amuse bush

Šorīt agri no rīta ar automašīnu braucu pa Tallinas ielu, un kāds jaunietis uz ietves rādīja man vidējo pirkstu. Pieļauju, ka tas bija dēļ nepatikas pret autovadītājiem, jo nekādus īpašus manevrus neveicu. Pēc tam ar velosipēdu aizbraucu uz Rīgas pilsētas tiesu Ieriķu ielā un konstatēju, ka, lai arī ēkai apkārt ir daudz dažādu autostāvvietu, tur nav nevienas velonovietnes. Ko Rīgas pilsētas tiesa ar to gribēja teikt?

Citu tautu tradīcijas.

izlasiet šo sarunu, es nezinu, vai šobrīd pasaulē ir vēl kāda tik spēcīga māksliniece:
https://satori.lv/article/kitijas-intervija

Diezgan lielas peles un žurkas.

Rattus femina et rattuli.

Kaimiņu čatā rakstīts, ka šodien pie miskastēm redzēta žurka. Ja es tur būtu bijis, es to būtu nofilmējis ar savu Canon XL H1.

Dažās kultūrās žurku ēšana ir aizliegta, bet citās kultūrās žurkas ir pamatēdiens.

Atkal spēlēju Elden Ring.

- manā ziņu lentē bija stāsts par vēl vienu pētījumu. cilvēku grupas, uzdevums, vieni no paša sākuma lieto MI, citi nelieto nemaz, vēl citi to sāk lietot pusstundu pēc uzdevuma sākuma. tie trešie ir vispirms paši apdomājuši pēc tam izmanto palīdzību, viņu smadzenes tikai uzlabojas. vai zini vairāk par šo? to rakstu telefonā bija neērti lasīt.

========================= (  sargies mākslīgais intelekts )

Man joprojām patīk mana grāmata.

Pēdējie 11 dzīves mēneši ir absolūti relatīvi. Tie ir skrējuši putainiem zirgiem, bet tajā pašā laikā peldējuši mierīgā straumē.
Tāda sajūta, ka esmu piedzimusi, pārdzimusi, nomirusi, atdzimusi un atkal, un atkal, un atkal.
Viens maziņš cilvēks.
Un tas ir viss, kas bija nepieciešams.
Viens maziņš cilvēks, kas spēj ar vienu smaidu sildīt manu pelēkāko dienu, kā arī ar vienu mazas rociņas vēzienu uzlikt datoram bluescreen.
Ej nu tu zini, kas ir tā īstā maksimuma robeža.

Tik daudz miera un nemiera vienlaicīgi, ka īsti nesaprotu kurā no visām time and space plaknēm dzīvoju.
These are strange times for me. Strange times indeed