cukursēne
20 February 2020 @ 04:43 pm
 
hugsss
 
 
cukursēne
18 February 2020 @ 10:49 pm
mums jākļūst gaišākiem, jāaizmirst visi sūdi  
es brīžiem nesaprotu

aizmirsīsim visu slikto, domāsim tikai par gaišo, mmmmm. klasika
 
 
cukursēne
18 February 2020 @ 02:45 am
 
es diezgan bieži, braucot ar velo, domāju par to, cik viegli taču autovadītājiem būtu mani vienkārši nogalināt sabraucot - un tomēr viņi to nedara.

jo sevišķi spilgti es to reizēm iztēlojos, braucot mājās riktīgi vēlu, pa tukšām ielām, jo es domāju - gan jau ir kāda tāda diezgan droša metode, ar kuru varētu uzbraukt pa ielu braucošam riteņbraucējam tā, lai viennozīmīgi neizdzīvo; un tādā gadījumā, ja iela ir pilnīgi tukša, tuvumā nav neviena potenciāla liecinieka, un novērošanas kameras krustojumos, man šķiet, LV arī nav, tas teorētiski nozīmē, ka varētu taču vienkārši nobraukt uz aizbraukt, un neviens par to nekad neuzzinātu. nav tā, ka šis mani satrauc vai es reāli baidītos, ka tā varētu notikt, bet mani fascinē šī doma un iepriecina fakts, ka šādi principā nenotiek.

vēl es reizēm skatos uz kaut kur pieķēdētiem velo, kas tur stāv ilgi jo ilgi, un ir skaidrs, ka neviens negrasās nākt tiem pakaļ, un domāju, nez, kas noticis ar to īpašnieku, un vai viņš/viņa joprojām ir dzīvs. domāju arī par to, kā tas būtu, ja es kaut kur pieslēgtu savu velo, kaut kur aizietu un tad nomirtu. vai un kad kāds to uzmeklētu? šobrīd gan man ir vizuāli ļoti labi atpazīstams divritenis, kas nozīmē, ka tad, ja es to pirms nāves būtu piepogājusi kādā negaidītā vietā, varētu ielikt FB lūgumu atsaukties cilvēkiem, lai pasaka, kur ir, un gan jau atrastos. nu, izņemot, ja būtu atstāts kaut kur mežā, bet man grūti iztēloties scenāriju, kur notiek tā. ja nu vienīgi es pieslēdzu to pie kāda mietiņa/staba ļoti nepopulārā ceļā uz jūrmalu, un tad, piemēram, noslīkstu. nezinu gan, vai kādam no manas ģimenes un draugiem vispār būtu aktuāls mans velo pēc manas nāves, hmm.
 
 
cukursēne
13 February 2020 @ 10:45 am
 
izdomāju jaunu jēdzienu: "pieaugušo trīsdiennieks".
tas ir tā, ka dzer trīs dienas no vietas, bet pa vidu aiziet uz mājām un darbu.
 
 
cukursēne
13 February 2020 @ 12:03 am
nu nez  
"klusums ir dieva valoda, un viss pārējais ir slikts tulkojums"
 
 
cukursēne
10 February 2020 @ 05:58 pm
oh how delicious  
viss, tagad braukšu mājās lasīt Batleres jauno grāmatu
 
 
cukursēne
10 February 2020 @ 09:02 am
 
sapnī figurēja galda spēle "pasts" par holokausta tēmu, un man bija jāskaidrojas, ka tās nosaukumam nav nekāda sakara ar vēstuļu sūtīšanu, jo spēle ir angliski
 
 
cukursēne
05 February 2020 @ 12:11 pm
FB reklāmu iedvesma  
"Embrace a simple and romantic life!"
 
 
cukursēne
03 February 2020 @ 02:35 pm
VERI GUD  
vse svolochi
 
 
cukursēne
30 January 2020 @ 02:50 pm
dārgie algoritmi, šis ir mīļi, bet mēģiniet vēlreiz  
laikam pārāk daudz laika esmu youtube veltījusi, skatoties transpersonu kanālus, jo tagad instagram man piedāvā iegādāties "packing boxers" (tiem, kas nezina - apenes, kuras uzvelkot, izskatās, ka tev biksēs ir dzimumloceklis)
 
 
cukursēne
29 January 2020 @ 07:17 pm
dienas random doma  
vai olīves ir "sāļās dateles" vai arī dateles ir "saldās olīves"?
 
 
cukursēne
28 January 2020 @ 12:49 pm
brilles un empātija / izcils serviss  
pirmo reizi mūžā piedzīvoju šādu brīnumainu situāciju: ienākot no aukstas ielas siltā ēstuvē, pirms paguvu pasūtīt ēdienu, ēstuves darbinieks man pasniedza lielu salveti ar komentāru "tas brillēm". protams, ka manas brilles bija aizsvīdušas. protams, ka minētajam darbiniekam arī bija brilles.
 
 
cukursēne
27 January 2020 @ 03:03 pm
a prophecy or a job description?  
"You will also be able to work in complex, ambiguous contexts"
 
 
cukursēne
27 January 2020 @ 12:37 pm
 
who gives a shit
 
 
cukursēne
27 January 2020 @ 12:39 am
alive  
pēdējos mēnešos diezgan daudz laika pavadu, skatoties uz sevi spogulī un smaidot
 
 
cukursēne
24 January 2020 @ 12:57 pm
dienas random doma  
kad biju maza un tikko iemācījusies lasīt, es domāju, ka filmu kompāniju sauc "DISNEP", bet kakao nosaukums ir "NESPUIK"
 
 
cukursēne
23 January 2020 @ 02:57 pm
 
What's a warm-blooded animal to do
among all you
so cool?

//Eli Coppola
 
 
cukursēne
22 January 2020 @ 12:37 am
 
no bullshit
 
 
cukursēne
21 January 2020 @ 05:20 pm
labas domas / progress  
vakar vai nedaudz senākā pagātnē ripoju mājup ar velo, un man prātā pats no sevis izritinājās šāds domu kamolītis

i don't have to be perfect to be good
i don't have to be good to be good enough
i don't even have to be good enough to have the right to just live my own life
i am free to do whatever i want to do with my life


tas gan tobrīd gadījās domu par darbu kontekstā, bet tikpat labi varētu attiecināt uz pilnīgi visu

nu. riktīgi forši taču
 
 
cukursēne
20 January 2020 @ 11:59 pm
 
šodiena bija tik gara diena.

no rīta ilgi nevarēju pieslēgties realitātei, jo nosapņoju garu, intensīvu un reālistisku sapni, kurā okeānā/jūrā dzīvoja kaut kāda attīstītāka rase, tā kā citplanētieši, tā kā nē, kas laiku pa laikam no turienes izsūtīja kādu peldošu un lidojošu kuģi, ar kuru pieveda kādas tehnoloģijas un resursus, bet arī savāca cilvēkus. un sapnī es piekritu, lai mani savāc, jo laikam taču cerēju no tās zemūdens pasaules izdabūt ārā kādus noderīgus labumus savai sauszemes kopienai, taču, nonākusi tajā citas rases valstībā, sapratu, ka esmu principā kļuvusi par viņu ķīlnieku. izdomāju stratēģiju - izlikos, ka zemūdens spiediena dēļ esmu vārga un miegaina, un bieži (tēloju, ka) zaudēju samaņu, lai īstajā brīdī, kad nepievērsīs uzmanību, varētu izbēgt. un tad šai pašā zemūdens valstībā klausījos savdabīgu simfoniskā orķestra koncertu, kuru diriģēja kāda radība, kuras seja bija projekcija, un vienas rokas vietā bija šķēres, bet otras - pulksteņa rādītājs.
Tags: