>Bet uztaisīt statistikas pētījumu, kas būtu relevants abiem piemēriem un bez biasiem/value judgement būtu teju neiespējami

Nepārpratu. Neiespējami tajā ziņā, ka statistikai pēc definīcija nav nekādas jēgas mikrolīmenī, un ja šī definīcija nav pašsaprotama, tad tālāk par statistiku runāt īsti nav jēgas.
Savukārt, ja to domāji kā 'vai var uztaisīt pētījumu, kas principā spēj salīdzināt kaut ko ar materiālo stāvokli saistītu šādām demogrāfiskajām grupām' (pat ja konkrētie individuālie piemēri izrādās izņēmuma gadījums, bet tā lai vairumu līdzīgo tā pētijuma rezultāti tomēr nosegtu) - protams, ka to var izdarīt un to arī dara.

Statistika mēdz atrast ļoti interesantas un negaidītas lietas, ja tai to ļauj. Varbūt vienīgais, kam no dotajiem, ir nozīme kaut vai 'apmierinātībā ar matetriālo stāvokli' ir transporta līdzeklis.




>kāpēc, piemēram, ir svarīgi, cik kurš izmaksā darba devējam, nevis tas, cik kurš reāli saņem un cik daudz naudas ir uz mājsaimniecības locekli? tie ir trīs dažādi cipari, kuru mēs uzskatām par svarīgāko? kāpēc?)

Atbilde bija par darba devēja izmaksām nevis tāpēc, ka tās ir 'Svarīgākas', bet tāpēc, ka ja tu prasi 'wage gap', tad no tā, ko no dotajiem datiem var izvilkt, tas būtu ticamāk atbildamais (=to vismazāk iespaidotu neminēti mainīgie) lielums, kas kaut cik atbilst 'wage gap' parasti lietotajai, gramatiskajai nozīmei.

Savukārt 'materiālo nodrošinājumu' no dotajiem datiem izvilkt nevar nu nekādi, ja vien statistika nav iepriekš pierādījusi, ka kaut kas no uzskaitītajiem korelē ar materiālo stāvokli. Ko statistika, iespējams, ir izdarījusi, es to vienkārši nezinu.

Statistika var atbildēt arī 'kurš no šiem trim ir svarīgāks' - ja uz brīdi atceries, ka neviens no šiem nav absolūts lielums un 'kāpēc' vērtē _pret kādu citu lielumu_

Piemēram - kurš no šiem trim lielumiem (pie tam, visneatkarīgāk no abiem pārējiem) paredz atbildi 'esmu laimīgs un jūtos drošs par nākotni'? Kurš no šiem trim lielumiem vislabāk paredz ilgāko veselās dzīves ilgumu (šos divus var lietot vienu otra vietā, jautājums kuru vieglāk dabūt)? Vai, piemēram 'kurš no šiem trim lielumiem vislabāk paredz, ka vīrieši sievietes nenosit sadzīves strīdos'?


Tā ir zinātne.

Slikta zinātne ir paņemt plikus wage gap datus un izkarināt to kā karogu, uzskatot, ka tas ir kaut kas, kas ir jāatrisina par katru cenu, neatkarīgi no atrisināšānas izmaksām, pat ja tas pastiprina nevienlīdzību - un pēc tam uzskatīt, ka 'ja jau statistiku var izmantot politiski, tātad tā nav apolitiska! Ja jau cilvēki, kas nodarbojas ar statistiku, ir arī ar politiskajiem uzskatiem, tātad statistika nav apolitiska!' Tā nav zinātniskā metode, tā ir politka.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

atbildēt x tāpēc, ka tas ir visvieglāk atbildamais jautājums, droši vien varētu būt apolitiski, bet es nezinu, vai tā ir laba zinātne :D

bet lūk, tavi piemēri:
kurš no šiem trim lielumiem (pie tam, visneatkarīgāk no abiem pārējiem) paredz atbildi 'esmu laimīgs un jūtos drošs par nākotni'?
> kāpēc tas tiek uzskatīts par svarīgu? Tā ir konkrēta politiska nostādne "cilvēku individuālā laime un drošība par nākotni ir svarīga" un "cilvēku individuālā laime un drošība par nākotni ticami varētu būt saistīta ar viņu materiālo stāvokli (ļoti daudzās politiskajās sistēmās tas, vai cilvēks ir laimīgs, totāli nav svarīgi)

Kurš no šiem trim lielumiem vislabāk paredz ilgāko veselās dzīves ilgumu (šos divus var lietot vienu otra vietā, jautājums kuru vieglāk dabūt)?
> kāpēc tas tiek uzskatīts par svarīgu? Kāpēc ir svarīgs nevis viss dzīves ilgums, bet veselās dzīves ilgums?

Vai, piemēram 'kurš no šiem trim lielumiem vislabāk paredz, ka vīrieši sievietes nenosit sadzīves strīdos'?
> ļoti tipiski politisks jautājums, sevī ietver pieņēmumu, ka "vīrieši sievietes nosit sadzīves strīdos", ļoti lādēts ar pieņēmumiem par dzimumu attiecībām, domestic violence kā politisku problēmu, nevis ģimenes iekšējo darīšanu

un ar to es nesaku, ka šādus pētījumus nebūtu jāveic vai tos būtu jāapklusina, es saku to, ka pētījuma veicējam nevajadzētu pievērt acis uz to, ka šie jautājumi nav radušies no nekurienes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

>>kāpēc kāpēc.

Jo mēs dzīvojam kultūras telpā, kur nogalināt citus cilvēkus nav OK un, ja nav citu apstākļu. , individuālai dzīvība, indivīda brīvā griba un indivīda labsajūta ir labi, bet individuālas ciešanas, priekšlaicīga nāve un brīvību aprobežojumi nav OK. Tā nav politika tieši tāpat, kā tā nav reliģija (lai cik ļoti kristieši mēģinātu visus ateistus uzskatīt par amorāliem psihopātiem).



>>Kāpēc ir svarīgs nevis viss dzīves ilgums, bet veselās dzīves ilgums?
antieiblistu karodziņš? Nu skaties uz visas dzīves ilgumu, tikai kāpēc tas ir svarīgs? Veselās dzīves ilgums ir labāks proksijs indivīda labsajūtai, un to ir vieglāk ievākt par lielu populāciju, nekā katram ik mēnesi apjautāties kā viņi jūtas.


'Vīrieši sievietes nosit sadzīves strīdos' ir ne-nebūtisks priekšlaicīgu citādi darbspējīgu sieviešu nāvju iemesls. Tas nav pieņēmums, tas ir fakts. Un priekšlaicīga produktīvu pilsoņu zaudēšana ir sabiedrības jautājums, vienalga, viņas nodokļus maksā, vai veic neapmaksāto darbu, kas ļauj maksāt nodokļus citiem.

Politisks jautājums varētu būt vai ģimenes pašnoteikšanās vērtība ir būtiskāka par zaudēto dzīvību, jā - lūk, tur antropologi var izdomāt, kā var izmērīt 'ģimenes pašnoteikšanos' un ieteikt statistiķiem kontrolēt vai pasākumi, kas uzlabo 'sievietes nenosit' rādītāju nepasliktina 'ģimeņu pašnoteikšanos' - nu un tad politiķi var domāt, ko ar tiem rezultātiem iesākt, kurš svarīgāks. Bet nevar izlemt ko iesākt, ja datu nav, jo datus nav politiski pieklājīgi savākt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paga, visi sabiedrības organizēšanas jautājumi ir politiski jautājumi, ne? un "svarīgs ir indivīds, nevis sabiedrība" arī

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Organizēšanas, jā. Vispārpieņemtas vērtības -nē.
Mēģinājumi sabiedrības vērtības mainīt/nostiprināt - jā.
Individuāla rīkošanās saskaņā ar vērtībām nav politika, ja vien konkrētā rīcība nav politika kāda cita iemesla pēc.


Pētījums neorganizē, pētījums pēta, cerams, pētot nesabojājot pētāmo.

(Reply to this) (Parent)