cukursēne
13 November 2018 @ 06:06 pm
 
sēdēju taksometrā un satraucos, ka esmu aizkavējusies darbā un nobrucis viss mans perfektais laika plānojums un var iznākt visādi, un mans mīļotais vīrietis vienkārši nopirka man fasttrack. es jutos tik īpaša un aprūpēta. tas joprojām ir fascinējoši, ka kāds dara lietas vienkārši tādēļ, lai es justos labāk un drošāk dzīvē.
 
 
cukursēne
13 November 2018 @ 12:08 am
 
when there's nothing left to burn you have to set yourself on fire
 
 
cukursēne
08 November 2018 @ 12:07 am
 
par sievietēm (un ne tikai) un kristietību

žēl gan, ka joku krietni mazāk, nekā citos "starp mums, meitenēm, runājot" podkāstos, bet tāpat diezgan mīlīgi un interesanti
 
 
cukursēne
03 November 2018 @ 06:00 pm
 
uuuuuuuun šodien man ir temperatūra. ffs. nav brīnums, ka visu dienu jūtos vairāk vai mazāk drausmīgi.
 
 
cukursēne
31 October 2018 @ 01:34 am
 
atvaļinājuma laikā es daudz domāju par vardarbību un to, cik bieži, šķiet, LV cilvēki rīkojas vardarbīgi, par to vispār nereflektējot, pat nepamanot. jo sevišķi tas attiecas uz emocionālo vardarbību - uz to, cik viegli cilvēki ir gatavi pieņemt, ka kliegt uz citiem ir normāli, ka pasīvā agresija ir normāli, ka reaģēt uz kritiku ar personīgiem apvainojumiem ir normāli utt. un principā jau var saprast, no kurienes tas nāk, jo mūsu sabiedrība kopumā ir ļoti toleranta pret vardarbību (ak, ja vien šāda tolerance būtu arī pret centieniem vardarbību apkarot, haha), un tas nāk gan no visādiem stereotipiskiem priekšstatiem par, piemēram, dzimtes lomām un (varas) attiecībām, gan pieredzes skolā, kur kliegšanu joprojām uzskata par pašsaprotamu disciplinēšanas paņēmienu, un bieži vien arī ģimenē, kur no paaudzes paaudzē tiek nodoti vardarbīgas komunikācijas modeļi, dažkārt komplektā ar atvainošanos par savu uzvedību (tai pat laikā to nemainot un turpinot tāpat). tas ir skumji, cik sarežģīti ir šo risināt, jo šī ir viena no lietām, kas sevi tik veiksmīgi atražo, ka pilnīgi nelabi metas.
 
 
cukursēne
30 October 2018 @ 12:04 am
mēs ar brāli pēdējās dienās esam noskatījušies daudz spiegu filmu un video  
Russian mole documentary
 
 
cukursēne
16 October 2018 @ 11:17 pm
 
i feel so defeated. stulbā krievu mafija.
 
 
cukursēne
16 October 2018 @ 04:50 am
 
ap četriem pamodos no sapņa, kurā man bija pašai sev jānodīrā seja un jāpiešuj atpakaļ. kad apkārtējiem norādīju, ka man dažas lietas ir grūtāk vai pat neiespējami darīt nodīrātās sejas dēļ, viņi mani izsmēja. kamēr gaidīju sejas piešūšanu atpakaļ, man bija nedaudz bail, ka tās āda izkaltīs un to vairs nevarēs piešūt, bet tā bija pārsteidzoši maiga un mīksta, nemaz nebija paspējusi sakalst.

kāpēc man tas bija jādara, neatceros. jūtos neomulīgi, bet nu vismaz viens labums no šī ir - nopirku sev biļetes uz voces8 koncertu, par ko uzzināju tieši šonakt, kamēr, nevarot iemigt, izlēmu pabakstīt FB.
Tags:
 
 
cukursēne
14 October 2018 @ 08:21 am
 
es ceru, ka šī ir ar-cirvi-pa-pieri kosmosa zīme a la "let it go", kuru esmu beidzot pieņēmusi, nevis tāds izaicinājums, kur man būtu kārtējo reizi vajadzējis iet iestaigāto, pazīstamo taciņu, kurā manas vajadzības neeksistē nekā (jo sevišķi pienākuma) priekšā, un es nekritiski turpinu spiest ārā savu pēdējo sulu un apgalvot, ka visu varu un visu darīšu, un turpināt darīt, līdz kamēr vienkārši burtiski pakrītu kaut kur bezspēkā ceļmalā.
 
 
cukursēne
10 October 2018 @ 08:55 pm
the little joys of life  
rakstu ciparus finanšu atskaitē un klausos albumu ar nosaukumu "Get Money!"
 
 
cukursēne
07 October 2018 @ 12:13 am
 
drausmas. kavanaugh tomēr ievēlēja iekš supreme court of justice. tas ir vienkārši neaprakstāmi pretīgi.
 
 
cukursēne
01 October 2018 @ 11:15 am
 
well, fuck. to jau es it kā zināju, ka šis būs tas brīdis, kad man reāli sāksies bezmaz vai lielākais darbs, bet nu, jāatzīst, tas ir nedaudz nomācoši.
 
 
cukursēne
27 September 2018 @ 09:48 am
 
man šķiet, ka manai pasei ir uzlikts lāsts
 
 
cukursēne
22 September 2018 @ 08:47 pm
can't even cry  
can't even cry
 
 
cukursēne
20 September 2018 @ 06:25 am
 
(..)

dzīve atklājas stārķa lidojumā
kas piesūcināja tevi ar sērām?
laime mīt viscaur – ņem sauli par piemēru
rīt dzimstošu bērnu vai aizgājušās nedēļas baložus

kaut vakar kāds mira
maize joprojām dod sātu
un ūdens plūst lejup, un zirgi joprojām to dzer

(..)
//Sohrābs Sepehrī
Tags:
 
 
cukursēne
16 September 2018 @ 02:28 am
kultūra un uzdzīve  
šodien bija laba diena.

nejauši nokļuvu operā, kur katrā starpbrīdī dzērām šampi, jo izrāde bija diezgan, emm, ne-pārāk-lieliska dažā ziņā. tad pēkšņi sapratu, ka par tādu naudu jau mierīgi var nopirkt pudeli, bet arī, ka izrāde beigsies jau pēc desmitiem - un neticamā kārtā man izdevās savervēt [info]vakardiena, lai nopērk mums pudeli šampanieša, ko tad pēc operas saņēmām un izdzērām. tad aizgājām uz autentiku skaņu meža pre-party izdejoties, un tagad es ļoti labā noskaņā dodos mājup. protams, ideāli būtu, ja šis būtu piektdienas vakars, un man būtu divas, nevis viena brīvdiena, bet visādi citādi esmu ļoti apmierināta.
 
 
cukursēne
14 September 2018 @ 10:24 am
veiksmi!  
vakar vakarā darbā nočakarējās skeneris (brīdī, kad man jāieskenē vēl vesela kaudze ar papīriem atskaitei). šorīt atklāju, ka velo atkal ir caura riepa. pazaudēju telefona zvanīšanas opciju no home screen un standarta opcija "turēt nospiestu uz ekrāna un dabūt opciju pie tā atkal tikt" nestrādāja. trolejbusā izkrita brillēm stikliņš.

bet vismaz esmu tikusi pie jauna, jauka istabas auga.
 
 
cukursēne
12 September 2018 @ 01:34 pm
bezgalība  
"Acis normāli atpūšas tikai skatoties bezgalībā. Tā iestājas no 5-6 metru attāluma."
 
 
cukursēne
06 September 2018 @ 09:50 pm
sasniegums  
šodien stratēģisko dienu ietvaros kolēģe D., kura ir bērna kopšanas atvaļinājumā un +/- kuras darbu es šobrīd daru, man teica, ka viņai liekas, ka man viss labi sanāk. man tas bija ļoti svarīgi, jo es laiku pa laikam raizējos, vai viņa nedomā, ka es esmu pārāk lēna un/vai stulba.
 
 
cukursēne
06 September 2018 @ 06:57 am
rudens rīts  
no kokiem jau paukšķēdamas krīt zīles