cukursēne
20 April 2014 @ 11:05 pm
mastery of rgn  
šodien ļoti, ļoti pārliecinoši zaudēju "vāģi II" galda spēlē.
 
 
cukursēne
20 April 2014 @ 10:06 am
 
sapņoju šekspīra hamletu. bet šai versijā hamletam bija māsa, ar kuru man bija lielisks sekss.
Tags:
 
 
cukursēne
19 April 2014 @ 12:01 am
 
iedvesmojoties no reklāmām par "zemes toņiem", kas tagad būšot modē apģērbā un aksesuāros (visādas brūnas un pelēkas lietas), izdomāju, ka turpmāk melno krāsu varētu saukt par "kosmosa toņiem".
 
 
cukursēne
18 April 2014 @ 11:46 pm
 
.



1
2
 
 
cukursēne
18 April 2014 @ 02:58 am
lai viņi ēd kūkas!  
kad mājās nav maizes, var ēst grauzdētas arbūzu sēkliņas
 
 
cukursēne
17 April 2014 @ 07:15 pm
scrabble  
domāju, ka turpmāk šortus saukšu par īsūzām.
 
 
cukursēne
17 April 2014 @ 02:41 am
dzēruma ziņas  
atvainojos par durkas kļūdām!
 
 
cukursēne
13 April 2014 @ 11:41 pm
par pasaules lāpīšanu  
Judaism has this important phrase/concept/slogan/life motto from the third-century-ish text Pirkei Avot, which goes: Lo alecha hamlacha ligmor (it’s not to you to complete the work of repairing the world) v’lo atah ben chorin l’hivatel mimena (but neither may you desist from it). You won’t be able to fix the world by yourself, or in your lifetime, but that doesn’t absolve you of responsibility to work towards it.

I feel like grimdark/anti-heroes are a response to the fact that the world is neither good nor moral, like “well if the world isn’t like that, I won’t be either”. But they’re also excuses for not working towards fixing the world: I won’t bother because it’s all fucked anyway. Lo alecha and Captain America say, yes, it is fucked, but you still have to work towards fixing it anyway. And yes, it’s hard, that’s why it’s called work.

//kerry polka
Tags:
 
 
cukursēne
13 April 2014 @ 11:13 pm
 
It was a matter of freedom. Like the difference between even the most talented swimmer and the laziest dolphin. (..) This wasn't just the difference between strength and weakness - it was the difference between a healthy person and an invalid. But ordinary people managed to live, didn't they? Because, after all, freedom was not the most important thing. Freedom was the excuse used by scoundrels and fools. When they said "freedom," they weren't thinking about other people's freedom, only about their own bondage.


//Sergei Lukyanenko, The Twilight Watch
Tags:
 
 
cukursēne
13 April 2014 @ 10:40 pm
future prospects  
nākamā nedēļa rādās būt sociāli ļoti bagātīga. ne tikai ģimene būs ieradusies uz lieldienu brīvdienām dzīvoties pa LV, bet arī edgars, ar kuru tikko izdomājām iet uz bondage fairies trešdien (SQUEEEE!!!), un ceturtdien nu jau veselu mūžību ieplānotais bērnības milicijas koncerts ar [info]banderlogs, ak, es jau esmu sajūsmā. tagad tikai jāizdomā, vai par trešdienu ansambļa vadītājam teikšu taisnību, vai arī izdomāšu kādu satriecošu cover story. ak, cik skaista ir jaunība!
 
 
cukursēne
13 April 2014 @ 09:38 pm
pēdējais  
vai "es atzīšos, ka XXX" ir kaut kāds jauns šodienas trends?
 
 
cukursēne
12 April 2014 @ 05:51 pm
zinātne un mīla  
ja vien pēc co2 pārsātinātās research slam norises telpas tik ļoti nesāpētu galva...
katrā ziņā, zinātne ftw, vairāk tādu pasākumu! tagad jūtos vēl jo apmierinātāka ar savu cibas lietotājvārdu, jo raugs, redz, ir filosofu akmens.
 
 
cukursēne
12 April 2014 @ 12:40 am
weight of living  
iedvesmojoties no [info]pelnufeja pārdomām, domāju, vai man ir kaut kādi tādi puslīdz skaidri jautājumi/tēmas, par kurām man būtu tiešām briesmīgi bail, ka kāds varētu pajautāt, un sajūta, ka tad tā būtu šausmīga, mokoša situācija.

dīvainā kārtā kopumā man ir sajūta, ka, lai gan ir lietas, par kurām es labāk cilvēkiem neko nekad nestāstītu, man šķiet, ka tad, ja kāds tiešā tekstā pajautātu, es varētu atbildēt un tas nebūtu tik briesmīgi. jo visas tās sliktās lietas, mani, teiksim tā, "tumšie noslēpumi", haha, par kurām es no brīva prāta neizvērstu sarunas... viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc par to nerunāt, ir fakts, ka, nu, tas uz citiem īpaši neattiecas, un nedomāju, ka tas kādam varētu interesēt. tas ir, es īpaši neredzu iemeslu, kāpēc lai tas kādam citam, izņemot mani, būtu aktuāli.
bet jautājums - tas nozīmētu, ka ir aktuāli, tas nozīmētu, ka cilvēks jau zina pietiekami daudz, lai līdz tām tēmām vispār nonāktu, tas nozīmētu, ka cilvēks arī ir saņēmis diezgan daudz drosmes, lai pajautātu. un tas jau ir konteksts, kurā baiļu noteikti būtu mazāk, nekā citu sajūtu.

un, ļoti iespējams, tas saistīts arī ar to, ka man tagad tiešām ir diezgan līdzīga sajūta kā iekš silver linings playbook - "there will always be a part of me that is dirty and sloppy, but i like that, just like all the other parts of myself. i can forgive." es jūtos mierā arī par lietām, par kurām man ir kauns vai žēl, vai ar ko ir bijis vai joprojām ir grūti tikt galā. man ir labi veicies ar healing procesu pēdējā gada, divu laikā. lai gan ir konkrētas lietas sevī, kuras es vēlētos uzlabot, tā galvenokārt vairs nav tāda izteikta pretīguma sajūta, kāda ir bijusi sliktākajos laikos, tā ir vienkārši sajūta, ka vēl ir, ko darīt. protams, ir dienas, kurās es jūtos kā nožēlojams draņķis, bet kuram tad tādu nav. arvien biežāk es ar zināmu pārsteigumu dažādos nejaušos brīžos attopos, ka es esmu ar sevi mierā. skanot dziesmas rindai do you like the person you've become? es domāju - jā! jā, man patīk, kāds cilvēks es esmu. un tas ir gandrīz neticami. tas ir tik neaprakstāmi lieliski. es esmu tik pateicīga.
 
 
cukursēne
10 April 2014 @ 05:58 pm
nost ar izmisumu  
[info]rr_rrr_r parādīja man vienu no foršākajiem videō, ko pēdējā laikā esmu redzējusi - vecas ziņas, protams, bet man tāpat kļuva ļoti priecīgi par to, cik saprātīgos, radošos un iedvesmojošos veidos cilvēki var tikt galā ar nepatīkamām lietām (piemēram, dubulto mastektōmiju). urā možam garam un konstruktīvi pozitīvai attieksmei!

krūšu deja
 
 
cukursēne
08 April 2014 @ 06:08 pm
padomju laika mantojums  
vispār man ir šausmīgi grūti lasīt daudzas padomju laika grāmatas, jo nenormāli kaitina tas uzspēlētais "SOCIĀLISMS FTW!!!" vēstījums, kurš tur teju neizbēgami parādās. es, protams, saprotu, vēsturiskais un politiskais konteksts un tā, bet tāpat gribas smieties vai ņurdēt, atkarībā no vēstījuma specifiskās izpausmes un pielietojuma, un, šķiet, ir grūtāk abstrahēties no man nepieņemamiem uzskatiem, nekā citos gadījumos, piemēram, grāmatās, kurās stipri cauri sit kaut kāda reliģiska uzbāzība vai pat seksistiskas vai citādi daļu sabiedrības diskriminējošas pamatnostādnes. interesanti.

vēl es izjūtu tādu zināmu zināšanu trūkumu. piemēram, parādās jautājums - ko tad īsti darīja čeka? mans priekšstats līdz šim bija - kā jau slepenpolicija, pratināja visādus aizdomās turamos cilvēkus un lika viņus cietumā, bet tad liekas dīvaini, kāpēc lai čekisti organizētu kaut kādu bērnu bezpajumtnieku patversmju komūnu atvēršanu, un kāpēc lai tāds it kā tomēr vispārīgi puslīdz šķietami saprātīgs cilvēks kā makarenko uzskatītu viņus par nez kādiem tur ideāltipa cilvēkiem. hm, hmm.
 
 
cukursēne
08 April 2014 @ 05:57 pm
time after time  
.. bērnu kolektīvam obligāti vajag augt un kļūt bagātākam, vajag redzēt priekšā labāku rītdienu un tiekties pēc tās, priecīgi sakopojot visus spēkus un līksmā neatlaidībā lolojot sapni par to. Var būt, ka tieši te meklējama pedagoģijas dialektikas īstenā būtība. (..) Cilvēks nevar pasaulē dzīvot, ja viņam nākotnē nav nekā iepriecinoša. Cilvēka dzīves īstenais stimuls ir rītdienas prieks. Audzināšanas tehnikā šis rītdienas prieks ir viens no svarīgākajiem darba objektiem. Vispirms jānoorganizē pats prieks, jārada tas un jāpadara par realitāti. Otrkārt, kategoriski jāpārvērš prieka vienkāršākie veidi sarežģītākos un cilvēciski nozīmīgākos. Te ir interesants ceļš: no primitīva prieciņa par nieka saldumiem līdz visdziļākajai pienākuma apziņai. (..) Cilvēku audzināt nozīmē parādīt viņam perspektīvos ceļus, kuros rodams viņa rītdienas prieks.

//Antons Makarenko, Pedagoģiskā poēma
Tags:
 
 
cukursēne
07 April 2014 @ 08:54 pm
 
haha, tā kā bezrindas.lv neatbalsta manu internetbanku, palūdzu tētim, lai nopērk man koncerta biļeti. viņš nopirka divas ar komentāru "varbūt noder. varbūt pats sadomāšu. 8D "
 
 
cukursēne
06 April 2014 @ 04:16 pm
meitene - mēles mežģis  
Paprika Pabrika
 
 
cukursēne
05 April 2014 @ 12:20 am
success and failure  
kopš ilze man, pirms vēl bija zināmi atlases trešās kārtas rezultāti, pajautāja, vai es kādreiz esmu kaut kur netikusi/nepaņemta, kur esmu pieteikusies, es par šo diezgan daudz domāju. ja neskaita pāris tādus darba pieteikumus, ko iesūtīju bez sajūtas, ka šis nu ir kaut kas, kam vēlos sevi veltīt līdz kaulu smadzenēm, uz kuriem man neko neatbildēja, tad jāsaka, ka akadēmiskajā un darba dzīvē es nekad neesmu nesasniegusi nospraustos mērķus. gan rv1ģ tiku, gan ib, gan uz jias un meistardarbnīcām, gan universitātēs iestājos bez kādas aizķeršanās.

un es tagad nevaru saprast, kam tur lielāks devums varētu būt bijis - piesardzībai (pusapzināti nepiesakoties ne uz kādām outrageous lietām, bet tikai uz savu (ie)spēju robežās esošo), entuziasmam un darba spējām (ja reiz esmu izlēmusi, ka šo kaut ko es gribu, tad daru maksimāli daudz un efektīvi, lai dabūtu gatavu) vai vienkārši manai diženajai veiksmei (par ko gan, ja tā nopietni, tad es piekrītu, ka tā nav kaut kāda pasīva īpašība, kas cilvēkam piemīt tāpat kā, nez, blondi mati, bet drīzāk ir konkrētu dispozīciju kopuma rezultāts, tb, ja gribi, lai tev veicas un lūkojies pasaulē ar iespējām atvērtu skatu, tās arī atradīsi, nevis dzīvosi noslēdzies tādā "esmu neveiksminieks" paradigmā).

man vispār ir grūti atrast tādas "izgāšanās" savā dzīvē, tb, kad būtu kaut ko ļoti centusies sasniegt, bet rezultāts būtu pilnībā izpalicis. nu, vienīgi kaut kādos sociālos un ķermeniskos kontekstos, ha, bet tur atkal ir ļoti grūti izvērtēt to cenšanos, un ar tagadnes skatu liekas, ka tie pāris gadījumi, kurus varu iedomāties, tur patiesībā esmu "nepareizi" centusies, tb, domājusi, ka eju pa labi, bet patiesībā gājusi pa kreisi.
bet varbūt tas ir kaut kāds retrospektīvs savas dzīves naratīva pārrakstīšanas efekts, tb, kad kaut kas nesanāk, es vienkārši pieņemu, ka pietiekami necentos vai pietiekami to negribēju. tāpēc ciba ir ļoti noderīga, var nākotnē apskatīties, kā un cik stipri esi par kādām lietām juties.
 
 
cukursēne
04 April 2014 @ 11:53 am
statistikas valoda  
trolejbusa ekrānā rīgas satiksme apgalvo, ka februārī pārvadājuši vairāk nekā 12 miljonus pasažieru.
ļoti filosōfiski. ikreiz, kad nopīkstinu savu e-talonu, es esmu cits cilvēks.