02 October 2014 @ 12:29 am
Es  
Jā, mani nenovērtē. To, ko es daru, nenovērtē. Taču es vienmēr esmu gribējusi būt stipra, cik vien varu, jo tāpat es varu maz, bet vismaz es varu iet uz priekšu arī bez tā novērtējuma. Varu un eju.
 
 
02 October 2014 @ 12:13 am
Bum,bum :(  
Laikam jau nebūs :(
 
 
01 October 2014 @ 11:57 pm
 
"We are planning to discontinue the Nokia Sync service on 5 December 2014. After 5 December 2014, you will not be able to access your data through the Nokia Sync service." Paraksts - Microsoft

bastardi!
 
 
01 October 2014 @ 10:55 pm
 
Jupis rāvis tās sasodītās reklāmas jūtūbā. Nevar vairs mierīgi strādāt ar mūziku fonā, ik pa laikam jāpārslēdz uz nākamo dziesmu.
Tags:
 
 
01 October 2014 @ 10:32 pm
 
Reinis au pair
 
 
01 October 2014 @ 08:17 pm
New Game +  
Pirmo reizi izgāju Dark Souls.
 
 
01 October 2014 @ 08:22 pm
 
Fašan šovi tāds bullšits.
 
 
01 October 2014 @ 05:12 pm
 
Iegāju grāmatnīcā bez īpaša nodoma, tikai pēc papīra un rakstājamiem, bet ieraudzīju šo te. Un uzdāvināju sev ziemassvētkos.
Tas bija spontāns pirkums; ja būtu ieplānojusi tādu pašu summu iztērēt dāvanai sev, tā būtu bijusi cita grāmata, pavisam noteikti. Nekas. Bildes ārkārtīgi skaistas.
 
 
01 October 2014 @ 04:05 pm
 
Manas mazā(s) cilvēka domas ir tādas, ka cilvēki bieži nespēj ieraudzīt līdzības starp parādībām un tāpēc bļauj pilnā rīklē savus "nē, tā nav, tā nevar būt!" tad, kad citā aspektā kaut ko līdzīgu uztver pilnīgi normāli. Piemēram, kādas skeptiķiem problēmas ar spokiem, ja viņi var noskatīties uz mākoņiem, uz to, kā zāle aug, pieredzēt, ka piedzimst bērniņš, un vispār nebrīnīties? Varētu domāt, ka tas tāpēc, ka šīs parādības ir "izskaidrotas", bet, pirmkārt, vai tad cilvēki apgalvoja, ka zāle neaug, tad, kad nebija izpētīts, kā tas process notiek (drošības sajūta tur nāk tikai no pieraduma to visu redzēt un piedzīvot, ne jau aiz tā, ka tas būtu mazāk mistiski nekā sastapties ar spoku), un, otrkārt, - tie izskaidrojumi ir tādi "tas mijas ar to, un tad notiek tas", bet neviens nevar pateikt, kā tas ir iespējams, ka tas vispār notiek, un kāpēc tas notiek. Es vienmēr brīnos par tiem galēji racionālajiem (te gan varbūt vajadzētu pēdiņas, jo man liekas pilnīgi iracionāli izslēgt no pasaules ainas kaut ko tikai tāpēc, ka to nesaproti un neesi pieredzējis) prātiem, kuros šī pretruna neieviešas; kuriem ir skaidrs, kas ir reāls un kas nav; kuriem ir atbilde uz visiem jautājumiem, un pārsvarā tā ir "nē, tās ir muļķības, tas neeksistē, jo to nevar izmērīt".
 
 
01 October 2014 @ 04:20 pm
 
Man patīk Latūra attieksme pret zinātni.
 
 
01 October 2014 @ 04:11 pm
 
3
 
 
01 October 2014 @ 03:23 pm
science, baby  
hujakš! teica žņaudzējs, nakts vidū ieķeroties man pakrūtē. bet es šitos zinu, šitos "beziemesla anxiety", "man nomira sunītis" un nokturnālos domu graudus a la "laiki mainās, vērtības paliek valstis mainās, huiņa paliek". but i have figured this out, they are one and the same - mind and body; cēlos, ņēmu zilo gumijas termoforu un uzliku uz krūtīm. 10 minūtes un žņaudzējs man kā pīlei ūdens, sirdij ta silti. savilku roku pigā un gulēju kā mātes klēpī, pamēģiniet, strādā, atvičaju. biznesa plāns - pašpalīdzības semināri Sirds Siltums. (īrētas biroja telpas, visiem zilie termofori un gumijas smaka)
 
 
01 October 2014 @ 02:12 pm
Ballējies kopā ar Ēriku  
Kopienu [info]uzzinu_pedejais tāpat neviens nelasa (lai gan jums vajadzētu!), tādēļ uzrakstīšu arī šeit. Kā apgalvo Vikipēdija, astoņdesmito beigās Austrumberlīnē darbojās valstij piederoša geju diskotēka. Nu, VDR piederoša.

Ļoti gribētos par šo vietu uzzināt vairāk. Jo es nevaru iedomāties kādu vietu, kas būtu vēl piemērotāka bezjēgā stilīgai ballītei.
 
 
01 October 2014 @ 11:46 am
Vismaz kaut kas  
Kad es skatos, kā visādi citādi saprātīgi ļaudis stāsta: balsošu par šito te partiju, jo viņi vismaz nav homofobi, man viņiem gribas atgādināt vienu elementāru lietu. Tas, ka tu neesi homofobs, nenozīmē, ka tu nevari būt dirsiens.

Ir, protams, jauki, ja tu iestājies par vienādām tiesībām visiem, neatkarīgi no viņu seksuālās orientācijas. Taču tas tev it nekādi netraucē atbalstīt cita veida diskrimināciju: tu vari būt ne-homofobs un bārstīties ar rasistiskām piezīmēm. Tu vari neiebilst pret viendzimuma laulībām un visviens būt iedomīgs kverplis. Un tu pat vari būt aplam jauks cilvēks, kas labi izturas pret visiem, bet vienkārši nekā daudz nesajēgt kādā noteiktā jomā.

Homofobija pilnīgi noteikti Latvijai godu nedara, turklāt arī kaitē. Bet tā ne tuvu nav vienīgā Latvijas problēma, un nevajadzētu to tā uztvert.
 
 
01 October 2014 @ 09:59 am
 
Bet vispār, ja nopietni, parēķināju, cik izmaksā viena grāmata (uzrakstīšana + rediģēšana, ja tas notiek ātri un veiksmīgi, neierēķinot ideju ģenerēšanu un visvisādus gļukus).

Tātad, minimālais aprēķins, quick-n-dirty:

1 romāns
70 000 vārdi (šitais ir vidējais normāla romāna garums)
500 vārdi stundā (normāls darba temps, vairāk rakstīt nozīmē to, ka cilvēks ir uz katru rakstīšanas stundu ieguldījis vismaz tikpat rūpīgā plānošanā, tātad sausais atlikums ir tieši šāds)
140 stundas x 25 eur (uz ķepas, normāls cipars normālam profesionālim bez navarotiem)
Itogo 3500 eur par uzrakstīšanu
Rediģēšanai optimālā "esam ļoti profesionāli" versijā tikpat, cik rakstīšanai
Kopā rakstīt+rediģēt 2x3500=7000 eur

Ergo, ja vidusmēra rakstnieks (un es nerunāju par Lielajiem Stāriem) uzraksta vienu grāmatu un par to dabū mazāk par 7000 eur (kopā skaitot visus autorhonorārus, stipendijas, radošos braucienus n shit, kā arī, protams, % no pārdotā), tad viņš enīvej ir izrāvis saviem bērniem maizīti no mutes, lai stutētu savas zemes kultūru (un savu ego, kas nebūt nav mazsvarīgi :D).

Maksimālajā aprēķinā nāk klāt cipars par ideju ģenerēšanu (apmēram tikpat, cik rakstīšana), laiks, kas tiek patērēts darba (un sava ego) popularizēšanai, kā arī, protams, stundas cipars ir augstāks.

Tas, protams, nemaina manu attieksmi pret to, cik daudz es pati gribu pievākt no valsts un visādiem tādiem resursiem, bet varētu būt tāds pamatiņš, runājot par to, cik tad īsti izmaksā grāmata. Neredzamajās izmaksās, protams - būtu diezgan smieklīgi iepeldēt izdevniecībā un paprasīt 7000 eur par padarīto :)
 
 
01 October 2014 @ 08:54 am
 
Šodien ir "Bulta, Zvaigzne un Laī" prezentācija

Un man ar to grāmatu ir tā kā sapnī, kad tev piedzimst bērns, kas uzreiz jau tenterē kājām un kaut ko runā; no vienas puses, protams, patīkami (dzemdēt sapņos vispār ir daudzkārt patīkamāk nekā dzemdēt īstenībā), no otras puses visu laiku tāda sajūta "tas nav īsti mans" un "pamodīšos, aizmirsīšu, ka tāds bija" un "sasodīts, man ir bērns, kas staigā ar kājām, bet es vēl nezinu, kā viņu sauc, un par dzimumu arī nevaru būt droša".

Tas man atgādina to epizodi iz Stīvena Kinga "On Writing", kur viņš sūdzas, ka "The Cujo" esot rakstījis tā apnarkojies, ka vispār neatceras, kā to ir darījis, un tad nu ir tā ambivalentā sajūta, tipa "ha, baigi foršā grāmata sanākusi" un vienlaikus "cik stulbi, ka es pat neatceros, kā bija to rakstīt".

Then again, ņemot vērā to, ka BZL ir rakstīta pēc apmēram gada kopdzīves ar zīdaini no "es te naktī divreiz paēdīšu un pārējo laiku izmantošu, ņurkājoties pa vecāku gultu un draudot vislaik izkrist/nosmakt/nospiesties" cilts, un ņemot vērā to, ka miega bads izraisa apmēram tādu pašu efektu kā konstants pālis, varbūt tas arī nav nekas pārsteidzošs.

(Piezīmēsim, ka es nedomāju, ka tagad būtu daudz labāk, es esmu kļuvusi nenormāli miopiska visos savos radošajos plānos un darbībās, un bezapziņa lien virsū no visām pusēm kā migla - tāds nedzeroša alkoholiķa dzīves princips, tipa "izdzīvot šo dienu ir laimīga cilvēka princips, man ir svarīgi izdzīvot tuvākās divas stundas", lai arī it kā taču nekas slikts nenotiktu - droši vien - ja es paskatītos, kas notiek, ja es necenšos tik ļoti visu kontrolēt)
(Protams, šodien vēl jākontrolē, vienmēr taču ir šodiena, kad tomēr ir jāsaņemas un jāizkontrolē, un tad jau kādā citā dienā laidīsies vaļā un redzēs, kas notiks)
 
 
01 October 2014 @ 12:59 am
piektā kāja  
Kad es pirmo reizi tiku ar viņu iepazīstināta, vienīgais, par ko spēju domāt, bija tikai un vienīgi veiksmīga pasākuma norise. Rokā scenārijs, kabatā divi telefoni, kājas gurdenas no skriešanas dienas garumā, vārdu aizmirsu uzreiz un kādas tur sirdslietas, piedodiet, kādas simpātijas, ja jādomā par pagarinātājiem un norādēm. Otrreiz situācija bija ctrl a ctrl c ctrl v iepriekšējai, ar vienu mazu mazītiņu niansi. Šī nianse nu ir pārņēmusi manas domas, ienāk sapņos, nosēžas līdzās uz gultas maliņas un vieglprātīgi šūpo kājiņas. Tā liek man atkal justies kā vidusskolā, kad dienām ilgi biju spējīga analizēt vienu skatienu vai divus teikumus, fonā esot viegli paātrinātai sirdsdarbībai. Dažu stundu laikā mani pārņēma milzīgs apbrīns, ar kuru lielumā varēja sacensties vien pakāpeniski pieaugošā iekāre. Es iekšēji piesarku katru reizi, kad mēs pārmijām strupus teikumus par organizatoriskiem jautājumiem. Siekalojos par visu, ko un kā šis cilvēks sava darba ietvaros paveica, kaut arī, ņemot vērā, cik milzīgu summu mana darba vieta samaksāja viņa darba vietai, ir tikai normāli, ka viss tika izdarīts perfekti. Katru reizi, kad nejauši saskatījāmies, man bija pilnīgs "es eju pa ielu un tu man pretī nāc, ne to kāds mana, ne nojauš kāds" noskaņojums. Katru reizi, kad man viņam vai viņam man bija kas sakāms, es jutu pieaugošu tirpoņu kājstarpē. Par nejaušajiem un sprādzienus izraisošajiem skatieniem labāk vispār nesākšu runāt. Kaitinoši un uzbudinoši vienlaikus. Sākumā mēģināju tam visam pretoties, pēc tam sāku preparēt, nu vienkārši ļaujos un ceru izslimot kā iesnas. Nu, uznāca un pāries. Bet pagaidām nepāriet un man traucē fakts, ka tajā visā nav nekādas loģikas. Vispār nav. Man nepatīk, ka nespēju šīs nevajadzīgās simpātijas kontrolēt. Viņš ir tāds, nekāds, klusais ūdens līdzās tiem saviem kolēģiem - alfa tēviņiem, kuri pasākumā labprāt flirtēja kā gaisu elpoja, pat aci nepamirkšķinot. Nē, nu tur bija arī citi klusie ūdeņi, kas gan īpašs tieši šajā? Viņš ir nedaudz jaunāks par mani un mani dažādu iemeslu dēļ nekad nav uzrunājuši jaunāki vīrieši. Viņš izskatās ļoti kārtīgs un pareizs, tāds, kam uz ielas mierīgi varētu paiet garām. Tāds, kurš dzīvo savā Pļavnieku vai Imantas dzīvoklī, varbūt pat joprojām kopā ar mammu un vienmēr kārtīgi saloka savu apakšveļu pirms gulētiešanas. Un tomēr, pārņemtas ir manas domas un sapņi, es rakstīju, bet, saprotiet, nu jau šis klusais puisis, pašam to nezinot un manam draugam to nezinot, laužas arī manās seksuālajās fantāzijās. Es domāju par to, kāds varētu būt viņa loceklis, seksa laikā nosvīdusī mugura, plaukstu spēks, sagrābjot mani aiz matiem vai gurniem, spermas garša un domāju par to, cik daudz lietu es labprāt ar viņu izmēģinātu, miegā arī tās visas pamazām piedzīvojot. Lūdzu, kaut tikai tā nebūtu slavenā trīsdesmitgadnieku krīze. Tās tik ātri nepārejot, bet šobrīd man viss šis ir vajadzīgs kā sunim piektā kāja.
 
 
30 September 2014 @ 10:48 pm
Stagnācija  
Nesen dzirdēju kādu, kurš teica, ka cilvēkam nevajag pārāk ilgi uzturēties komforta zonā, jo tas ir tāpat kā mazgāties smirdīgā ūdenī.
 
 
01 October 2014 @ 12:14 am
 
un vispār kāda man maziņa dzīvīte, taisni smieklīgi.
Tags:
 
 
Current Music: koop - in a heartbeat
 
 
30 September 2014 @ 11:59 pm
 
vispār vienīgā lieta kas man patika, ja neskaita visu vizuālo izrādē bija novēlējums - meitenīt lai tev labs līgavainis, taisni nesen braucu trambūzī un palaidu tantiņu apsēsties un viņa man arī teica: meitenīt lai tev Dieviņš dod labu vīru. nu paldies.