cukursēne
22 August 2014 @ 10:13 pm
lūk, tava jaunā identitāte  
kamēr vēl biju arsā, man piezvanīja cilvēks no uzdevumi.lv, lai verificētu manu skolotāja (interesantā kārtā, no savas skolas es (pēc lapā pieejamās informācijas) esmu tikai pirmais skolotājs, kas tur reģistrējies) kontu viņu lapā. un tas, kā viņš to darīja, bija - pēc tam, kad bija noskaidrojis, vai tiešām to reģistrēšanos veicu es, nevis kāds viltvārdis, kas grib mani izjokot, vienkārši pajautāja man: "un vai jūs esat skolotāja?"
 
 
cukursēne
22 August 2014 @ 04:50 pm
 
biju sapotēties pret difteriju arsā, un tā bija pēdējā laika patīkamākā saskarsme ar medicīnas profesionāli. aizgāju ar sajūtu, ka man viss ir skaidrs, esmu uzzinājusi kaut ko jaunu un vēl patīkami parunājusies. es gribētu, lai tā ir vienmēr, kad apmeklēju kādus ārstus.

in other news, pirms tam mamma man nopirka kleitu, ko es nosaucu par savu krievu skolas formu, jo tā ir ar ļoti, ļoti skaistu piegriezumu, kurš pat man liek izskatīties glīti sievišķīgā formā, bet tai ir viens nopietns trūkums - audums, no kura tā ir šūta, ir ar visai pretīgas krāsas koši neōna oranžām un rōzā puķēm, kuras man, iespējams, nepelnīti (jo mamma teica, ka nesaprot, ko es ar to domāju), asociējas ar pusmūža krievu dāmām. bet nu, kā pērkot smējāmies, tad jau būs tieši laikā, lai darbā labāk iekļautos kolektīvā.
 
 
cukursēne
21 August 2014 @ 04:42 pm
part of a bigger story  
par ff un pornō

es šo neizjutu īsti līdz galam kā dzejoli, bet tā doma par kontekstu vs fragmentāciju man liekas ārkārtīgi aktuāla, gan seksa un pornō jautājumos, gan visādās citās dzīves jomās.

(tā saraustītības tendence, kas ļauj ērti neatcerēties, ka kasieri un pircēji eksistē arī ārpus veikala, tāpat arī autōbusu šoferi un pasažieri, garāmgājēji uz ielām un santehniķi, skolēni un skolotāji, telefōnveikalu pārdevēji, ir taču tik ērti aizmirst un cilvēku vietā redzēt divdimensiju tēlus, kas sākas, nonākot mūsu redzeslaukā, un beidzas, kad ir no tā ārā.)
 
 
cukursēne
20 August 2014 @ 09:57 pm
mitoloģiski dzīvnieki  
vīnaste - būtne, kurai piemīt maģiska, gaisā aiz muguras brīvi lidojoša vīna sliede, ērtības labad saukta par "asti", ko iespējams lietot uzturā. dabā bieži sastopamas gan baltās, gan sarkanās (ziemeļu reģionos vai apvidos, kur augsnē liels dzelzs saturs) vīnastes.
 
 
cukursēne
19 August 2014 @ 11:18 pm
vizītkarte  
kamēr neesmu apprecējusi kādu aristokrātu vai kādā citā veidā kļuvusi par dame vai lady, vai tamlīdzīgi, varētu savam vārdam galā likt "untitled"
 
 
cukursēne
19 August 2014 @ 10:24 pm
jolly roger  
i gained a new appreciation of angelina jolie today

"She attended her wedding in black rubber pants and a white T-shirt, upon which she had written the groom's name in her blood"
 
 
cukursēne
19 August 2014 @ 06:34 pm
mūsu ģimene skatās ziņas  
alternatīvais zelta zirgs -

ELFI: jaunākais tēva dēls antiņš noceļ no stikla kalna septiņus rūķīšus, kuri alkohōla reibumā mēģinājuši pārvietot saulcerītes stikla zārku, bet, kad tas nav izdevies, noklājuši to ar grafiti, tostarp uzrakstiem #sniegbaltīte, #yolo, #instasad
 
 
cukursēne
19 August 2014 @ 04:48 pm
hobby hall  
un vispār, šodien man skolā jau pajautāja, vai es aizraujos ar dekupāžu.
es kādreiz domāju, ka "dekupāža" ir sinonīms vārdam "dekoltē".
 
 
cukursēne
19 August 2014 @ 01:36 pm
allez hop!  
āāāāā, cik forši!

šodien biju skolā kārtot dokumentus utml, beidzot personā satiku annu, kas, izrādās, būtu man tikusi pieškirta par mentori, ja būtu ar ilgāku stāžu skolā, un viņa ir tik brīnumjauka, es pilnīgi kūstu. sajūta tāda, ka vairs mani nemāc tik liels izmisums par faktu, ka man nebūs IM kolēģa blakus, jo te ir cilvēks, ar kuru esam uz viena viļņa.

reāli tiešām uz-vietas-lietas sākas nākamnedēļ, bet tagad es jūtos daudz labāk, jo es par to zinu un varu saķeksēt kalendārā, kurās dienās kas notiek.

un šodien beidzot izmēģināju no olaines atpedāļot mājās (apmaldījos tikai vienreiz, aizbraucot pa rīgas ielu uz nepareizo pusi!), un tas bija tik forši. līdz jaunolainei vispār biju stāvā sajūsmā, jo tur ir pat riteņu celiņš, pēc tam gan jābrauc vienkārši pa šoseju, bet tam arī nebija ne vainas, braucu un priecājos, cik skaisti ir apkārt, govis ceļmalā un visādi vējā līgojošies zāļu puduri, jutos mierīga un on the right track par visu. arī tas attālums - divdesmitciktur kilometri - ir tieši tik negarš, lai ne mazākajā mērā neapniktu mīties, bet pietiekams, lai ieietu kaut kādā ritmā un justu, kā vienmērīga ķermeņa kustība noklusina un sakārto domas. es ceru, ka varēšu tā darīt ikdienā - turp ar vilcienu, atpakaļ ar velo (varētu jau mīties abos virzienos, bet es esmu reālists un saprotu, ka visticamāk nespētu vienmēr saorganizēties tā, lai neaizkavējos, lai nav jāstreso par paspēšanu, lai pietiek laika skolā pārģērbties no rīta utt). par ziemu pagaidām nedomāju vispār, ha.
 
 
cukursēne
17 August 2014 @ 01:56 am
viens, divi, trīs un tu esi brīvs!  
[info]pelnufejas rakstītā kontekstā atkal domāju par to, cik bieži cilvēki par mani saka, ka es esot ļoti brīva, norādot uz visādām lietām, ko es daru - staigāju basām kājām visur, kur vien var, uzdodu visādus muļķīgus jautājumus, saku lietas kā "man gribas čurāt", nevis "man vajadzētu nopūderēt degunu", smejos skaļi, izdodu neartikulētas skaņas un bieži nenoslēpju emōcijas, sēžu uz grīdas, ļoti dejoju publiskās vietās un tamlīdzīgi. ļaudis kaut kā automātiski pieņem, ka tas, ka tā uzvedos, nozīmē, ka jūtos ļoti ērti ar sevi citu klātbūtnē, kas, protams, mēdz būt taisnība, bet patiesībā tie visi ir arī rīki, ar kuriem sev palīdzēt atbrīvoties un pieradināties pie vides un situācijas - iekārtošanās paņēmieni, ja tā varētu teikt. veidi, kā apklusināt iekšējo kritisko pašvērotāju, maksimāli iegremdējoties notiekošajā, ciešāk pieskaroties pasaulei.

jā, laikam tas, ko gribēju teikt - brīvība principā ir sekas, nevis cēlonis (protams, noteikti ir arī tādi, kam ir citādāk, es zinu tikai par sevi, ja). man gribētos, lai visi, kam tas varētu noderēt, to saprot, ka šitā mēdz būt, sekojoši saprotot arī, ka nav tā, ka par milici piedzimst vajag kaut ko maģisku, kas vai nu ir, vai nu nav.
 
 
cukursēne
16 August 2014 @ 07:50 pm
ko vēl es gribētu sarakstīt  
Dr.med. Salvija El Esdē "75 vingrojumi ar baklažānu iekšējā miera iegūšanai"
 
 
cukursēne
16 August 2014 @ 02:47 pm
es neesmu džeina fonda  
es pēdējā laikā vispār esmu ļoti aizrāvusies ar dažādu vegānisko (gan ne sojas. soja esot vairogdziedzera labklājības megaienaidnieks, puff) piena aizstājēju nogaršošanu (nu, labi, tagad jau arī vienkārši patērēšanu), un jāatzīst, ka tie visi ir tik ārkārtīgi garšīgi, reizēm pat man megapārsteidzoši - es, piemēram, neesmu baigais rīsu fans, bet rīsu "piens", ak jel, pats labumiņš. žēl tikai, ka tie vienmēr maksā vismaz divreiz dārgāk, nekā parasts piens, un bieži arī vietējā rimi ir izpirkti tie, kas ir no riekstiem, un tad es jūtos vīlusies, ja esmu gājusi uz veikalu ar domu iegādāties tieši tādu.

vegānisms (apdomātā un veselīgā daudzveidīga, sabalansēta uztura formā, nevis "ēdu vienmēr vārītus kartupeļus un salātlapas") utml patiešām, šķiet, ir upper middle-class un augstāku ienākumu kategoriju luksuss, jo vajag vai nu daudz naudas vai daudz laika, bet vislabāk - abus.
 
 
cukursēne
16 August 2014 @ 02:16 pm
 
vakardien visa cita starpā es par sevi secināju divas lietas:

pirmkārt, ar manu bērnīgo ķermenisko dīdīgumu acīmredzami ir kļuvis tikai sliktāk, mantas albuma prezentācijā sēdēt bija absolūti mokoši. mūzikas raustīta sēdus tirinājos uz visām pusēm un domāju, nez, vai tā jūtas bērni, kam ir diagnosticēts kaut kāds hiperaktivitātes sindroms (vai kas nu tagad ir modē, ko piešķirt nemierīgajiem) - ka visa pasaule konstanti ir mūzika, pie kuras viņiem jādejo, vienmēr, bet apkārtējie liek sēdēt.

otrkārt, laikam es tiešām ar savu milzīgo, raibo hudiju izskatos pēc hipija. man kaņepē pilnīgi sveša sieviete pienāca klāt un pajautāja, vai man neesot džoints. tas man šķiet sevišķi interesanti kontekstā ar to, ka visādi cilvēki, kas mani nepazīst, parasti notaksē mani kā tādu, kas vispār nemaz nelieto alkoholu, mācās folkloru un ir veģetārietis. ha, citējot [info]tors vakara gaitā vairākkārt teikto - "so many people can't all be wrong", tad varbūt vienkārši jāpieņem, ka tā arī ir, un līdz galam jāpielāgojas tam, kā pasaule mani jau redz.
 
 
cukursēne
16 August 2014 @ 01:35 am
deep, man  
[info]tors saka, ka man esot jānomaina sava profila info uz "ziepniekkalna lesbiešu tītars"
 
 
cukursēne
15 August 2014 @ 12:55 pm
 
Here's the thing - "hard" is not relative, "hard" is hard. Who can tell me that explaining to someone you just declared bankruptcy is harder than telling someone you just cheated on them, who can tell me that his coming out story is harder than telling your 5-year-old you're getting a divorce? There is no "harder", there is just "hard". We need to stop ranking our "hard" against everyone else's "hard" to make us feel better or worse about our closets and just commiserate on the fact that we all have "hard".

//Ash Beckham
 
 
cukursēne
14 August 2014 @ 11:04 am
 
patskaņu skanējumu, redz, izrādās, arī var sašķirot dzimtes kategōrijās )

nez, vai ēriks rudais par šo apvainotos vai arī lepni paziņotu, ka skaņai nav nozīmes, visu izšķir panākumi. vai varbūt tas tieši visu izskaidro, kārtējais napoleōna stila kompensācijas izgājiens? smejos, smejos, bet tai pat laikā galvā taisu sarakstu - baiba, pēteris, lāsma, vilnis, dārta - un mēģinu izdomāt, vai rodas kādas reakcijas, jo "nepareizās" patskaņu skaņas. nu ne tak. tad domāju par cilvēkiem varas pozīcijās, piemēram, prezidentiem. nez, vai vairas panākumos ir kāda nozīme tam, ka viņu nesauca Lizete, trīne vai Lelde?

heh, kaut kā baigi pie šī aizķēros. laikam tāpēc, ka izjūtu iekšēju cīņu - no vienas puses tagad aiz ziņkārības gribas visādus vārdus pašķirot un paskatīties, kā tur ir ar tiem patskaņiem un vai tiešām var atrast kādas sakarības, no otras puses gribas mest kaut ko pa gaisu un ņurdēt wtf, wtf, wtf, vai tiešām viss jāšķiro ar piesaisti dzimumam, grr.
 
 
cukursēne
11 August 2014 @ 10:52 pm
 
šodien visu ceļu mājup pie sevis dziedāju baznīcas dziesmas. vakar vakarā, savukārt, pēc [info]pelnufeja ieraksta par sarunu ar rokpelni izlasīšanas ienāca prātā doma, ka varbūt man arī gribētos, lai kāds par mani palūdzas. principā gan nevis reliģijas vai pat dieva pēc, bet tāpēc, ka tas ir tāds īpašs žests, jo man rada asociācijas ar manu babiņu.

šodien jūrmalā ar saviem IM draugiem ēdu sāļu biezpiena maizīti, caur kuru es aizdomājos par kartupeļiem ar biezpienu, ko babiņa mēdza cept (sacepa abus kopā, ļoti garšīgi!), un tā kaut kā domāju, cik ļoti man gribētos ar viņu parunāties par to, ko šobrīd daru ar savu dzīvi. es zinu, ka viņa priecātos, bet man gribētos dzirdēt, ko tieši viņa par to teiktu.

tās baznīcas dziesmas patiesībā arī dziedāju, jo domāju par litānijām, ko mēdzām kopā dziedāt, un viņas bērēm, kurās es arī dziedāju. viņa bija tik bezgala gaišs cilvēks, kādam man kādreiz gribētos būt. nezinu tikai, vai tas ir iespējams, ja nekļūstu tik ārkārtīgi ticīga, kā viņa. un tai pat laikā par seksu ar babiņu es esmu runājusi daudz vairāk, nekā savu mammu, hahaha. latgale ftw.
 
 
cukursēne
10 August 2014 @ 11:28 pm
par robežām  
IM mācības un identitāte )
 
 
cukursēne
04 August 2014 @ 12:26 am
 
es nesaprotu, kā man vienmēr sanāk tā, ka iepriekšējais vakars pirms izbraukšanas tālāk ārpus mājas kaut kur pazūd, un es attopos jau kādu laiku aiz tā brīža, kad būtu gribējies aiziet gulēt, vēl nesapakojusies un neizdarījusi visu, kas pirms braukšanas jāizdara. vai tik neesmu aizvainojusi kādu laika garu.
 
 
cukursēne
03 August 2014 @ 06:51 pm
protams, ka mūzikas metafōras  
pabeidzot rakstīt savu VS izaugsmes izvērtējumu, šķiet, ļoti labi noformulēju savu sajūtu par lietām, daudz precīzāk par kaut kādu abstraktu līmeņu sistēmu, ar kādu esmu mēģinājusi to raksturot iepriekš:

pozitīvs noskaņojums ir manas nošu līnijas. arī caur visādiem noguruma un asaru motīviem ikdienas melōdijā.

upd: tagad, protams, liekas, ka izklausās briesmīgi jēli, haha.