Marts 22., 2017
| 07:27
|
Comments:
Jā, tikai šis aspekts – mazināt ciešanas/uzlabot funkcionalitāti īsti nepadodas novērtējumam ar ZM. Triviālos gadījumos ir skaidrs, bet ja tā ir izvēle, teiksim, starp diabētu vai sirdsslimību, ko tad?
Pieņemu, ka esi lasījis ne tikai 'ko ārsti tev nestāsta' pārstāstus par ļaunajiem statīniem, bet arī nopietnākus materiālus, kas lieliski gan kvantificē abus riskus, gan salīdzina, gan piedāvā algoritmus, kas palīdz veikt izvēli, izvērtējot konkrētā indivīda riska profilu.
Un, protams, šie algoritmi ar laiku, iegūstot vairāk datus, precizēsies. And that is OK, tā ir daļa no zinātniskās metodes.
Citiem vārdiem, tu saki, ka šobrīd tas īsti nestrādā, bet nākotnē – tad gan viss būs čiki briki.
Un tieši šāda veida cerības nav zinātniskā metode. To nav iespējams paredzēt. Nākotnes dati tikpat labi var atklāt, ka statīni patiesībā ir ļaunums, jo tie gan pagarina dzīvi, bet arī padara cilvēkus nelaimīgus. ;)
Jautājums nav par datu daudzumu, bet par to, cik šie dati ir uzticami, ja gribam noteikt ciešanu daudzumu. Jo kā tad to var izmērīt? Asinsspiedienu, temperatūru, dzīves ilgumu utt. var. Bet sāpes? Ir tāda skala ar sāpju līmeni no 1–10, ko liek aizpildīt cilvēkiem, kas apmeklē ER. Nu, viņi bieži atbild – 15.
Jā, nu ja 'nav ideāli precīzi' nebūtu gana labi, tad uz mēnesi neviens nelidotu. Kā jau minēju, tev acīmredzot smagi iztrūkst elementāras pieredzes ar fizikas eksperimentiem, tur šo te padara ļoti saprotamu. Nu, vai augstākās matemātikas, kas parāda teorētisko bāzi šīm 'aww cerībām, kas nav zinātniskā metode'.
Un sāpju skalai ir savi pielietojumi, par spīti 15.
Tu to nopietni? Augstākās matemātikas teorētisko bāzi cerībām? :D
Nu, pielietojums atbildēm 15 uz 1-10 skalu ir tāds, ka tas ļauj saprast, ka šī metode nav zinātniska. :) |
|
|