25 August 2016 @ 12:16 pm
 
ok, es padodos un pieņemu, ka bebitim vienkārši ir alerģija pret ratiem.
biju mežparkā, klusumā, ēnā, viņš bija paēdis un noguris, bet tik un tā es nesu viņu atpakaļ,ratus stumjot ar gurnu, jo viņš tajos nelabi kliedz.

varbut man vajag Emmaljungu? nee, iedomajies, kā būtu ja viņš nebrauktu pat Emmaljungā par 800?
 
 
25 August 2016 @ 10:44 am
dame  
 
 
25 August 2016 @ 10:30 am
golem  
Golem, mosties!
skūpsta golemu
 
 
25 August 2016 @ 10:26 am
Ps 139  
15 Manas būtnes veidojums Tev nebija apslēpts, kad es slepenībā tapu radīts, zemes dziļumos veidots. 16 Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas. 17 Cik dārgas man ir Tavas domas, ak, Dievs, un cik liels ir to daudzums!
 
 
25 August 2016 @ 10:13 am
 
gribēju papiedalīties publiskajā apspriešanā, bet tad iedomājos palūkoties,kā ar iebildumiem adrešu maiņas sakarā veicies citiem rajoniem.
bažas apstiprinājās, lielākoties iebildumi tiek noraidīti.
nēnu,tas jau laikam skaidrs,ka būvvaldei ne***,ka cilvēki ir tādi lohi,ka nerubī uzrakstīt savu adresi ar korpusa numuru un man pēc tam jātiek galā ar viņu korespondenci. visādus stokman žurcikus un dāvanu kartes no autoskolām mierīgi metu ārā, bet pret vēstulēm no vida tomēr zināma pietāte un tad nu domā,kā ielauzties viņu kodētajās kāpņutelpās
žēlošanās pasta nodaļā ir sekmējusies tiktāl,ka vismaz pastnieks nemēģina iemest augstākas numerācijas dzīvoļiem adresētas lietas, bet numurus,kas tomēr privātmājā varētu ietilpt,viņi man nes.
un tas arī,kamēr nenomainās pastnieks.
Tags: ,
 
 
25 August 2016 @ 10:17 am
prātnieki  
666
 
 
25 August 2016 @ 09:42 am
 
izdomāju dažas minūtes vienkārši pastāvēt saulītē. Bija forši.
 
 
25 August 2016 @ 12:53 am
Inženierēšana  
http://wondermark.com/190/
 
 
24 August 2016 @ 10:31 pm
 
Akadēmiskās vides ģeneralizētā un nākotnē orientētā reciprocitāte ir tik ļoti skaista.
 
 
24 August 2016 @ 08:30 pm
 
 
 
24 August 2016 @ 07:32 pm
netīrā veļa v stuģiju  
fak. džō te visu laiku nepacietīgi trinās par to īri, ko vienmēr maksāju mēneša diuspiektajā, bet viņš jau trinas kopš diusotrā, gardu muti visu laiku pārceldams, kurā nu kontā es viņam to īri skaitīšu. un šodien es viņu nosēdināju fakta priekšā, ka figu, es vairs īri neskaitīšu vispār nemaz un mēneša laikā solos izvākties. tas caur vacapu, bet tagadiņ vakarā tikāmies un viņš izskatījās tik noskumis un izsamisis, ka es viņam pat vīnu ielēju. un teica, lūdza un vēlāk pārmeta, ka nubet taču paliec vēl drusku, mēs taču sarunājām, ka līgums ir uz 6 mēnešu minimumu un tādā garā. bet es iecirtos, lai arī žēl itkā, tomēr pats vainīgs. es neko par tiem 6 mēnešiem neatceros, atceros vien to, ka līguma neesmu pat no attāluma redzējuse, jo to viņš, kā jau plnīgs slobs un lohatrōns, tā arī nekad neizprintēja un es te tomēr dzīvoju nu jau mēnešu trejus, tā ka iespēju man iedot kādu dukamentu parakstīt viņam ir bijis līdz ūkai. jūtos nelāgi vien par to, ka mans mērķis nekad nav bijis viņu apčakarēt vai iegāzt, bet tagadiņ viņš iztaisās tā itkā es viņam tīšuprāt būtu kājiņu nominusi. bet lieta tāda, ka man vienkārši besī ar viņu dzīvot. dzīvoklis būtu lielisks bez viņa, bet viņa klātbūtne dzīvoklim reāli pazemina cenu. un man tāda īre liekas krietni par dārgu, ja man jādzīvo ar tādu idiņu un es atsakos viņa dēļ iespringt [es vispār sev esmu aspolījusies vairs nekad neviena dēļ neiespringt un mīlēt tikai sevi, sevi vien]. viņa tizlo izgājienu krājkasītē jau sakrājies tāds pūrs huiņas, ka es tūliņās metīšos ievākties pie vienkārši dajebkā. piemēram, izkļančīja man vienreiz laimas trifeles, kas man ledskapī mētājās, atrakstīja vienvakar vacapā kaut ko no sērijas "wtf? are you the willy wonka of latvia?" un, kad teicu, ka nu labi, vari drusku pacienāties, tad nākamā rītā tos trifeļu dzeltenos ietinamos papīrīšus redzēju izmētātus pa visu mūsu ielu, jo bļeģ tas pieaugušais 40 gadīgais lohs konču papīrīšus vienkārši met ārā pa logu, saproties. es uz ielas vienkārši hiperventilējos un skaļi lamājos, jo es pat nemāku vārdiem izstāstīt, cik nenormālu riebumu man tādas herņas uzdzen. par aizdirsto virtuvi nerunājot un pro-brexit'a caureju arī ne. un viņš arī, suka, tāds atriebīgs tipiņš, tā ka visi mani tagadiņ uzpasē un vispār bail, ka nepievemj tupeli kā aizvainots sunis vai neaprok mani aiz šķūnīšiem. es atzīšos, ka man ir mazdrusku bail, jo viņš nav racionāls cilvēks [nav jau arī vardarbīgs, bet ko t' es zinu]. jūtos kā pie īstas šķiršanās :)

bet tas viss ir muļķības vien, jo svarīgākais ir tas, ka man joprojām iet interesanti. no latvijas atbraukuse ieskrēju mājās nomest čemodānu, paķert dēli un skriet pie puikām un atkal attapos tajā pašā nemainīgajā sastāvā šķūnītī ar miera pīpēm un smiekliem, taisni kā vakarā pirms izbraukšanas, tāds kā noslēdzies aplis :) man ir labi, šeit ir viena no skaistākajām vasarām ever, viss ir kaut kā romantiski un man ir draugi un noslēpumi - es gribu dzīvot šajā vasarā mūžīgi.
 
 
Current Mood: puikas sauc
Current Music: man liekas, ka man kāds veltīja dziesmu, neteikšu kādu
 
 
24 August 2016 @ 09:35 pm
 
es vispār nemainos, atkal ir pēdējā nakts pirms vasaras darbu skates, atkal es no sevis mēģinu izspiest visu, ko varu.
nav jau arī tā, ka nebija laika. nu okei, es ik pa laikam braukalēju gleznot pasūtījuma portretu, vēl es gulēju slimnīcā un biju vārgs, vēl man bija jāsvin dzimšanas dienas, jāzieķējas ar māliem pirtī, jābrauc uz festivālu un pagājušajā piektdienā jādejo līdz sešiem rītā, lai nākamajā dienā sāp ceļgali, un ko es darīju pārējā laikā? atpūtos.

es esmu tāds vienpatis, es šodien jutos ļoti patīkami satraukts, ka būšu viens pats.

ir tik forši domāt! galvā ir pilnīgi cita pasaule. vilcienā var sēdēt un kliegt galvā, neviens neko nezina, tikai seja jāpievalda, lai nenotrīs lūpu kaktiņi vai kas cits, var aizpeldēt pavisam tālu prom, pēdējā laikā bieži domāju par pirmatnību, par domāšanu bez vārdiem, par jūtām, kas gan jau sākotnē bija kā pamatkrāsas, bet tagad sajaukušās tik daudzas un neaprakstāmas. un atkal var atgriezties pie uguns, ūdens un debesīm, kas nemainās, ko vienmēr var uzlūkot ar izbrīnu. piektdienas naktī uznāca īslaicīgs negaiss, debesis pārvērtās par zemi ieskaujošu acābolu, kurā elektriski iedegās asinsvadi.
 
 
24 August 2016 @ 08:47 pm
 
tagad es izlasu žurnālā "veselam", ka paracetamola lietošana grūtniecības laikā var ļoti negatīvi ietekmēt mana bērna auglību: http://veselam.la.lv/2016/08/24/paracetamols-gaidibas-risks-berna-auglibai-alternativas-ka-tik-gala-ar-galvassapem-grutnieciba/

bet vai es varu tam ticēt, ja iepriekšējais raksts bija par piramīdu dziedinošo spēku?
Tags:
 
 
24 August 2016 @ 08:42 pm
 
iesakiet, lūdzu, labas apskatāmas lietas un vietas posmā Rīga - Limbaži un Limbažu un Pāles apkaimē.
pateicīgi kniksēju jau iepriekš.
 
 
24 August 2016 @ 08:42 pm
 
dzīvoju haosa valstībā
 
 
24 August 2016 @ 06:45 pm
kauna kultūra  
Kāpēc sievietes, kuras piedzīvojušas diskreditējošas situācijas saistībā ar savu ķermeni, nevar turpināt politisko karjeru, bet galvā slims vīrietis, kuram ir lielākās parādsaistības pret Latvijas valsti, porno skandāls azotē un ārpus laulības uzcirsts sestais bērns, mierīgi turpina darīt visu, it kā nekas nebūtu bijis, ko? Kāpēc mūsu sabiedrība ir ar tik atšķirīgu attieksmi pret šādām lietām?
 
 
24 August 2016 @ 05:18 pm
 
es tagad gribētu izrakt no aizmirstības to kampaņu "savi cilvēki" un uzzināt, vai kāds atvainojās par blekfeisu. runa nav pat par to, ko es domāju par šo kampaņu, bet... tiešām. nākamais solis būtu atvainoties brīvības cīnītājiem par stambulas konvenciju.

es tagad kādu laiku būšu šausmīgi vīlusies pasaulē.
 
 
24 August 2016 @ 05:12 pm
aw  
- hey, Eugene, whats your favorite food?
- what mommy made
Tags:
 
 
24 August 2016 @ 03:19 pm
heliotropism  


lasu par to, ka saulespuķēs ir diennakts pulkstenis, kurš to augšanas hormoniem liek sekot saulei - sekošanu rada kustības kāta austrumu un rietumu pusēs, viena puse izstiepjas naktī, otra dienā. sekojot saulei puķes aug ātrāk, tad pamazām, kad augs sasniedz ziedēšanas stadiju, šī kustība apstājas - pieaugušās saulespuķes ir pavērsušās pret austrumiem, lai saņemtu vairāk siltuma no rītiem un pievilinātu vairāk apputeksnētāju.

When plants were moved into an indoor growth chamber with immobile overhead light, they continued to swing back and forth for a few days. That is the kind of behavior you would expect from a mechanism driven by an internal clock, Harmer said.

Finally, the indoor plants did start tracking “the sun” again when the apparent source of lighting was moved across the growth chamber by turning adjacent lights on and off during the day. The plants could reliably track the movement and return at night when the artificial day was close to a 24-hour cycle, but not when it was closer to 30 hours.

no šejienes

 
 
24 August 2016 @ 03:46 pm
 
iedomājos, ka netaisni jebkura svešinieka mēģinājumu uzsākt sarunu uztveru kā koļīšanas mēģinājumu.

tad nedaudz tomēr patērzēju ar zviedru zēnu, līdz nonāca līdz pēkšņam random.

-how old are you?
-what? why?
-just trying to make conversation.
-i see. *paslēpjas datorā*

bet varbūt tā ir mana problēma, ka nespēju iztēloties viņu vienkārši vēlamies sarunu. un pieredzi būtu godīgi katrreiz izsvītrot. vai arī nē.

upd: uzstājīgs bērniņš. mēģināja mani uzaicināt kaut kur. vispār, nē, es atvainojos, bet es pazīstu šo keisu. es esmu bijis rīgā jau nedēļu, bet neesmu nodrāzies. jautājums paliek aktuāls- vai tad,kad ar tevi randomly uzsāk sarunu, tiešām uzreiz jāinformē cilvēks, ka tev jau ir pilnvērtīga seksuālā dzīve, mīļšpaldies? tā taču tiktu tverta kā milzīga iedomība.