23 October 2014 @ 02:40 am
 
Šodien nopirku bikses un džemperi ar ērgli
 
 
23 October 2014 @ 12:37 am
 
Now: -2 °C
Clear.
Feels Like: -6 °C
pulkstens viens
saldens piens
jūsmīgi apceru neaptverami skaisto histo
bļāviens, zobs ir īsts brīnums
(no embrionālās attīstības skatpunkta)
bet, lielos vilcienos, kas gan nav.
 
 
22 October 2014 @ 08:46 pm
 
no riita pamodos ar saaposhiem kaulinjiem un nepatiikamu, aukstu, saaposhu sajuutu plaushaas un klepu, istabaa bija +15, un man bija uznaacis very serious doom. sakaartoju maaju, iededzinaaju sveciiti, uzliku skalju regeju un pagatavoju vegan quinoa chili. man shkjiet es peedeejaa laikaa skatos paaraak daudz postapokaliptiskas un distopiskas filmas. interesanti vai ebola var saakties no domaam un baileem par to. visiem cilveekiem vajadzeetu buut vegaaniem un klausiities regeju, tad nekad nebuutu apokalipse.
 
 
22 October 2014 @ 08:28 pm
 
DĪVĀNS IR GONE!!!!
(arī "sabojātās durvis", par kurām man šodien zvanīja namu pārvalde, izrādījās 2 dīvāna krāsas švīkas, kuras apakšējā stāva kaimiņam lika izsaukt policiju. tās nonāca nost ar spļāvienu. bļaģi!)
 
 
22 October 2014 @ 06:17 pm
 
DELFI. Latviešu meitene priecē ar visai oriģināliem pašportretiem.

P.S. visai
 
 
22 October 2014 @ 06:12 pm
 
Kā piedabūt spurainu tīni klausīties?
Nezinu. Bet reizēm izdodas. Spurainie ir foršākie klausītāji.
 
 
22 October 2014 @ 05:49 pm
a certain way to not feel good about self  
i find problems problematic until i solve them. then i realise the solution was rather simple and instead of seeing the problemsolving as an accomplishemt i feel worthless for requiring so much time and not understanding it in the first place

lai gan zinot to, cik maz es viņiem izmaksāju, gan jau ka ir labi, ka vispār kaut ko atrisinu. bet tas nemaina to, cik ļoti daudz kaunu izjūtu, kad jānoraksta nepieciešamais laiks kaut kā risināšanai.
neatkarīgi no tā, vai man kaut kas izdodas, vai neizdodas, gribas palīst zem galda un paraudāt ^^

šis viss ir tik smieklīgi. tik smieklīgi.



un tā četrdesmit stundas nedēļā
 
 
22 October 2014 @ 04:49 pm
 
zajebal jobanais valsts ieņēmumu dienests. nahuj man jāmaksā 30% ienākumu tikai tāpēc, ka man algu maksā no ASV. kāds sakars. es vispār no valsts nesaņemu nekādus pabalstus vai vēl sazin ko. nahuj mani nodokļi aiziet tiem visiem smirdīgajiem bomžiem kas visu dienu krūzo ar sabiedriskajiem un smird
 
 
22 October 2014 @ 04:38 pm
 
man ir 1 svārki, 1 bikses. varbūt pēc pirmās algas tas mainīsies.
 
 
22 October 2014 @ 04:19 pm
 
tādus mūs redz ārzemēs:



kaut kas no Riharda Bargā tenkas par Agitu Dragūnu
 
 
22 October 2014 @ 03:34 pm
Homopropagandas uzbrukums  
Re, kādas pastmarkas Somijas Pasts laidis klajā! Taisni vai prasās pirms Ziemassvētkiem aizbraukt uz Somiju, lai ļaudīm aizsūtītu Ziemassvētku kartītes ar šādām pastmarkām.

Mīlīgi, vai ne?
 
 
22 October 2014 @ 06:37 pm
Madžik iz real!  
Maģija manipulē ar jau visu gatavu, ar apkārtējo vidi, maģija tikai pārbīda klucīšus, nu labi, enerģiju. Ikviens var pārliecināties par maģijas maģisko spēku: pietiek tikai kāda cilvēka tuvumā pareizajā tonī izrunāt burvju/atslēgas vārdiņu un (vēlams, no droša attāluma) vērot, kā tā ietekmē momentā tiek atbrīvota milzīga enerģija. Burvju vārdiņš atkarīgs no potenciālā enerģijas atbrīvotāja dzimuma, taču "cūka!" derēs visiem.
 
 
22 October 2014 @ 01:26 pm
 
viss šis lietus! vienīgais mīnuss, ko varu izdomāt - tas bija padarījis mani tik miegainu un lēnu, nespējīgu koncentrēt uzmanību ilgāk par minūtēm piecām.

no rītiem man šeit tik ļoti salst, ka sildos, pabāzusi zem krekliņa ieslēgtu fēnu. palīdz arī dziesmiņa, kurā ir vārdi -

Well if no one ever marries me
I shan't mind very much
Buy a squirrel in a cage
And a little rabbit-hutch!


tā gan nav dziesma par mani. gribu ticēt, ka par mani ir citas, mazāk skumjas dziesmas. man vienkārši patīk doma, ka kādam licies iespējami vientulību padarīt mazāk vientuļu, izraugoties sev mazu trušu būrīti, ko nopirkt un atnest mājās. no visām iespējamām lietām tieši to. tas skan jauki. pūkaini un nesarežģīti.

tas, ka pēdējā laikā visus teikumus sāku ar "kad biju Barselonā...", noteikti nozīmē kaut ko labu. nu, ja ne labu, tad vismaz kaut ko tas nozīmē noteikti. kad biju Barselonā, man patika tas, kā es jutos, kad kaut kur gājām, cenšoties pieskaņoties viens otra soļu ritmam. turklāt galamērķi vienmēr bija tādi, kas deva daudz telpas elpu ievilkšanai un izpūšanai, kā arī roku izplešanai un maziem prieka deju uzliesmojumiem. reiz mēs bijām ceļā no vienas pilsētas uz citu, kad, vilcienam izvedot mūs ārā no tumša tuneļa atpakaļ spožajā dienasgaismā, ieskanējās kāda dziesma. tā bija skaista dziesma, vairākkārt dzirdēta, bet tobrīd kaut kas tajā skanēja citādi. it kā es to dzirdētu pirmoreiz. it kā tā būtu pirmā manas atlikušas dzīves dziesma.

nesen noskatījos filmu Big Fish, un tajā izskanēja vārdi, par kuriem man tagad daudz jādomā. proti, ka tā esot taisnība, ko visi runā par mīlestību. kad iemīlies pašu pirmo reizi, laiks apstājas. bet neviens nerunā par to, ka tad, kad laiks atsāk iet, tas joņo arvien ātrāk un ātrāk, lai atgūtu zaudēto.
 
 
22 October 2014 @ 12:07 pm
 
Es strādāju Mākslas un Likuma avēniju krustojumā. Katru rītu aizvedam E uz skolu, tad šķērsojam krāmu tirgu, tad antikvariātu ieliņas un ar Briseles panorāmas liftu uzbraucam augšā līdz tiesu pilij un tad pa bruģēto Régence ielu garām abu grāfu parkam, mākslas muzejam un karaļa pilij līdz pat karalsiakjam parkam, kas tagad ir piebiris dzeltenām lapām. Saule tajā brīdī ir jau uzlekusi. Pa diagonāli cauri parkam un tad 100 m uz Austrumiem un esmu darbā.
 
 
22 October 2014 @ 11:53 am
 
Mājās Augeja staļļi, bet S apgalvo, ka viņš dzīvokli esot sakārtojis! :D
Nu labi - viņš patiešām ir sakārtojis savu rakstāmgaldu un zem gultas savu pusi :) un es zinu, ka tur bija DAUDZ ko kārtot. Bet vannas istabā nevar ieiet - visur netīras drēbes... Kad prasu, kas par lietu, dārgums atbild, ka gribējis dot man sajūtu, ka esmu vajadzīga.
Pirms gada mani šis teikums padarīja traku, bet tagad... Mums abiem ir savi trūkumi un protams, ka var uz to ieciklēties, bet var arī novērtēt labās īpašības un vienkārši sadzīvot.
 
 
22 October 2014 @ 12:02 pm
 
Tik apcerīgi, ka dirst gribas.
 
 
22 October 2014 @ 10:20 am
AntiLatvija  
Joprojām pieļaujot iespēju, ka tas ir joks, "antivelosipēdistu" komūna feisbukā manī rada vieglu izbrīnu, bet droši vien tas ir tādēļ, ka nu jau vairākus mēnešus nedzīvoju Dzimtenē. Īstenībā tam nevajadzētu būt pārsteigumam, ņemot vērā to, cik tumsonīgi un neiecietīgi ir latvieši, un velosipēdisti ir tikai kārtējā minoritāte, pret kuru vērst naida runu un aicinājumus ierobežot viņu tiesības. Es pārvietojos ar velosipēdu, jo man tā ir ērti, es tā jūtos vislabāk. Es zinu, ka man nav jātaisnojas, bet jums es varu pateikt, ka nedaru to tādēļ, ka pārstāvu kaut kādu ekoloģisko ideoloģiju, vai tādēļ, ka velosipēdi ir "nākuši modē". Man pārvietošanās ar velosipēdu ir vienkārša un pašsaprotama lieta, un man šķiet neprātīgi, ka ir cilvēki, kas vēlas, lai es to pārstāju darīt, lietoju sabiedrisko transportu vai arī izmantoju heteroseksuālāko no transpoeta veidiem — automobīli. Pietiekami bieži Latvijā esmu saskāries ar naidu dēļ tā, ka braucu ar velosipēdu, bet lasīt īstu naida runu internetā ir kaut kas jauns un diezgan biedējošs. Es pirms tam par to jokoju, bet šādi simptomi liek mazāk ilgoties pēc atgriešanās Latvijā, honestly.
 
 
22 October 2014 @ 09:50 am
Laipni lūgts, dēmokrātijas spīdekli  
Turpinām tukšu un nepamatotu nodiršanu.

Šodien ar lielu prieku pamanīju, ka Rīga pošas greznā rotā un visas mājas izdaiļo ar karogiem. Un kā ne: mūsu nostūri ar savu klātbūtni pagodinās dižais tradīcionālo vērtību aizstāvis, visas regresīvās cilvēces stiprais balsts un konservātīvās domas gigants jaunievēlētais Turcijas prezis un visas turku tautas vadonis Redžeps Tajips Erdogans.

Jāpiebilst, šāda kaluma vīrus pie mums bieži nenākas redzēt. Mums šepat kaimiņos ir divas stingrās rokas, bet (ja ļoti nemaldos) ne viena, ne otra nekad mūs nav aplaimojusi ar savu oficiālo vizīti. Tamdēļ ir jo atzīstami, ka vismaz mazliet attālāki viesi pie mums brauc ciemos. Lūk, līdz šim es par Erdoganu dzirdēju tikai televīzijā, kad visādi liberasti aizsmakuši brēca, kā viņš ievieš autoritāru režīmu, cīnās pret visādiem salašņām, kas pa parkiem vazājas un tviteŗos raksta, kā arī neļauj pederastiem kopoties uz visiem ielu stūŗiem. Taču tagad es viņu varēšu redzēt vaigā, sajūsmā māt ar ziediem un, ja ļoti noveiksies, varbūt pat roku paspiest! Šādi tautu saviļņojoši vadoņu izgājieni Latvijā nepieciešami biežāk. Viktor Orban, mēs skatāmies arī uz tevi. Mums, tradīcionālistiem, jāturas kopā.

Es tiešām ceru, ka msjē Erdoganam ar Andri Bērziņu izvērtīsies sakarīga saruna par ēēēēē nu mēs vispār ūūūūū tradīcionālās vērtības īīīīī cilvēktiesības ievērojam ōōōōō mūsu sabiedrība nav tāda āāāāā vienosimies par tālāku sadarbību. Piemēram, Rīgā 2015. gadā gaidāms praids. Msjē Erdogans noteikti var sniegt vērtīgus padomus šāda pasākuma organizēšanā.
 
 
22 October 2014 @ 12:27 am
 
Ēst brokastis un vienlaicīgi lasīt par narkotiķu problēmām Hārlemā ir intelektuāli patīkami, bet dabūt kūku par brīvu ir vēl jaukāk.
 
 
22 October 2014 @ 12:19 am
 
Europa, Europa (1990)