24 October 2014 @ 09:18 am
 
Aizvedu Annu uz b/d. Nekādu drāmu, viņa ar prieku palika pie Klaudijas un ziņkārīgi ķīķerēja, ko Vikija ar citiem bērniem dziedāja. Kopš pāris nedēļām viņai ir liela interese par visādām pirkstiņspēlēm. Es zinu gan tikai putriņas vārīšanu, badīgo kazu un zeķu adīšanu vilkam. Pēdējais Annao vēl par grūtu. Ja viņa nevar izdarīt līdz, tad negrib arī skatīties.
Lidmašīnā sastapām vecu vācu kundzi, kas Annas uzmanību pievērsa ar ļoti vienkāršu dziesmiņu.

Nu jā, vispār par to es negribēju rakstīt! Bet gan par to, ka man tagad ir brīvs!!! Kādas 5h tikai man! No iespēju bagātības nezinu ko pasākt. Jau biju pie itāļa, kur padzēru kafiju piekožot mandeļu-marcipāna smalkmaizīti. Tagad gribēju vest orhidejas pārstādīt, bet pamanīju, ka divām jau ir jaunie dzinumi! Kārtot S saliktās kaudzes negribu. Laikam sakārtošu bildes, pasūtīšu no gaisa bildētās skolas bildes zinātnes naktij un gludināšu vārda uzlīmes mazajam bērnam. Suņa darbs, bet viss, kas nav aprakstīts mēdz pazust :(
 
 
24 October 2014 @ 09:54 am
To prieku!  
Cik skaists laiks šodien un vakar patrāpījies! Ej no rīta uz darbu, vakarā no viņa, un dvēsele gavilē.

Man riebjas lielpilsētas, un, lai kā jūs ar sprauslātu, phe, kas ta nu tā par lielpilsētu — Rīga tomēr ir lielpilsēta. Es Rīgā dzīvoju tikai un vienīgi naudas dēļ, ja man te nebūtu jāstrādā, es te nedzīvotu (un kad man te nebija jāstrādā, es te nedzīvoju). Esat redzējuši Koyaanisqatsi? Ja neesat, noskatieties, tur ir lieliski pastāstīts, kāpēc man nepatīk lielpilsētas. Vispār tāpat noskatieties, brīnišķīga filma. Dzīve lielpilsētā ir dzīve ārpus līdzsvara, dzīve, kas pieprasa citu dzīves veidu. Viņā ir šausmīgi maz tādu lietu, kas atgādina, ka mēs vispār esam dabas sastāvdaļa — un tā mēs varam aizdomāties līdz tādām muļķībām, ka mēs spējam pakļaut dabu vai (kas īpaši uzjautrina) ka mums jāglābj Māte Zeme. Mums Māte Zeme nav jāglābj, zemei viss būs bumbās, mums jārūpējas, lai mēs uz viņas varētu dzīvot. Ja mēs esam pieraduši, ka visām dabas īpatnībām vienīgā atbilde ir — nolīdzināt, normālizēt, kondicionēt, pielāgot savam standartam, — tad mums var rasties tāds muļķīgs priekšstats, ka mēs tā varēsim mūžam. Ne vella, dārgie draugi, tas (kā mēs, finansisti, sakām, ha) svārstību koridors, kuŗā mēs varam lietas pabīdīt, ir gauži niecīgs. Protams, tajā koridorā mēs varam darboties un to arī vajag, bet nevajag sadomāties, ka viņš ir bezgala plašs.

Lūk, un tieši tādēļ šis laiks ir tik burvīgs! Šāds negaidīts aukstums atgādina, ka arī Rīga ir uz zemes, nevis kaut kādā mākslīgā mikrokosmā. Ja tu izej no mājas, aiztusnies līdz mašīnai, pusstundu nosēdi korķī (jo visi pārējie arī šādā laikā brauc ar mašīnām) un pēc tam aizvelies no mašīnas līdz darbam, tev tiešām šķiet, ka ir bezgala auksts. Bet tad, ja tu ej ar kājām, jau pēc kāda pusotra kilometra paliek pat ļoti silts, tu vari priecāties par saulaino laiku, sajust patīkami nekondicionētu gaisu uz savas sejas un, ja tā ir piektdiena, berzēt rokas priecīgā priekšnojautā, ka jau rīt tevi atkal sveiks meži, purvi, Gaujmala un piecdesmit zaļā nokrāsas.
 
 
24 October 2014 @ 08:50 am
 
DELFI. "Tiks strādāts pie tā, lai tiem cilvēkiem, kas nonākuši grūtībās, maksimāli atvieglotu dzīvi, bet tik tālu, cik tas ir iespējams," uzsver arhibīskaps.
 
 
23 October 2014 @ 11:51 pm
kāpēc nevajag lasīt ziņu komentārus  
Ja kādam izdodas tā viegli, pa virsu, lai. Nekad neesmu to mācējusi un arī šobrīd iestiegu pie ziņām par Krieviju, uz kurām mani draugi liek atsauces visās malās. Vabūt viņiem izdodas tā viegli, izlasīt, pašausmināties, pasmieties, asprātīgi pakomentēt, pēc tam uz papēža apgriezties un domas jau citā virzienā. Es tā nemāku, es lasu un man ir bail. Nevis tā mazliet, bet ļoti bail, jo es nezinu, kā rīkoties, ja turpināsies skolas vēstures stundās iepazītie scenāriju koveri mūsdienu versijā. Jo vēsture neatkārtojas, jā, bet cilvēku nežēlība gan un visvairāk bail par to, ka es varētu izrādīties nežēlīgo pusē. No tiem, kas nodod. Viegli domāt par ideāliem neitrālos apstākļos, kad kruasāni brokastīs un svaigas mellenes veikalā, kad iegribas. Kad dažbrīd vakari pēc darba dienas tik harmoniski kā krāsainos seriālos vai žurnālā Deko. Kad neviens neprasa nodot, kad mīļie drošībā un regulārā alga nav atkarīga no nostučīto kolēģu skaita. Man ir bail, ka es izvēlētos sadarboties, viltīgi pakļautos apstākļiem, uzvilktu prātā to ādas mēteli un vēl nagulaku pieskaņotu, lai izdzīvotu. Man ir ļoti bail kļūt par kara paaudzi, kuras pilsētā tu jebkurā brīdī vari kļūt par nepareizo vai mirušo.
 
 
23 October 2014 @ 09:42 pm
 
neprotu strādāt. man vajag lai kāds mani visu laiku baksta ; (
 
 
23 October 2014 @ 08:15 pm
 
Nupat risināju iedomu dialogu ar kādu sev netīkamu personu un pateicu viņam teikumu, kas man pašai jāatceras:
Nav liela māksla nopelnīt tūkstoti, ja starta kapitāls ir divi tūkstoši. Ir jāmāk vinnēt ar tām kārtīm, kas iedalītas!

Jā, fatāliste manī atkal pamodusies un visur saskatu cēloņus un sekas un jēgu.
 
 
23 October 2014 @ 08:03 pm
 
Šorīt atskanēja 2 bļāvieni:
M: Mammū-ū! Man nav mazo biksīšu!
L: man nav nevienas zeķes!!!

Kā uz burvju mājienu izcēlu no vakar mazgātās vešas trūkstošos atribūtus un pie sevis nodomāju, cik interesanti, ka tikai tagad ir kaut kas aptrūcies...

Anni atstāju vēl šodien mājās. Visu rītu viņa nogulēja, tad devāmies šopingā - meklējām rudens zābaciņus, kas nav gumijnieki.

Vakars ar izdevās jauks. Es smējos par S nesmieklīgajiem jokiem, bet Maksis spēlēja ar Annu paslēpes. Ļoti radoši! Toties Līna aizgāja uz veikalu pēc piena un kolas. Pirms gulēt iešanas vēl visi mielojāmies ar šokopudiņu un vaniļas mērci.
 
 
23 October 2014 @ 08:32 pm
 
E ar skolu šodien gāja uz teātri.
- Kā patika? - Tur tante bija plika un netīra, un dejoja.
kaut kas tāds tuyr droši vien beigās tiešām aŗī bija. izrādes video, Miko Shimura: http://youtu.be/H47BXw7suMw
 
 
23 October 2014 @ 08:08 pm
 
nē, dīvāna stāsts nav beidzies. šodien mums zvanīja dzīvokļa saimniece, kas visu šo laiku bijusi Francijā. esot bijusi visu dzīvokļu īpašnieku sapulce, policija ir sastādījusi soda kvīti par atstāto dīvānu, bet arī otru - 80 eur par salauztajām durvīm, un tagad īpašnieki mēģinot tikt skaidrībā, klam tas jāmaksā. BET! viān ir sapratusi, ka kāds cits esot atzinies durvju salaušanā un dīvāna nešanā. tātad vēl kāds ir tō mēģinājis dabūt iekšā un arī sasmērējis. durvis gan ir salauztas jau kopš septembra, bet man saka, ka tās esot bijušas īsu brīdi salabotas. arī pārējie kaimiņi nav šiit frančvalodīgi. un mēs vairs neko nesaprotam.
 
 
23 October 2014 @ 08:04 pm
 
tēja, viskejs - ček.
temperatūra 38.4 - ček.
suns -ček.
sirsniņa dauzās - mierīgi sēžot uz 120 minūtē.
 
 
23 October 2014 @ 04:40 pm
skumja diendusa  
tu atnaac maajaas un izdzer kruuziiti karsta kakao. aiz bieziem, veesiem maakonjiem, tumiigaa rudenja miglaa grimst saule. ir gandriiz pieci, tu pagriezies diivaanaa ar seju pret atzveltni, un maigam miega siltumam iedegoties kaulos, tu grimsti skumjaa diendusaa. peec paaris stundaam pamostoties ir tikai tumsa un trauksme par to cik pasaulee viss ir skaudri par veelu
 
 
23 October 2014 @ 04:49 pm
((((o)))))))))))))  
A. G. Cook is 23 years old.
 
 
23 October 2014 @ 05:48 pm
 
datu bāzēs datus bāzu
 
 
23 October 2014 @ 05:07 pm
Nu tās guļamistabas...  
Tas ir tik absolūti smieklīgi, ka LGBT kopienu pieminot, noteikti kāds uzdirsīs, ka viņam vienalga, ko cilvēks dara savā guļamistabā un vispār tiks pieminēta guļamistaba. Tas ir pilnīgs neloģikas triumfs. Deģeneratīvas domāšanas paraugs. Kāds ir gejs vai lesbiete, vai bi vai trans tikai guļamistabā un tas attiecas tikai uz seksu.
Prātiņ, nenāc mājās, tev te būs bail un pretīgi, kas bez tevis te ir sadarījies.
Patīk vai nē, atbalsta vai nē, bet šādi komentāri, kas ir izplatīti, un kuri parādās it kā normālu, pieskaitāmu cilvēku runās un tekstos, ir pilnīgs neloģikas paraugs. Tāpat kā apgalvojumi, ka dabā (dzīvnieku pasaulē) homoseksuālisma nav, tāpēc tas ir nedabīgs (pilnīgas muļķības, pat atceļot to, ka vai tad mums pēkšņi dabiskums ir vērtība sabiedrībā?). Tāpat kā tas, ka nav monogāmu homo attiecību, ka visi geji ir pedofīli un tamlīdzīgi. Šajā tēmā kaut kā oficiāli cilvēkiem ir atļaut neizmantot smadzenes, atslēgt jebkādu loģiku, ka runa ir par attiecībām - patiesībā visa cīņa ir par tām, par mīlestību, par attiecībām, par bērniem, par draugiem, par darba kolēģiem, jo ar seksu viss ir kārtībā - iet un drāžas, ar ko grib, patiesībā ar seksu problēmu taču nav, ar to guļamistabu.
Pretīgi.
 
 
23 October 2014 @ 03:42 pm
svarīga informācija visiem Franča majonēzes cienītājiem  


Vienam no Latvijas vecākajiem un mīlētākajiem zīmoliem – Pavāram Francim, kas nu jau 19 gadus attēlots uz iepakojuma no dabiskajām izejvielām, bez ģenētiski modificētām piedevām un konservantiem Latvijā ražotās Provansas majonēzes, – nesen radies atdarinātājs. Tas ir Igaunijas uzņēmums “Polven Foods”, kas jau vairākas nedēļas “Rimi” un “Supernetto” veikalos Franča klasiskajai Provansas majonēzei ļoti līdzīgā iepakojumā pārdod produktu ar atšķirīgām sastāvdaļām, atšķirīgām īpašībām un atšķirīgu garšu.
 
 
23 October 2014 @ 03:59 pm
 
vienīgi visu laiku uzmetu aci Ricola lakricas konfekšu kārbiņai, jo man šķiet, ka pienāk mesidžs.
 
 
23 October 2014 @ 03:49 pm
 
pārsteidzoši. es šodien vairākas reizes paēdu un jūtos tik ļoti ok. kopš rīta kafiju un bērna pusdienu kastīti no rītiem gatavo Ingmārs, man ir kādas 10 min laika sataisītes un pabrokastot pašai, pirms sākt modināt E, un es vairs nejūtos visu dienu kā veca miza (kā iepriekšējās nedēļās).
 
 
23 October 2014 @ 03:50 pm
Terminoloģijas jautājums III  
Nopietni, dīzeļdegviela ir solāreļļa?! Kāpēc, kā-sasodīts-pēc mēs to saucam par dīzeļdegvielu, ja ir pieejams tik neticami skaists nosaukums kā solāreļļa?!

Dīzelis, nu, kā tas izklausās. Brauc ar dīzeli, un tev šķiet, ka blakus piesēdies kaut kāds bavāriešu motoru skrūvētājs ādas biksēs un ar eļļu nošķiestā rūtainā kreklā, sēž tur, gremo savus veisvurstus un piedzeŗ duļķainu alu. Bet solāreļļa! Brauc ar solāreļļu, un saulīte virs tava ceļa nenoriet. Solāreļļa, tas ir skaisti, zaļi un labskanīgi.

Kur skatās degvielas tirgotāju mērkaķinga departamenti?!
 
 
23 October 2014 @ 03:33 pm
izņemot at atļaujām.  
vakar eju ar mazzaķi pa ielu, viņš kaut ko runā, es neklausos (jo mašīnas).

pēkšņi dzirdu:
vai ne, ka kauties ir nelabi. izņemot ar atļaujām.

? a? e?

mz rāda uz ceļa zīmi (ejam caur izpilddirekcijas stāvvietu), tur ķieģelis, apakšā uzraksts: izņemot ar atļaujām.

resp mz pa paradumam lasījis redzamos uzrakstus, un spēji mainījis tēmu.
 
 
23 October 2014 @ 03:15 pm
Note to self  
Izrādās, Cibai olbaltums šķiet daudz apspriežamāks tēmats par geju pastmarkām. Nēnu taisnība jau ir, Cibā ir pilns ar cepšanas entuziastēm, savukārt varavīksnes karogu nes retais.