 2017 @ 12:03 pm
ko es šodien uzzināju  
esmu dzīvojusi ilūzijās par velosipēdu sociālo struktūru!

lūk, līdz šim es zināju, ka velosipēdi, līdzīgi kā cilvēki, dalās dzimumos - ir sieviešu velospēdi un vīriešu velosipēdi. tāpat man bija zināms priekšstats par velosipēdu, mm, sauksim tās par rasēm - ir kalnu velosipēdi, šosejas velosipēdi, bmx velosipēdi un velosipēdi vulgaris. un tad vēl, pēc manas saprašanas, velosipēdus varēja zortēt pēc dzīvesvietas - lauku velosipēdi, ar kuriem braukā ārpus pilsētas, un pilsētas velosipēdi, ar kuriem braukā pa ielām. un tajās dzīvesvietās tad var būt jebkura dzimuma un rases velo. ak, kā es maldījos! šodien pēc dažām aptaujas atbildēm izpētot internetus, sapratu, ka pilsētas velosipēds arī ir rase, un ka vispār to rasu ir daudz vairāk, nekā man likās. apskatoties vikipēdijā "list of bicycle types", man vispār galva sagriezās. ir pat kaut kas tāds, ko sauc par miesnieku velo!!! mūžu dzīvo, mūžu mācies.
 
 
cukursēne
26 April 2017 @ 09:57 am
 
Poll #20994 svarīgie velo
Open to: All, results viewable to: All

cik sver Tavs pilsētas velosipēds?

 
 
cukursēne
25 April 2017 @ 07:54 pm
 
title or description
 
 
cukursēne
21 April 2017 @ 09:34 pm
funkcionalitāte un reklāmas  
braucot trolejbusā, ieraudzīju lielisku funkciju, ko Rīgas satiksme ieviesusi, kuras izpildījums to padara gandrīz pilnīgi bezjēdzīgu. tagad, rādot nākamo pieturvietu, iespējams turpat apskatīties, uz kādiem transportlīdzekļiem tajā var pārsēsties - vienīgi to diemžēl patiesībā nav iespējams izdarīt gandrīz nevienam, jo tie cipari ir tik mazi, ka es to pamanīju tikai tāpēc, ka sēdēju ekrānam vistuvākajā iespējamajā vietā. tikmēr blakus ekrānā rāda kaut kādu skaistu, bet bezjēdzīgu reklāmu firmai, kas laikam jau taisa video - jo reklāmā figurē visādi Latvijas dabasskati un Rīgas panorāma. kāpēc tās pārsēšanās iespējas nevar (vismaz uz kādu mirkli!) parādīt normālā izmērā blakus? cilvēki, galu galā, nebraukājas ar sabiedrisko, lai skatītos filmiņas, multenes un visādus citādus brīnumus, ko RS mums izdomājuši pagādāt.

nez, vai es kļūstu veca, ja man uz mirkli ienāca prātā doma, ka varbūt vajadzētu viņiem par šo uzrakstīt?
 
 
cukursēne
19 April 2017 @ 05:02 pm
power-up  
(disclaimer: neesmu stāvoklī)

fuck it
i've been growing this thing inside of me for the last nine months

ES VARU
 
 
cukursēne
19 April 2017 @ 02:26 pm
darbu raugi  
ir diezgan traki.

šodien neaizbraucu uz biroju, jo trešdiena man terapijas dēļ tāpat ir īsā diena, un supersteidzamās lietas tieši tikko biju izdarījusi, un šonakt atkal neveiksmīgi sanāca gulēt vien četras stundas, tāpēc manas "vēl 20 minūtes nosnausties pirms eju ārā no mājas" izstiepās līdz pusotrai stundai, un pēc tam vairs negribēju tērēt laiku un enerģiju ceļā, nolēmu labāk pastrādāt no mājām. kad D uzrakstīja, ka rīt taisām "nelielu sapulci par manu aiziešanu", man palika nelabi. es gribu no turienes ātrāk prom un lai tas ir pēc iespējas nesāpīgi, bet es it kā gribu arī nokomunicēt to, kas man tur galīgi nebija ok, bet es arī negribu nekādu baigo konfrontāciju, un, un, un... un tagad es vairs vispār nevaru pastrādāt, un es esmu šausmīgi uztraukusies. tas ir tikai rīt, bet man jau gribas raudāt es jau raudu. līdz galam īsti nesaprotu, no kā tieši man ir bail. jūtu, kā pamazām šis velk mani uz pazīstamo "es esmu vissliktākais, stulbākais, neglītākais cilvēks" kreņķu stāvokli un graužu nagus. kā lai šo aptur? uff.
 
 
cukursēne
18 April 2017 @ 04:07 pm
 
man šausmīgi nepatīk domāt par lietām, ko es nedaru, un tai pat laikā es bieži nespēju par tām nedomāt. pat, ja tās ir lietas, kuras es pilnīgi "legāli" varu konkrētajā brīdī nedarīt. tas regulārais viesis godzilla manos sapņos mierīgi varētu būt ne(pa)darītie darbi.
 
 
cukursēne
16 April 2017 @ 03:24 pm
labākais nosaukums  
women's international terrorist conspiracy from hell
 
 
cukursēne
15 April 2017 @ 05:07 pm
nedēļas sāpe  
salauzu brilles.

visgrūtāk man ir samierināties ar faktu, ka tagad būs atkal jāpierod pie jaunas sejas. jo šis brilles man bija kādus piecus, sešus gadus, un man ļoti patika, kā tās man izskatījās.

un tomēr arī gaužām simboliski, laikam. eju prom no darba un ko tik vēl nedaru, kas iepriekš nebūtu bijis iedomājams. jauna es, jaunas brilles, vai ne. tikuntā, jāpinkšķ būs droši vien vēl.
 
 
cukursēne
13 April 2017 @ 03:37 pm
making life easier  
"Remember that one way in which imbalances in emotional labor manifest themselves is that it always ends up being the job of the person who does the bulk of it to start these conversations and to let you know that they’re overwhelmed by the amount of emotional labor they have to do."

man vispār šķiet, ka ir negodīgi tas, cik daudz emotional labour man vajag ieguldīt pašai sevi. man liekas, ka tas ir neadekvāti daudz, cik ļoti man jāpūlas savas jūtas definēt un sakārtot, un skaidrot sev un citiem, man ir apnicis meklēt mierinājumu, kāpēc es nevarētu būt normālāka?
 
 
 
cukursēne
07 April 2017 @ 08:44 pm
liktens  
kāda maģiska "zīme" - šodien pirmo reizi pa padsmit gadiem biju leļļu teātrī ar ilzes puikām un jantiņu, un ko gan es tur satiku? - mani atpazina un uzrunāja topošās jaunās darba vietas personāla daļas vadītāja, kas bija uz teātri atvedusi savu mazdēlu. noturēja puikas par maniem bērniem, hahah. bet šis bija tik neticami mīlīgi. un man nemaz nebija neērti, lai gan tā bija negaidīta tikšanās ar gluži nepazīstamu cilvēku.
 
 
cukursēne
07 April 2017 @ 05:59 pm
varenā demagoģija  
wow, es reāli nesaprotu, kādā pasaulē dzīvo īvāns. tas jaunākais raksts taču ir vienkārši neticams. greizo spoguļu valstība pilnā godībā.
 
 
cukursēne
07 April 2017 @ 12:20 pm
 
caur [info]adele_varbut atradu ko, manuprāt, ļoti svarīgu. un laikam jau šobrīd personiski aktuālu.

There’s an infantilizing undertone that is often present in the discussions of women’s ambition happening right now. On the Web site for the Tory Burch Foundation, you’ll find an ambition pledge (“I will: Embrace ambition. Proudly articulate my ambition. Not hide it”) and an “Ambition Guidebook,” which encourages you to “gather your favorite pen, pencil, colored pencils or markers.” Within that guidebook, there’s a box for writing down ten things you love about yourself, and another box in which you can “draw or write your dreams".

Another prominent symbol of female ambition put forward this year is a statue of an elementary-school student: the bronze “Fearless Girl” staring down the famous bull on Wall Street. The statue was conceived by an advertising agency for an investment firm whose twenty-eight-person leadership team contains five women; according to the sculptor, Kristen Visbal, the statue “reminds us today’s working woman is here to stay.” It’s dismaying, and revealing, that this message is most easily conveyed through a figure of a girl—her skirt and ponytail blown back in the breeze, cheerfully unaware of the strained, exhausted, overdetermined future that awaits her.


//Jia Tolentino
 
 
cukursēne
05 April 2017 @ 11:41 am
combo  
šitos trakos mēnešreižu krampjus var ārstēt tikai ar orgasmiem
 
 
cukursēne
04 April 2017 @ 06:30 pm
noklausītas sarunas vol.bērni-lidoņi  
- a ja ļiču kak motocikl!
- a ja ļiču kak mama.
 
 
cukursēne
02 April 2017 @ 06:23 pm
paldies par kūkām  
ha, tagad man ir zinātnisks pamatojums tam, kāpēc es visu laiku cepu kūkas!!!
tā ir mana mindfulness meditācija, yo. tāpat kā peldēšana, tikai citādāk.

“Baking actually requires a lot of full attention. You have to measure, focus physically on rolling out dough. If you’re focusing on smell and taste, on being present with what you’re creating, that act of mindfulness in that present moment can also have a result in stress reduction,” explains [associate professor of psychological and brain sciences at Boston University, Donna] Pincus. (..)
“Baking is thinking step-by-step and following the specifics of the here and now, but it’s also thinking about recipes as a whole, the dish as a whole, what are going to do with it, who it’s going to, what time are you sharing it, so baking is a really good way of developing that balance of the moment and the bigger picture,” says [licensed social worker and a culinary art therapist Julie] Ohana.
 
 
cukursēne
01 April 2017 @ 12:25 am
notikums  
mans tētis vakar 58 gadu vecumā ieguva autovadītāja apliecību