|
Marts 22., 2017
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) crescendo | 09:08
Zinātne ir apolitiska.
Bet tas nenozīmē, ka atsaukšanās uz kaut ko zinātnisku uzreiz padara politisku lietu par apolitisku.
Statistika ir apolitiska. Tās pielietošana tāda nav. Pareizi savākta un pielietota tā var mazināt indivudālos aizspriedumus un šķitamības (un kā nu jūs antropologi esat nolēmuši 'bias' latviskot) - bet, protams, mazināt, ne izslēgt. Un tāpēc arī statistika attīstās un zinātniskā metode attīstās, mainās.
Izvēlētie trīs piemēri (jā, pat Openheimers) principā strādāja pirms zinātniskā metode sāka izskatīteis daudz maz tāda, kāda tā ir mūsdienās - t.i. 20. gadsimta otrā puse. Lai gan daudz izmaiņu tās pielietojumā un vērtējumā ir jau 21. gadsimtā (jā jā, izmaiņas pat mūsu dzīves laikā). Lai gan Openheimera _zinātnes_ politiskumu tas nez vai diži ietekmē. Ja par zinātni neskaita viņa viedokļus par hinduismu, komuismu, utml, kas nav teorētiskā fizika.
Izcilība vienā domā nekādi nepasargā no aizspriedumiem citās (skat. Pauligs un C vitamīns. Vai Buiķis un torsionu lauki. )
Lūk mākslu nosaukt par apolitisku gan ir interesanti.
Zinātnei savukārt ir pienākums pieķert sevi politiskumā un laboties. Un tā to arī mēģina darīt, tai, atšķirībā no mākslas, ir pašlabošanās mehānismi. Protams, tas ir process.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |