Man vecmāmiņa deva padomu nekāpt virsū katrai uz taciņas pamanītai čupiņai, tad kedas nebūšot s...dos un nesmirdēšot, savukārt pamatskolā fizikā mācīja, ka katrai darbībai neizbēgami seko pretdarbība. Laudis melš, ka saprātīgs cilvēks spējot prognozēt, kāda tā pretdarbība būs, un izvēlēties, rīkoties, vai nerīkoties, atkarībā no paredzamā rezultāta.

9. maija sakarā manuprāt būtu interesanti korelēt ikgadējo pasākuma dalībnieku skaitu ar izmaiņām iekšpolitikas aktualitātēs (nu tur vēlēšanas u.tml.) kā arī ar nacionālistu aktivitātēm (nu tur minoritāšu skolu likvidēšanas aicinājumi, minoritāšu bērnudāzos valsts valodas ieviešana, valodu referendumi u.tml.) – varētu būt interesanti ar diagrammu līknēm paspēlēties:
* 09.05.1991. - pirmo reizi nekādas parādes, nekādu salūtu, bet Pārdaugavā pie pieminekļa salasās knapi 10 000 līdzjutēju.
* 09.05.1992. - nekādu svinību nav - valdība pozicionējas karā zaudētāju nometnē, kam nav jāsvin uzvarētāju svētkus, - mediji datumu ignorē, Pārdaugavā pie pieminekļa salasās kādi 6-8000 ziedu licēji.
* 09.05.1993. - nekādu svinību nav, 9. maija atzīmēšana ir tīri privāta lieta, līdzjutēji šoreiz salasās savi 20 000, parādās pirmie aģitatori, medijos klusums.
* 09.05.1994. - latviešu medijos klusums, piemin tikai, ka manīti Pārdaugavā pāris PSRS karogi, līdzjutēju skaits nav zināms (visticamāk, mazliet mazāk, nekā iepriekšējā gadā).
* 09.05.1995. - tuvojas Saeimas vēlēšanas, latviešu medijos sāk 9. maiju politizēt (vieni aicina iet un svinēt, otri paziņo, ka nacisma sagrāves atzīmēšana ir nostalģija pēc PSRS un nelojalitāte); Pārdaugavā pie pieminekļa salasās mazliet virs 10 000 līdzjutēju.
* 09.05.1996. - Banku krīze pašā plaukumā, iedzīvotāji nīgri. Pārdaugavā pie pieminekļa salasās mazliet virs 20 000 līdzjutēju, aģitatori aicina klātesošos pievērsties šīs dienas politiskajām aktualitātēm, redzami vairāki paštaisīti sarkanie karogi.
* 09.05.1997. - Banku krīze beigusies. Pārdaugavā pie pieminekļa salasās knapi 1-2000 (ziņo latviešu mediji) vai 8000 (krievvalodīgie mediji) pensionāri un pāris jaunie margināļi. Krievvalodīgie iedzīvotāji pasākumu ignorē.
* 09.05.1998. - Tuvojas Saeimas vēlēšanas un latviešu mediji atkal cenšas aktualizēt un rakstīt par 9. maiju, to politizējot "mūsējie/svešie". Pārdaugavā pie pieminekļa salasās mazliet virs 10 000 līdzjutēju (latviešu mediji) vai 15 000 (krievvalodīgie mediji). Aģitē pret NATO.
* 09.05.1999. - Mediji pasākumam uzmanību nepievērš, Pārdaugavā pie pieminekļa salasās mazliet virs 1000 līdzjutēju (latviešu mediji) vai 2-5000 (krievvalodīgie mediji). Ar runām uzstājas Rubiks, Ždanoka u.c., zvejojot sev elektorātu. Pirmo reizi pasākumā parādās nacbolu jauniešu grupiņa.
* 09.05.2000. - 55. gadu jubileja uzvarai, attiecīgi, ziedu licēju šoreiz mazliet vairāk, nekā iepriekšējā gadā, t.i. būs kādi 2500.
* 09.05.2001. - Pārdaugavā pie pieminekļa salasās ap 3000 līdzjutēju. Ar runām uzstājas Ždanoka u.c., zvejojot sev elektorātu.
* 09.05.2002. - Tuvojas Saeimas vēlēšanas un latviešu mediji atkal cenšas aktualizēt un rakstīt par 9. maiju, to politizējot "mūsējie/svešie". Ar runām uzstājas Jurkāns, Rubiks, Ždanoka u.c., zvejojot sev elektorātu. Latviešu medijos pirmo reizi sākas kampaņa par to, ka ziedu licēji pie pieminekļa publiski dzerot šņabi (kas aizliegts), cenšas tos pasniegt kā degradējušos margināļus – sākas kampaņa par krievvalodīgo permanento nelojalitāti un, ka šī ir tikai latviešu valsts. Pārdaugavā pie pieminekļa salasās jau kādi 10 000.
* 09.05.2003. - Pārdaugavā pie pieminekļa salasās jau ap 7-80 000 līdzjutēju (ziņo krievvalodīgie mediji). Pasākums politizēts, tiek pasniegts jau kā ЗаПЧЕЛ organizēta opozīcijas mobilizācija. Piedalās Krievijas, Baltkrievijas, Tadžikistānas vēstnieki. Pirmo reizi pie monumenta organizēti atvestas jauniešu grupas no minoritāšu skolām.
* 09.05.2004. - NA aktualizē minoritāšu skolu reformas nepieciešamību, ko aktīvi reproducē latviešu mediji, bez tam tuvojas Eiroparlamenta vēlēšanas - politiķiem medusmaize elektorāta zvejā. Pārdaugavā pie pieminekļa salasās jau ap 100 000 līdzjutēju, dominē sauklis "rokas nost no mūsu skolām".
* 09.05.2005. - Tā kā nekādu sabiedriski iekšpolitiski akūtu notikumu fonā nav, pasākumam politiķi un mediji pievērš mazāk uzmanību, un šoreiz Pārdaugavā pie pieminekļa salasās labi ja kādi 50 000 līdzjutēju. V.V. Freiberga dodas uz 9. maija svinībām Maskavā.
* 09.05.2006. - Tuvojas Saeimas vēlēšanas un latviešu mediji atkal cenšas aktualizēt un rakstīt par 9. maiju, to politizējot "mūsējie/svešie", ka Latvija esot tikai un vienīgi latviešu valsts. Pirmo reizi parādās Jura ordeņa lentas kā svētku simbols. Pārdaugavā pie pieminekļa salasās 5-15 000 (latviešu mediji ziņo tikai par dažiem tūkstošiem).
* 09.05.2007. - Pārdaugavā pie pieminekļa salasās mazāks skaits līdzjutēju, nekā iepriekšējā gadā. Toties pārmaiņas ievieš ieradusies grupiņa latviešu nacionālistu, kas provocē kašķi (dižlatvieti Šiškinu policija aiztur par nacistu karoga vicināšanu, viņa kolēģi - par ziedu vaiņagu izspārdīšanu) - pirmo reizi 9. maiju sava elektorāta mobilizēšanai sāk izmantot latviešu neonacisti.
* 09.05.2008. - Pārdaugavā pie pieminekļa salasās kādi 15-20 000 līdzjutēju, pasākums noris klusu un bez ekscesiem. Sarkano karogu nav, tradicionālajiem ЗаПЧЕЛ zvejniekiem šoreiz uz tribīnes jādala vietu ar uz skatuves uznākušajiem SC.
* 09.05.2009. - Pārdaugavā pie pieminekļa salasās aptuveni 15-20 000 līdzjutēju. Atkal ierodas provocēt konfliktu latviešu nacionālisti - šoreiz Gardas "meitenes" (akciju pavada VL komanda, to filmējot). Uz skatuves parādās Lindermans (pirms tam praktiski aizmirsts kopš Atmodas laikiem), kuru aiztur policija. Politiķu vidū tribīnē pirmo reizi kāpj Ušakovs. "Latvijas Avīze" konstatē, ka "9. maijs līdzās atcerei aizvien vairāk atgādina krievu pikniku un nacionālo kopības dienu - tādu kā latviešiem ir Dziesmu un deju svētki".
* 09.05.2010. - Pasākums vairs nav iedzīvotāju daļas pašiniciatīva, bet to sāk organizēt biedrība "9.maijs.lv" (cieši saistīta ar SC). Fonā V.Zatlers dodas uz 9. maija svinībām Maskavā. Latviešu medijos aktīva kampaņa pret svētku svinētājiem, tiek uzsvērta to nelojalitāte valstij, naidīgums latviešu tautai u.tml., kas, protams, drīzāk mudina 9. maija svinētājiem pievienoties arī tos nelatviešus, kas līdz šim šo pasākumu ignorējuši. Fonā latviešu nacionālisti no VL-TB/LNNK īsteno propagandas kampaņu par parakstu vākšanu par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts un pašvaldību skolās apmācību ieviest 100% (līdzšinējo 60%) latviešu valodā. Reaģējot uz šo fonu, Pārdaugavā pie pieminekļa salasās savi 100 000 līdzjutēju.
* 09.05.2011. - Pārdaugavā pie pieminekļa salasās savi 200 000 līdzjutēju, un nu 9. maijs kļūst par tādu kā nacionālās kopības dienu, 2. Pasaules karam paliekot jau otrā plānā. ЗаПЧЕЛ no pasākuma izspiesti, to pilnībā kontrolē SC. Latviešu medijos aktīva kampaņa pret 9. maija svinētājiem - uz Pārdaugavu dodoties tikai valstij nelojālie, - viegls šoks par tik lielu skaitu, šķendēšanās par transporta korķiem Pārdaugavā.

Datus pēc 2011. gada vairs neskatījos.