cukursēne
27 September 2016 @ 12:41 am
neapoles stāsti  
kamēr braucu uz Londonu un atpakaļ, izlasīju grāmatu "my brilliant friend" (oriģinālā itāļu, bet nu, tā kā itāliski nelasu, kindle versija uzreiz pa rokai gadījās angliskā, tagad apskatījos, izrādās, pirmā grāmata ir dabūjama arī latviski). es pat neatceros, kur tieši pamanīju kādu jūsmīgu atsauci, šķiet, tas bija kādā rakstā sakarā ar autoru anonimitāti un (pseido) autobiogrāfisku rakstīšanas stilu.

atbraukusi mājās es tūliņ uz līdzenas vietas nopirku visas trīs pārējās sērijas grāmatas. un laikam jau ļoti iesaku šo grāmatu arī citiem.

tas, kas mani tajā sevišķi uzrunā, ir (šķietams) godīgums. tur nav nenormāli izsmalcinātas valodas vai kaut kādu ideālo varoņu. cilvēki šai grāmatā ir tik ārkārtīgi cilvēciski, ka ir grūti atrauties, attiecības viņu starpā ir tik ne-mākslīgi samudžinātas un sarežģītas, un visam pa vidu galvenā varone, kura mētājas starp visādām galējībām, un no kuras perspektīvas atklāti redzams viss cilvēcisko emociju spektrs, neizliekoties par labāku cilvēku, nekā ir, bez jebkādas atvainošanās par it kā potenciāli neglītām, nepareizām, neizpaužamām jūtām. man ir grūti objektīvi spriest par šīs grāmatas literāro vērtību, jo kaut kādā mērā man tās lasīšana ir bijusi kā tāda kāda cilvēka cibas lasīšana pārākajā pakāpē, un labākais, ka tas vēl nav beidzies, man ir vēl 2,8 grāmatas šī stāsta. tur ir tik daudz fundamentālu jautājumu, par ambīciju un izcelsmes attiecībām, par konkurenci un sadarbību, par dažādu veidu attiecībām un konfliktiem, kas rodas, kad tās kaut kā savstarpēji saduras, par cilvēku garīgo (ne) stabilitāti un izdzīvošanu visādās mokošās situācijās, neatkarīgi no tā, vai mokas izraisījuši "objektīvi ārēji apstākļi" vai mēs paši.

pagaidām esmu nedaudz sajūsmā.
 
 
cukursēne
24 September 2016 @ 12:00 am
mīļo sīrupiņ  
tagad zinu palmu eļļas sertifikācijas sistēmas.
arvien biežāk draugi paši no sevis ar mani uzsāk sarunas par lauksaimniecības un pārtikas ražošanas un patēriņa tēmām. mīļo sīrupiņ, ko man darīt?
 
 
cukursēne
23 September 2016 @ 04:08 am
and you don't even need seven  
vai jūs zināt, kas ir skaistākie vārdi pasaulē?

es nē, bet "es gaidīšu tevi atpakaļ" noteikti ir kaut kur saraksta augšgalā.
 
 
cukursēne
21 September 2016 @ 05:40 pm
 
pie Āgenskalna tirgus garām braucot noklausīts sarunas fragments:
"(..) iepazinās pālī, apprecējās pālī, bērnus uztaisīja pālī, nu tad ko.."
 
 
cukursēne
21 September 2016 @ 12:37 pm
capture the moment  
sapratu, ka man vispār laikam ļoti patīk fotografēt visādus šos darbavietas pasākumus, jo pēc tam, kad jāatlasa bildes, es skatos uz tām smaidīgajām skolotājām un jauniešiem, un man arī kļūst smaidīgāk. ir dažas tādas bildes, kurām uzmetot aci es patiešām gribot negribot arī pati atplaukstu smaidā līdz ausīm. vēl es pēdējās dienas pie sevis ķiķinu, kā tagad jau teju puse ansambļa par savām profila bildēm ieilkuši attēlus, ko sabildēju ar telefonu ieraksta dienā. ir tomēr kaut kāda tāda nedaudz maģija mūsdienu pasaules iespējās tik vienkārši iemūžināt lietas vizuāli.
 
 
cukursēne
18 September 2016 @ 06:07 pm
simply the best  
tad, kad paģirains mīļotais rīta agrumā izrāpjas no gultas pirmais, lai uztaisītu man siltu tēju, pirms man jādodas prom aukstās pasaules plašajos ceļos, tad viss ir skaidrs, visam neticamajam ticu, esmu īsts laimes luteklis.
 
 
cukursēne
16 September 2016 @ 11:35 pm
 
[info]french_mime, Tavējā dziesmiņa šitā bija, pareizi atceros?

black and blue
 
 
cukursēne
16 September 2016 @ 04:55 pm
vecums nenāk viens  
izrādās, es patiešām esmu pieaugušais.

šodien zvanīja no bankas un atgādināja, ka jāvienojas par tikšanās laiku ar manu individuālo finanšu konsultanti. vēl pēc neilga laika man zvanīja no avīzes un lūdza sniegt informāciju par darbavietas īstenotu projektu, ko es arī reāli kompetenti spēju izdarīt.

vēl vēlāk vārtījos pa dīvānu un ilgi histēriski smējos par pirdienu joku.

viss ir līdzsvarā.
 
 
cukursēne
15 September 2016 @ 02:04 pm
para(cetamol)trooper  
nu cik ilgi var?!?

es neesmu mierā jau trešo dienu dzīvoties ar to stulbo šūpojošos 37,1°, tad 37,3°, tad katru dienu kādu mānīgi iepriecinošo 36,kaut kas°, tad atkal 37,3° un tik uz riņķi


UPD: izlasīju pati, ko uzrakstījusi, un drusku smieklīgi palika. trīs dienas paslimot tev par daudz, ja, censone? ķēms.
 
 
cukursēne
14 September 2016 @ 06:14 pm
 
es nesaprotu, kāpēc uz kolēģa jautājumu e-pastā par manu veselības stāvokli un izteikto ceŗību, ka jūtos labāk, atbildēju, ka, jā, patiešām, veselība pamazām uzlabojas - lai gan patiesībā šodien jūtos tikpat sūdīgi un vēl sliktāk, nekā vakar. skaidrs, ierastā vēlme piepildīt cilvēku ekspektācijas, padarīt vēlamo par esošo. es jūtos kā gulēt un raudāt, nevis strādāt. bet tagad, protams, supersteidzams tas un supersteidzams šis. man šķiet, ka acis izkritīs no dobuļiem. bet nu neko, izdarīšu, un tad iešu gulēt un justies "labāk".
 
 
cukursēne
14 September 2016 @ 02:42 pm
trauksmains, tramīgs, tizliņš  
nevaru pārstāt pārdomāt rakstu par anxiety.

it kā jau nekā jauna, bet nu bāc, cik foršu cilvēku es pazīstu, kam šitā NAV? un tad jautājums, kas tas ir, personiskā atlase ("ja gribi ar mani draudzēties, lūdzu, vismaz kādu mildly self-destructive tendenci galdā, vislabāk, ja kādā dzīves posmā diagnosticēta kāda mental illness" - labi, es te smejos, bet principā jau kādos mazpadsmit gados man par šo bija nojauta, tikai tad mierināju sevi ar domu, ka "normālie cilvēki jau nav interesanti") vai tiešām kaut kas tajā mūsdienu pasaulē, kas visus tādus padara, un nav nekādu normālo, visi mēs esam bezjēgā dziļi trauksmaini iekšā, vismaz līdz brīdim, kad sākam to šķetināt terapijā, ha, kad kļūstam limitēti trauksmaini. bet varbūt šādas domas ir centieni minimizēt realitāti, kurā es un biedri vienkārši esam visai sapisti - lai nebūtu jādomā par to, ka nav godīgi, ka jāiegulda tik daudz darba, lai funkcionētu veselīgi, saprātīgi un laimīgi, kamēr tie mistiskie "normālie" iztiek bez lielas daļas šo izaicinājumu.

bet tad atkal, tā gan tāda pilnīga self-indulgence, patiesībā jau es ticu, ka katram savas cīņas. tiem, kam nav vienu problēmu, ir citas, kur man jāmācās novilkt robežas un aizstāvēt savas intereses, citam jāmācās būt iecietīgākam un padomāt par savu rīcību ietekmi uz citiem, un tā visur. nez, vai tad, ja kaut kādā veidā saskaitītu kopā visu pasaules cilvēku stiprās puses un problēmjautājumus, sanāktu apaļa nulle?

ciba gan arī ir specifiska izlase, bet vienalga:

Poll #20819 anxiety
Open to: All, results viewable to: All

vai, izlasot rakstu, Tu varētu teikt kaut ko tādu kā "tas totāli ir par mani"?

View Answers


12 (63.2%)


7 (36.8%)


(principā mani interesē tas, vai jums vispār ir aktuālas problēmas ar lielu anxiety)
 
 
cukursēne
14 September 2016 @ 06:48 am
 
pamodos no sapņa.

a tale as old as time )

šīs kategorijas sapņus, kur sīki, bet neglābjami atpazīstami reālu atmiņu sajūtu elementi savijas ar pilnīgi izdomātu kontekstu, es galvenokārt nepierakstu, jo tas būtu jādara pārāk bieži, un cik tad nu var atkārtot kaut kādā mērā fundamentāli vienu un to pašu dažādās iterācijās. bet šorīt sāku rakstīt gandrīz automātiski un, kad biju tikusi jau gandrīz līdz beigām, nodomāju, ka varbūt tā arī vajadzēja. bbc rakstā par miegu bija teikts, ka cilvēki, kas redzot sliktus sapņus pēc traumatiskām pieredzēm, atkopjoties labāk, nekā tie, kas neredzot, jo sapņos smadzenēm ir iespēja procesēt notikumus, lai izveidotos emocionālā distance. šķiet, ka mana distance kaut kā īpaši efektīvi neizveidojas jau gadiem ilgi.
Tags:
 
 
cukursēne
13 September 2016 @ 12:21 pm
 
visbesīgākā ķermeņa temperatūra ir 37-un-mazliet-C° , nav tas augsto temperatūru high, kad visa miesa tāda tingly, vienkārši sāp galva un grūti pat uztaisīt ingvera-medus-citronu-smiltsērkšķu dziru
 
 
cukursēne
12 September 2016 @ 09:23 pm
aizraujoši par ugunsdrošību  
OMG! šis ir filmēts manā sākumskolā!!! esmu pārsteigta.

skola es nāku no tevis

vienīgi - interesati, kā atražo stereotipus. ciktāl man zināms, haralds nekad nav bijis skolas direktors, tikai direktores vietnieks.
 
 
cukursēne
12 September 2016 @ 12:39 pm
 
tā kā visādi istabas augi man vienmēr nomirst, sāku audzēt sev istabas augus telefonā, un sanāca tāds win-win, jo šai augu audzēšanas aplikācijai ir ļoti nomierinoši patīkama mūzika

mūzika darbam
 
 
cukursēne
12 September 2016 @ 09:56 am
epidēmija  
sāp kakls un gribas tikai iet atpakaļ gulēt, bāc
 
 
cukursēne
11 September 2016 @ 11:16 pm
mind yer manners  
kas jums šķiet vulgāri?
 
 
cukursēne
11 September 2016 @ 12:02 am
no pusnakts līdz pusnaktij  
ideāla sestdiena
 
 
cukursēne
09 September 2016 @ 12:24 am
what do astronomers do before a party? they planet  
man patīk teiciens "there is no planet b". es ceru, ka tad, kad nākotnē atradīsies kāda apdzīvošanai derīga planēta, to nosauks par "planet b".
 
 
cukursēne
08 September 2016 @ 11:06 pm
here and now  
un vēl, kā jau šovakar [info]saldumi teicu skype sarunā, šī atziņa ir jāpiefiksē.

tātad.

nesen sapratu, ka man nav tādas sajūtas, ka man varētu pietrūkt laika kļūt par to cilvēku, kas gribu būt. jo, lai cik neticami tas arī nebūtu, es jau esmu tas cilvēks, kas gribu būt. un tas nenozīmē, ka es jūtos perfekta vai ka man patīk viss, kā jūtos un domāju vai ko daru, vai ka es plānoju nekad nemainīties, bet es esmu tieši tas cilvēks, kas gribu būt, tieši uz tā ceļa, kuru gribu iet.