cukursēne
25 March 2019 @ 11:41 pm
jauns jēdziens  
dzimumvientiesība
 
 
cukursēne
22 March 2019 @ 08:58 pm
 
noskaņojums
 
 
cukursēne
22 March 2019 @ 11:09 am
 
"does it bring you health, wealth or happiness? if it doesn't, don't do it."
 
 
cukursēne
16 March 2019 @ 12:56 pm
 
devos ārpasaulē. izrādās, vakar kļūdījos, prognozējot pastā pienākušās paciņas saturu. tā kickstarter spēle joprojām nav atsūtīta, bet esmu šokējoši ātri tikusi pie pašas sev pasūtītās dāvanas sieviešu dienā, un tagad man ir zeķes ar uzrakstu "I'M A DELICATE FUCKING FLOWER"
 
 
cukursēne
15 March 2019 @ 11:46 am
 
mani šausmīgi kaitina, kad cilvēki bezjēgā lieto "reply all" opciju, piemēram, milzīgās meilinglistēs sūtot tādus e-pastus kā "thanks, [viens konkrēts adresāts]" kā atbildi uz kaut kādu rutīnas informatīvo e-pastu, ko šis konkrētais adresāts ir izsūtījis. vai TIEŠĀM šis ir jāsaņem mums visiem? katru reizi šādos brīžos man piemetas milzīga vēlme pierunāt organizāciju atteikties no būšanas šai listē. bet nu, diemžēl tajos rutīnas informatīvajos e-pastos teorētiski var būt mums tiešām noderīga informācija, tā ka vienkārši jāsamierinās regulāri saņemt čupu ar absolūti nerelevantiem kādam citam adresētiem "paldies" un jātrenē iekšējais miers.
 
 
cukursēne
14 March 2019 @ 10:33 am
citāti no krāpniecīgām mēstulēm vol.n  
Es gribu, lai Dievs baidās no kāda, kas pienācīgi iegulda fondu Dieva darbos
 
 
cukursēne
12 March 2019 @ 12:58 pm
 
kā jūs noveršat uzmanību (mani interesē tieši visādi atsāpināšanas un uzmanības novēršanas paņēmieni (distractions), ne ārstēšana, ārstēšanu es māku un saprotu) no intensīvām sāpēm, ko izraisa pietūkusi, iekaisusi mandele? es pamazām sāku apsvērt bēbīšu stratēģiju vienkārši-vispār-nerīt-siekalas, jo tas ir pārsteidzoši ļoti nepatīkami. gandrīz vai tā, it kā nejauši būtu norijusi kaktusu, haha.

izrādās, man likās, ka angīnas un tām līdzīgie mandeļu čakarētāji ir bērnu un pusaudžu, un atsevišķu īpašu cilvēku ar jutīgām mandelēm lieta, tas ir, acīmredzot kaut kā neapzināti biju pieņēmusi, ka man savā personiskajā kaklā šādi piedzīvojumi vairs nebūs aktuāli.

UPD: paldies, tiku pie laba pūšamā, skatos kaut kādus low-key izglītojošus YouTube video par visādām tēmām, ārstēšanās ir lēnāka, nekā man gribētos (biju gaidījusi, ka temperatūra neturēsies, jo pēdējos jau nezcik gadus tā slimojot uzlec varbūt vienu, divas dienas, un arī drīzāk tikai uz kādu brīdi pēcpusdienā), bet diskomforts ir mazāks
 
 
cukursēne
10 March 2019 @ 08:45 pm
 
man šķiet, beigu beigās visai foršs raidījums sanācis; turklāt, ļoti daudz mājot ar galvu Iļjas teiktajam, man radās liela vēlēšanās uzzināt vairāk par to kristietības formu, ko pārstāv mūsdienu kvēkeri
 
 
cukursēne
10 March 2019 @ 04:11 pm
 
vegan as in from the Vega planetary system
 
 
cukursēne
10 March 2019 @ 10:27 am
 
protams, ka tad, kad tieku pie brīvdienas, vajag arī saslimt.
 
 
cukursēne
06 March 2019 @ 09:27 pm
maintaining a healthy work-life balance  
fail miserably
 
 
cukursēne
04 March 2019 @ 10:46 pm
paldies, VID  
labs.

ar visu to, ka man pagājušajā gadā nav piemēroti nekādi nodokļu atvieglojumi (darbā jau savlaicīgi uzrakstīju iesniegumu, lai nepiemēro neapliekamo minimumu, arī EDS rādās, ka visur ir 0,00 neapliekamais minimums), un esmu iesniegusi čupiņu ar ziedojumiem kā attaisnotajiem izdevumiem, man ir aprēķināts nodokļu parāds. smieklīgs gan, protams, 2,92 EUR, un, iespējams, ja būtu izdevies atrast čeku par pagājušajā gadā apmeklēto debilo neiroloģi, arī to varētu norēķināt nost. no sākuma man likās vienkārši amizanti, bet tad izbesījos par to, ka VID nestrādā neviena no saitēm par dažādām nodokļu tēmām, ko google izmet un tagad jau esmu reāli dusmīga. tas ir, gribu palasīt vairāk par attaisnojamajiem izdevumiem, lai saprastu, vai nevaru varbūt iesniegt vēl kaut ko - nekā, "lapa nav atrasta", VID lapā meklētājs arī atrod tikai kaut kādu ziņu par jauno aplikāciju, kur fočēt čekus. gribu atrast informāciju, kā man tagad aši tos gandrīz 3 EUR samaksāt, nekā, "lapa nav atrasta", VID lapā meklētājs atrod tikai kaut kādu informāciju par to, kā nodokļu parādu dalīt vairākos maksājumos.

šis man šķiet absolūti nožēlojami. sakārtojiet savu mājaslapu, ķēmi, es gribu visu izdarīt labi un pareizi, un jūs par to man neļaujat, pretīgie birokrāti. sapukojos un uzrakstīju VID e-pastu ar jautājumu, kā tad man to parādu nomaksāt. ja viņi man būs paspējuši uzrēķināt jau kaut vienu centu kavējuma naudas, es, bļeģ, kļūšu par to cilvēku, kas raksta sūdzības, iesniegumus un ko tik vēl ne.
 
 
cukursēne
04 March 2019 @ 10:07 am
 
man nepietiek ar vienu brīvdienu nedēļā.
 
 
cukursēne
18 February 2019 @ 09:35 am
 
sapnī kopā ar Iļju Mariju Boļšakovu ielauzos kādā psihiatriskajā klīnikā, izmantojot saliekamās kāpnes un ņemot līdzi velosipēdu. viņš bija jau vienreiz izmēģinājis šādu iekšā tikšanu un aicināja palīgā vairākus cilvēkus, bet es nezinu, vai ar mums bija vēl kāds. veiksmīgi atstutējām trepes, pārlīdām pāri, bet kaut kur bijām kļūdījusies, jo mūs bija pamanījuši klīnikas apsardze un tad uzreiz bija jābēg, un es skrēju pa tumsu ar visām kāpnēm padusē pāri sniegotiem laukiem, caur krūmiem, garām bērnības šķūnim, un ielēcu vietā, kur izskatījās pēc lielas kupenas ar krūmiem, labi zinot, ka tur kaut kur ir dīķis, cerot, ka nebūšu ieskrējusi līdz tā dziļajam galam. tupēju un jutu, kā ledus lūst, kā es pamazām grimstu, ūdens ap potītēm, ceļiem, viduklim, dzirdēju, ka vajātāji pamazām atkāpjas, bet nezināju, cik liela iespēja ir, ka viņi mani ieraudzīs, ja līdīšu ārā, ūdens sāka smelties mutē, es aizturēju elpu, bet tad biju iegrimusi jau tik dziļi, ka bija pavisam tumšs, man kļuva bail, ka nesapratīšu, kā tikt ārā, tāpēc atbalstījos ar tām kāpnēm pret dīķa apakšu un iznācu no dīķa visa pilēdama. devos atpakaļ uz savu komunālo dzīvesvietu, kur novilku slapjās drēbes telpā, kur bariņš dažāda vecuma sieviešu un meiteņu ēda vakariņās biezputru, uzvilku kaut kādu baltu naktskreklu, nogrūdu drēbes un zābakus stūrī zem galda un ātri ķēru bļodu izlikties, ka esmu ar visām kopā vakariņojusi visu šo laiku, jo zināju, ka vajātāji nāks vainīgos meklēt arī šeit. un tā arī bija, sieviete formastērpā ienāca pa tām pašām pagalma durvīm, pa kurām pirms brīža biju iegāzusies es, sāka stāstīt par noziedzīgu nodarījumu, ko paveikušas divas neidentificētas personas, un aicināt ziņot par jebko aizdomīgu. neviens neko neteica, mēs visas uz viņu skatījāmies, es pat brīžiem ieskatījos acīs, lai neliktos aizdomīgs; es biju pilnīgi mierīga. pirms došanās prom vajātāja teica, ka nodziedzniekam visticamāk būtu skapji apavi, un, viņai izejot pa durvīm, viena no mazākajām meitenītēm sāka rādīt uz galdu manas slapjās čupas virzienā un teica - bet viņai viss bija slapjš (ko par laimi jau aiz durvīm esošā likuma pārstāve nedzirdēja), es viņai uzreiz - kušs, par to nevajag runāt, es neko sliktu neesmu izdarījusi. un tad kā zombijs devos augšā pa koka kāpnēm uz otro stāvu, ar domu, ka man jāsaģērbjas normāli un jāsāk plānot, ko darīt tālāk.

tagad domāju - neatceros, kur es atstāju trepes.
Tags:
 
 
cukursēne
16 February 2019 @ 02:46 pm
 
vienīgā nodarbe, kas, cik spēju sevi atcerēties, pilnīgi vienmēr bez izņēmuma dara mani laimīg(āk)u, ir dziedāt
 
 
cukursēne
15 February 2019 @ 02:49 pm
💚 spam  
Uzmanību lūdzu,

Es esmu Abraham Morrison kungs, kā jūs, es ceru, ka jūs esat labi un veselīgi?
 
 
 
cukursēne
11 February 2019 @ 11:12 pm
 
FB taimlainā izlēca raksts par to, kāpēc cilvēku sievietes salīdzinoši ar citām būtnēm mēnešreižu laikā tik daudz asiņo, bet mana pirmā doma bija - "Aggressive Fetuses" būtu diezgan foršs grupas nosaukums. un tad atcerējos par to, ka viens no mūsu ar [info]rr_rrr_r un [info]french_mime jautrajiem mūzikas projektiem vidusskolā saucās "Apvienotais sēņu un rūķīšu, un bērnu, un jauniešu līdz četrdesmit orķestris "Ovulācija"", un aizdomājos, ka šī būtu tikai tāda loģiska evolūcija. ha!
 
 
cukursēne
11 February 2019 @ 09:38 pm
 
tas atvieglojums, kad esmu izdarījusi kaut ko samērā apjomīgu un nomācošu, tomēr iekļaujoties termiņā, kaut arī strādājot pēc darba laika. es saprotu, ka droši vien nav tā vērts, bet tas ļoti palīdz pārslodzes īgnuma un izmisuma mazināšanā. jo ļauj ticēt, ka vismaz es neesmu PAVISAM izgāzusies, hah. tas ir brīdis, kurā es beidzot uz kādu momentu varu palaist vaļā to spriedzi un saspringumu, ko manī neizbēgami rada sajūta, ka es kaut ko kavēju vai potenciāli nokavēšu, ka esmu kādam darbu parādā.
 
 
cukursēne
11 February 2019 @ 11:17 am
 
Even if I wanted to go my schedule wouldn't allow it. 4:00, wallow in self pity; 4:30, stare into the abyss; 5:00, solve world hunger, tell no one; 5:30, jazzercize; 6:30, dinner with me - I can't cancel that again; 7:00, wrestle with my self-loathing... I'm booked. Of course, if I bump the loathing to 9, I could still be done in time to lay in bed, stare at the ceiling and slip slowly into madness.