23 June 2017 @ 05:05 pm
 
shodien mani nobiedeeja totaali negaidiita, sirsniiga saruna ar priekshnieku, kursh pastaastiija, ka ir taada lieta kaa depresijas stupors. mees saakaam runaaties par gjimeneem un attieciibu probleemaam. uzzinaaju, ka arii vinja un vinja sievas gjimenee passive agressive, nepasaciitu lietu, izlikshanaas ka viss ir labi rutiina ir norma. izraadaas deelj shiem psihologjiskajiem biedriem, vinja mammai saakaas smaga depresija, kas izveertaas iepriekshmineetajaa stuporaa. es ljoti shokeejos, jo priekshnieks ir tipisks bagaatais torijs, kura gjimenei ir sulainis un visiem ir viss ko vien var veeleeties (obviously iznjemot Jungu par chomu). depresijas stupors ir tad, kad tu esi tik depresiivs, ka tavs kjermenis vienkaarshi atsakaas darboties un viss ko tu iespeej dariit ir klusi seedeet taa it kaa tu buutu viistoshs daarzenis bljodaa uz galda. varbuut tas notiek tad, kad depresijas rezultaataa dramatiski saruuk prefrontal cortex, saviist taa kaa daarzenis bljodaa uz galda, un cilveeks pat gribeedams neko nevar padariit. es nesen naakot kaajaam maajaas paari tiltam par to klausiijos un shokeejos, un tagad man tieshi to no zila gaisa pastaastiija pashas priekshnieks. un es nobijos, jo man shodien mazliet taa bija metro. es seedeeju mazliet stuporiigi un man viss bija vienalga, kameer parasti esmu anxiously alert un juutu pasaules durstiigo uzmaniibu no visaam puseem, funktiereeju, ko par mani domaa zeeni kas ir metro un vai man labi izskataas mati, vai zekjubiksei nav atiris diedzinjsh, vai muuziku neklausos par skalju, vai kaads nelasa manas domas un tamliidziigas lietas.

esot atklaatai, es zinu ka par manu pashreizeejo muddy waters omu ir atbildiigi: pms, cold crispy brewskies, stress darbaa, love triggers. un ja visas shiis aarishkjiibas aizvaaktu vai izrunaatu, tad es atkal buutu galaktiskaakais taureniitis. i don't even mind uncertainty too much as it can also be intoxicating, gentle and soothing, bet visas iepriekshmineetaas lietas maigo uncertainty balansu saviljnjo un bad infinities arrive collapsing into bad probability functions and resurrecting ancient patterns that come barging in on me producing a flux of ever creative plethora of same old nasty triggers.

bet es juutos, kaa es varu izdziivot, ka arvien stipraak es izjuutu ka i have an obligation to my sanity. and it feels less of an obligation, but more like a past time while i'm doing life=time. man vispaar dazhreiz shkjiet, ka dziive ir vieta, kur meerkjis is panaakt maksimaalo iespeejamo sanity. sanity being a quality, where you minimise the conflict within yourself and with others while remaining engaged in the world and preferably contributing to lessening the overall suffering. no shaada skatpunkta, jaaatziist, ka shkjiet diezgan komiski vispaar jautaat, kaapeec mana dziive nav perfekta un prieciiga un gatava. un lai arii man izskataas, ka visiem citiem dziives ir prieciigaakas un gatavaakas, taa arii ir komiski un neinformeeti domaat.

*

shis vispaar ir epilogs tam, ka es vakar spontaani izdomaaju, ka i need to up my sanity. taapeec es pierakstiijos pie new-agey astrologjes, kad buushu Latvijaa. un veel uz savu dzimshanas dienu treshdien pierakstiijos pie psihoterapeites. paldies visaam damochkaam, you know who you are, kas sheit mani meegjinaaja pielauzt, juusu boreeshana shkjiet ir nesusi augljus. jaa, es savaa dzimshanas dienaa ieshu pie terapeites, es ceru, ka man shii daavana pashai sev buus praktiski un esteetiski noderiiga.

*

tagad tikai atliek svineet liigo un jaanjus. ja es dziivotu savu prieciigo, perfekto, gatavo dziivi, tad es tagad atrastos dziljos Latgales laukos, man buutu maza guljbaljkju maajinja, jasmiinu, cerinju un liepu ieskauta, ar peoniju, matiolu, naktsvijolju, flokshu daarzu. es ceptu piiraadzinjus un plaatsmaizes, vaariitu kjiiseljus un ievaariijumus, kameer mana lielaa, saticiigaa gjimene aaraa klaatu galdu, dzedzinaatu ugunskuru, dziedaatu dainas un dietu. tad mees visi pulceetos, taisiitu uguns ritu, liiksmotu un kosmoss par mums buutu prieciigs. veel mees visi neesaatu autentiskas latvju dreebes, un klausiitos forshu folklorisku vaibiigu spotify pleilisti.

bet es kaa parasti esmu viena pati istabaa, un svinu liigo ar pushkji peoniju un pashtaisiitu vegaanu rosolu (idk). vakaraa ieshu skraideleet un lekt paari sprunguljiem parkaa.
 
 
23 June 2017 @ 08:12 pm
 
Peldsezona atklāta. Also, pirms 7 gadiem šai dienā iepazinu savu labāko draugu. Cheers and love to all.
 
 
23 June 2017 @ 05:15 pm
 
brīnišķīga diena. gandrīz nevienas mašīnas, tā dēļ vien ir vērts palikt pilsētā.
atbraucām pirmo reizi ar Simoniņu ar riteni uz Zolitūdi. viņš izrādās ņerkst, kad ir par lēnu vai jāstāv, ātrumā viņam nav iebildumu pret krēsliņa šaurību.
šašliks arī nevainojams. labākie Jāņi mūžā.
Tags:
 
 
23 June 2017 @ 03:36 pm
 
Talsu rimi redzēju dzeltenu arbūzu, kas tā par nešķīstību?
 
 
22 June 2017 @ 10:49 pm
 
"- Kas jauns, antikvār?
- Viss ir ļoti slikti, Aleksandr...
- Tik slikti, ka tev ir palikusi neuzticīga pat tava dabiskā jautrība?
- Kā? Nē ne, dabiskā jautrība, haha, nē! Viss ir ļoti slikti, haha, Aleksandr! Un kļūst aizvien sliktāk un sliktāk - grēmas kuņģī, pigmenta plankumi no liesas, seksuālā ne pie tie ka mī ba, atmiņu bedres, hehe, turklāt es vēl stāvu pašā bankrota malā... Aleksandr, tu man esi tik vajadzīgs...
- Laipni lūdzu, vecīt!
- Atnācu Tev pajautāt, vai tev varbūt nav revolvera un vai tu nevarētu viņu man aizdot? hi hi
- Bet lūdzu!
(pasniedz no kabatas)
- Ne, es nevaru, man ir pilnas rokas (ar vijolītēm)...
- Paklausies, Leon, tā jau nu nevar - ja reiz prasi, tad jāņem pretī!
- Neko teikt, tu droši vien sajuktu prātā, ka es tā ņemtu un aizlaistos uz viņpasauli!
- Nemaz ne. Ja tas tev nāk par labu...
- ...Šī tava draudzība sniedzas pārāk tālu!
- Tā sniedzas tik tālu, cik tālu tu to vēlies!
- Man ir aizņemtas rokas, Aleksandr... Vai tu neizdarītu man to pakalpojumu un nenospiestu revorvera mēlīti?
- Ar lielāko prieku!
(tēmē)
-Neesi taču idiots,,, tas verķis tak tev droši vien nemaz nav pieladēts?!
(Puf)
-Pat, ja šis verķis ir pielādēts ar tukšām patrōnām, tad - tomēr...
- Nospiest?
- Nē! Tu parāk labi spēlē, gandrīz tik labi kā blēdīgs kāršu spēlmanis!
- Labāk, nekā blēdīgs kāršu spēlmanis!
(pif pif pif pa vijolīšu pušķi)
- Redzi,es nekad nepielādēju ar tukšām!
- Vai tev visi nav mājās vai? Ko tu te trako, laikam esi galīgi jucis?! Vai tu saproti...
- Neuztraucies, vecīt, man nekad nav bijis padomā darīt kaut ko tādu, ko tu pats no manis nebūtu lūdzis un tu pats esi tam dzīvs pierādījums!
- Bet ja nu es būtu lūdzis šaut?
- Tad pasaulē būtu par vienu stulbeni mazak, no tā visi butu tikai ieguvuši!
- Tas viss taču nav taisnība? Tu taču nešautu? Tev nav tiesību, tev nav tiesību, līgumā tas nav minēts! Tas viss ir ķinītis, nekas vairāk kā ķinītis, ķinītis ragnesim!
- Jā, Leon, kaut kas tamlīdzigs!
- Bet neaizmirsti, ragnesi, drīz tas ķinītis beigsies..
- Protams, protams, bet pagaidām es maksāju. Tātad, antikvār, kas jauns?
- Viss ir ļoti slikti, Aleksandr...
- Kas Tev noticis?
- Man vajadzīga tava palīdzība!
- Ak tu, muļķīti, nebēdājies, vēl taču es esmu pie tevis!
- Protams, tu esi pie manis, turklāt tik tuvu... Uzsit man uz pleca kā tu to proti, sirsnīgi un uzmundrinoši!
(plop plop plop)
-Ak tu, manu veco zēn, Leon,
-Mīļais dievs, cik gan tu spēj būt tuvs, ja tu to gribi!"


(Hamilkāra kungs, 1983., pierakstīts speciāli 2 draugiem, kas šodien staigājuši apkārt, smējušies un runājuši muļķības.
Man notirpa kāja, pulkstens 22:57)
 
 
22 June 2017 @ 07:10 pm
 
i just want something nice ontological to happen. kaut viena vismazaakaa lietinja, kas man dotu iedvesmu un ticiibu, ka i can do life. tas var buut jebkas, un ja tas notiks, es tam uzklupshu kaa ravenous harpija un smagi, brutaali, vardarbiigi ticeeshu against all reason and against da police. citaadaak visa eksistence ir kaa sliideeshana uz leju, dazhreiz tev paliek zheel tas aatrums ar kaadu tu sliidi uz leju, taapeec tu sasprindzini savu vaajo mazo rocinju, un ar peedeejiem speeka krikuminjiem nedaudz piebremzee sliideeshanu un vienkaarshi turies, turies, turies. bet agri vai veelu rocinja atkal savaargst un tu palaid valjaa un atkal sliidi lejup sejai braukoties gar dubljiem un maziem paarmetumu, vilshanaas, vainiiguma oljiem birstot uz paura. bet ja paraadiitos kaut viens mazinjsh vadziitis, aiz kura rocinja aizkjertos, tad vaigi paliktu saarti un acis spozhas, un es vareetu ne tikai tureeties, bet varbuut eforijas iespaidaa pat uzvilkt sevi augshaa uz taa vadziisha un tur patupeet kaadu briiksninju, varbuut tieshi sagadiitos, ka ir saulriets un buutu uz ko skatiities, atvilkt elpu skaisti kaa cilveekam. bet es tur vairs netupeetu kaa vaargonis, es buutu paarpasauliigs eerglis ar zelta spalvu, dimanta nagiem, uguns opaala aciim un dziesmu kas shkjelj laiktelpu, bet arii miiliigs, taads kas piepilda visu paareejo cilveeku sirds veeleeshanaas.

kaapeec nevar notikt kaut kaads ontologjisks vadziitis? vai arii, kaapeec man nepietiek apzinjas, ja ontologjiski vadziishi notiek, bet es esmu oblivious of their magical occurrences.

es sho visu rakstu tukshumaa. es pilniigi izteelojos, kaa manu vaardu burtinji atdalaas un pa vienam kaa sniegpaarslinjas izput auksta, vienaldziiga kosmosa dziilees
 
 
22 June 2017 @ 08:37 pm
 
ieva tikko teica, ka man nav draugu, jo es vislaik bļaustoties, ka neesot. citiem arī neesot, bet vismaz esot decency neaurot, ka nav.
 
 
22 June 2017 @ 05:53 pm
vakara sauliite  
nepatiik taas dienas, kad eju pa ielu un izmisiigi domaaju plaaninju, ko seciibaa dariishu, ja mani atlaidiis no darba

nepatiik taas dienas, kad eju pa ielu un izmisiigi domaaju plaaninju, ko dariishu ja mani nekad neatlaidiis no darba

sweet magical trap
no human helping hands
total annihilation of direction, hope, desire, possibility
life somehow continues
some sort of lazy, terrible flux
constant and raw emotional-pain-body experience
means to what end?
 
 
22 June 2017 @ 07:32 pm
zemeslodei iekšpusē...  
"-Tu gan esi labi iekārtojies, vienā dzīvoklī tev sieviete, ar kuru vairs neesi precējies, otrā - ar kuru vēl neesi precējies...
- Vispār, Vīnē vēl ir daudzi dzīvokļi, pilni ar sievietēm, ar kurām vēl neesmu precējies... piedot, irēn, šodien esmu nervozs"

Teleizrāde 2 lotiņas, 1989.gads
 
 
22 June 2017 @ 07:13 pm
 
 
 
22 June 2017 @ 03:25 pm
 
kaut kā ienāca prāta yūtūbe paskatīties Nertenu, tad līksmi gārdzu par Gardas skeču (https://www.youtube.com/watch?v=zxVlzvPtNNA)
Uzreiz jūtos labāk
 
 
22 June 2017 @ 02:06 pm
 
uzinstalēju Pašvald. policijas app. Un jau aizsūtīju Pols piegādes mašīnu, kas uz Brīvības ietves bija atstājusi precīzi tik daudz vietas, lai cilvēkiem jālien beržoties gar sienu, bet ratiņu stūmējiem jāiet 2 kvartāli atpakaļ līdz luksoforam.

šeit: http://pilsetacilvekiem.lv/lv/ka-cinities-ar-nekaunigiem-autovaditajiem/
 
 
22 June 2017 @ 02:02 pm
 
Matīsa tirgū visam tādas cenas... Vainags 10 cm diametra galvai 5 eu, tik pat liels siera ritulītis 2 cm biezs - 8 eu.
iznācām tukšām rokām, iegājām blakus grāmatnīcā un par šādu summu paņēmām 2 grāmatas un flomasterus.
Tags: ,
 
 
22 June 2017 @ 10:01 am
 
pirms dažām dienām dzirdēju jauku sarunu:

Mary: So, Alfred, what is it that you do for a living?

Alfred: Oh, I’m an anthropologist. I study ancient peoples and cultures.

Mary: My goodness, so all the way back to the Flood.

[..]

Alfred: Well, on that note, there are many cultures that have an apocalyptic flood as part of their mythology.

Mary: I don’t have a mythology. I have the unerring Word of God. But that’s very interesting.

Alfred: Oh. I, I didn’t mean to disparage your faith. Actually, I admire it.

Mary: Really?

Alfred: Yes. Yes, I’m an agnostic myself, but I have prayed, many times, to God, to turn my wife into a pillar of salt.

Mary: Well, He came close. Turned her into a giant block of ice.

saruna, protams, fiktīva un tāds ha-ha, bet tā tomēr ir mazmazītiņš ieskats tajā, ka ir iespējams sarunāties cilvēkiem ar atšķirīgiem pasaules redzējumiem, nemēģinot vienam otru pārliecināt un pašam sevi aizstāvēt.

kā pretmets šim izdomātajam antropoloģijas profesoram ir dokinss. varbūt, ka ne vienmēr un ne visur, bet, piem, senajā fragmentā no diskusijas ar nosaukumu 'Dawkins Breaks a Man's Heart', kur kāds kristietis gandrīz noved sevi līdz asarām, mēģinot aizstāvēt savu ticību, kamēr dokinss to sauc par halucināciju. ja viņi abi būtu no kādiem cūkkārpas torņiem, es katram noņemtu vismaz 10 punktus. kristietim par to, ka viņam vajag, lai viņa ticību par katru cenu atzīst - jo ir par maz, ka tā ir legit viņam un daudziem citiem, vajag panākt, lai arī dokinss to pasaka. (un, ja nepasaka, tad justies pilnīgi sagrautam) dokinsam par to, ka...viņš gan dara tieši to, ko viņš dara, bet - vienīgais, ko viņam izdevās likt pretī šī cilvēka izmisumam bija tas, ka 'i don't doubt your sincerity' - bet - 'you're hallucinating'.

fiktīvais antropoloģijas profesors (es to domāju arī plašāk, nevis tikai viņu konkrēti, bet visu šo kā komunikācijas modeli) jūtas pietiekami komfortabli savās zināšanās (reizē apzinoties arī to, ka tas nav kkas absolūts) un viņam nav milzīgs ego un ambīcijas, tāpēc viņš ir spējīgs bez dusmām un augstprātības arī uzklausīt atšķirīgo, tam nepiekrītot. un arī tas pats no otras puses. un tās pat varbūt nav nemaz zināšanas vienā jomā vai dievišķā pārliecība otrā, kas šādu saziņu padara iespējamu, bet kkāds vienkāršs cilvēcīgums un sapratne. [that said - cilvēki, kas šādi nespēj vai nevēlas nav cilvēcīgi? ir, protams, un abas sarunas ir interesantas, lai gan viena vairāk pozitīvā un otra negatīvā ziņā]
 
 
22 June 2017 @ 11:22 am
 
es gribu būt priecīgs, jautrs un dzirkstošs kā šampanietis, es gribu šauties dzīvē kā ārā sprāgstošais korķis, es gribu putot pāri glāžu malām, bet es esmu kaut kāds ar zemi aplipis, acains kartupelis.
kā lai kartupelis kļūst par šampanieti?
 
 
22 June 2017 @ 11:09 am
ok  
OK, hands where I can see them!
 
 
22 June 2017 @ 09:09 am
sprites over austria  
 
 
21 June 2017 @ 10:59 pm
 
staavu pie virtuves loga un aukstaa uudenii mazgaaju tomaatu, aaraa karstaa tumsaa kliedz lapsas, bet varbuut mana dveesele, taatad jaaiet guleet
 
 
21 June 2017 @ 09:49 pm
How I Totally Did Get Over You Eventually  
Šodien devos ceļojumā pa savu klabi, visu garo ceļu līdz 2016. gada 30. oktobrim, kad palaidu gaisā "mājupnākšanu".

 

Skaņu celiņš:
Tom Rosenthal - Run For Those Hills, Babe
Tessa Violet - Haze
Ingrid Michaelson - Can’t Help Falling In Love
Ella Fitzgerald - Dream A Little Dream Of Me
Marron 5 - Payphone
The Foundation - Build Me Up, Buttercup
Eddie Vedder - Rise
Noah and the Whale - 5 Years Time
Tom Rosenthal - Going To be Wonderful
Alessia Cara - Scars To Your Beautiful
Adele - Send My Love (To Your New Lover)
Ron Sexsmith - Gold in Them Hills
Sia - Bird Set Free

Gribu pateikt vairākus paldies.

Paldies manai terapeitei.
Paldies tinderpuišiem par rebound seksu, jušanos gribētai un ieskatu tajā, cik visi ir psihi un izmisuši. Paldies par to, ka nedabūju HIV.
Paldies manai terapeitei.
Paldies A par būšanu on point, piemēram, palīdzot man ievākties manā jaunajā dzīvoklī sešos no rīta 15. novembrī.
Paldies manai terapeitei.
Paldies manam dzīvoklim.
Paldies manai terapeitei.
Paldies bērniem, kurus auklēju, par skaisto draudzību un tīro mīlestību.
Paldies manai terapeitei.
Paldies [info]yannel, [info]src un [info]saccharomyces, kas 24. decembrī ierakstīja jaukas lietas pie mana klabes ieraksta un nezinot lika man aizvērt visus incognito "suicide pills" tabus.
Paldies manai terapeitei.
Paldies jaunajam gadam par to, ka tas atnāca.
Paldies manai terapeitei.
Paldies maniem draugiem un #pasauleatpisies2017.
Paldies manai terapeitei.
Paldies visiem, kas man teica, lai nerakstu bijušajam.
Paldies manai terapeitei par to, ka aizrakstīju bijušajam.
Paldies bijušajam par iespēju kopīgi iziet cauri tam, kur mēs sadirsāmies, iegūt closure un saglābt mums abiem svarīgas attiecības pat pēc romantiskas katastrofas.
Paldies manai terapeitei.
Paldies mana bijušā terapeitei.
Paldies manai terapeitei.
Paldies raudāšanai. Raudāšana ir the best.
Paldies manai terapeitei.
Paldies dušai.
Paldies manai terapeitei.
Paldies vakariem ar draugiem bāros.
Paldies manai terapeitei.
Paldies manam darbam, kolēģēm, īpaši I, par sapratni, nesapratni, dzīšanu uz priekšu un visām iespējām, kas būvēja manu dzīvi.
Paldies manai terapeitei.
Paldies pastaigām.
Paldies manai terapeitei.
Paldies vientulībai. Ļoti daudzām stundām un naktīm vientulības.
Paldies manai terapeitei.
Paldies mammai un tētim par to, ko viņi manā labā centās izdarīt, par spīti tam visam, ko viņi sadirsa.
Paldies manai terapeitei.
Paldies Z, kas teica, ka man nevajag suni, ja es nevaru bez viņa dzīvot.
Paldies manai terapeitei.
Paldies manam sunim par ierašanos manā dzīvē.
Paldies manai terapeitei.
Paldies māsai, divām E, M un otrai A.
Paldies manai terapeitei.
Paldies klabei. Paldies, paldies, paldies, paldies klabei. Paldies visiem, kas sekoja līdzi un piedalījās.

"izslaucīšu grīdas. es turpinu dzīvot nevis kāda cita dēļ, bet gan tās sevis, kas kādreiz nejutīsies, tā kā es tagad jūtos, dēļ. viņa ir pelnījusi, ka es izkāpju no gultas. es raudu, bet viņa kaut kad neraudās. viņa redzēs jēgu, tā kādreiz atnāks, un viņa zinās, ko darīt ar savu lēni pūstošo ķermeni, un viņa ies pastaigās ar suni un apskaus savus draugus, un viņai nebūs vienalga. viņa iepriecinās citus cilvēkus un nebūs aizvainota, un vīlusies. viņa būs cerību pilna. viņai būs vesela dzīve, ko dzīvot, un daudz lietu, ko viņa gribēs darīt. viņa smiesies bārā, un sēdēs uz mana balkona vasarā, un nakts vidū ar velosipēdu brauks uz jūru peldēties. man nav tiesību viņai to visu atņemt. man tikai kaut kā ir jāizvelk sava eksistence, līdz viņa atnāk."
 
 
21 June 2017 @ 08:01 pm
Makes sense  
Izņurcīju bērnus pa rokām. Paucināju bēbīti. Mēģināju noķert bez pavadas palaisto suni, kas pēkšņi skrēja draudzēties ar mazgabarīta sugas brāli, sabiedējot svešos saimniekus. Nobrāzu celi pret asfaltu. Dabūju brīdinājumu no pašvaldības policijas par suņa vešanu pavadā cauri bērnu laukumam (tev nevar būt reizē suns un bērns pilsētā, zināji? un arī divi bērni reizē nevar būt, jo bērnu laukumā uz mīkstā seguma ar bērnu ratiem arī nedrīkst). Mākslas muzejā satiku cilvēku, ar kuru pēdējoreiz runāju, kad man bija piecpadsmit. Jautāja - "tie taču nav tavi bērni?!" Smējos. Jautāja, ko tagad dzīvē daru, un tad teica: "Makes sense."