|
Marts 22., 2017
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) crescendo | 14:00
>Bet uztaisīt statistikas pētījumu, kas būtu relevants abiem piemēriem un bez biasiem/value judgement būtu teju neiespējami
Nepārpratu. Neiespējami tajā ziņā, ka statistikai pēc definīcija nav nekādas jēgas mikrolīmenī, un ja šī definīcija nav pašsaprotama, tad tālāk par statistiku runāt īsti nav jēgas.
Savukārt, ja to domāji kā 'vai var uztaisīt pētījumu, kas principā spēj salīdzināt kaut ko ar materiālo stāvokli saistītu šādām demogrāfiskajām grupām' (pat ja konkrētie individuālie piemēri izrādās izņēmuma gadījums, bet tā lai vairumu līdzīgo tā pētijuma rezultāti tomēr nosegtu) - protams, ka to var izdarīt un to arī dara.
Statistika mēdz atrast ļoti interesantas un negaidītas lietas, ja tai to ļauj. Varbūt vienīgais, kam no dotajiem, ir nozīme kaut vai 'apmierinātībā ar matetriālo stāvokli' ir transporta līdzeklis.
>kāpēc, piemēram, ir svarīgi, cik kurš izmaksā darba devējam, nevis tas, cik kurš reāli saņem un cik daudz naudas ir uz mājsaimniecības locekli? tie ir trīs dažādi cipari, kuru mēs uzskatām par svarīgāko? kāpēc?)
Atbilde bija par darba devēja izmaksām nevis tāpēc, ka tās ir 'Svarīgākas', bet tāpēc, ka ja tu prasi 'wage gap', tad no tā, ko no dotajiem datiem var izvilkt, tas būtu ticamāk atbildamais (=to vismazāk iespaidotu neminēti mainīgie) lielums, kas kaut cik atbilst 'wage gap' parasti lietotajai, gramatiskajai nozīmei.
Savukārt 'materiālo nodrošinājumu' no dotajiem datiem izvilkt nevar nu nekādi, ja vien statistika nav iepriekš pierādījusi, ka kaut kas no uzskaitītajiem korelē ar materiālo stāvokli. Ko statistika, iespējams, ir izdarījusi, es to vienkārši nezinu.
Statistika var atbildēt arī 'kurš no šiem trim ir svarīgāks' - ja uz brīdi atceries, ka neviens no šiem nav absolūts lielums un 'kāpēc' vērtē _pret kādu citu lielumu_
Piemēram - kurš no šiem trim lielumiem (pie tam, visneatkarīgāk no abiem pārējiem) paredz atbildi 'esmu laimīgs un jūtos drošs par nākotni'? Kurš no šiem trim lielumiem vislabāk paredz ilgāko veselās dzīves ilgumu (šos divus var lietot vienu otra vietā, jautājums kuru vieglāk dabūt)? Vai, piemēram 'kurš no šiem trim lielumiem vislabāk paredz, ka vīrieši sievietes nenosit sadzīves strīdos'?
Tā ir zinātne.
Slikta zinātne ir paņemt plikus wage gap datus un izkarināt to kā karogu, uzskatot, ka tas ir kaut kas, kas ir jāatrisina par katru cenu, neatkarīgi no atrisināšānas izmaksām, pat ja tas pastiprina nevienlīdzību - un pēc tam uzskatīt, ka 'ja jau statistiku var izmantot politiski, tātad tā nav apolitiska! Ja jau cilvēki, kas nodarbojas ar statistiku, ir arī ar politiskajiem uzskatiem, tātad statistika nav apolitiska!' Tā nav zinātniskā metode, tā ir politka.
|
Reply
|
|
|