cukursēne
31 August 2014 @ 02:59 am
not enough  
nez, kur es esmu atradusi tos standartus, kurus sev uzstādu
(un, protams, nespēju sasniegt, kā rezultātā jūtos draņķīgi)
 
 
cukursēne
31 August 2014 @ 01:36 am
 
"a woman who, if you make her laugh, you got a life"
 
 
cukursēne
29 August 2014 @ 08:06 pm
ššš!  
cirslīc, cirslīc!

palūdzu, lai kr man piezvana un pamodina, bet neieslēdzu tālrunim skaņu. tā nu pusstundas vietā saldi nogulēju trīs stundas.
 
 
cukursēne
26 August 2014 @ 09:27 pm
the big life  
esmu gar zemi.

parīt jādodas uz Olaines novada ikgadējo pedagōgu konferenci, un tur kā viens no runātājiem ir neviens cits kā pats ARSTARULSMIRUS! izjūtu lielu kārdinājumu piedalīties viņa vadītajā darba grupā, nevis tajā, kuras tēma (kā mazināt trauksmi un stresu) man varētu patiešām noderēt.
 
 
cukursēne
26 August 2014 @ 03:43 pm
darba spars  
minos no olaines mājās, atkal tik skaisti - redzēju pļavā ganāmies trīs stirnas, divas "lielas", vienu maziņu. piestāju uz brīdi viņas pavērot, pēc kāda laika šīs kļuva tramīgas un graciozi aizlēkāja tuvāk mežam. redzēju jau no tāluma, ka rīgā līst, kā tumšs, violeti pelēks aizkars pāri koku galotnēm. tā arī bija, pie mājām dabūju lietu, tas bija forši.

es nezinu, arī šoreiz, braucot no turienes projām, es jutos patiešām ļoti, ļoti labi, priecīgi un tā droši par to, ka viss taču būs normāli. nevaru saprast, vai varētu būt, ka tur pie vainas kaut kādi riteņošanas endorfīni, vai arī tāda kā "urā, izbēgu! atpakaļ uz drošo māju vidi!" organisma reakcija, vai arī tiešām vienkārši tā ir man laba un piemērota vieta un viss BŪS labi.
 
 
cukursēne
23 August 2014 @ 04:56 pm
Forest Mentor - darījumi ar mežu  
- Labdien, vai Sils? Ļoti patīkami! Vēlētos noslēgt ar jums sadarbības līgumu ar abpusēji izdevīgiem nosacījumiem.
 
 
cukursēne
23 August 2014 @ 12:02 pm
if you don't get a miracle you can still be a miracle for someone else  
katrreiz, kad es noskatos kaut ko šādu, es no vienas puses, protams, esmu aizkustināta, kā gan nebūsi, redzot, ka cilvēks ar objektīvi grūtiem apstākļiem ir atradis sev piemērotu risinājumu, bet no otras puses jādomā - kā tad tā, atkal veido uzstādījumu, ka vienīgais veids, kā atrast jēgas sajūtu, ir pievēršanās reliģijai. mani apbēdina, ka zemtekstā līdz ar to ir ietverts, ka tā katra cilvēka vērtība, par kuru viņš runā, tomēr patiesībā nepieder katram cilvēkam pašam, bet gan dievam. ja no šīs runas izņemtu sludināšanu, visas svarīgās lietas tāpat būtu tur, brīnumi galu galā nav dieva monopōls, manuprāt.
 
 
cukursēne
22 August 2014 @ 10:13 pm
lūk, tava jaunā identitāte  
kamēr vēl biju arsā, man piezvanīja cilvēks no uzdevumi.lv, lai verificētu manu skolotāja (interesantā kārtā, no savas skolas es (pēc lapā pieejamās informācijas) esmu tikai pirmais skolotājs, kas tur reģistrējies) kontu viņu lapā. un tas, kā viņš to darīja, bija - pēc tam, kad bija noskaidrojis, vai tiešām to reģistrēšanos veicu es, nevis kāds viltvārdis, kas grib mani izjokot, vienkārši pajautāja man: "un vai jūs esat skolotāja?"
 
 
cukursēne
22 August 2014 @ 04:50 pm
 
biju sapotēties pret difteriju arsā, un tā bija pēdējā laika patīkamākā saskarsme ar medicīnas profesionāli. aizgāju ar sajūtu, ka man viss ir skaidrs, esmu uzzinājusi kaut ko jaunu un vēl patīkami parunājusies. es gribētu, lai tā ir vienmēr, kad apmeklēju kādus ārstus.

in other news, pirms tam mamma man nopirka kleitu, ko es nosaucu par savu krievu skolas formu, jo tā ir ar ļoti, ļoti skaistu piegriezumu, kurš pat man liek izskatīties glīti sievišķīgā formā, bet tai ir viens nopietns trūkums - audums, no kura tā ir šūta, ir ar visai pretīgas krāsas koši neōna oranžām un rōzā puķēm, kuras man, iespējams, nepelnīti (jo mamma teica, ka nesaprot, ko es ar to domāju), asociējas ar pusmūža krievu dāmām. bet nu, kā pērkot smējāmies, tad jau būs tieši laikā, lai darbā labāk iekļautos kolektīvā.
 
 
cukursēne
21 August 2014 @ 04:42 pm
part of a bigger story  
par ff un pornō

es šo neizjutu īsti līdz galam kā dzejoli, bet tā doma par kontekstu vs fragmentāciju man liekas ārkārtīgi aktuāla, gan seksa un pornō jautājumos, gan visādās citās dzīves jomās.

(tā saraustītības tendence, kas ļauj ērti neatcerēties, ka kasieri un pircēji eksistē arī ārpus veikala, tāpat arī autōbusu šoferi un pasažieri, garāmgājēji uz ielām un santehniķi, skolēni un skolotāji, telefōnveikalu pārdevēji, ir taču tik ērti aizmirst un cilvēku vietā redzēt divdimensiju tēlus, kas sākas, nonākot mūsu redzeslaukā, un beidzas, kad ir no tā ārā.)
 
 
cukursēne
20 August 2014 @ 09:57 pm
mitoloģiski dzīvnieki  
vīnaste - būtne, kurai piemīt maģiska, gaisā aiz muguras brīvi lidojoša vīna sliede, ērtības labad saukta par "asti", ko iespējams lietot uzturā. dabā bieži sastopamas gan baltās, gan sarkanās (ziemeļu reģionos vai apvidos, kur augsnē liels dzelzs saturs) vīnastes.
 
 
cukursēne
19 August 2014 @ 11:18 pm
vizītkarte  
kamēr neesmu apprecējusi kādu aristokrātu vai kādā citā veidā kļuvusi par dame vai lady, vai tamlīdzīgi, varētu savam vārdam galā likt "untitled"
 
 
cukursēne
19 August 2014 @ 10:24 pm
jolly roger  
i gained a new appreciation of angelina jolie today

"She attended her wedding in black rubber pants and a white T-shirt, upon which she had written the groom's name in her blood"
 
 
cukursēne
19 August 2014 @ 06:34 pm
mūsu ģimene skatās ziņas  
alternatīvais zelta zirgs -

ELFI: jaunākais tēva dēls antiņš noceļ no stikla kalna septiņus rūķīšus, kuri alkohōla reibumā mēģinājuši pārvietot saulcerītes stikla zārku, bet, kad tas nav izdevies, noklājuši to ar grafiti, tostarp uzrakstiem #sniegbaltīte, #yolo, #instasad
 
 
cukursēne
19 August 2014 @ 04:48 pm
hobby hall  
un vispār, šodien man skolā jau pajautāja, vai es aizraujos ar dekupāžu.
es kādreiz domāju, ka "dekupāža" ir sinonīms vārdam "dekoltē".
 
 
cukursēne
19 August 2014 @ 01:36 pm
allez hop!  
āāāāā, cik forši!

šodien biju skolā kārtot dokumentus utml, beidzot personā satiku annu, kas, izrādās, būtu man tikusi pieškirta par mentori, ja būtu ar ilgāku stāžu skolā, un viņa ir tik brīnumjauka, es pilnīgi kūstu. sajūta tāda, ka vairs mani nemāc tik liels izmisums par faktu, ka man nebūs IM kolēģa blakus, jo te ir cilvēks, ar kuru esam uz viena viļņa.

reāli tiešām uz-vietas-lietas sākas nākamnedēļ, bet tagad es jūtos daudz labāk, jo es par to zinu un varu saķeksēt kalendārā, kurās dienās kas notiek.

un šodien beidzot izmēģināju no olaines atpedāļot mājās (apmaldījos tikai vienreiz, aizbraucot pa rīgas ielu uz nepareizo pusi!), un tas bija tik forši. līdz jaunolainei vispār biju stāvā sajūsmā, jo tur ir pat riteņu celiņš, pēc tam gan jābrauc vienkārši pa šoseju, bet tam arī nebija ne vainas, braucu un priecājos, cik skaisti ir apkārt, govis ceļmalā un visādi vējā līgojošies zāļu puduri, jutos mierīga un on the right track par visu. arī tas attālums - divdesmitciktur kilometri - ir tieši tik negarš, lai ne mazākajā mērā neapniktu mīties, bet pietiekams, lai ieietu kaut kādā ritmā un justu, kā vienmērīga ķermeņa kustība noklusina un sakārto domas. es ceru, ka varēšu tā darīt ikdienā - turp ar vilcienu, atpakaļ ar velo (varētu jau mīties abos virzienos, bet es esmu reālists un saprotu, ka visticamāk nespētu vienmēr saorganizēties tā, lai neaizkavējos, lai nav jāstreso par paspēšanu, lai pietiek laika skolā pārģērbties no rīta utt). par ziemu pagaidām nedomāju vispār, ha.
 
 
cukursēne
17 August 2014 @ 01:56 am
viens, divi, trīs un tu esi brīvs!  
[info]pelnufejas rakstītā kontekstā atkal domāju par to, cik bieži cilvēki par mani saka, ka es esot ļoti brīva, norādot uz visādām lietām, ko es daru - staigāju basām kājām visur, kur vien var, uzdodu visādus muļķīgus jautājumus, saku lietas kā "man gribas čurāt", nevis "man vajadzētu nopūderēt degunu", smejos skaļi, izdodu neartikulētas skaņas un bieži nenoslēpju emōcijas, sēžu uz grīdas, ļoti dejoju publiskās vietās un tamlīdzīgi. ļaudis kaut kā automātiski pieņem, ka tas, ka tā uzvedos, nozīmē, ka jūtos ļoti ērti ar sevi citu klātbūtnē, kas, protams, mēdz būt taisnība, bet patiesībā tie visi ir arī rīki, ar kuriem sev palīdzēt atbrīvoties un pieradināties pie vides un situācijas - iekārtošanās paņēmieni, ja tā varētu teikt. veidi, kā apklusināt iekšējo kritisko pašvērotāju, maksimāli iegremdējoties notiekošajā, ciešāk pieskaroties pasaulei.

jā, laikam tas, ko gribēju teikt - brīvība principā ir sekas, nevis cēlonis (protams, noteikti ir arī tādi, kam ir citādāk, es zinu tikai par sevi, ja). man gribētos, lai visi, kam tas varētu noderēt, to saprot, ka šitā mēdz būt, sekojoši saprotot arī, ka nav tā, ka par milici piedzimst vajag kaut ko maģisku, kas vai nu ir, vai nu nav.
 
 
cukursēne
16 August 2014 @ 07:50 pm
ko vēl es gribētu sarakstīt  
Dr.med. Salvija El Esdē "75 vingrojumi ar baklažānu iekšējā miera iegūšanai"
 
 
cukursēne
16 August 2014 @ 02:47 pm
es neesmu džeina fonda  
es pēdējā laikā vispār esmu ļoti aizrāvusies ar dažādu vegānisko (gan ne sojas. soja esot vairogdziedzera labklājības megaienaidnieks, puff) piena aizstājēju nogaršošanu (nu, labi, tagad jau arī vienkārši patērēšanu), un jāatzīst, ka tie visi ir tik ārkārtīgi garšīgi, reizēm pat man megapārsteidzoši - es, piemēram, neesmu baigais rīsu fans, bet rīsu "piens", ak jel, pats labumiņš. žēl tikai, ka tie vienmēr maksā vismaz divreiz dārgāk, nekā parasts piens, un bieži arī vietējā rimi ir izpirkti tie, kas ir no riekstiem, un tad es jūtos vīlusies, ja esmu gājusi uz veikalu ar domu iegādāties tieši tādu.

vegānisms (apdomātā un veselīgā daudzveidīga, sabalansēta uztura formā, nevis "ēdu vienmēr vārītus kartupeļus un salātlapas") utml patiešām, šķiet, ir upper middle-class un augstāku ienākumu kategoriju luksuss, jo vajag vai nu daudz naudas vai daudz laika, bet vislabāk - abus.
 
 
cukursēne
16 August 2014 @ 02:16 pm
 
vakardien visa cita starpā es par sevi secināju divas lietas:

pirmkārt, ar manu bērnīgo ķermenisko dīdīgumu acīmredzami ir kļuvis tikai sliktāk, mantas albuma prezentācijā sēdēt bija absolūti mokoši. mūzikas raustīta sēdus tirinājos uz visām pusēm un domāju, nez, vai tā jūtas bērni, kam ir diagnosticēts kaut kāds hiperaktivitātes sindroms (vai kas nu tagad ir modē, ko piešķirt nemierīgajiem) - ka visa pasaule konstanti ir mūzika, pie kuras viņiem jādejo, vienmēr, bet apkārtējie liek sēdēt.

otrkārt, laikam es tiešām ar savu milzīgo, raibo hudiju izskatos pēc hipija. man kaņepē pilnīgi sveša sieviete pienāca klāt un pajautāja, vai man neesot džoints. tas man šķiet sevišķi interesanti kontekstā ar to, ka visādi cilvēki, kas mani nepazīst, parasti notaksē mani kā tādu, kas vispār nemaz nelieto alkoholu, mācās folkloru un ir veģetārietis. ha, citējot [info]tors vakara gaitā vairākkārt teikto - "so many people can't all be wrong", tad varbūt vienkārši jāpieņem, ka tā arī ir, un līdz galam jāpielāgojas tam, kā pasaule mani jau redz.