cukursēne
18 February 2017 @ 11:32 pm
 
overly eager and ridiculous, i suppose
 
 
cukursēne
18 February 2017 @ 01:19 am
 
vai jūs pazīstat cilvēku(s), kas nevēlas pieaugt un spītīgi atsakās to darīt?
 
 
cukursēne
18 February 2017 @ 01:00 am
kolēģes  
ikreiz satiekot darbā kolēģi, kura tehniski joprojām ir dekrētā, arvien vairāk ievēroju, ka viņa ir ļoti skaista. jau no paša sākuma viņa pārliecināja par savu kompetenci, atšķirībā no daža laba cita, bet tagad tā ir apaugusi ar visādām sīkām, cilvēciskām detaļām, kas man liek viņu vairāk, nekā vienkārši bezpersoniski cienīt. mēs, piemēram, saskrējāmies kāpņu telpā 'nāla "samanta" atvēršanā. tas mani patīkami pārsteidza, bet pēc tam padomāju, ka tam nemaz nebūtu vajadzējis mani pārsteigt.

man ir vēl viena kolēģe, kura no sākuma man ne tikai nepatika, bet arī likās potenciāli nekompetenta. pirmās pāris nedēļas vienmēr, kad viņa ieradās birojā (kas bija reti un uz īsu brīdi), viņa tikai kaut ko rušinājās pa vienu piekrāmēto telpu, skaļi smējās un runājās, un man tas nenormāli traucēja strādāt. bet tad beidzot pienāca arī tāds brīdis, kad viņa birojā tiešām vienkārši strādāja. tad biju liecinieks un daļēji dalībnieks pāris sarunām ar citiem cilvēkiem, kas ļāva man pakāpeniski pierast pie tā, kā viņa ar cilvēkiem komunicē, saprast to ļoti sarežģīto kontekstu, uzzināt, kas viņu interesē, un galu galā sākt justies kaut kā tā koleģiāli-draudzīgi. bet tagad mans viedoklis vispār ir pagriezies par 180 grādiem, kopš viņa bija darbā kopā ar savu meitu. jau pirmo reizi, kad viņa ieradās darbā ar meitu un kaķēnu (!), viņa nopelnīja čupiņu punktu manā scoreboard, bet tad man bija ātri jāiet prom, un tas bija tikai tāds miglains iespaids. vakar toties viņa savu bērnu atveda uz darbu pāris stundas pirms es devos prom. tas, kā viņa izturas pret savu bērnu un kā ar viņu runā, ir pilnīgi pietiekami, lai kļūtu par vienu no maniem mīļākajiem kolēģiem of all time. protams, tam nav sakara ar profesionālo darbību, bet viņa, no tā, ko redzēju un dzirdēju, ir brīnišķīga māte, un tas nozīmē ļoti daudz.

tā ka nav nemaz taisnība par to nemaināmo pirmo iespaidu.
 
 
cukursēne
17 February 2017 @ 06:45 am
bed or breakfast  
šonedēļ esmu no rīta pusdienām sagatavojusi:

* griķus ar tofu "biezpienu" un seitana cīsiņiem
* rīsus ar kokospiena-pākšaugu (lēcas, mung pupiņas) kariju
* uz karija atlikumu pamata sagatavotas biešu/rīsu nūdeles ar dārzeņiem un kraukšķīgi apceptiem sojas gabaliņiem
* kabaci ar saulespuķu sēkliņām un spinātiem
* grūbu risoto ar dārzeņiem, sojas gaļu un brokoļiem

es ļoti lepojos ar to, ka principā vienmēr varu atrast veidu, kā nākamās dienas pusdienās izlietot jebko, kas palicis pāri no iepriekšējās dienas (kas gan nenotiek bieži), kā arī, ka nedēļas ietvaros ēdieni nav pārāk vienveidīgi. man patīk ieguldīt laiku tajā, lai izdomātu, ko pagatavot, un man patīk tam atvēlēt laiku no rīta. es esmu priecīga, ka sadzīves apstākļi mani motivē šādā veidā parūpēties arī par sevi pašu. tagad vēl jāiemācās labāk izgulēties. jo es jūtu, ka ar tām vidēji 5h nav pārāk labi. šonedēļ tikai vienu dienu ir izdevies pa abām gulēšanas reizēm savākt 8h.
 
 
cukursēne
16 February 2017 @ 02:52 pm
sajūta  
labākais stock photo
 
 
cukursēne
16 February 2017 @ 10:49 am
mixed messages  
slikta zīme: kad braucot uz darbu gribas raudāt

laba zīme: kad esi uz darbu paņēmis līdzi nevis vienkārši kaut kādas pusdienas, bet arī mini kruasānus desertam
 
 
cukursēne
14 February 2017 @ 09:58 pm
piedzīvojumi pēc mēģinājuma  
sīkums, bet besīgi.

Čalis uz ielas: Excuse me, are you from around here? (Tērpies uzvalkā un ar puķi, mans sekojošais pieņēmums - apmaldījies ceļā uz randiņu un gribēs palīdzību kaut ko atrast)
Es: Yeah.
Čalis: Where are you going?
Es: (??? Īsu mirkli gaidu, kad viņš prasīs, uz kurieni viņam vajag tikt.)
Čalis: What are you doing tonight?
Es: (??? Saprotu, ka esmu laikam kaut kur kļūdījusies, iekožu mēlē, lai neatņurdētu NONE OF YOUR BUSINESS) I'm going home (pagriežos, lai ietu).
Čalis: With your boyfriend?
Es: (?!?!) Yes. (Esmu jau dusmīgs. It kā vienīgais iemesls, kāpēc lai gribētu iet mājās un/vai lai viņš atšūtos, būtu cits vīrietis) And even if I didn't have a boyfriend it would be perfectly fine for me to do so without you bothering me.
Čalis: (apvainojusies sejas izteiksme)
Es: Good luck. (Dodos prom, cik ātri vien iespējams)
 
 
cukursēne
14 February 2017 @ 06:49 pm
 
man gribētos, lai sajūta "esmu ļoti, ļoti nogurusi" kvalificētos kā pietiekams iemesls atteikt dalību sen, sen nesatiktas burvīgas lēdijas post-remonta ballē, jo man caur visu šo noguruma miglu ir vēl pirms tam tagad jāpārdzīvo 2,5h mēģinājums - tomēr es nevaru saprast kā/saņemties pateikt

otrdienas ir vissliktākās dienas, cilvēki varētu vienkārši tajās mani nekur neaicināt, bet nu labi, reizēm jau skola vai mēģinājums tiek atcelts

ok, jāsaņemas
 
 
cukursēne
13 February 2017 @ 07:21 pm
omgyes  
wtf, 29 eiro galīgi nav tik dārgi. ja man nebūtu debila debetkarte, ar kuru teju nekur internetā nevar norēķināties, nopirktu tūliņ un tagad
 
 
cukursēne
13 February 2017 @ 06:44 pm
 
oho, atkal pirmdienas vakarā gribas raudāt, jo pārāk daudz vēl jāpaspēj, bet gribas arī ēst un gulēt. tiš, vecie, labie laiki.
 
 
cukursēne
13 February 2017 @ 07:21 am
nakts e-pasti vol.2  
tas ir šausmīgi, kad cilvēki nesaprot, ka MĀJIENI NAV EFEKTĪVA KOMUNIKĀCIJA
 
 
cukursēne
12 February 2017 @ 07:10 pm
tāda dzīve  
ak šausmas

cepu picu un fonā skan kaut kāda pilnīgi random playlist ar visādām šāda rakstura dziesmām, un man nebesī, es vienkārši ķiķinu un dziedu līdzi (patizlu dziesmu labums - viņas lielākoties var +/- iemācīties jau dzirdot pirmo reizi)

#guiltypleasure

šis laikam pagaidām būs vakara hīts:
ak šausmas2
 
 
cukursēne
09 February 2017 @ 10:22 pm
face it  
nevajag izlikties, ka dzīve ir vienkāršāka, nekā tā ir. bet nevajag arī pieņemt, ka esam pārāk vāji, lai ar to sadzīvotu.
 
 
cukursēne
09 February 2017 @ 07:33 am
piekāpība  
es zinu, ka man vajadzētu būt nepiekāpīgākai, bet mēģinājumi to darīt parasti vienkārši rada man grūtības un pārdzīvojumus - bez pārāk redzamiem lieliem ieguvumiem. pat tad, kad izdodas, tas nāk komplektā ar vainas apziņu vai bailēm. piemēram, man ir bail, ka nepiekāpjoties es varētu kļūt neadekvāti prasīga pret dzīvi un citiem.

bet varbūt tas nemaz nav iespējams, tas ir, ar manu stulbo bagāžu. varbūt mani visu mūžu pavadīs šī iekšējā vērotāja kliedzošie atgādinājumi, ka nedrīkst kļūt/būt savtīga, es reāli kaut kā neticu, ka tie varētu pazust, varbūt vienīgi pieklust. un tad, kad es domāšu, ka tie tomēr ir pazuduši, tad, ja viss mutulis apklusīs, es tik un tā dzirdēšu čukstus sev ausī - tikai nesāc kaut ko no sevis iedomāties, tikai neprasi un neuzprasies, tikai nevienu neapgrūtini, netraucē.
 
 
cukursēne
08 February 2017 @ 11:20 am
ceļš uz darbu  
hah, sen nebija gadījies, ka iedzēris vīrietis krieviski uz mani auro kaut kādas lamas, jo uz viņu neskatos un ar viņu nesarunājos.

to arī būtu forši bērniem iemācīt, nevajag kliegt uz svešiem cilvēkiem, tas nav labs uzmanības gūšanas veids. varbūt vienīgi tiesībsargājošo iestāžu uzmanības saņemšanai var noderēt.

in other news - spīd saule, tik jauka diena.
 
 
cukursēne
07 February 2017 @ 04:49 pm
tikumība, yo  
"Audzināšanas process ir vienots, pēctecīgs, nepārtraukts un daudzveidīgs. Vērtības un tikumus izkopj, pedagogiem un izglītojamiem iedzīvinot tikumus savstarpējās attiecībās un pilnveidojot savu vērtību sistēmu."

tas ir nonācis arī pie manis.

saņēmu mykoob vēstuli ar prezentāciju par tikumības jautājumiem un "kārtību, kādā izvērtējama informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu atbilstība izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai, un izvērtēšanas kritēriji", kas rādīta kārtējā sēdē, kuras neapmeklēju, jo tās nenotiek laikā, kad esmu skolā, un speciāli tās huiņas dēļ nekur negrasos braukt, tāpat izlasot prezentāciju noteikti uztveršu vairāk, nekā mēģinot kaut ko saklausīt, kad visapkārt savā starpā pļāpā kolēģes.

pastāstīšu, ko es par tām vadlīnijām, nē, atvainojos, noteikumiem, domāju.

nevarētu teikt, ka es uzskatu, ka man būtu jāieaudzina savos skolēnos "orientācija uz tautas ataudzi", like, wtf, lai taču nevairojas, ja negrib, tāpat arī drusku viebjos, lasīdama, ka paredzēts veidot "mērķtiecīgu attieksmi pret darbu kā personības pašrealizācijas (..) avotu", jo, goda vārds, es neticu, ka visi cilvēki pašrealizējas tieši darbā, un, manuprāt, ir neveselīgi veidot uzstādījumu, kur šis ir Tik Ļoti Svarīgi un Bez Alternatīvām. vēl mani kaitina priekšā un pakaļā sabāztais patriotisms, jo, lai gan es piekrītu, ka cilvēkam būtu jāciena valsts, kurā dzīvo, vai tiešām varam uzlikt par PIENĀKUMU visiem to mīlēt? jo tas ir tas, kā patriotisms viskautkur tiek definēts, tieši mīlestība pret savu valsti, un, nuuuuuuuu...sirdij nepavēlēsi, vai ne. ko tad, ja mums labi saskan, bet līdz mīlai nedavelk? no šī virziena sevišķi man uz augšu rauj punkts, kurā norādīts, ka izglītības iestāde "stiprina izglītojamā valstiskuma apziņu, veicina pilsonisko līdzdalību un iniciatīvu, lojalitāti un patriotismu, tajā skaitā organizējot valsts svētku un latviešu tautas tradicionālo svētku svinēšanu, atceres un atzīmējamo dienu ievērošanu un citus pasākumus, kas padziļina izpratni par Latvijas vēsturi, valsts rašanos, valstiskuma atjaunošanu, tautas likteni, brīvības cīņām un valsts aizsardzību, veicina lepnumu par Latvijas valsti un cilvēkiem, popularizē cilvēku dzīves un darbības piemērus, kas apliecina pašaizliedzību un nesavtību Latvijas valsts labā, veicina piederību savai izglītības iestādei, novadam, pilsētai un informē par pilsoniskās līdzdalības iespējām", jo tur labas lietas (pilsoniskā līdzdalība) tiek jauktas ar super-cringy elementiem, jo sevišķi, zinot, kā tas reāli skolā izskatās, tās neveiklās, pompozās svinības. un kāda vēl pašaizliedzības valsts labā popularizēšana? katram skolēnam pirmkārt būtu jāiemāca, ka viņa dzīves kvalitāte* ir svarīgāka par valstisko labumu, novada attīstību un skolas reputāciju. gandrīz apvēmos pie punkta, kur uzskaitīts, kādi svētki jāorganizē skolā, labi, protams, skaidrs, ka tas laikam tā ir bijis vienmēr, bet nu, bāc, tur ir ne tikai normālie valsts svētki, bet arī visas iespējamās gaudu dienas, izsūtīšanu piemiņas un barikāžu piemiņas un viss pārējais, protams, vajag uzturēt vēsturisko atmiņu, bet, reāli, katru gadu bliezt "ak, nabaga latvju tauta, ak, mūsu sūrais liktens" skolēniem, tiešām?

taču, tā kā es it kā nemācu lietas, kas būtu uzreiz no malas pamanāmā veidā tiešā pretrunā ar iepriekšminēto, pārsvarā vienkārši ignorēju to, kas man liekas derdzīgs, un spēju pamatot visus savus pedagoģiskos lēmumus ar vērtībām un prasmēm, kas principā atrodamas arī maģiskajā tikumības vadlīniju dokumentā, cerams, man nedraud atlaišana par nelojalitāti :D mani mazliet uzjautrina noteikumos minētais punkts, ka pedagogs "ir profesionāli neatkarīgs un atbildīgs par izglītības procesā izmantojamās informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvēli un to atbilstību izglītojamā audzināšanas mērķim un uzdevumiem" - jā, jā, baigi jau neatkarīgs, ar šitādu milzīgu listi, kas un kā jādara, haha.

ir gan arī tajā visā tādas interesantas un pat ne tikai viennozīmīgi briesmīgas lietas. lūk, kāds sarakstiņš, piemēram, pavīd:

7. Audzināšanas procesā būtiskākie izkopjamie tikumi (indivīda brīvas domāšanas un rīcības izpausmes) ir:

7.1. atbildība – griba un spēja paredzēt savas izvēles un rīcības sekas un rīkoties, respektējot cita cilvēka cieņu un brīvību;
7.2. centība – čaklums, uzcītība, rūpība un griba jebkuru darbu veikt pēc iespējas mērķtiecīgāk, kvalitatīvāk un produktīvāk;
7.3. drosme – izlēmība, baiļu pārvarēšana, rakstura stingrība, situācijas novērtēšana un cieņpilna rīcība, uzņēmība, centieni pēc taisnīgā un labā;
7.4. godīgums – uzticamība, patiesums, vārdu un darbu saskaņa;
7.5. gudrība – māka izmantot zināšanas labā veicināšanai savā un sabiedrības dzīvē;
7.6. laipnība – vēlība, atsaucība pret citiem, pieklājība;
7.7. līdzcietība – attīstīta empātija, vēlme iejusties otra pārdzīvojumos un aktīvs atbalsts;
7.8. mērenība – rīcības un uzskatu līdzsvarotība, spēja nošķirt saprātīgas vēlmes no nesaprātīgām un atteikties no nevajadzīgā, atturēšanās no tā, kas traucē personas attīstību;
7.9. savaldība – uzvedības un emociju izpausmju kontrole un vadība, respektējot savu un citu cilvēku brīvību, kā arī cienot sevi un citus;
7.10. solidaritāte – savstarpējs atbalsts un rīcības saskaņotība, rūpes par savu, citu un kopīgu labumu, demokrātisks dialogs ar citiem;
7.11. taisnīgums – godprātīga lemšana, cilvēktiesību un citu saprātīgu interešu un morāles normu ievērošana;
7.12. tolerance – iecietība, vēlme izprast atšķirīgo (piemēram, cilvēka ārējo izskatu, veselības stāvokli, uzvedību, viedokli, ticību, paražas).

daudz ko, galu galā, var interpretēt atbilstoši savām vajadzībām. man šķiet ļoti interesanti, ka iekļauta mērenība - varētu taisīt savus īpašos šņabja kēksiņu eksperimentus un tad diskutēt par to, kāpēc labāk ievērot mērenību.

bet nu labi, jokus pie malas, man šis nepatīk. ar visu to, ka mani pārāk neuztrauc, ka es varētu izdarīt kaut ko nelojālu utml, jo visi tie joki par atlaišanu man šķiet smieklīgi tieši tāpēc, ka es esmu ļoti pārliecināta par savu pedagoģisko profesionalitāti, kā arī, man dzīvē nerastos nekādas problēmas, ja mani atlaistu: šis viss ir tā šķērmi. jā, tas realitātē mani nekā neierobežos, bet tas sniedz diezgan skaidru vēstījumu par neuzticēšanos, pedagogu profesionalitātes un veselā saprāta apšaubīšanu. jo sevišķi punkti par to, kā vecākiem pieprasīt pierādījumus materiāla atbilstībai noteikumiem - jā, ok, pedagogs sniedz paskaidrojumu, ko izvērtē iestādes vadītājs un/vai padome, turklāt "Padomes lēmumam ir ieteikuma raksturs", līdz ar to, direktors ir tas, kurš lemj. bet te ir ietverti skaidri draudi, jo, nu, ja vecākiem direktora lēmums nepatīk, ir visas iespējas sniegt kaut kur tālāk, un nez, cik daudzi direktori gribēs uzņemties risku, ka kāds iesniegums par materiālu, kurā, piemēram, teikts, ka homoseksualitāte ir ok un viendzimuma ģimene arī ir ģimene, var nonākt līdz, piemēram, jūlijai stepaņenko?





* - precīzāku skaidrojumu skat.komentāros
Tags:
 
 
cukursēne
06 February 2017 @ 05:23 pm
profesionālais kretīnisms  
pirms kāda laika notika šitā - saņēmu pārsūtītu ziņu no kādas beļģu skolas, kas izdomājuši, ka klimata pārmaiņu mazināšanas kampaņu konkursā vēlas aicināt skolas citviet pasaulē iemācīties un izpildīt haku, tradicionālu maoru rituāla deju. nodomāju, kāda strarptautiska vide, cik forši, ka beļģijas skolā strādā kāds maoru izcelsmes skolotājs, kas izplata savu kultūras mantojumu šādā veidā, taču tad izpētīju, kas ir vēstules autori, un izrādījās, ka tie ļaudis ir baltāki par baltu. mans otrais loģiskais solis bija pieņemt, ka viņi, tātad, to dara sadarbībā ar kādu skolu jaunzēlandē vai austrālijā, bet, izlasot aicinājuma vēstuli skolām, ar šausmām secināju, ka tā ne tikai nav patiesība, bet, ka viņu ideja par šo visu ir skolēniem noskatīties youtube video ar vairākām specifiskām hakām (kāzās, bērēs, skolai atvadoties no skolotāja - lieki minēt, ka visi šie bija notikumi jaunzēlandē un deju izpildīja vai vismaz vadīja maoru izcelsmes cilvēki), pēc tiem "iemācīties" soļus un sacerēt sev patīkamu tekstu savā dzimtajā valodā. un tad saukt to par haku. un, nē, viņi nebija konsultējušies ar kādu īstu maoru. var jau būt, ka esmu piekasīga un pārjūtīga, bet, manuprāt, tas ir drausmīgi, tāda atdarināšana. tas ir kā blondai baltajai meitenei staigāt apkārt ar ziemeļamerikas indiāņu rituālo spalvu galvasrotu. labi, varbūt nav gluži blackface, bet tālu nav - iedomājos, nez, kā beļģiem patiktu, ja kāds paņemtu pāris youtube video ar viņu himnu, izdomātu tai vārdus savā valodā, un tad dziedātu publiskā milzīgas ballītes atklāšana, apgalvojot, ka dzied beļģijas himnu.

lieki teikt, ka LV skolām šo aicinājumu nepiedāvāju.
 
 
cukursēne
06 February 2017 @ 04:37 pm
 
ieliku sev līdzi pusdienas un aizmirsu kastīti mājās.
 
 
cukursēne
05 February 2017 @ 01:28 pm
mysterious ways  
vietējā veikalā, kur mūzika ir uzgriezta tik skaļi, ka es knapi dzirdu savas domas, pārdevēja pie kases vēl tur sev mini-radio, pa kuru skan kaut kādi bērnu raidījumi krievu valodā
 
 
cukursēne
03 February 2017 @ 10:45 pm
 
ugh, laikam kāpj temperatūra, pazīstu šito tingly-touchy-feely sajūtu