Marts 22., 2017
| 07:27
|
Comments:
| From: | watt |
Date: | 22. Marts 2017 - 09:52 |
---|
| | | (Link) |
|
jūs jaucat divas nozīmes vienam vārdam. statistika kā zinātne, metodoloģija - formulas, to pielietošana, rezultātu semantika. tie nav atkarīgi no politikas un pat no reālās pasaules. dati var būt abstrakti, bez jebkāda politiskas nozīmes.
atceries, Fišers - savas metodes izstrādāja analizējot agrikultūras rezultātus, Gossets (Student) - strādājot Guiness un analizējot alus brūvēšanas kvalitāti.
un statistikas pielietojums (dažreiz - paviršs, angažēts), rezultātu interpretēšana, pievilkšana tās vai citas hipotēzes atbalstam... arī saucas "statistika", tā kas meli, lieli meli un.
ir arī "metodoloģija, kas ir nepielietojama praksē"? nu tbš tāda, tāpat kā pēc radīšanas tūlīt iznīcināma māksla, varētu būt apolitiska, jā.
Kāds sakars 'metodoloģija ir metodoloģija, tas ka tu ar to tālāk dari muļkības nav metodoloģijas problēma' ir sakars ar 'nepielietojamību praksē'?
Ar ko šis atšķiras no alternatīvo sajūsmas par relativitātes teoriju 'bet Einšteins pierādīja, ka viss pastāv vienlaicīgi, tātad tavas iedomas šajā brīdī var ietekmēt rezultātus nākotnē, jo laiks taču nepastāv!'. Idioti nepareizi pielieto relativitātes teoriju, lai ar to pamatotu savas iedomas - tas jau nepadara relativitātes teoriju par nepareizu, politisku vai ņūeidžismu. Tāpat, tas ka Ķīnas kultūras revolūcija izdomāja, ka 'relativitātes teorija nav savietojama ar marksismu, jo tā ir spekulatīva, neīsta un visu apšauboša' nepadara relativitātes teoriju par politisku. Pat ja Ķīnas pretestība Einšteina relativitātes teorijām bija ārkārtīgi politiska.
Einšteins gan parādīja, ka modelis ir tikai modelis, un to pieņem tikai tāpēc, ka tas strādā, nevis tāpēc, ka tas dod ieskatu patiesajā realitātē.
Nākošais jautājums ir “kuros gadījumos tas strādā?” Interese (un finansējums) par vieniem nevis citiem gadījumiem ir ļoti politiska. Piemēram, kāpēc pētīt kosmosu, nevis zāles vēža ārstēšanai?
``tas strādā`` ir evidence ka tas dod ieskatu patiesajā realitātē
Kā gan tu to vari zināt, kas ir patiesajā realitātē, ja zinātnes modeļi ir vienīgie izziņas rīki?
Izmantojot zinātnes metodes un modeļus, protams.
Izziņas rīki ir burtiski tas – rīki, instrumenti, aparatūra. Modeļi ir šo rīku piegādāto datu kompresētas versijas.
Novērojums "modelis X ļauj akurāti prognozēt realitāti" ir diezgan stipra evidence par labu hipotēzei "modelis X ir labs realitātes apraksts", īpaši pie liela šādu novērojumu skaita ilgākā laikā un dažādos uzstādījumos.
Apraksts ar jaunām teorijām un modeļiem, kā redzams, var pat kardināli mainīties. Evidences ir tikai par modeļu darbotspējīgumu.
Lai kompresors būtu darboties spējīgs un specifisks, tam ir jāsatur pietiekami detalizēta un adekvāta kompresējamo datu karte. Tieši tas pats tā paša iemesla dēļ attiecas uz hipotēzēm vai modeļiem, kas ļoti konkrētā veidā ir empīrisku datu kompresijas rezultāts. TL;DR – ja hipotēze ir specifiska un darboties spējīga, tas vien ir evidence par labu tās atbilstībai realitātei.
Jā, tikai spriedums, vai tas darbojas, jau arī ir tikai mūsu uztveres nevis patiesās realitātes balstīts.
Nē, spriedumu nosaka mērījumi.
Spriedumu par to, vai tas darbojas, nosaka novērojumi par izstrādātā modeļa piemērošanu praksē. Šeit domā par hipotēzi vai modeli kā par lidmašīnu.
Modeļiem ir jābūt tikai konkrētajām vajadzībām gana precīziem vienkāršotiem tuvinājumiem. Tiem nav jābūt perfektiem. Perfekts modelis būtu bezjēdzīgs.
perfekts modelis = pats pētāmais objekts. Nu jā, bezjēdzīgi. Vienkāršojumi izceļ būtisko/ kopīgo utt.
Protams, kas dod vēl vienu "kāju" domāšanai par modeļiem kā kompresētiem datiem. |
|
|