cukursēne
11 July 2018 @ 06:28 pm
patika pret nekonsekventiem uzskaitījumiem  
"Cilvēkam ir tik daudz brīvā laika, cik viņam ir un tam ir jāizvēlas, kā viņš to izlietos – lasīs ziņas internetā, lasīs laikrakstu, aizies uz koncertu, teātri, muzeju vai filmu, nopirks un izlasīs kādu grāmatu, nopirks un klausīsies kādu mūzikas disku, skrullēs Facebook lenti, iegrims Twiterī, klejos pa internetu, skatīsies TV, spēlēs datorspēles vai azartspēles, aizies uz krogu vai naktsklubu, apmeklēs bordeli, lietos narkotikas, pasēdēs kafejnīcā, kvernēs iepazīšanās saitos, aizies uz kursiem, treniņu vai trenažiera zāli, iesaistīsies kādas politiskās partijas, sabiedriskās vai reliģiskās organizācijas darbā, skatīsies bezmaksas filmu, klausīsies bezmaksas mūziku, lasīs mājās esošās vai bez maksas dabūjamās grāmatas un tā tālāk, vai arī neizmantos neko no “entertaiment industrijas” plašā piedāvājumu klāsta un tiksies ar draugiem, pastaigāsies, brauks ar riteni, skries, ies peldēties, uzspēlēs futbolu vai basketbolu, veltīs laiku ģimenei un vispār dzīvos normālu cilvēcisku dzīvi."

ak, informācijas aģentūra.
Tags:
 
 
cukursēne
02 July 2018 @ 10:39 pm
 
man ļoti patīk slāt pa ielu gumijniekos, plop-plop-plop, es uzreiz jūtos tā, it kā būtu šeit tikai nejauši iemaldījusies no meža
 
 
cukursēne
29 June 2018 @ 01:16 pm
 
"nav jau jābūt tā, ka visu seksuālo vardarbību vajadzētu sodīt" - Artūrs Šulcs LAMPĀ

man kauns par šādiem ļaudīm
 
 
cukursēne
28 June 2018 @ 03:10 am
 
kaut kāda iemesla pēc šonakt pustrijos pamodos ar pilnīgu pārliecību, ka ir pusseši - kā rezultātā es piecēlos un jau pagatavoju šodienas pusdienas, tikai procesa vidū saprotot, ka, mmm, ir dīvaini tumšs nevis kaut kādu mistisku iemeslu dēļ, bet tāpēc, ka pulkstens ir krietni mazāk. nu, neko, varēju iet atpakaļ gulēt. labs darbiņš, kas padarīts.
 
 
cukursēne
22 June 2018 @ 11:37 pm
viss forši, bet  
es reāli nemāku brīvdienas
 
 
cukursēne
18 June 2018 @ 11:00 pm
 
es šonakt murgoju, ka mani no mājām izliek kaut kādi sektanti, kuri tur (burtiski līdzko esmu izgājusi pa durvīm) sāk filmēt porno ar divām ļoti apaļīgām dāmām un kādu žiperīgu vīreli
Tags:
 
 
cukursēne
16 June 2018 @ 10:33 pm
the little things  
šovakar, mazgājot veļu, pēkšņi sapratu, ka rīt ir svētdiena, nevis pirmdiena, un sajutos teju neizsakāmi laimīga
 
 
cukursēne
16 June 2018 @ 08:23 pm
 
"pain pushes until vision pulls"
Tags:
 
 
 
cukursēne
13 June 2018 @ 06:21 pm
pasaku pasaule  
(..) un viņi dzīvoja ilgi un līdztiesīgi
 
 
cukursēne
12 June 2018 @ 11:25 pm
 
pārrados no visas dienas darba izbraukuma un, gatavojot rītdienas darbavietas valdes pasākumam kūku, reāli debili apdedzināju trīs vidējos labās rokas pirkstus, jau tagad riebīgi sūrst, rītā droši vien būs pavisam sūdīgi, hahaha

bet vismaz darbdiena forša, par spīti dažiem pārpratumiem; un man arī dīvaini laba sajūta par to uzstāšanos, lai gan ppt pabeigt es celšos rīt sešos, jo man nav šobrīd gana daudz resursu, un viss, ko es patiesi vēlos, ir gulēt
 
 
cukursēne
12 June 2018 @ 12:29 am
 
ir tikai pirmdiena, bet es esmu TIK gatava nedēļas nogalei. dodiet man, lūdzu, to tagad. ar vienu dienu bija par maz.

arī šovakar nepabeidzu prezentāciju, un atkal nebūšu izgulējusies, un rīt darbā visu dienu ir izbraukums, kam it kā būtu jābūt tiešām jauki, bet es labprātāk vienkārši gulētu līdz pusdienlaikam, tad pabeigtu to prezentāciju, tad izceptu valdes priekšsēdētājam solīto kūku un tad turpinātu taisīt atskaiti, kura jāiesniedz piektdien. jo ceturtdien jārunā tai metodiskajā forumā, un piektdien pēcpusdienā jādzied koncerts, es jau jūtu, kā šīs nedēļas beigās es spēšu tikai sarauties čokurā, raudāt un īdēt.
 
 
cukursēne
11 June 2018 @ 08:18 pm
the secret to happiness and peace of mind  
a wholehearted, unrestricted cooperation with the unavoidable
 
 
cukursēne
10 June 2018 @ 02:21 am
 
praids mani ar katru reizi aizkustina arvien vairāk

galvenokārt to veco cilvēku, kuri smaidīgi māj no logiem, un to pusaudžu, kuri nāk ar gudriem plakātiem paši ar savu iniciatīvu, dēļ
 
 
cukursēne
03 June 2018 @ 11:07 pm
 
bijām uz jaunāko zvaigžņu karu filmu, "solo", un man jāatzīst, ka, šķiet, zvaigžņu karu cilvēki reāli arvien vairāk ņem vērā to, ka mēs dzīvojām mūsdienās. ir priecīgi redzēt, ka viņi pēdējās filmās tiešām visai konsekventi uzlabo dažādas lietas, kas iepriekš holivudas kino ir bijušas riktīgi problemātiskas, un tās filmas, šķiet, kļūst par arvien labāku izklaidi.

gan šī, gan iepriekš "last jedi" noturēja manu uzmanību un panāca, ka jūtu līdzi varoņiem (pat tēli, kas nebija centrāli/ilgi uz ekrāna šai filmā daudz vairāk, nekā, piemēram, "rogue 1", parādīja kaut kādu personību un nebija tik absolūti plakātiski un viendimensionāli un/vai nekonsekventi savā uzvedībā, lai izdabātu sižeta pavērsienu vajadzībām), turklāt šai bija jau labāks temps, nebija vairs pārāk daudz sabāzts vienā filmā, bija spriedze īstajās vietās, visādas emocijas, un tas viss tā samērā gaumīgi nostrādāts holivudas blokbāsterim.

un liels prieks arī, ka joprojām parādās sakarīgi sieviešu tēli, kuriem ir pašiem savas intereses, nevis tikai "balvas" loma - šai kontekstā sevišķi sirdi sildīja jaunā vasarraibumainā pretošanās kustības vadītāja. nu, labi, ki'ra lielā mērā ierāmējas tajā tipiski heteronormatīvi romantiskajā sižeta līnijā, bet man šķita, ka filma diezgan labi parāda to, ka viņas nolūku un lēmumu centrā ir nevis tā romantiskā daļa, bet vēlme iegūt pēc iespējas lielāku autonomiju; līdzīgi arī ar L3, tā stereotipiskā līnija ar romantisko interesi tiek apspēlēta, bet ar tādu gandrīz vai apvērsumu, un varas attiecības sieviešu/vīriešu tēlu starpā ir krietni līdzvērtīgākas.

turklāt, zvaigžņu kari tomēr joprojām ir piedzīvojumu žanra filmas, kur pastāv zināmas formulas, no kurām varbūt arī nav obligāti nepieciešams pilnībā atkāpties. tas ir, līdzīgi kā man šķiet, ka labāk ir nevis, piemēram, aizliegt bērniem patērēt kaut kādu saturu, kurš ir problemātisks, bet mērķtiecīgi kopīgi analizēt, lai viņi varētu saprast, kas un kāpēc tur ir problemātisks, iespējams, filmas, kurās vecās formulas tiek kaut kā izmainītas uz labu vai veicina diskusijas par pašiem tropes, ir efektīvāks ceļš uz kino, kurš spēj izmantot saturiskos un mākslinieciskos paņēmienus mērķtiecīgi un paškritiski. turklāt - daļa no tādu piedzīvojumfilmu šarma jau ir tajā, ka kaut kādā mērā lietas ir iepriekšparedzamas, jo, nu, tā ir pasaka, vai ne. noturēt līdzsvaru starp ērtu pazīstamību un tomēr interesantu skatīšanos, tas tāds cienījams uzdevums - varbūt es biju pārāk labā noskaņojumā un pārāk nekritiska, bet man šķiet, ka "solo" izdevās.
 
 
cukursēne
02 June 2018 @ 01:09 pm
 
ja nu kāds no jums nevar izdomāt, ko šopēcpusdien darīt un ir Rīgā, vēl var paspēt pirms vasaras vakara krogu apmeklēšanas atnākt uz koncertu Zirgu ielas koncertzālē plkst.16.00, kurā piedalās arī mans stilīgais a cappella ansamblis. pirmo pusstundu gan aizņems mazi bērniņi uz skatuves, bet, ja nu tas nepatīk, vienmēr var nākt ar kavēšanos.
 
 
cukursēne
31 May 2018 @ 04:55 pm
 
es gribu, lai beidz būt tik karsts
 
 
cukursēne
27 May 2018 @ 09:56 am
 
[Erenreich's] book sets out to refute the idea that it’s possible to control the course and shape of one’s own biological or emotional life, and dissects the desire to do so. “Agency is not concentrated in humans or their gods or favorite animals,” she writes. “It is dispersed throughout the universe, right down to the smallest imaginable scale.” We are not, that is, in charge of ourselves.

(..) She sees the ascent of exercise culture in part as a continuation of women’s reclamation of their bodies in the 1970s, and in part as an example of the retreat from public concerns and move toward individualism that many of her peers made around the same time. “I may not be able to do much about grievous injustice in the world, at least not by myself or in very short order, but I can decide to increase the weight on the leg press machine by twenty pounds and achieve that within a few weeks,” she writes. “The gym, which once looked so alien and forbidding to me, became one of the few sites where I could reliably exert control.” What was a consolation, however, quickly evolved into a prize. Working out became a status symbol, a form of conspicuous consumption for a professional middle class bereft of purpose; and it became a disciplinary device, part of a culture that inflicts “steep penalties for being overweight.”

Once associated with play, exercise is now closer to a form of labor: measured, timed, and financially incentivized by employers and insurers. Like any kind of alienated labor, it assumes and intensifies the division between mind and body—indeed, it involves a kind of violence by the mind against the body. (..) Exercise, for some reason, has become a struggle to the death. (..)

There’s the tacit lesson of Natural Causes, conveyed by the author’s biography as much as the book’s content: To sustain political commitment and to manifest social solidarity — fundamentally humble and collective ways of being in the world — is the best self-care.
 
 
cukursēne
26 May 2018 @ 11:44 am
 
izskatās, ka varbūt tā arī netikšu atpakaļ pie sava Skype konta. ja jums ir kādi konti, kas izveidoti agrā jaunībā ar kaut kādu dīvainu lapu, kuras nu jau vairs neeksistē, e-pasta adresēm, nomainiet gan uz normālu e-pastu. jo atstatīt paroli ir vienkārši, bet iziet to "verify that you are the owner of this account" procesu, kad saproti, ka jaunā parole nosūtīta uz e-pasta adresi, kuras vairs nav, acīmredzot ir teju neiespējami. bet nu labi, aizpildīšu VĒL vienu formu, ja nu tomēr izdodas. eh.

labi, ka es to Skype tāpat vairs īstenībā gandrīz nelietoju.
 
 
cukursēne
23 May 2018 @ 12:33 pm
grūtības  
saņēmu kārtējo scam-spam e-pastu, šoreiz ar ļoti dziļdomīgu pirmo teikumu:

Katrai personai ir vajadzīgas grūtības