Nepabeigtā dienasgrāmata


21. Marts 2012

(bez virsraksta) @ 08:54

Kāda ir bērnības trauma, kuras rezultātā jūs esat kļuvis par to, kas jūs esat?
 

Comments

 
[User Picture Icon]
From:[info]torch
Date: 21. Marts 2012 - 08:56
(Link)
guntars račs
[User Picture Icon]
From:[info]spotty_flyer
Date: 21. Marts 2012 - 09:00
(Link)
pamatskolas klasesbiedi
[User Picture Icon]
From:[info]fukitols
Date: 21. Marts 2012 - 09:03
(Link)
Tēvs, kuram, nekas ko es darīju, nebiju gana labs.
From:[info]lodzinjsh
Date: 21. Marts 2012 - 09:07
(Link)
Brāļi Lauvassirdis
[User Picture Icon]
From:[info]_re_
Date: 21. Marts 2012 - 09:07
(Link)
varētu būt nenormālīgi asprātīgs un teikt, ka piedzimšana. bet nē, nav tādas vienas, konkrētas traumatiskas pieredzes, kas spēlētu noteicošo lomu tālākajā attīstībā. vai arī tā nav apzināta un piefiksēta. pa druskai ir bijis no daudz kā, bet vai bez kāda no tiem būtu tagad citādāk, nez nez.
[User Picture Icon]
From:[info]nrk
Date: 21. Marts 2012 - 09:08
(Link)
Es esmu vidējais bērns.
[User Picture Icon]
From:[info]noisiite
Date: 21. Marts 2012 - 09:16
(Link)
Šķiet, tā savādi mani traumēja katra ciemošanās reize pie mammas brāļa laukos. Vecākā gada gājuma cilvēki bija vienmēr sastrādātām rokām, reizēm šķita, ka par opi un omi vecāku cilvēku nav uz pasaules, jo tik vecus, sagurušus cilvēkus nebiju pilsētā redzējusi. Rezultātā, esmu īsta pilsētniece, bez alkām pēc mazdārziņa.
From:[info]dute
Date: 21. Marts 2012 - 09:19
(Link)
From:[info]nulle
Date: 21. Marts 2012 - 11:32
(Link)
haha.
From:[info]dute
Date: 21. Marts 2012 - 11:39
(Link)
pastāsti savējo!
From:[info]nulle
Date: 21. Marts 2012 - 11:42
(Link)
krastmala. rudens. lietus.
From:[info]dute
Date: 21. Marts 2012 - 11:43
(Link)
lol, bērnības!
From:[info]nulle
Date: 21. Marts 2012 - 11:46
(Link)
es labāk parādītu ;-)
[User Picture Icon]
From:[info]antuanete
Date: 21. Marts 2012 - 09:23
(Link)
Vecāku nesaskaņas, kā rezultātā centos viņus samierināt (un reizēm joprojām to daru) un būt laba meitene, lai viņus iepriecinātu.
[User Picture Icon]
From:[info]chimera
Date: 21. Marts 2012 - 09:32
(Link)
tas, ka mani katru gadu sūtīja citā skolā, turklāt te ar nezināmu valodu, te pēkšņi pārceļot augstākā klasē uz gada beigām, te apvienojot skolas maiņu ar brekešu ielikšanu :D
[User Picture Icon]
From:[info]chimera
Date: 21. Marts 2012 - 09:39
(Link)
+tie kolektīvi brīžiem bija jokaini, piemēram, vienu brīdi mācījos kopā ar meiteni, kuras māte nogalināja mana vectēva otrās sievas dēlu no pirmās laulības [utml mazpilsētas ziepenes].

vēl, protams, visnotaļ disfunkcionāla ģimene, bet par to man kaut kā vienmēr bijis vienalga [vai arī man tikai tā liekas].

vēl tuberkulozes sanatorijā man uzmācās pedofils.

kā uzrakstu, tā pašai liekas neticami :(
From:[info]fedrs
Date: 21. Marts 2012 - 09:38
(Link)
Bērnībā mani par maz sita, tāpēc no manis nekas nesanāca.
[User Picture Icon]
From:[info]nova
Date: 21. Marts 2012 - 09:42
(Link)
satori nepublicēšos, bet ģimenes pārcelšanās no lauku mājas uz piepilsētas dzīvokli mājā, kurā 99% bija krievu ģimenes, un sekojošā dzīve tur savus 20 gadus ir viena milzīga un ilgstoša trauma. iedraudzēties ar krievu bērniem nesanāca, jo negāju viņiem līdzi zagt un visādas citas nejaucības, tāpēc beigās klaiņoju viena pa laukiem un mežiem un no krievu bērniem tiku saukāta par mežoni. tā sajūta, ka esmu kaut kāds nepiederīgs vienpatnis un mežonis ir kaut kur dziļi iekšā vēl šodien
[User Picture Icon]
From:[info]auksts_entelekt
Date: 21. Marts 2012 - 09:59
(Link)
otrādāk, bērnības traumas iespaidā es nekļuvu par to, par ko man vajadzēja kļūt - par ko izcilu.
[User Picture Icon]
From:[info]toadbeauty
Date: 21. Marts 2012 - 10:05
(Link)
Droši vien tas ir vecākās meitas sindroms (man bija 3 sīkās māsas pieskatāmas) - būt vienmēr visgudrākai, vispareizākajai un tā drausmīgā atbildības sajūta par visu, kas pasaulē notiek...
[User Picture Icon]
From:[info]scorpse
Date: 21. Marts 2012 - 14:33
(Link)
Jā, man arī. Visvairāk atbildība par visu tracina.
[User Picture Icon]
From:[info]reportiere
Date: 21. Marts 2012 - 20:47
(Link)
+
[User Picture Icon]
From:[info]peacemaker
Date: 21. Marts 2012 - 10:07
(Link)
Bītli
[User Picture Icon]
From:[info]peacemaker
Date: 21. Marts 2012 - 10:09
(Link)
un alkoholisms ģimenes daļā
[User Picture Icon]
From:[info]porcupine
Date: 21. Marts 2012 - 10:59
(Link)
Apmēram 5 gadu vecumā uzzināju, ka visi cilvēki nomirst, tātad mani vecāki arī nomirs. Tas mani šausmīgi saskumdināja, ilgu laiku raudāju vakaros pirms aizmigšanas, vilku segu pāri galvai, lai mamma un paps nedzird manu šņukstēšanu, tomēr reizēm pieķēra un izsauca uz "pratināšanu": – Kāpēc raudi? – Tāpat. Tincināja šā un tā, neatzinos, beigu beigās likās mierā. Toreiz domāju: nabaga neattapīgie pieaugušie, kad izaugšu, negribu būt tāds pieaugušais. Vēl aizvien negribu, bet sanāk kā nu sanāk.
[User Picture Icon]
From:[info]lavendera
Date: 21. Marts 2012 - 13:28
(Link)
mamma učene
[User Picture Icon]
From:[info]nefolk2
Date: 21. Marts 2012 - 13:31
(Link)
Bērnudārza auklīte pirmajā gadiņā jeb viņas nepelnīti piespriestie soda mēri. Atceros, kā reāli vizualizēju ieceri noindēt to raganu ar krūzīti tumši sarkana šķidruma, laikam pasakas biju salasījies
[User Picture Icon]
From:[info]toadbeauty
Date: 21. Marts 2012 - 13:38
(Link)
Šitas gan ir dikti mīļi!
Tāds mazs jauks puisītis, bet kas galvā notiek ... :D
Labi, ka es nezinu, ko mans puika domā!
[User Picture Icon]
From:[info]nefolk2
Date: 21. Marts 2012 - 14:18
(Link)
Vienam mazs, jauks puisītis, bet auklei gan jau kārtējais sātans, kas negrib gulēt dienasdusu un ēst boršču. Atceros pirmo epizodi - ar tēvu vēlā rudenī laikam bijām pie jūras un es pielasīju pilnas kabatas ar sīkiem gliemežvākiem. Nākamajā rītā dārziņā izbēris tos uz soliņa rādīju kādam draugam, kad ģērbtuvē iebrāzās ļaunā aukle, bez ceremonijām visu ieslaucīja papīrgrozā un uz manu godīgo atbildi jautājumam, kur es pie tādiem ticis, atcirta, lai nerunājot muļķības - tādā gadalaikā pie jūras NEVIENS neejot :(
[User Picture Icon]
From:[info]chimera
Date: 21. Marts 2012 - 14:35
(Link)
tad tu viņai atriebies kaut kā reāli pēc tam vai nē?
[User Picture Icon]
From:[info]nefolk2
Date: 21. Marts 2012 - 14:38
(Link)
nē, tāpēc jau "trauma" :)
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 21. Marts 2012 - 14:37
(Link)
auklītes jau nu toč labāk par citiem zina, kādi ļauni, perversi un degšanai elles ugunīs nolemti ir tādi mazi jauki puisīši
[User Picture Icon]
From:[info]toadbeauty
Date: 21. Marts 2012 - 16:11
(Link)
Tizli par tiem gliemežiem.
Es ceru, ka mans bērns nevienam nestāsta, kur bijis, jo tur arī neviens normāls cilvēks neiet.
Ko darīji brīvdienās? Biju pie martā purvā dzērvenes lasīt.
Tas tā - viens no piemēriem.
From:[info]nord
Date: 21. Marts 2012 - 13:39
(Link)
no Izraēlas atsūtīta Bārbija ar maināmiem vēderiem (grūtnieces vēders mainījās pret plakano un likās/vilkās āra bēbīts).

From:[info]nord
Date: 21. Marts 2012 - 13:41
(Link)
ā un vēl, ka trakajos atmodas laikos visi jauca manu čangaļu akcentu ar krievu un mēģināja man iestāstīt, ka man jāvācas prom uz Krieviju.
From:[info]asiize
Date: 21. Marts 2012 - 14:40
(Link)
ārprāts!
[User Picture Icon]
From:[info]chimera
Date: 21. Marts 2012 - 18:16
(Link)
ojā, šis bija grrrr.
[User Picture Icon]
From:[info]meness_berns
Date: 21. Marts 2012 - 14:00
(Link)
Phe! Man ir gadījies visai daudz no tā, ko konvencionāli uzskata par traumām, sākot ar vientuļo māti, beidzot ar pazemojumiem skolā, bet uzskatu, ka tas viss bija tikai uz labu. (Bet ja tā padomā, tā jau arī Dienasgrāmata bija formulējis jautājumu...)
[User Picture Icon]
From:[info]anima_de_nera
Date: 21. Marts 2012 - 14:25
(Link)
brālis - oldskūls metālists + tēvs - izbijis rallists = personīgais un lojālais šoferis metal bandai

Nepabeigtā dienasgrāmata