cukursēne
30 August 2015 @ 02:39 am
mana dzīve, dienvidu tilts un veloceliņš  
šonakt es izdarīju kaut ko, kas man nav īpaši raksturīgi, kaut ko, ar ko es ļoti lepojos, un kā rezultātā es beidzot atradu dienvidu tilta veloceliņu, precīzāk - ceļu uz veloceliņu.

es apstājos un pagriezos atpakaļ, apzināti mēģinot izvairīties no lieka līkuma, kas būtu nogurdinošs, izvēloties nevis jau iepriekšparedzami sevi pamocīt (jo man ļoti nāca miegs, nāk joprojām, bet šis šķiet tik grandiozi, ka jāpieraksta) , bet gan atzīt, ka esmu ātrumā pieņēmusi kļūdainu lēmumu par maršrutu, precīzāk, neesmu pieņēmusi lēmumu un esmu vienkārši drasējusi uz priekšu. un tas veloceliņš ir burvīgs, viscauri jauks, lai arī tā atrašana man prasīja iepriekš daudzas reizes braukt vienu un to pašu ceļu visādos virzienos, būt vērīgai un domāt līdzi, un, beigu beigās, šonakt - pažēlot sevi, jo tam celiņam var piekļūt tikai dažās konkrētās vietās, kamēr citur to slēpj nepārejamas barjeras. šis ir ļoti simboliski. man šķiet, ka daudzējādā ziņā man tieši tā iet ar dzīvi vispār. un vai tik ne visiem.
 
 
cukursēne
30 August 2015 @ 01:00 am
fck  
(..) only one thing separated the men and women who felt a deep sense of love and belonging from the people who seem to be struggling for it. That one thing is the belief in their worthiness. It's as simple and complicated as this: if we want to fully experience love and belonging, we must believe that we are worthy of love and belonging.

//Brene Brown, The Gifts of Imperfection
Tags:
 
 
cukursēne
28 August 2015 @ 08:33 am
the joker, har har har  
šis, protams, it kā nav tik svarīgs notikums, un es vispār nebiju tajā iedziļinājusies (tb, pamanīju, ka ir kaut kāda kārtējā kāda-politiķa-stulbums ambrāža, bet nebiju paskatījusies, kas īsti noticis), bet šodien ieraudzīju linku, kurā teikts, ka āboltiņa atvainojas, un bilde ar viņu tādu smaidīgu, tad nu nolēmu veltīt četrarpus savas dzīves minūtes, lai uzzinātu kaut ko par aktualitātēm, ha.

secinājums - ak vai. drusku sadusmojos. man tā "patīk" viņas atvainošanās veids - klasiskais "ja kāds tajā saskata, ka es esmu kādu aizvainojusi, tad es tiešām no sirds atvainojos (..) tam nav attaisnojuma, ja kādu tas aizvaino".

man šķiet, to, kāpēc šāda atvainošanās nav īsta atvainošanās, vienkāršāk būtu saprast, teiksim, ja viņa kādam pensionāram būtu aizlikusi kāju priekšā un atvainotos par kritienu tikai tad, ja kādu tas būtu aizvainojis. ir lietas, kurām nav attaisnojuma arī tad, ja tās nevienu konkrētajā brīdī neaizvaino, jo tās vienkārši sistēmiski uztur kādu pilnīgi un absolūti nevēlamu tendenci. šai gadījumā - vecu cilvēku uzskatīšanu par nekompetentiem un smieklīgiem.
 
 
cukursēne
27 August 2015 @ 12:02 pm
yay!  
"even the most successful people are rarely doing anything that great in their early or mid-20s" :D

man gan vispār liekas, ka tas genY entitlement ir drusku mazāk izplatīts, nekā varētu likties no visiem šiem rakstiem par to, t.i., es nepazīstu nemaz TIK daudz cilvēku, kuri domātu, ka viņi vienkārši ir labāki par citiem un ka viņiem kaut kas pienākas, nu tur, ideāla karjera vai kas tāds. bet varbūt tas tāpēc, ka vadu dienas visādu margināļu lokā?
 
 
cukursēne
26 August 2015 @ 02:33 pm
lietus sajūta  
kā es "zinu", ka būs lietus?
stundu laika, ko biju plānojusi izmantot, lai izslaucītu grīdu un ko nu tur vēl, nu, to stundu es tikko nogulēju. sapņoju, ka biju kaut kāds gangsteru palīgs, kas piedalījās citu gangsteru ievilināšanā bērnudārza telpās, lai tur viņus nošautu. bija sarkanīgi tumšs, silts un mierīgs. man pašai neviens nebija jāšauj.
Tags:
 
 
cukursēne
25 August 2015 @ 11:15 pm
līdzsvarīgi  
tikko pirmo reizi pa īstam naktī (tad, kad ir ne tikai tumšs, bet arī vēls) viena pati (bez cita velobraucēja kompānijas) braucu ar velo pa šoseju, pārmaiņas pēc ne no olaines, bet no ķekavas. man ausī vairākkārt ieskrēja kāds naktstauriņš vai cits kukainis, viens iepinās matos, lai gan tie bija maksimāli savākti un tumsā nespīd.

uz šī, tagad patched up velo, kad stūre vairs neļogās, es jūtos visās nozīmēs stabilāk, nekā esmu jutusies jebkad pēdējo piecu gadu laikā, un es ticu, ka tas ir tikai sākums.
 
 
cukursēne
24 August 2015 @ 11:33 pm
a deception at the heart of his life  
noskatījos pārsteidzošu filmu - an honest liar. sākās kā vienkārši filma par burvju triku atmaskošanu, beidzās kā aizkustinošs stāsts par personību, līdzcietību, patiesību un mīlestību.
 
 
cukursēne
24 August 2015 @ 12:46 pm
 
gribēji atsākt studēt, bet nepaspēji nekur iestāties? vēl ir lieliska iespēja kļūt par diplomētu dziednieku vai astropsihologu!
 
 
cukursēne
22 August 2015 @ 03:00 pm
career advice by felicia day, hmm  
Find out where you are the weakest. Plug those holes up with the best person you can find. Then let them do their thing.

Sign on to the daily work, not the payoff.

Don't let the world run you. RUN IT.

The more mistakes, the better the story afterwards. Especially if there's a happy ending.
 
 
cukursēne
22 August 2015 @ 02:44 pm
it is sinful to deny yourself enjoyment  
"In the future one will be judged for all that his eyes saw and he didn't eat." (Yerushalmi Kiddushin 4:12)

Meaning, everyone will be called to account for all the legitimate pleasures which he or she has failed to enjoy.

"the Korban HaEida and the P'nei Moshe (ad loc.) both provide two possible explanations of this:
1.) It is forbidden for someone to make himself suffer by refusing to enjoy something for which he has a desire. (This explanation does not encourage indulgence in general. It rather forbids asceticism to the point of suffering).
2.) It is forbidden for someone to bypass an opportunity to praise HaShem by making a b'racha* when the opportunity arises."





* - a thanksgiving prayer
 
 
cukursēne
20 August 2015 @ 09:29 pm
nothingness  
šausmu filma "nekasība"
 
 
cukursēne
20 August 2015 @ 07:15 pm
 
like this
 
 
cukursēne
19 August 2015 @ 11:46 am
 
lēdijas
 
 
cukursēne
19 August 2015 @ 09:55 am
par sūdzēšanos un darīšanu  
Better to light a candle than curse the darkness

//Peter Benenson, at a Human Rights Day ceremony on 10th December 1961.
 
 
cukursēne
18 August 2015 @ 12:11 pm
 
mmm
 
 
cukursēne
18 August 2015 @ 07:40 am
nomnomnom, ugh  
varbūt kādam ir ieteikumi, ko darīt lietas labā. pēdējā laikā man samērā bieži ir tā - kad es ēdu, man ļoti ātri pietiek, reizēm pēc tam pat ir sajūta, ka bijis par daudz, pat, ja objektīvi tas galīgi nav nekas iespaidīgs (nu tur, say, sīka bļodiņa biezzupas vai viena plānā pankūka ar karoti ievārījuma un kivi šķēlītēm). bet naktī, kādas stundas divas, trīs pēc aiziešanas gulēt, es mostos augšā no bada. tad es steberēju uz virtuvi, izvelku no ledusskapja, piemēram, ābolu vai banānu vai whatever, tāda pati pusaizmigusi ar visu to atgriežos gultā, un aizmiegu blakus pusapēstam. bieži ēst pa drusciņai jau būtu ok, tas vienalga, bet tā daļa, kur tas ir aktuāli naktī, lūk, tas tā kā traucē. tad ko, vienkārši ēst pirms gulētiešanas, pilnīgi pretēji visam, ko skolā mācīja?
 
 
cukursēne
17 August 2015 @ 03:59 pm
show me!  
kāpēc nav pieklājīgi rādīt ar pirkstu?
 
 
cukursēne
17 August 2015 @ 01:15 pm
rainis, dodot gūtais neatņemams  
Love that is hoarded moulds at last
Until we know some day
The only thing we ever have
Is what we give away.

//Louis Ginsberg
 
 
cukursēne
16 August 2015 @ 10:58 pm
tētis un jaunvārdi  
teledeportācija
 
 
cukursēne
16 August 2015 @ 06:43 pm
 
nesaprotu, kāpēc šis atrodams anekdošu sadaļā, manuprāt, labi teikts:

"karā galvenais nav uzvara, karā galvenais ir nepiedalīties."