28 January 2015 @ 04:31 pm
 
mammu, kas ir "couche-toi" un "la tete sur le lit"?
 
 
28 January 2015 @ 04:17 pm
male pregnancy (MP)  
Nevaru sagaidīt laikus, kad arī vīrieši varēs palikt stāvoklī.
 
 
28 January 2015 @ 04:15 pm
magnētiskie silikona gredzeni (MSG)  
Magnētiskie silikona gredzeni ir zināmi jau ļoti sen. Daudzas mūsu valsts sievietes jau ir izmēģinājušas šo gredzenu iedarbību, taču tie vēl nav tik populāri kā Japānā. Magnētiskos gredzenus notievēšanai izgudroja japāņi. Nekā pārsteidzoša: tiem patīk magnēti, enerģētiskie punkti un daudz kas cits. Magnētisko silikona gredzenu izgudrotāji apgalvo, ka viņu izstrādājumam ir ļoti daudz pozitīvu aspektu un priekšrocību. Šie gredzeni ir izgatavoti no medicīniskā silikona – kuru uz ķermeņa praktiski nevar pamanīt. Turklāt, tie ir paredzēti valkāšanai uz kāju pirkstiem – tieši šeit punkti ir daudz aktīvāki nekā uz rokām.
 
 
28 January 2015 @ 04:55 pm
pašārstēšanās  
es tagad zinu, kā ir ar pašārstēšanos (un ģimenes locekļu pašārstēšanu).

(nu ķipa kad ārstē bronhītu ar mājas līdzekļiem un nevis antibiotikām.)

tie, kas pašārstējas, dzīvo labāk, bet nomirst agrāk.

jo pašārstējoties ir grūti noticēt vai vispār saprast, ka nupat ir tā robeža, kad noteikti jāiet pie ārsta. iespējams, ka pie ārsta viņi nokļūst ar kaut ko normāli ārstējamu, bet neārstējami ielaistu.

(un te nu mums nāk prātā sen un nesen nomirušas pašārstēšanās autoritātes un viņu ģimenes locekļi.)

(nē, man nekas nekait. tikai pirms dažām nedēļām ienāca prātā.)
 
 
28 January 2015 @ 03:34 pm
 
Paskatījos topošās biļešu cenas Rīgas Satiksmē. Pa smuko.
 
 
28 January 2015 @ 02:15 pm
↑  
Nu, saņemies, eiro!
 
 
 
28 January 2015 @ 07:15 am
 
Iečekoju korejiešu ēstuvi (jo ramen zupas otrdienās ir ciet). Tāpat kā tajā, kuru apmeklēju pagājušajā nedēļā, arī šajā gar sienām izlīmētas ēdienkartes lapas hieroglifos bez angliskā atšifrējuma. Goda vietā pie sienas piekārta plastmasa uz kuras uzdrukāta kritika par šo restorānu no kādas Toronto avīzes. Kritika nav glaimojoša. Tajā bija minēts arī tas, ka iestādē neviens nerubī angliski (tas nebija īpaši mainījies).
Tā kā pulkstenis bija apmēram trīs, tad īpaši daudz launagotāju nebija izņemot trīs gangnam style jauniešus no kuriem viens džeks bija tērpies melnā pieguļošā treniņtērpā (bikses beidzās kaut kur virs potītēm) ar zelta krāsas rakstiem un tāda paša stila kedām. Meitenei bija mugursoma ar lielām zelta krāsas kniedēm, laikam centās pieskaņoties stilīgajam čomakam.
Vēl beidzot aizgāju uz pingpongu un visu vakaru spēlēju ar vienu krievu onku - uz beigām man likās, ka šis aizies ar sirdi, jo viņam nācās skriet un lekt pakaļ manām sistajām bumbiņām. Ceru, ka ceturtdien parādīsies spēles laukumā. Toties ķīnieši gan tur spēlē kā dievi, ar izklupieniem un izsaucieniem.


Korejiskās pusdienas )
Tags:
 
 
28 January 2015 @ 01:16 pm
1000  
 
 
28 January 2015 @ 12:38 pm
 
vakar pirmo reizi dejoju skaipā
ļoti patika darīt kaut ko bezmērķīgu ar kādu kopā
 
 
28 January 2015 @ 11:03 am
 
wtf grieķija
es tiešām nesaprotu, kāpēc kreisi virzīti politiskie spēki atbalsta kremli.
 
 
28 January 2015 @ 10:01 am
 


jūtos kaut kā tā.
 
 
28 January 2015 @ 08:43 am
 
mans vārds ir Going Going Gone. sapnī Tu gribi, lai filmu izvēlos es. šoreiz ir mana kārta izvēlēties. es aplaizu lūpas, apreibusi no daudzajām iespējām, un saku: "Lai būtu kaut kas par brīnumiem, kas vēl ir palikuši. Lai būtu kaut kas tāds kā March of the Penguins." un tad mēs skatāmies šo filmu. kinoteātra labdabīgajā tumsā Tava seja te izgaismojas, te pazūd. un tad es pamostos. modinātājā kā beigu titri gail 7:06. un ir vēl agrs. tik neticami agrs. es pārmeklēju tumsu kā skapja atvilktni.
 
 
27 January 2015 @ 10:10 pm
 
es jūtos ļoti pozitīvi. droši vien tāpēc, ka man ir milzīgs puķu pušķis un balta mobilka
 
 
27 January 2015 @ 10:57 pm
 
Bet man tikko ienāca prātā ķecerīga doma, ka tajos gadījumos, kad nekādi nav iespējams atrisināt tekstu problēmu, es varētu piedāvāt pasniedzējiem tos tekstus pašiem ierunāt un augšupielādēt e-studijās audiofailu - galu galā, visiem tā būtu labāk.
 
 
27 January 2015 @ 09:17 pm
izskats un nodarbošanās  
Dažreiz cilvēki izbrīnas uzzinot manu nodarbošanos. Parasti nekādīgi uz to nereaģēju, bet tad mani nošokēja kāds tikko iepazīts cilvēks un pajautāja vai es arī Vācijā govis slaucot.
Lai nu kā es izskatos, bet man liekas, ka ne pēc slaucējas.
Kopš tā laika zemapziņā gruzt jautājums - pēc izskata kādu nodarbošanos man piedēvē.

Nupat Berlīnē bija kuriozs. Pļāpāju ar stenda kaimiņiem. Hi hi hi, ha ha ha. te pēkšņi jautājums - Tu neesi no Latvijas?! Bet Tu tik vienkārša un neiedomīga! Pārējie džekam dunckas dāvāja, viņš mēģināja atvainoties, bet iebrauca tikai lielākās ziepēs. izrādās man arī pēc sejas neizskatās, ka es ar kompjiem strādāju. Es meses pēdējās dienās saldējumu pārdevu un tas man ļoti piestāvot, ka visi domājuši, ka es profesionāle :D Es gan nezinu kāda izskatās profesionāla saldējuma pārdevēja, bet es pati pie sevis vislaik sūkstījos, ka man nesanāk jēdzīgas bumbas un pāris pat nokrita no vafeles nost. lai gan es tā centos, jo mani pašu kaitina, ka saldējums sāk tecēt gar malām...

tad nu jautājums - kāda nodarbošanās piestāvētu attēlos redzamajai personai?
attēli )
 
 
27 January 2015 @ 10:43 pm
 
DELFI. Makaronus, kas gatavoti no baltajiem miltiem, ēdienkartē ieviest vispār nav jēgas.
 
 
27 January 2015 @ 10:42 pm
 
DELFI. Rīgā aizliedz tirgot alkoholu naktīs patērēšanai uz vietas, ja telpai nav atsevišķas ieejas.

p.s. Nav ieejas - nav izejas!
 
 
27 January 2015 @ 09:17 pm
 
Griežu sīpolu, un man asaro viena acs.
 
 
27 January 2015 @ 07:49 pm
 
no rīta vannasistabā piemiedzu ar aci spogulim tā, it kā mans atspulgs būtu laikā atrasts kontrolpunkts kādās orientēšanās sporta sacensībās. man patīk šis cipars, šis 30, kas nu jau ir ar astīti. es tajā jūtos iederīgi. un tad es domāju, ka to ir vērts nosvinēt. es skaisti saģērbjos. jo, ja tā padomā, pēdējā laikā visas naudiņas, pie kā tieku, iztērējas par apģērbu. bet es nejūtos par to vainīga, jo tas taču nav slikts apģērbs. tieši pretēji - tās ir labas drēbes, kas labi izskatās un ērti valkājas.

man gribas kaut ko uzrakstīt, kā jau to vienmēr savā dzimšanas dienā daru, lai saprastu, kur atrodos un kur vēl tikai gribu nonākt, bet tā arī palieku, klusumā iestigusi. visapkārt tāds ņigu-ņegu, ka es neko nedzirdu. un pēc tam jau arī rīts izšķīst dienā, un visa perspektīva sadrupusi paslaukās zem gultas. bet, jā, tajā, kā pasaule ik pa laikam atveras un pēkšņi ir, lai jau nākošajā brīdī atkal aizvērtos ciet, ir zināma sakarība. bet varbūt arī tas nav īstais vārds.

kūku griežot, iegriežu sev īkšķī. tik daudz asiņu. kaut kas tajā, kā tumsa viļņveidīgi uznāk un pāriet. pēc tam es dejoju ar suni un īsti nevaru izlemt, vai smejos jeb raudu. vēl vēlāk esmu savā istabā, savā gultā, kur smaržo pēc veļas mīkstinātāja. un man Tevis pietrūkst tā, ka šīs ilgas ieplaisā, es izšķiļos no tām un nonāku kaut kur šīs samilzušās pietrūkšanas otrā pusē. bet tas nebūt nenozīmē, ka te, otrā pusē, to nebūtu, šo ilgo ilgu. nē.