02 September 2014 @ 09:08 am
 
I: uztaisīsi dārziņā robotu, saki viņiem "robots", jo "robots" šķērso visu kultūru robežas
E: jā, robots šķaida kultūru
 
 
02 September 2014 @ 07:42 am
 
Kāpēc nav necik vieglāk, kad viss atmests un nošķūrēts? Reāli viss, izņemot vienu kaķi. Es tā uzrakstu un padomāju, kas es vispār esmu par cilvēku.
Mamma gan man laba. Tagad to droši vien saprotu vislabāk, jo kaut kur pazudusi doma, ka tādas lietas ir pašsaprotamas.
 
 
02 September 2014 @ 07:28 am
1. septembris  
ir beidzies likumsakarīgi. pēc ōmiņa dāvinātās saldumu turzas mz visu nakti briesmīgi kasījās, bet mm sūdzas par stiprām vēdera sāpēm (vēderi šiem parasti ir izturīgi).

vai, vai, vai.
 
 
01 September 2014 @ 10:30 pm
 
Izglītības sistēmai jānodrošina labi apmaksāts darbs (tik labs, ka pat nevajadzētu krāpties, lai daudz nopelnītu?)? Bet varbūt izglītības sistēmai vajadzētu nodrošināt spēju domāt patstāvīgi, analizēt, izgudrot, radīt, utt.?

Respektīvi, čakarētājprāt, izglītības sistēmai ir jānodrošina grozs ar zivīm nevis makšķere.
 
 
02 September 2014 @ 12:00 am
habit  
tad, kad kaadu laiku ar tevi nekas labs nenotiek, vai arii kad ar tevi kaadu laiku jau viss ir labi, tad shkjiet, ka nekas labaaks arii nenotiks. un pohuj, ka shodiena ir vakardienas 'kaut kas labaaks'. varbuut man dziive shkjiet tagad kaa taads no grandiozaam lietaam prom veersts fraktaalis, kas it kaa izpleshas bet kljuust siikaaks.
taapeec, aizvien aatraak un efektiigaak es tiishaam un netiishaam izraveeju visus siikos potenciaali lielo un grandiozo naakotnes notikum asninjus, aiz bloody ieraduma. varbuut naakotnes iespeejas un soliijumi vairs nespeej mani pavedinaat
 
 
01 September 2014 @ 11:56 pm
 
DELFI. Krievijas kosmosa aģentūra pirmdien, 1.augustā, apstiprināja, ka pieci gekoni, kas piedalījās bezsvara stāvokļa un seksuālās uzvedības eksperimentā kosmosā, ir miruši.
 
 
01 September 2014 @ 11:21 pm
 
kad paliek aukstāks var dzirdēt kā vilciens svilpj.
Tags:
 
 
01 September 2014 @ 09:30 pm
 
Šausmīgi mulsina, ka tie bērnu rakstnieki izsakās, ka tipa saprot bērnus, bērni taču visi ir tādi paši, kādi bija viņi, bērniem taču visiem ir līdzīgas vajadzības un vēlmes.

Tu taču tā neteiktu par pieaugušajiem, tipa "visi cilvēki ir vienādi, visiem ir vienādas vēlmes, es viņus visus saprotu, tas nemaz nav grūti", ja vien tev nebūtu kaut kāda baigā Teorija apakšā, kas to visu pamato (piezīmēsim, diezgan ciniska un vienkāršota teorija droši vien). Tad kāpēc kaut ko tādu teikt par bērniem?

Vēl jo vairāk - kāpēc būt bērnu rakstniekam, ja tu tā domā par bērniem?
 
 
01 September 2014 @ 07:57 pm
 
Šodien uzzināju, ka man pirmo studējošā kredīta naudiņu ieskaitīs pēc mēneša-pusotra. Pizģec! Un es neatvainojos! Ok, man ir visvisādi atbalstiņi, gan jau, ka intīmpakalpojumu sniegšanu varēšu atstāt tikai teorētiskas izmisuma apceres plauktiņā, bet, es domāju, gan jau studijas šogad uzsāk arī jaunieši, kuri atrodas vēl čābīgākā situācijā nekā es šobrīd. Un IZM (jo tieši tur notiekot šī papīru aizkavēšanās) ir pilnīgi vienalga, ka šīs naudas kavēšanās kādam varētu nozīmēt reālu badu vai problēmas ar dzīvesvietas atrašanu/apmaksāšanu.
Tags:
 
 
01 September 2014 @ 07:19 pm
 
vēl ir pievienota obligātā līdzņemamo priekšmetu liste:
- crocs
- kleenex
- scottex
- bottes en caoutchouk
- tasse incassable
- un doudou
 
 
01 September 2014 @ 05:35 pm
 
Mēs sēžam zālītē, pelnufeja mani pacienā ar pasaulē gardāko maizīti, taurenis liels un raibs paciemojas uz manu svārku malas; visu vasaru to gaidīju. Tad eju uz tramvaju, manas kājas stieg asfaltā, esmu lēna. Tādas skumjas nepazīstu. It kā pret mani tiktu pavērsti balonu ieroči.
 
 
01 September 2014 @ 04:32 pm
 
Kā man šitā slimošana ir noriebusies!!!!!!! Pēc sajūtām liekas, ka Anna jau mūžību rokās karājas. Patiesībā tā lēnām tas sākās pirms 2ned. Ir bijušas labākas dienas, bet viss atkal un atkal atgriežas. Man vairs nervi netur. Rīt vedīšu atkal pie doka un pirms dos ab prasīšu analīzes. Cik var!
 
 
01 September 2014 @ 04:52 pm
 
Hei, sveiks, Āgensklans!
 
 
01 September 2014 @ 03:39 pm
 
Audzinātāja iedeva lielu mapi ar skoliņas mērķiem un noteikumiem. Tajā interesantākais man šķiet punkts par visiem bērniem vienlīdzīgas sociālās emancipācijas nodrošināšanu un lai bērni kļūtu par pilsoņiem demokrātiskā, solidārā, daudzveidīgā un multikulturālā sabiedrībā.
par saliedētas un vidi saudzējošas sabiedrības veicināšanu šis dārziņš saņem papildu budžetu no Valonijas reģiona.
Bet uzvedības pārkāpumi tiek regulēti saskaņā ar karalisko dekrētu.
 
 
01 September 2014 @ 01:53 pm
alexander wat, from persian parables  
By great, swift waters

on a stony bank

a human skull lay shouting:

Allah la ilah



And in that shout such horror

and such supplication

so great was its despair

that I asked the helmsman:



What is there left to cry for? Why is it still afraid?

What divine judgement could strike it again?



Suddenly a rising wave

took hold of the skull

and tossing it about

smashed it against the bank



Nothing is ever over

- the helmsman's voice was hollow -

and there is no bottom to evil.
 
 
01 September 2014 @ 01:45 pm
 
body swap )
 
 
01 September 2014 @ 02:34 pm
 
I am a cheater, a liar and a fake. I always cheat death, I cheat sickness and I lie I'm okay so I didn't have to lie about more important things. But I probably got it all wrong again.

Cause, you know, you can't be genuine in this country, that's what's gonna kill ya.
 
 
01 September 2014 @ 02:21 pm
 
tagad pie pusdienām viņš mēģina atstāstīt arī citus notikumus.
meitene teica: ņau, ņau, ņau, ņau! bet skolotāja teica: non! meitene atkal: ņau, ņau! un skolotāja atkal: non!
vēl viņa Eiženam esot teikusi: stop!
 
 
01 September 2014 @ 02:12 pm
Dark and difficult times lie ahead  
Sveicieni 75. gadadienā kopš 2. pasaules kaŗa sākuma!

Visādu notikumu dēļ man jau labu laiku nav pārliecības, ka tie sliktākie scenāriji nav iespējami tādēļ, ka nav iespējami. Ir jau iepriekš bijis tā, ka dažādi optimisti man stāsta, ka tas taču nenotiks tāpēc, ka tas nevar notikt — un tad tas notiek. Tādēļ es īpaši vairs nedzesēju muti, bet gatavojos plānam Ž savā nodabā.

Starp citu, izskatās, ka es neesmu vienīgais. Zelta cenas pasaulē turas diezgan zemas (nu, gada griezumā, nevis vēsturiski zemas), bet Latvijā, ha, vietējie spekulanti ir saoduši pieprasījumu un dažu dienu laikā tā diezgan cītīgi viņas ir pacēlušās. Tik ļoti, ka nu jau viņas stāv bezkaunīgi augstu virs pasaules cenām. Nu i nah, nepērciet zeltu, Ž stundā vissvarīgākais ir galva, nevis zelts.

Bet jā, lietas neizskatās labi. Lietas izskatās pat ļoti slikti. Notikumu prognozes lielā mērā atkarājas no katra paša polītiskajiem uzskatiem, bet mums ir vesela kaudze dažādu sliktu lietu, kas sakritušas kopā vienlaikus. Ne tikai Ukraina, bet, kā te lietotājs [info]extranjero taisnīgi, lai gan varbūt mazliet pārspīlēti, norāda — ir arī diezgan nelāga Eirozonas recesija. Un, kā jau es teicu, trūcīgus cilvēkus uz citu cilvēku šaušanu pielauzt daudz vieglāk nekā pārtikušus. Tāpat droši vien nevajag aizmirst par ISIS, klimata izmaiņām un visādām citādām izpriecām, kas kaut kur ziņu lentes dziļumos šad tad uzpeld.

Bet visam pasākumam ir viena gaišā puse: ja problēmas nerisina un pat ignorē, viņas atrisinās, tiesa. Brīžam viņas atrisinās tā, ka tas risinājums ir svētās šausmas un pati problēma šķiet pavisam sīka un nesvarīga salīdzinājumā ar risinājumu. Bet brīžam, kad šitas svēto šausmu risinājums jau ir saredzams, ļaudis spēj atjēgties un pateikt — šitā turpināt nevar, kaut kas jāmaina, un tūdaļ.

Lūk, un nu visai pasaulei vai vismaz diezgan lielām viņas daļām pienācis šis te brīdis. Daudz ko par to, kādā pasaulē mēs turpmāk dzīvosim, mēs uzzināsim šīs nedēļas laikā. Līdz pavasarim lietas būs vēl skaidrākas. Un pēc kādiem diviem-trim gadiem, ja noveiksies, varbūt jau būs gana daudz izdarīts līdz šim nerisināto problēmu risināšanai.

Tāds arī ir visreālākais patlaban pieejamais optimisms. Nav jēgas izlikties, ka nekādu problēmu nav, bet ir cerība, ka mēs viņas saņemsimies atrisināt. Plānojiet, kā varat palīdzēt risinājumam — bet neaizmirstiet arī mapīti ar uzrakstu "Plāns Ž".
 
 
01 September 2014 @ 01:24 pm
1. septembris  
mazmurkšķim pirmā skolas diena. biju tik nesaprātīga, ka paņēmu līdz mazzaķi (4.6), un tagad visi esam beikti. vispirms pusstunda vienkārši jāstāv gaitenī pie klases, pēc tam stunda jāstāv gaitenī pie pagalma un pēc tam stunda jāstāv ciešā burzmā klases malā. skolotāja forša, klase forša un tā tālāk. gaiteņa lielajā burzmā pēkšņi pie mazajiem pienāca kādi jauni cilvēki, sākumā padomāju, ka tie ir kādi jaunāki vecāki, tikai priekš vecākiem par daudz smuki. izrādījās divpadsmitie, kas ieveda pirmklsniekus.

svinīgajā pasākumā ģitāru spēlēja puisis divpadsmitklasnieks ar citrondzeltenu grebeni un rižu bārdu. kopā ar viņu viena meitene dziedāja jauku un filozofisku tautasdziesmu veidojumu. dod, Dieviņi, dodamo, es paņemšu ņemamo. man par lielu izbrīnu tālāk bija tādas rindas kā "dod Dieviņi lietum līt, lai nejāja pieguļā" un kaut kas par to, lai tautas nāktu lēni, lēni, apmēram ap mūža beigām. nez, vai klausītāju vidū bija daudz tādu, kas šajā dziesmā saklausīja praktisku, bet mūsdienās mazaktuālu vēlmi - lai grupveida izvarošanas netraucētu mācību darbam, sk http://klab.lv/users/indulgence/688730.html .

pēc dažām stundām uz mūzikas skolu. pierakstīju mazmurkšķi tur mirklīgā impulsā, ķipa lai šim būtu grūtāk. bet grūtāk diemžēl būs arī man.