bioluminiscence

Vietējais policists jau divreiz draudējis nojaukt mūsu šķūņa nojumi, ja tā nebūs nojaukta pusmetra rādiusā ap elektrības stabu. Dino juice well spent.

#lohi

upd. 24.04. tikko atbrauca trešo reizi, prasot, kā sokās. Nez, kur var ziņot par policijas vajāšanu un resursu izšķērdēšanu.

Neticami, bet es skatos kaut ko, kas saucas ‘The Dark Crystal: Age of Resistance’.

Vecais labais "if you think you’re enlightened, go spend a week with your family".

Sēžu istabā un ausis vīst. Aizspiežu tās, lai beidz vīst, bet tad sāk vīs no iekšpuses. Attaisu ausis un apziņā cieši turos pie domas par to, ka pastāv lietas, kuras var un nevar mainīt un cik labi ir tās spēt atšķirt. Šī nav tā situācija, kuru es varu mainīt, šī nav tā situācija. Pietiek ar mirkli, lai es tomēr nolemtu piecelties un pateikt, ko domāju. Viss kaut kā nonāk līdz situācijai, kurā sāku raudāt un dodos uz istabu.

Jādodas apraudzīt, kā sokas vistām.

"As care moves out of the household, “home” becomes ungrounded, disconnected from the realities of living our lives. When care becomes mainly invisible – mired down in a messy material world below the “meaningful” world of social media (where tennagers now spend most of their waking lives), people float away from what goes on in a home."

(Tronto, Caring democracy: markets, equality, and justice)

Pretī bariatrijas ekselences centram atrodas Rīgas patversme. Visticamāk tas nav nemaz tik krasi, kā izklausās.

Krīdenera dambja taka (un dramatiskā lido pakaļpuse ar ledus pigvīnu ģimenes pakaušiem) bija patīkams jaunums.

(runājot ar K.jr.)
- vai tu zini, kas es gribu būt, kad izaugšu?
- nu, sāksim ar tagadni.

Tā kā mans LinkedIn profils ir tukšs, tad saņemot epasta ziņojumus par to, ka "ka es tieku pamanīta", es jūtos tā, it kā man piemistu augstāka pašvērtība, kuru neietekmē pabeigto online kursu skaits.