Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
ienaidnieki vai konkurenti 
25.-Aug-2014 02:33 pm
Lasot un domājot par Maskavijas lielkņazistes pirmo saskarsmi ar Eiropu - t.s. Livonijas karu, (kādreiz pastāstīšu arī par to) - ievēroju, ka jau XVI gs. pastāvēja un aktīvi nostiprinājās viens no moskovitu pasaules uzskata stūrakmeņiem "visapkārt vieni vienīgi nelabvēļi un ienaidnieki" ("мы в кольце врагов"). Kas, šķiet, arī mūsdienās dominē austrumos no Zilupes.
Šī paradigma netieši paredz, ka ja visi ir ienaidnieki, tad tie automātiski ir savstarpēji sabiedrotie, kas sazvērējušies, kopā alkst un plāno iznīcināt (Trešo Romu / pasaulē pirmo sociālistisko valsti / unikālo un Dieva inspirēto krievu civilizāciju - katrs var izvēlēties, atbilstoši savai gaumei). Attiecīgi, Krievijai kā Maskavijas tradīcijas mantiniecei šādā gadījumā ir tikai trīs sabiedrotie: armija, flote un kādi pāris jocīgi latīņamerikāņi (kuri ir sabiedrotie tāpēc, ka Krievija tālu), bet pārējos vai nu agri vai vēlu jāpakļauj, vai jāpakļaujas. Sanāk mūžīga cīņa sociāldarvinistu garā, un, ja tā pavirši skatās, tā tas esot visā pasaulē.
Bet ja nepavirši palūko, tad var redzēt, ka visādas tur Eiropas - kuras arī nebūt nav nekādi dieva jēriņi, bet gan visai savtīga civilizācija, - šajā ziņā atšķiras ar vienu it kā sīku, pirmajā brīdī grūti pamanāmu, taču būtisku aspektu. Proti, jēdziena "ienaidnieki" vietā viņi lieto "sāncenši/konkurenti". Un, attiecīgi, tā arī raugās uz pasauli. Ja visi ir tavi konkurenti, tad tie konkurē arī savā starpā (pie tam bieži vien veidojot simbiotiskas saites, lai palielinātu savu spēju konkurēt).
Un šāds modelis daudz tuvāks ir reālajai pasaules ainai, dod daudz plašākas iespējas manevram, un ļauj uzturēt daudz labākas kaimiņattiecības. Līdzīgi kā Tour de France, kur it kā visi ir konkurenti, taču spiesti sadarboties, veidot grupu aizvēju, apakšgrupas, kas konkurē ar citām. Tas riteņbraucējiem palīdz pietaupīt spēkus visu garo distanci līdz finiša taisnei. Izdevīgāk ir sadarboties, nekā visiem mēģināt uzspļaut vai grāvī iegrūst.

Postpadomju cilvēka kā tāda (arī daudzu kvēlu Latvijas patriotu, kas savā domāšanā ir izteikti moskoviti, tikai spoguļattēlā - kā monētas averss un reverss) nelaime ir tajā, ka viņam "konkurents" un "ienaidnieks" ir viens un tas pats.
Comments 
25.-Aug-2014 03:48 pm
Trāpīgi. Bet — kā mums sadarboties un/vai konkurēt ar tiem, kas uzskata, ka mēs esam viņu ienaidnieki? Mēs jau varam teikt, jūs ko, mēs jūs nenīstam, davai draudzēsimies un mēģināsim pa labam sadalīt labumus. Bet ko tad, ja viņi mums atbild, hujuški?
25.-Aug-2014 04:11 pm
Ir tāds jauks "Troņu spēles" - tur starp barbariem un civilizāciju bija uzmočījuši ļoti jauku žogu, diezgan augstu. Kaut ko tādu derētu. Varbūt vienīgi vēl augstāku.
This page was loaded Maijs 26. 2024, 9:56 pm GMT.