cukursēne
29 March 2020 @ 09:15 am
 
sapņoju, ka bija nomiris donalds tramps
Tags:
 
 
cukursēne
22 March 2020 @ 10:36 pm
 
visu ceļu mājās
 
 
cukursēne
20 March 2020 @ 01:43 pm
 
pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem es pieņemu apzinātu lēmumu, ka nav vērts mēģināt strādāt, kamēr es neesmu nomierinājusies.

šodienu veltīšu tam, lai raudātu tik daudz un bieži, cik vajadzēs, un mēģinātu izdomāt veidus, kā par sevi parūpēties; gan jau šis trauksmes un izmisuma uzliesmojums beigsies, un tad es varēšu pamazām izdarīt visas šonedēļ neizdarītās lietas. varbūt rīt, varbūt svētdien, bet ne tagad, kamēr jāvalda pinkšķis.
 
 
cukursēne
19 March 2020 @ 12:05 am
 
baigi negribas atkal tikt sāpinātai
 
 
cukursēne
17 March 2020 @ 01:14 pm
 
iespējams, vislielākais strādāšanas no mājām pluss šobrīd: to varu darīt puskaila uz jogas paklājiņa uz grīdas, gozējoties saulītē
 
 
cukursēne
13 March 2020 @ 01:22 pm
 
iesaku visiem itāļu grupas Corona 1995.gada albumu Rhythm of the Night, to šobrīd klausīties ir ļoti uzjautrinoši, un tur ir daudz citējamu rindiņu
 
 
cukursēne
12 March 2020 @ 11:13 am
 
es zinu, kas ir pareizā lieta, ko darīt, bet man tik ļoti negribas tā darīt
 
 
cukursēne
07 March 2020 @ 01:58 pm
 
šodien, savukārt, jau kopš paša rīta gandrīz visu laiku šķiet, ka izplūdīšu skumju asarās.

sēžot zīmju valodas darbnīcā, domāju, ka tas varbūt no bada, jo būtībā nekas nebija ēsts vismaz 16h, un nācās iet prom, lai paēstu - bet arī ļoti garšīgās brokastis/pusdienas sprūst rīklē, nevardarbības grāmata liek asarām sariesties acīs, domas par dienas (FORŠAJIEM!) tālākajiem plāniem raisa vēlmi sākt šņukstēt un sakņupt zem galda.

man ir aizdomas, ka es vienkārši esmu ļoti, ļoti nogurusi, un man būtu jāiet gulēt. vēl tikai pāris stundas. to mēs varam, vai ne, to mēs varam.

UPD: nu re, kad pamostos no miega, viss atkal ir labi
 
 
cukursēne
07 March 2020 @ 02:53 am
klātesoša  
šodien pēcpusdienā ielīdu zem segas darbā uz dīvāniņa 20 min nosnausties, kolēģe garāmejot noglaudīja man galvu, bija tik silti un lēni un mierīgi, es jutos kā plūstoša krāsa, kā mazs zvēriņš, kā mīksta sūna, aiz laimes gandrīz apraudājos

vēlāk vakarā uz deju grīdas bija pavisam cits prieks, eksplozīvs un košs, es jutos jauna, skaista un bezgalīgi dzīva

nevar noliegt, ir diezgan brīnumaini būt īstam cilvēkam

paldies
 
 
cukursēne
24 February 2020 @ 08:32 pm
 
es esmu ļoti ok, ha
 
 
cukursēne
20 February 2020 @ 04:43 pm
 
hugsss
 
 
cukursēne
18 February 2020 @ 10:49 pm
mums jākļūst gaišākiem, jāaizmirst visi sūdi  
es brīžiem nesaprotu

aizmirsīsim visu slikto, domāsim tikai par gaišo, mmmmm. klasika
 
 
cukursēne
18 February 2020 @ 02:45 am
 
es diezgan bieži, braucot ar velo, domāju par to, cik viegli taču autovadītājiem būtu mani vienkārši nogalināt sabraucot - un tomēr viņi to nedara.

jo sevišķi spilgti es to reizēm iztēlojos, braucot mājās riktīgi vēlu, pa tukšām ielām, jo es domāju - gan jau ir kāda tāda diezgan droša metode, ar kuru varētu uzbraukt pa ielu braucošam riteņbraucējam tā, lai viennozīmīgi neizdzīvo; un tādā gadījumā, ja iela ir pilnīgi tukša, tuvumā nav neviena potenciāla liecinieka, un novērošanas kameras krustojumos, man šķiet, LV arī nav, tas teorētiski nozīmē, ka varētu taču vienkārši nobraukt uz aizbraukt, un neviens par to nekad neuzzinātu. nav tā, ka šis mani satrauc vai es reāli baidītos, ka tā varētu notikt, bet mani fascinē šī doma un iepriecina fakts, ka šādi principā nenotiek.

vēl es reizēm skatos uz kaut kur pieķēdētiem velo, kas tur stāv ilgi jo ilgi, un ir skaidrs, ka neviens negrasās nākt tiem pakaļ, un domāju, nez, kas noticis ar to īpašnieku, un vai viņš/viņa joprojām ir dzīvs. domāju arī par to, kā tas būtu, ja es kaut kur pieslēgtu savu velo, kaut kur aizietu un tad nomirtu. vai un kad kāds to uzmeklētu? šobrīd gan man ir vizuāli ļoti labi atpazīstams divritenis, kas nozīmē, ka tad, ja es to pirms nāves būtu piepogājusi kādā negaidītā vietā, varētu ielikt FB lūgumu atsaukties cilvēkiem, lai pasaka, kur ir, un gan jau atrastos. nu, izņemot, ja būtu atstāts kaut kur mežā, bet man grūti iztēloties scenāriju, kur notiek tā. ja nu vienīgi es pieslēdzu to pie kāda mietiņa/staba ļoti nepopulārā ceļā uz jūrmalu, un tad, piemēram, noslīkstu. nezinu gan, vai kādam no manas ģimenes un draugiem vispār būtu aktuāls mans velo pēc manas nāves, hmm.
 
 
cukursēne
13 February 2020 @ 10:45 am
 
izdomāju jaunu jēdzienu: "pieaugušo trīsdiennieks".
tas ir tā, ka dzer trīs dienas no vietas, bet pa vidu aiziet uz mājām un darbu.
 
 
cukursēne
13 February 2020 @ 12:03 am
nu nez  
"klusums ir dieva valoda, un viss pārējais ir slikts tulkojums"
 
 
cukursēne
10 February 2020 @ 05:58 pm
oh how delicious  
viss, tagad braukšu mājās lasīt Batleres jauno grāmatu
 
 
cukursēne
10 February 2020 @ 09:02 am
 
sapnī figurēja galda spēle "pasts" par holokausta tēmu, un man bija jāskaidrojas, ka tās nosaukumam nav nekāda sakara ar vēstuļu sūtīšanu, jo spēle ir angliski
 
 
cukursēne
05 February 2020 @ 12:11 pm
FB reklāmu iedvesma  
"Embrace a simple and romantic life!"
 
 
cukursēne
03 February 2020 @ 02:35 pm
VERI GUD  
vse svolochi
 
 
cukursēne
30 January 2020 @ 02:50 pm
dārgie algoritmi, šis ir mīļi, bet mēģiniet vēlreiz  
laikam pārāk daudz laika esmu youtube veltījusi, skatoties transpersonu kanālus, jo tagad instagram man piedāvā iegādāties "packing boxers" (tiem, kas nezina - apenes, kuras uzvelkot, izskatās, ka tev biksēs ir dzimumloceklis)