Pa ceļam uz laukiem (šķiet, ka pēdējoreiz šopavasar) Tolkīna Lasīšanas Dienas ietvaros izlasīju pusi Appendix A (tur ir par to, kas notiek Viduszemē starp Numenoras krišanu un Gondoras/Rohanas izveidošanos) un priekšpēdējo «Gredzenu Pavēlnieka» nodaļu The Scouring of the Shire, kurā notiekošais savukārt būs svešs tiem, kas redzējuši tikai filmu (tajā Sarumans nesaskaņā ar grāmatu mirst jau Isengardā, uzduroties uz tāda kā dzirnavu riteņa Ortanka pakājē, un pat to, ja nemaldos, rāda tikai extended versijā.) Īstenībā visiem zināmā hobitu četrotne atgriežas savā dzimtajā novadā un atrod, ka Sarumans nolēmis atriebties viņiem par savu māju piebradāšanu līdzīgā veidā un ar pārsimts roklaižu palīdzību pārņēmis varu praktiski visā Hobitonā (vienīgie, kas pretojas, ir slavenais Tuku klans), kur sarīkojis privātu industriālo revolūciju, pakļāvis miermīlīgos vietējos bargai diktatūrai, apliekot ar mesliem un mēsliem, kā arī nopīpējis visu tabaku, aizliedzis alkoholu, ieviesis komandantstundu, nocirtis kokus, izrakņājis rāceņu dobes, visur sacēlis neglītas ēkas, bet pašā Bagendas vidū uzslējis fabriku ar milzīgu dūmeni. Uz to varoņi atbild viņam ar hobitu revolūciju, kura ir uzvaroša pārsteidzoši īsā laikā (Sarumana fizisko veidolu, tāpat kā filmā, nogalina viņa paša human instruments) Sajūsmina pašsaprotamā apņēmība, loft un dignity ar kādu to paveic tikai četri Patiešām Liela kara veterāni. Bojā iet tikai 19 hobiti :)

«Gredzenu Pavēlnieku» lasīju tāpēc, ka cita Tolkīna nebija pa rokai, toties, atvadoties no dienas upuriem, iepriekšminētās 75-gades sakarā padalīšos ar citu senu improvizāciju, kura gan veltīta notikumiem «Hobitā» jeb Bilbo un rūķu piedzīvojumiem Drūmmežā, ieskaitot zirnekļus un gūstu elfu pilī: tās skaņas beigās ir vīna mucas, kuras krīt ūdenī
Lost in Mirkwood

Aspazijas kapu tumsā neatradām, tāpēc secinājām, ka apbedīta viņa noteikti būs zem tās iespaidīgās taurētājas ar zobenu, no kuras aptuveni 40 metrus pa labi ir reāli dēmoniska vieta, pie tādiem akmens izcilņiem ar cilvēku figūrām, lūk, tur jau sāka mesties nelāgi, beigās laikam apmaldījāmies, bet vispār kapi patika un pats Jānis mūžības cisās ir guldīts karaliski, kā arī klasiski un homoerotiski, atstājām viņam lietussargu ar lieku sentimentālu vērtību, bet pirms tam pavisam sviestaini bijām pie antireālista un pārliecinājāmies, ka viņš runā tieši to pašu, ko blogo (joks), taču pēc Č-kalna Maximas apmeklējuma strauji atžirgām, sen nebiju veikalos redzējis tādu publiku, pie kases sajutos kā statists Tarantino spriedzes filmā :)

Uz vasaras laiku pārgāji?

Izrādās, šodien pieminams ne tikai nacionālais, bet arī Golluma u.c. hobitu nestais upuris, kas tieši noveda pie Baraddūras kapitulācijas Gredzenu Karā jeb pēdējās Zaurona krišanas (lai gan, mind you, pēc visas Tolkīna kosmoloģijas vadoties, sanāk, ka Zaurons vēl ir dzīvs ;)

Founded by the Tolkien Society in 2002, Tolkien Reading Day takes place on the 25th of March and commemorates the date on which Frodo and the Fellowship were successful in destroying the One Ring and defeating Sauron. This event takes place worldwide as an act of international fellowship in recognition of the achievements of John Ronald Reuel Tolkien. The Tolkien Society is pleased to announce that, in celebration of this momentous year, the theme for this year’s Tolkien Reading Day will be “75 years of The Hobbit”.

Šajā sakarā jau sen gribēju minēt, ka jaunajam Hobita izdevumam latviešu valodā ir daudz ērtāks formāts nekā vecajam, kas bija kaut kāds A3,8 vai (un tās pašas kopš bērnības atmiņā ievijušās ilustrācijas ar anatomiski nepareizajiem, bet vienalga agreeable elfiem, jancīgajiem rūķiem un džindžeru Bilbo :) Šoziem pamanīju kādā Tērbatas ielas skatlogā naktī un nofotografēju ar telefonu, bet līdz šim nezināju, ko ar to bildi lai dara



Bet tagad zem tās ir mana 2001. gada improvizācija par Tolkīna pasaules Dievu ^^

Haha, pasaulē slavenākās kabalistes Madonnas jaunais albums sākas ar lūgšanu (kurai uzreiz seko šis un tad tāds lovely smags tucis/epizodisks dabsteps/DIE BITCH/atkarības pēc tam.) Bet man kaut kā ir baigi maz šaubu par to, uz ko alūzija ir tā nosaukums :) XTC

USA-229, zināms arī kā NRO L-34, ir ASV militāro pavadoņu pāris. Tie tika palaisti Nacionālā izmeklēšanas biroja vajadzībām 2011. gada 15. aprīlī 23:38 UTC ar nesējraķeti Atlas V 411 no Vandenberga Gaisa spēku bāzes. Derīgās kravas koda nosaukums bija Odin, bet raķetes — Frigga.



Lai gan kosmiskā aparāta parametri un misijas detaļas oficiāli netiek izpaustas, amatieri novērotāji pamanījuši, ka Atlas V palaidis divus pavadoņus, no kuriem viens oficiāli ir kataloģizēts kā kosmiskais atkritums :)

Interesanti, ka vienīgā valoda bez angļu, kurā raksts tulkots vikipēdijā, ir latvāņu

Aizvakar internetā netīšām uzdūros senai Current 93 bildei, kurā bez visiem zināmajiem Deivida Tē, Duglasa Pē un Rozas Makdē redzama arī jauna (īstenībā >30-gadīga, bet labi saglabājusies :) Freja Asvina, un biju pārsteigts (patīkami) par to, kā viņas agrīnais tēls kontrastē ar pēcāk radīto Ziemeļu mistēriju augstās priesterienes iespaidu (par savu rūnu interpretāciju varu pateikties galvenokārt viņai – man ir viena viņas grāmata un pirms gadiem 10 bija arī cdr ar Songs of Yggdrasil, ja nemaldos, no C93 presents sērijas). Laimīgā kārtā Frigas netīmeklī ziņas par viņu ir atrodamas krietni vairāk nekā, piemēram, par Mother Destruction Amodalī (acīmredzot, lai tevi tik ātri neaizmirstu, jāsaraksta un jāizdod pāris grāmatas), ar kuras Sixth Comm Frejai arī bijusi vesela pilnmetrāžas sadarbība par to pašu pasaules koka tēmu, bet šī 1993. intervija (saite zem bildes) man likās īpaši izsmeļoša. Dalos, jo interesanti

I have some runes in my hands. I have got an Odal rune and an Ansuz rune clearly marked in my hand. And that is the main mark I consider as Odin marked me. The other one is an inherited defect in the right eye. I have had five eye operations to correct it. And the other synchronicity is the date of my birth, which is completely Odinic. It is Wednesday, the ninth, November, "Nove" is nine in Latin, in the old Anglo Saxon ways it was the Blotmonath, the month in which the blood sacrifices were performed. And of course in the sign of Scorpio, which is Odinic in itself. And I was the ninth child out of the fourteenth. This altogether I found out when I first started exploring Asatru. As a woman, as a Wiccan woman, I should be more in touch with Goddesses. But no, it did not work out that way. It was Odin, and it always will be Odin. He has marked me. I am his.

Wicca is too much centered around sexual attractions and fertility magic. I could not accept that. So, at that day, after I had had a massive row with me husband, I broke with Wicca the same evening, emotionally I made a break, I went down to the basement. I rolled out my blanket, the way the Red Indians do. I went down to the basement and started calling on Wodan. The whole night I started calling on Wodan. My own God. My own ancestry. My own blood. Me own bones. Fuck Wicca! Fuck them! Bugger the lot of them. Wodan! Wodan!! Wodan!!! It was then that I made the contact. A week later I had made a Valknut ring, for me especially. And I did a blot. And I swore my allegiance to Odin forever. And I have been true until now, and I will always be true. That is how I met Odin. That is how I made the contact with Odin as my personal guardian and Allfather.

Sākumā parunājām ar nepazīstamo Andri (to, kuram nepazīstamā Ieva) par Sepulturu (Andris bija bijis koncertā), tad par brāļiem Kavalerām, Soulfly un Nailbomb, Ministry un Morbid Angel, Fear Factory, Meshuggah, džezmetālu, astoņstīgu ģitārām, Sameti, Vanzoviču u.c., tad pazīstamajiem Aivaram, Katrīnai un Ilzei pierādīju, ka grupa Ленинград vairs nav tas pats, kas agrāk, proti, Šnurova vietā ir tāda pašpārliecināta beibe, vai arī abi divi un Šnoruvs dzied, ka viņam viss zb, bet iespējams, tas bija lieki, tikmēr nepazīstamie jaunieši aizgāja uz Standart koncertu nabaklabā, bet iespējams, bija jau par vēlu, pēc tam runājām par Ķīnu, Striķi, dabu un antirealist, tagad klausāmies Kilogramu (pirms tam skanēja Vromb un Orphx, daudz) no labām tumbām un nav slikti, atmosfēriski tā... bet īstenībā no visa šī es gribēju padalīties tikai ar vienu>
Зб

Latviešu meiteņu žurnāli tumblr:

http://9421.tumblr.com
http://antipaint.tumblr.com
http://blackandnaked.tumblr.com
http://cosmoshiva.tumblr.com
http://feitakleita.tumblr.com
http://from-the-sky.tumblr.com
http://harmonija.tumblr.com
http://ikvakars.tumblr.com
http://in-a-kingdom-by-the-sea.tumblr.com
http://khosmos.tumblr.com
http://lotart.tumblr.com
http://markerlight.tumblr.com
http://mealanelle.tumblr.com
http://oh-quantum-entanglement.tumblr.com
http://rruhe.tumblr.com
http://silpurene.tumblr.com
http://soundof.tumblr.com
http://summerblow.tumblr.com
http://sus-lapas.tumblr.com
http://thunder-cats.tumblr.com
http://utopiansomnium.tumblr.com
http://vipine.tumblr.com
http://wildwood-lovesong.tumblr.com

khosmos ir aizdevies trimdā, tāpēc pareklamēšu viņas tumblr savā vietā

http://khosmos.tumblr.com

Es nezinu, kā ir citiem, bet man vienmēr gribējies baltkrievus uztvert kā baltus, tas nekas, ka viņiem nav tiešas pieejas Baltijas jūrai, poļiem, piemēram, ir

:: synthema_ru

Mēs sarunājām spēlēt zvēros. Draugs bija lācis, es biju bites un ar pirkstiem bakstīju viņam vēderā, bet tā ne ļoti stipri. Nelāgā kārtā tas notika uzreiz pēc brokastīm, tieši pirms došanās laukā, tāpēc kļuvu par zibensnovedēju ļaunās aukles aizkaitinājumam par ierasto haosu ģērbtuvē, tiku pasists padusē un demonstratīvi stiepts uz diendusas telpām, pusei bērnu skrienot pakaļ (tā notika regulāri, bet es nekad neskrēju, un nesapratu, kāpēc viņi skrien). Ļaunākais bija nevis tas, ka mani stiepa (pirmoreiz), bet tas, ka biju pirmais, kuru patiešām arī atstāja iekšā uz āra laiku, vienu pašu, nevis palaida vaļā pie pašām durvīm, sak, tas tikai tā pabiedēšanai. Es biju like wtf, really, nost, jo uztvēru sevi kā salīdzinoši rātnu bērnu, raudāju, negulēju, histēriski skraidīju gar gultām, lēkāju no vienas uz otru un visu laiku gaidīju, kad atbrauks mamma un aizvedīs mani prom. No dārziņa līdz mājām bija 5 minūtes ar kājām, vienreiz aizgāju patvaļīgi, pēc tam mammu par to rāja

Re: http://klab.lv/users/dienasgramata/3960808.html

(Baltais) Eksporta™ sviests tribal sviesta pagatavošanai ir pilnīgs sviests, kā esmu atkārtoti pārliecinājies – šķīst ūdenī, nenostājas viss augšā un pazeminātā temperatūrā (ledusskapī) nesacietē, laikam kādi uz iesaiņojuma neminēti emulgatori vai kaut kas tamlīdzīgs pievienots, jo post-factum atliek vienīgi opcijas nokasīt no bļodas sieniņām (tas gan bija dinamīts) vai iegrūst saldētavā un pēc tam skrāpēt no augšpuses kopā ar ledu, kas tāpat ir diezgan sviests, jo labi ja puse ir sasniegusi tās zupas virsmu. Never Again

Saprotu, ka pēc nedēļas divām jau viss būs pavisam savādāk zemākās zemēs, bet pašlaik vēl



Manas saknes ir melnas un man tās patīk

Eden

Arī no Vernera Hercoga neesmu redzējis tikai kādas 20 filmas :) tiesa, pārsvarā dokumentālās, tāpēc uziet šo bija patīkams pārsteigums, pie tam ne viens vien... Invincible (2001) ir drosmes pilns, Hercoga pārkruķīts stāsts par īstenībā eksistējušu poļu ebreju spēkavīru Berlīnē pagājušā gadsimta ceturtās dekādes pirmajā pusē, ar Timu Rotu (pirmais pārsteigums!) hipnoburvja un bez piecām minūtēm Trešā reiha Okulto Lietu ministra lomā, ainām, kas filmētas arī Latvijā (Kuldīgā un Rīgā – vēl viens pārsteigums, pēkšņi “Berlīnes centrā” sazīmējot Doma laukumu :), nepārliecinoši fanātisku agrīnā nacionālsociālisma piekritēju atveidojumu un režisoram raksturīgo aizraušanos ar neprofesionāliem aktieriem, kas daļu filmas padara savādi kokainu (šķiet, sagūstot arī Rotu, kurš ar Udo Kīru uz pārējā kāsta fona izskatās nevietās overqualified), toties krietni nāk par labu tēlu kolorītumam (uz vāczemi ratos braucošā vīra smiekli sākumā bija dikti inficējoši). Citu pārsteigumu starpā jāmin leģenda par 36 svētajiem ebreju mocekļiem ikvienā paaudzē un tas, kādā pofigā Hercogs naratīvā iepiļījis kadrus no kaut kādas savas, droši vien paralēli uzņemtas dokumentālās filmas. Protams, metafora ir skaidra, un varbūt viņš tos krabjus brauca filmēt speciāli, bet neticu :)

Nedaudz garus trenkājošas literatūras caur čimēru, bet ticiet man, tādas ir daudz, neticiet

“Sātana plāns iznīcināt Bībeli, to neaiztiekot, ir visgudrākais, ko es jebkad esmu dzirdējis. Čārlzs Darvins, dzimis 1809. gadā, un Tomass Henrijs Hakslijs, dzimis 1825. gadā, jau agrā jaunībā nonāca garu ietekmē, jo ārsti, kas tos ārstēja, izmantoja hipnotismu kā anestēzijas līdzekli.

Gari nolēma, ka tad, kad abi zēni būs pieauguši, viņi kļūs par rīkiem, kas ieviesīs jaunu reliģiju, proti, evolūcijas teoriju. Sasaistot to ar zinātnisko revolūciju, kas tolaik joņoja pa pasauli, daudzi cilvēki nekad neiedomāsies, ka tā ir reliģija — reliģija, kas šķērso visas konfesiju barjeras un sagūsta pat neticīgos.”

Priestera tālākais apgalvojums mani pārsteidza un izbrīnīja. Viņš apgalvoja, ka katru, kas māca evolūcijas teoriju, gari uzskata par šīs plašās reliģiskās sistēmas garīdznieku, un tādi saņem īpašu svaidījumu no paša sātana. Sātans viņiem piešķir lielu spēku izraisīt garīgu aklumu, pārliecināt un pievērst sev. Patiesībā viņš šos cilvēkus vērtē tik augstu, ka norīko īpašu eņģeļu svītu, kas tos pavada visu mūžu. Tas ir lielākais pagodinājums, kuru sātans kādam var piešķirt.

Sātans un tā padomnieki, pēc priestera skaidrojuma, ir secinājuši, ka evolūcijas teoriju var izmantot, lai sagrautu Bībeles pašus pamatus. “To var vērst pret radīšanas nedēļu, pret pirmo senču krišanu grēkā un pret pestīšanas plānu. Likme ir tik augsta, ka, pēc garu vārdiem, sātans pats ir mācījis Čārlzu Darvinu definēt viņa zinātnisko atziņu principus.”

http://www.adventisti.lv/lv/media_lv.php?type=vol&event=17&topic=4

p.s. tas ir tas Hakslijs, pēc kura (nevis Oldesa) nosaukts man duālais (tātad iecienītākais :) socioniskais tips...

netherloft

(^ In Between Worlds ir nefolka paviršo bilžu/whatever/f u blodziņš, bet vispār pavasaris >)

Ministry ‘2012: http://klab.lv/community/muzons/951252.html

The Skin I Live In (2011) bija kaut kas ļoti jocīgs (loģiski, tāpat kā režisors), bezkaunīgs, pseidofutūrisks, post-hiper-edipāls, ar Banderasu un (laikam speciāli) relatīvi paredzams, neraugoties uz sižeta nelinearitāti. Neko nezaudētu arī, ja nebūtu redzējis, bet tik garlaicīgi, lai aizmigtu, nebija... diemžēl :) jo tēlainība filmā bija tāda, ka vēl labu stundu acu priekšā rādījās (traucēja). Es teikšu tā, ļoti glīti iesaiņots sviests

Hipster(ter)ārijuRadio101 nekad neklausos, bet doma par skroblējošu last.fm profilu ir ļoti uzteicama! Kāpēc Nabai tāda nav??

Vai... vaivaivaivaivai Uzminiet, kurš vēl spēlēs vasaras pēdējā pilnmēness sturmfestā kopā ar “maniem” Truart un Na-Hag ^^^



Vīrs, kuram ūsas aug tikai no lūpu kaktiņiem

“A man who has not passed through the inferno of his passions has never overcome them.”

“Loneliness does not come from having no people about one, but from being unable to communicate the things that seem important to oneself, or from holding certain views which others find inadmissible.”

“The facts of nature cannot in the long run be violated. Penetrating and seeping through everything like water, they will undermine any system that fails to take them into account.”

  — Carl Gustav Jung

Citējot kādu tumblr, es nesaprotu, kā esmu palaidis garām tādu raganību. Kas tas vispār ir!? Jonna Lee

“Of all human weaknesses, obsession is the most dangerous – and the silliest.”

No visām cilvēcīgajām izvēlēm (šķiet, ka neesmu redzējis tikai kādas 20-30 Vudija Alena filmas :) Mighty Aphrodite (1995) likās un gan jau arī bija pareizā, jo nosaukumā dieviete, turklāt kāda, un tur, protams, bija viss tas pats, kas vienmēr, gandrīz visās Vudija Alena komēdijās, kaut kas kā pēc kosmosa pasūtījuma vienmēr aktuālais, sviestainas alūzijas uz sengrieķu traģēdiju (patoss, koris amfiteātrī, komentāri ciprešu dārzos, Edips, Kasandra un Iliāda), kā vienmēr jauna (<30 gadu) Helēna tā, kas B. Kārtere, neatslābstošs humors (kļuva progresīvi smieklīgāk) un nenotika nekas traumējošs – arī kā vienmēr, jo viss ir joks, par visu smejas (tā Eduards Veidenbaums un beigu titri) un atkal tas reizēm ziedi sakārto paši sevi jeb DEUS EX MACHINA

Tā, un tagad, lūdzu, pierādījumus, kāpēc iecentrēta bilde uz pelēka fona izskatās labāk, nekā uz balta un kreisajā stūrī kā parasti!?

Explain yourself, Firefox! >:(