26 November 2014 @ 12:46 pm
 
DELFI. Līdz šim piesardzīgais Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir kļuvis par neapdomīgu un bīstamu pokera spēlmani.
 
 
26 November 2014 @ 11:27 am
neapķērīgajiem: ar mazo burtu, jo runa ir par jebkuru dievu  
Uzcelt vienu māju cilvēkam ir labāk nekā uzcelt 10 mājas dievam.
 
 
26 November 2014 @ 11:18 am
mmmm.......  
Ja Latviju varētu paņemt rokās, ko jūs ar to darītu?
 
 
26 November 2014 @ 09:57 am
 
Labas ziņas.

Nācijas veselība turpina neatlaidīgi uzlaboties, attiecīgi, pensijām ir jāsaraujas.
Jūnijā pēc 65 gadu sasniegšanas mums bija lemts bradāt pa šo zemi 16.23 gadus.
Augustā lietas uzlabojās, un mums piesprieda 16.45 gadus.
Progress turpinās, un mūsu paredzamā eksistence ir pastiepusies līdz 16,66 gadiem.
 
 
26 November 2014 @ 01:17 am
 
DELFI. ASV dzērienu gigants "Coca-Cola" gatavojas decembrī laist tirgū piena zīmolu. "Coca-Cola" piena zīmols sauksies "Fairlife" un paredzēts, ka šis produkts maksās divreiz vairāk par šobrīd veikalos nopērkamo pienu.
 
 
25 November 2014 @ 11:26 pm
 
tās skumjas ir kā tarakāni tumšā virtuvē, kad ik pa brīdim kaut kas notiek, kāds kaut ko pasaka, vai es kaut ko ieraugu, tad liekas, ka kāds ir ieslēdzis gaismu un viņus visus var redzēt. piemēram, šodien, bijām aizbraukuši uz darbnīcu parevidēt mantas un es tur ieraudzīju makšķeres, saslietas stūrī, un tā šausmīgi, šausmīgi saraudājos.
Tags:
 
 
26 November 2014 @ 01:23 am
Pizdu visiem  
Mazais zaķis ir nobijies no pagātnes, bet sēnes ir lieliskas, un katrā ziņā ir arī atradies mazulis, kurš varētu pacelt lieliskās kāpnes, kas rotē zem mūsu zolēm, ir atnācis kurpnieks, kurš panes hipotermiju, ir liels skaņotājs, kas var arī vadīt šo motorlaivu, manuprāt, pārāk daudz svešzemju ogu, manuprāt, cērt jo cieši, mēs bijām kaut kādi kurmīši, mūsu mazās mēlītes savārījās kompotā, es nekad vairs nedzeršu šito žļurgu, no tās kaut kādi pastulbi teksti nāk ārā, atpestī mūs no tā visa, Lidojošais Spageti Monstr!
 
 
25 November 2014 @ 10:13 pm
Gadās.  
Daudzi, uzzinot manu profesiju, man ir vaicājuši, ko tad es īsti daru. Nu, tā vienkāršā valodā. Tā vienkāršā valodā parasti atbildu, ka ražoju visādas vieliņas. Tomēr tā gluži nav taisnība, vismaz pēc profesijas apraksta ne. Vispār jau ķīmijas kā zinātnes nozares pamatprodukcija ir nevis vielas, bet informācija un zināšanas (kā jau jebkurā zinātnē, vispār). Ar uzskaites vienībām ir mazliet sarežģītāk, nekā, sacīsim, maiznieka gadījumā, bet tikai mazliet - redz, zināšanas un jaunus datus vajag pārvērst publikācijās. Tas tad arī ir tas, kas man un citiem bēdubrāļiem būtu jāražo.

Publicēties zinātniekiem iespēju netrūkst. Ir kaudze dažādu žurnālu, katrs ar savu locekļa garumu, kas smalki saucas "Impact factor", un pa lielam raksturo to, cik bieži šī žurnāla raksti vidēji tiek citēti citos rakstos. Jāsūta tik raksti prom, un ja sanāks ieinteresēt redaktorus un recenzentus, ja raksts būs atbilstošs attiecīgā žurnāla prasībām, tad - +1 publikācija jums! Tiesa, ne vienmēr tas ir par velti. Redz, dažos žurnālos ir jāmaksā par raksta publicēšanu - kā nekā, papīrs kaut ko maksā, arī redaktoriem algas saņemt gribas, un tā, un tā... Neko darīt, ja ir vēlme tapt publicētam šajā žurnālā, tad maksā ragā!

Un kā jau visur, kur nauda apgrozās, arī šajā jomā ir sastopami krāpnieki. Proti, kaut kāds žurnāls pats atsūta meilu, sak, jūsu raksti citos žurnālos izskatās stipri interesanti un kvalitatīvi, un, redz, mums te ar tāds žurnāliņš, kā reiz pa jūsu tēmu, varbūt atsūtiet kādu rakstiņu, kas zina, ja atbildīs prasībām, nopublicēsim.
Un parasti jau prasībām atbilst. Tad seko nākamais meiliņš. Teksts apmēram tāds, kā "paldies, jūsu raksts mums makten patīk, un degam nepacietībā šamo nopublicēt, tik vien tāda formalitāte - mums, redz, kā jau augsta profila žurnālam, tāda pieticīga samaksa par publicēšanos. Konta numurs, lūgtum, šitāds, un tad jau - līdz tālākai sadarbībai". Un parasti jau tā arī ir - samaksā, un aidā, raksts parādās kā publicēts.
Krāpšana ta kur? A tur, ka žurnāls nepavisam nav augsta profila, un jūsu rakstu kāds interesents tāpat vien neizlasīs, jo žurnālam ir labi ja kaut kāds rakstu arhīvs, kuram klāt var tikt tikai kaut kādas Ķīnas nomales mazpilsētas universitātes studenti, ja vispār kāds, un par papīra formātu varat i nesapņot. Un nereti, ja žurnāls kaut kur lielās ar savu Impact factor, tad uzmanīgāk ieskatoties, izrādās, ka šis skaitlis ir no pirksta izzīsts, un reāli neviens pats šajā žurnālā publicētais raksts nav kaut reizi citēts. Un - rakstam ne tuvu nav jābūt labam, vai pat viduvējam (vai pat kaut aptuveni sakarīgam, kā pierāda daži eksperimenti), lai tas tiktu pieņemts. Nevienu tur nepiš jūsu zinātne, tikai jūsu spēja apmaksāt publikācijas maksu.

Protams, ja reiz žurnāls ir mazpazīstams (vai arī fiktīvs, t.i., ja arī kāds dabū linku, kam vajadzētu vest uz jūsu rakstu, tajā var, labākais, atrast raksta virsrakstu, un pats raksts kā tāds nemaz nav publicēts jebkādā jēgpilnā šī vārda nozīmē), tad cilvēki paši nemetīsies tajā publicēties, jo gluži vienkārši nezinās par tāda eksistenci. Pseidožurnāla peļņas plānā parādās vājā vieta. Risinājums? Protams, spams! Kaudze ar vēstulēm tiek sūtīta uz visām zinātnieku e-pasta adresēm, kuras vien kāds cits, reāls žurnāls savas publicēšanas politikas dēļ nav nomaskējis no dažādām meklēšanas programmām, aicinot šos ļaudis publicēties jaunajā, smalkajā, varbūt arī nedzirdētajā, taču ar iespaidīgu Impact factor apkārtajā žurnālā.

Stāsts kā reiz par to, kas no šāda gadījuma izvērtās. Kāds pētnieks, saņēmis šādu mēstuli, kā atbildi aizsūtīja šo te raksta imitāciju. Tāpat vien, tikai tāpēc, ka tāds .pdf, kas kā reiz šādiem spameriem veltīts, mētājās pa rokai. Pat bez jebkāda papildus teksta pašā vēstulē. Pliks šis .pdf fails.

Pēc kāda laika, šis pētnieks saņēma atbildi. Pavisam pozitīvu atbildi. Izrādās, šis raksts ir gana labs, lai tiktu publicēts. Pievienota atbildei bija pat recenzenta aizpildīta veidlapa, kurā izvērtēti dažādi šī darba aspekti, un summāri darbs atzīts par labu esam. Viss, kas šķir no publicēšanas - 150 ASV dolāru...
 
 
25 November 2014 @ 10:39 pm
 
Varbūt jums ir kāda nojaumsa, kur var dabūt šo grāmatu "The Riddle of Amish Culture"? Es it kā atrodu vairākas lapas, kur to it kā varētu lejupielādēt, bet kaut kā neizdodas.
 
 
25 November 2014 @ 10:22 pm
 
 
 
25 November 2014 @ 10:12 pm
 
KASJAUNS. 42 gadus veco Danielu Podžiali arestēja pagājušajā mēnesī aizdomās par to, ka tieši viņa varētu būt ļaunprātīgi ievedusi nāvē pacientus Lugo pilsētas slimnīcā.
 
 
25 November 2014 @ 09:54 pm
 

wtf, evolution?!:
- Hey! Hey! I think I finally made something cute.
- Oh, yeah? Let’s see.
- It’s a ‘shoebill.’ It’s big and blue and adorable. Nice, right?
- It’s… hm. I don’t know. I like the blue, but something about those eyes is kind of creeping me out right now.
- What? Come on. Those are friendly eyes. It wants to be your friend.
- Okay. Okay, yeah. You’re right, evolution, I’m sorry. Should I feed it, maybe? What does it eat?
- Baby crocodiles.
- Oh Jesus Christ.
- - -
atslodzei. domāju par monstriem. patīk šitādi un kaijas un kraukļi un grifi
un, cik atceros, dažs labs Dostojevska personāžs
un vecu zirgu acis. tās kā skumji dārgakmeņi atmirdz gaismā, kas nāk no vēsas, vienaldzīgas debess.
 
 
25 November 2014 @ 08:47 pm
Tradicionālā kultūra skaitļos  
KKF sākumlapa > Konkursi > Projektu konkursi > Tradicionālā kultūra > Finansētie projekti

Gribu tikai piebilst, ka projektu konkursus literatūrā atbalsta ar vidēji 3-4 reizes lielāku summu gadā (tas, lai jūs, spalvu dīdītāji, nejusties tik nenovērtēti no valsts puses). Kaut kad uztaisīšu apkopojumu par ienesīgākajām projektu konkursa nozarēm (kopā, ja nekļūdos, ir 7)



Organizācija, kura saņēmusi lielāko KKF atbalstu pēdējo 5 gadu laikā un tās realizētie projekti. Sviesta, kā redzams, netrūkst.



Kopējie skaitļi

Tags:
 
 
25 November 2014 @ 08:32 pm
agnese skatās dublētas japāņu multenes  
Naruto tāds mazs zēns vien ir.
 
 
25 November 2014 @ 08:53 pm
Ai, nu labi, lai nav bungu, dziedāšana būs!  
Tagad jāizlemj nedēļas diena.
 
 
25 November 2014 @ 07:27 pm
daru anime  
 
 
25 November 2014 @ 05:57 pm
 
pirmdienās man ir lekcijas pie jauna pasniedzēja filozofijā. mēs parasti esam varbūt 4-5 cilvēki lielā auditorijā, un, man liekas, neviens neuztver viņa runu. kad es skatos apkārt, citi parasti skatās pulkstenī vai pārbauda feisbuku. man arī liekas, ka to nemaz nav paredzēts saprast, tik ļoti viņš ir attālināts no cilvēciskas uztveres spējām un auditorijas, un kaut kādā mērā tas pat ir mazliet interesanti.
tā nu es tur sēžu. vai nu mēģinu sekot viņa runai vai iztēlojos to kā performanci; kad vajag, mazliet pasmaidu par viņa jokiem, uzdodu jautājumu un skatos uz viņa gludi noskūto galvu.
pārtraukumā viņš stāsta, ka viņam īpaši nepadodas socializēties ar dzīviem cilvēkiem, tomēr vientulība esot kaitīga veselībai
eksāmenam droši vien mācīšos jūtubā un izlasīšu grāmatu, bet kopumā jau kādu laiku neierasts formāts
 
 
25 November 2014 @ 04:23 pm
(ノꐦ ◎曲◎)ノ=͟͟͞͞ ⌨  
Pēdējo nedēļu laikā pamazām samazinās lasītāju skaits. Nav jau tā, ka es būtu par to ļoti noraizējies, vienkārši interesanti — ar ko saistīt šādu tendenci, kas ir tās cēlonis?
 
 
25 November 2014 @ 04:14 pm
(๑•́ㅿ•̀๑) ᔆᵒʳʳᵞ  
Ingmārs Freimanis nopelnīja naudu (atkal).
 
 
25 November 2014 @ 03:46 pm
kinder-punch  
Glühwein oder Kinderpunsch?