Senos laikos, kad studēju augsto modi Maskavā, man skaidroja vārda "зануда" saturu: tas esot īpatnis, kurš uz jautājumu "kā tev klājas?", patiesi sāk stāstīt kā klājas. Dievzemītē mazliet savādāk - mentalitātes atšķirības, tā teikt. Te zanuda ir īpatnis, kurš pēc tam, kad kāds izstāstījis pie svētku galda anekdoti, norāda, ka šī anekdote nav stāstītāja paša izdomāta, bet gan nāk no ass.lv, savukārt tur no anekdot.ru, kur ielikta no palena03 bloga kura, savukārt, to "nočiepusi" (jo neuzrāda no kurienes ņemts) no amlgir bloga, savukārt amalgir tikpat derdzīgi to pārrakstījis bez atsauces no žurnāla Крокодил 1968. gada marta numura. Kad zanuda sāk stāstīt, no kurienes to "nozadzis" žurnāls, lielai daļai klātesošo rodas vēlme piecelties no galda un uzmaukt šim galvā rasola bļodu. Tak jebkurā gadījumā zanuda nesaprot, cik zanudisks ir, bet uzskata sevi par precizētāju, masku norāvēju un taisnīguma iemiesojumu.

Vislielākās bažas ir nevis tādu sastapt (to var atrisināt, klātienē izvairoties, bet virtuāli izdzēšot zanudas diršanos un uzliekot banu). Vislielākās bažas ir pašam par tādu kļūt, jo pats sevi jau no malas neredzi.