1)Tāpēc, ka sekojot zinātniskajai metodei nerodas raksts kur ir 'citāti, atsauces uz statistikām un korelācijām'. Sāk ar nulles hipotēzi, pamatojumu šīs hipotēzes izvēlei pievieno kovariantu analīzi utml lietām. T.i, tu mētā slikta pētījuma sarkanos karodziņus.

2)Jo pētījums, kas sāk ar 'kā pierādīt šito, pretējs viedoklis nederēs' ir slikta pētījuma definīcija un akadēmiskas paviršības definīcija, vismaz cietajās zinātnēs. Ja tu sāktu no nulles hipotēzes... kuru es šobrīd nestādos priekšā, bet tavs pētījums, hipotēze ir pirmais solis, un nonāktu pie šiem secinājumiem un pārliecinoši pierādot pretējā neesamību - awesome, tad tas būtu labs pētījums.


3)Jo zinātniskā metode ir pašlabojoša metode,kuras mērķis ir izslēgt 'uz vienu pusi velkošus'. Tā nav perfekta, bet tā ir pašlabojoša, nevis atkarīga no ārējiem vējiem. Pareizi savākts un pareizi apkopots evidence ir evidence. Pārējais ir ķirsīši.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Aizmirsi piebilst - lai pētījumam būtu svars, nulles hipotēzei jābūt apgāžamai.

(Reply to this) (Parent)