cukursēne
18 September 2014 @ 02:53 pm
 
liekas interesanti, ka vidusskolas klasēs ar mani parunāties pirms/pēc stundas ir pienākuši tikai puiši, savukārt pamatskolā - meitenes.
 
 
cukursēne
17 September 2014 @ 03:22 pm
visu izdarīt  
nogurums ir viltīgs.
 
 
cukursēne
16 September 2014 @ 09:37 am
11.a un galerijas metode  
beidzot stunda, pēc kuras esmu laimīga un apmierināta, un jūtos gandrīz kā atkal raudāt - tikai šoreiz no prieka.

WIN!!!
bija vērts neizgulēties.
 
 
cukursēne
16 September 2014 @ 02:08 am
progress  
šovakar bija pirmais pirms-darbdienas vakars pēdējo divu nedēļu laikā, kad es izmisīgi neraudāju

paldies rūķīšiem, brālim un [info]banderlogs
 
 
cukursēne
13 September 2014 @ 12:19 am
fancy  
šodien es pirmo reizi mūžā ēdu sēņu papīru un dzēru tēju "ar noslēpumainu austrumu aromātu"
 
 
cukursēne
12 September 2014 @ 09:43 am
kur tu skriesi, vanadziņi  
sapratusi, ka pat tad, ja baigi skriešu, tāpat nokavēšu sākumu, izlēmu uz mācībām braukt ar taksi. uz brīdi jutos kā izšķērdīgs buržujs, bet tad tā padomāju un secināju, ka pa šīm nedēļām aiz laika trūkuma neēdot ne brokastis, ne pusdienas, noteikti esmu ietaupījusi tik naudiņas, ka šim vajadzētu atmaksāties. plus, man izdevās uztrāpīt tieši uz "ģimenes taksistu", kuram mamma/tētis vienmēr zvana uz privāto nr, kad vajag izsaukt taksi. jē!
 
 
cukursēne
10 September 2014 @ 02:06 pm
vilnis, kurš paceļ virs ūdens  
saņēmu no kuratores atbildi vēstulei (ko pakāpeniski rakstīju jau visu nedēļu un kurā kā uz delnas izplāju visas savas bailes un bažas) un vilcienā, to lasot, no laimes apraudājos - par to, cik labi viņa saprot. un, sekojoši, piedāvā tādu atbalstu, kāds man patiešām liekas vajadzīgs.
 
 
cukursēne
10 September 2014 @ 01:08 am
migla  
man uz brīdi likās, ka no neprātīgas darba dzīves esmu sajukusi prātā, kad, pa miglu pienākot pie vecāku mājas, pie durvīm pēkšņi nebija koda atslēgas, kas tur ir bijusi aptuveni 18 gadus. bet viss pārējais tāpat - krāsa, izmērs. aptaustīju sienu, tad ieraudzīju, ka aiz miskastes stāv noliktas izņemtās vecās durvis.
 
 
cukursēne
08 September 2014 @ 10:36 pm
alfabēta pērles  
- bet tu izdomā citu vārdu, nevis alien, jo to tu nekā nevari parādīt.
- kā nevaru? visi taču zina, kāds izskatās citplanētietis!
 
 
cukursēne
07 September 2014 @ 09:19 pm
 
mani ir paralizējusi panika, es nesaprotu, kā lai sevi izglābj
 
 
cukursēne
06 September 2014 @ 01:59 am
spožā nākotne  
starp citu, jūs zinājāt, ka ir uztaisīts tāds mobilais tālrunis kredītkartes izmērā?
 
 
cukursēne
06 September 2014 @ 01:14 am
paldies  
šodien es praktiski visu dienu biju laimīga.

kādreiz es domāju, ka diezgan mierīgi varētu būt mūks eremīts, bet tagad esmu pārliecināta, ka nemaz negribētu. tas prieks, ko sniedz jēgpilna komunikācija ar tuviem cilvēkiem, kāpēc gan lai no tā gribētu atteikties.

p.s. iestādē kasha gourmet dod vienkārši satriecoši garšīgas lietas, es, piemēram, ēdu tādus griķu veidojumus, kuros iekšā bija sēnes un siers, tas bija kosmoss manā mutē.
 
 
cukursēne
03 September 2014 @ 07:22 pm
 
man ļoti vajag produktīvi izraudāties, citādāk es neko nevaru padarīt -

bet īsti ārā arī nenāk un es visu laiku atceros ingas VS teikto, ka nevajag raudāt vienatnē, jo tad pieraud pilnu pats sevi, šajā gadījumā man ir sajūta, ka šoreiz gan tā arī varētu būt, bet arī nav īsti, kam es justos spējīga ar šo uzbāzties

sēžu tā uz robežas un izmisīgi cenšos saglābt rītdienu

es gribētu justies kā liels un dzīvs un nebaidos, gribētu, gribētu tik ļoti
 
 
cukursēne
02 September 2014 @ 07:18 am
 
smaidīgā kontroliere-konduktore Līva Strapcāne vilcienā rīga-jelgava padarīja manu dienu jaukāku, norādot, ka par saliekamo riteni tomēr bagāžas biļete nav jāpērk, lai gan iepriekšējo reizi cita jauna konduktore bija man pirmo reizi manā šī velo vilcienēšanas vēsturē likusi piepirkt klāt bagāžas biļeti - tad vienkārši pieņēmu, ka noteikumi ir mainījušies. nabagāka jau es, protams, nepaliktu, to papildu 21 centu maksājot, bet tomēr labi zināt, ka nevajag. bet, galvenais - patīkami sajust, ka cilvēks ir laipns un kompetents, un ieinteresēts, lai man kā pasažierim vilcienā viss būtu godīgi un labi.
 
 
cukursēne
01 September 2014 @ 01:42 pm
realitāte  
man vienā no klasēm būs puika-bēglis no ukrainas
 
 
cukursēne
31 August 2014 @ 02:59 am
not enough  
nez, kur es esmu atradusi tos standartus, kurus sev uzstādu
(un, protams, nespēju sasniegt, kā rezultātā jūtos draņķīgi)
 
 
cukursēne
31 August 2014 @ 01:36 am
 
"a woman who, if you make her laugh, you got a life"
 
 
cukursēne
29 August 2014 @ 08:06 pm
ššš!  
cirslīc, cirslīc!

palūdzu, lai kr man piezvana un pamodina, bet neieslēdzu tālrunim skaņu. tā nu pusstundas vietā saldi nogulēju trīs stundas.
 
 
cukursēne
26 August 2014 @ 09:27 pm
the big life  
esmu gar zemi.

parīt jādodas uz Olaines novada ikgadējo pedagōgu konferenci, un tur kā viens no runātājiem ir neviens cits kā pats ARSTARULSMIRUS! izjūtu lielu kārdinājumu piedalīties viņa vadītajā darba grupā, nevis tajā, kuras tēma (kā mazināt trauksmi un stresu) man varētu patiešām noderēt.
 
 
cukursēne
26 August 2014 @ 03:43 pm
darba spars  
minos no olaines mājās, atkal tik skaisti - redzēju pļavā ganāmies trīs stirnas, divas "lielas", vienu maziņu. piestāju uz brīdi viņas pavērot, pēc kāda laika šīs kļuva tramīgas un graciozi aizlēkāja tuvāk mežam. redzēju jau no tāluma, ka rīgā līst, kā tumšs, violeti pelēks aizkars pāri koku galotnēm. tā arī bija, pie mājām dabūju lietu, tas bija forši.

es nezinu, arī šoreiz, braucot no turienes projām, es jutos patiešām ļoti, ļoti labi, priecīgi un tā droši par to, ka viss taču būs normāli. nevaru saprast, vai varētu būt, ka tur pie vainas kaut kādi riteņošanas endorfīni, vai arī tāda kā "urā, izbēgu! atpakaļ uz drošo māju vidi!" organisma reakcija, vai arī tiešām vienkārši tā ir man laba un piemērota vieta un viss BŪS labi.