Marts 22., 2017
| 07:27
|
Comments:
nav "evidences" bez cilvēkiem, kas to izrok, formulē un nosauc par evidences, nevis anekdoti, publicē vai patentē.
Cilvēki šajā ainā ir tikai situatīvi un, vismaz kā vienīgie šāda darba veicēji, tikai pagaidām. Zinātni (vienkāršības labad neņemot vērā metodoloģijas laik- un resursietilpību) var darīt arī šādi (un, ierobežotos piemēros, tas jau tiek darīts), bet arī standarta zinātniskā darba metodes kā tādas ir invariantas pret to veicēju uzskatiem vai pat piederību pie cilvēku sugas. Es pat izvirzītu stiprāku apgalvojumu – proti, ka tajos gadījumos, kad cilvēku uzskati actually ietekmē "evidences izrakšanas" rezultātus, tie tos faktiski bez izņēmuma dažādā mērā sabojā (piem., nodarbojoties ar cherry-picking vai p-hacking savas ideoloģijas aizstāvībai).
izvēle tiek izdarīta jau tad, kad cilvēki pēta nevis zāles pret vēzi, bet pret aptaukošanos. vai kad pēta nevis 2. stadijas zāles, bet 1. stadijas. Vai kad pēta nevis vīriešu, bet sieviešu hormonālo kontracepciju.
Man šķita (joprojām šķiet), ka tās visas ir lietas, kas tiek darītas paralēli, even as we speak. Savukārt par to, ka zinātniskā darba plānošanā, veikšanā, resursu sadalē, prioritāšu un cost/benefit analīzē utt., utjpr. ir ļoti daudz kā nepilnīga un optimizējama, es Tev pilnībā piekrītu.
neviens cilvēks nevar visu darīt paralēli, ja. pat AI nevar visu darīt paralēli.
Protams, tādēļ prioritāšu un resursu sadale ir ļoti valīda un ne tuvu atrisināta tēma. Tam tikai ir maz sakara ar jautājumu par evidenci.
kā redzi, ierakstā ir par zinātni, nevaig fallēties
That's fair. No otras puses, nespēja visu darīt paralēli jau nav politisks, bet gan tīri inženiertehnisks faktors. Piekrītu, ka prioritāšu izvērtēšanā pie šī faktora klātesamības ir atrodams politisks moments, bet tā jau vairs nav gluži zinātne, bet gan eksplicīti politisku instanču (finansējuma komisiju, valdības departamentu u.c.) darbība, kur pašiem zinātniekiem nereti ir visai maz teikšanas.
Jā, ierakstā ir par zinātni, bet neviens taču neapgalvo, ka finansējuma sadale zinātnē ir zinātniska.
Evidence based science metožu pielietošana šādām lietām vēl ir pilnīgos bērna autiņos. Bet tajā virzienā tiek strādāts, gan jau vēl pēc pāris desmitgadēm būs metode, kā procentuāli sadalīt finansējumu tā, lai pietiekami daudz tiktu dots gan 'perspektīvākajam, visdrīzāk labu rezultātu dabūnamajam', gan arī 'nav ne jausmas, kam šis varētu noderēt' jautājumiem. Tas pats slavenais '20% personīgajiem projektiem' starp citu, ir mēģinājums kā maksimalizēt R&D ieguldījumu atdevi ilgtermiņā. Kad kāda metode sevi pierādīs šādā, limitētā apjomā, gan jau to sāks aktīvi pielietot arī akadēmiskās zinātnes finansēšanai.
Zinātniekiem būtu jābūt iespējai pētīt GAN vīriešu GAN sieviešu kontracepciju, bez pienākuma politiski pamatot savu izvēli vari 'apsvērt politiskās tālejošās sekas' šādai izvēlei. Un pēta tak, gan vienu, gan otru, vienkārši vienā virzienā ir izdevies dabūt labākus rezultātus, nekā otrā.
kāpēc, tavuprāt, zinātniekiem pienākas ekskluzīvas iespējas neapsvērt savas rīcības sekas?
sorr par iemaisīšanos
bet
tur sanāk šitā:
Kas ir zinātnieka rīcības sekas? Pētījumu rezultāti, dati-teorijas-zināšanas. Tie ir tādi, kādi viņi ir sapētījušies, atkarājas a) no realitātes b) no metožu pareiza pielietojuma
ko zinātnieks šite vispār var apsvērt?
var apsvērt vai pareizi pielietotas pareizās metodes, korekti interpretēti mērījumi, nav matenes kļūdu utt.
ja es uztaisītu dirty bomb un (neaktivizētu, bet lietojamu) atstātu uz palodzes, man būtu jādomā par iespējamām sekām? ja zinātnieks uzraksta fizikas papīru par to, kā taisīt dirty bomb no ikdienas izejvielām, viņam būtu jādomā par iespējamām sekām?
1. gadījumā tas ir drošības tehnikas pārkāpums 2. ir klasisks `` ar nazi var griezt maizi un vecmāmiņas`` gadījums. Jā, izlasot fizkikas un ķīmijas papīrus par izotopiem, to iedarbību, atrašanos dabā, īpašībām utt var izgatavot ieroci. Bet ja to papīru nebūtu, nebūtu daudzu labu un vajadzīgu lietu.
Griežam maizi, negriežam vecmāmiņas, neaizliedzam nažus un nažu aprakstus.
Nu man arī sagribējās iekomentēt :D
Tu, rakstot grāmatas, vienmēr domā par visādiem pajoliņiem, kas tās var izmantot savu dīvaino uzskatu pamatošanai? Tu sevi cenzē ar "ā, fak, ja nu Jūlija Stepaņenko šitajā atradīs kaut ko tādu, kas pēc tam kaitēs kādai sabiedrības grupai"?
Atbildība par sekām ir viens, bet aizbāzt muti zinātniekam ar tekstu "tev nebūs par to rakstīt papīru un vispār pat iedarbināt savu zinātnieka smadzeni šajā virzienā, jo tas kādam var kaitēt" ir diezgan nejauka diskriminācija, apspiešana un vēl visādas nelabas lietas. Jo viņam IR tiesības pētīt to, kas viņam ir interesanti.
Es saprotu, ka es te par pirkstu ne mēnesi, bet ja cilvēks spēj tikt līdz papīram par to, kā taisīt dirty bomb no ikdienas izejvielām un spēj to papīru izlasīt, tad viņš mierīgi varēja ar šo uzdevumu tikt galā no wikipēdijā/vidusskolas mācību grāmatās esošās informācijas. Droši vien puse no šejienes komentētājiem ar to lieliski tiktu galā, speciāli instrukciju nemeklējot, un te neviens nav kodolfiziķis.
Papīrs kā reiz dod iespēju preventīviem pasākumiem. t.i. pievērst uzmanību, ka ja kāds pēkšņi iepērk gana daudz zināmus sadzīves priekšmetu, lai katram LV iedzīvotājam vienu nopārdotu, tad var jau būt, ka viņš vienkārši spekulē ar mākslīgu cenu kāpumu pēc kāda gaidāma normatīvā akta, bet varbūt ALARM ALARM kāds grib bumbu taisīt un par to tā kā derētu uztraukties, ja. Ja tāda papīra nav, tad aizsardzības politikas veidotājiem šitāds joks prātā var neienākt, tāpēc, labi, ja papīrs ir.
Bet ok, ir reālāki piemēri un tie ir ar kriptogrāfiju un kiberdrošību saistītas lietas (=matemātika).. bet arī tur, ne jau iespējamās sekas 'aww shucks, kāds varētu izmantot' ierobežo, bet gan tas, ka par publicēšanu nebrīdinot var arī cietumā ielikt, bet par godīgu pabrīdināšanu pirms publicēšanas $$$ dabūt. Nav tā politiska izvēle.
bet tas ir tāds security through obscurity variants - tās metode, kā no banāniem taisit dirty bomb jau eksitē kaut kur visumā. tas, ko šis zinātnieks izdara, ir vienkārši to atklāj.
arī bez viņa tā metode eksistētu, tikai pagaidām neatklāta, līdz kāds atklātu, ka banāni ir radioaktīvi.
tāpēc zinātnei pēc iespējas jābūt bez pasūtītājiem
Kā mēs redzam no pēdējo nedēļu aktualitātēm, bez grantiem ir grūti un cilvēki ir gatavi pieciest diezgan daudz ko, lai pie tā tiktu. Šobrīd "zinātne bez pasūtītājiem", diemžēl, stipri vien novārās uz "zinātni no kabatas naudas".
Nu bet skaties - visi šie ERAF, ESF un ERANET darbojas kā - tu nāc ar savu priekšlikumu, eskperti izvērtē vai tas meiko sensu.
Nevis - tev pasūta to un šito.
Ko pētīt - tu izdomā pats.
Jā, bet šo ekspertu komisijām sadalīšanai pa projektiem domātos līdzekļus joprojām piešķir pasūtītāji, valsts vai citādi. Pats process pirmajā tuvinājumā tiešām izskatās labāks par nākotnes rezultātu iepirkšanu (jo izvērtēšanā piedalās plašāks un no ekspertiem vairāk sastāvošs panelis), bet pamatproblēmu tas īsti neatrisina.
Prorgamma minimums ``zinātni pasūta paši zinātnieki``, kas šite zināmā mērā notiek.
Jā, tas ir konkrēts uzlabojums pār vecajiem modeļiem.
Nu, un + vēl tas, ka nav gadījies redzēt, ka naudiņas tiek piešķirtas projektiem, kurā nebūtu plaši izvērsta ūdensliešanas nodaļa jeb "kādēļ mūsu pētījums ir aktuāls un kā tas tūlīt pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību".
Or this, yes. Tādēļ mani tā iepriecēja tas FLAG-ERA pasākums, jebšu tur bija pievērsts ļoti daudz uzmanības tieši fundamentālajam rīsērčam. |
|
|