xxl [entries|archive|friends|userinfo]
toadbeauty

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Aug. 25th, 2017|08:14 am]
Tas pat vairs nav izdegšanas sindroms- tas ir vienkārši puzģec!
Man riebjas mana dzīve.
link2 comments|post comment

[Jul. 29th, 2017|07:07 pm]
Sveki!
Klau, cienītie biedri, vai jums jāņogu nekārojas?
Man ir daudz, bet lasīt slinkums.
Brauciet ciemā lasīt!
link5 comments|post comment

[May. 22nd, 2017|08:17 am]
Pirms astoņiem gadiem šajā laikā biju uz galda.
Meitiņai - peciņai - zarazai jau daudz gadu!
Dāma uz dzimšanas dienu pieprasīja rozā instrumentu komplektu sievietēm, kas nesen lauksaimnieku veikalā uzradās. Nu, tur mērlenta, šķēres, nē - ne izšujamie diegi, bet skrūvgrieži, āmurs, roratslēga utt.
OK... Tēvs gan purpināja, ka kur tad tādu liks, bet izlēmām, ka tā galu galā nav mūsu darīšana. Ja jau vaig, tad vaiga!

Vsja v mamočku.
link12 comments|post comment

[Apr. 25th, 2017|02:16 pm]
Gribēju pasūdzēties par sūro mātes likteni, bet lai nu paliek.
Tīnim tīņa gājieni, sīkā ir vienkārši spītīga, un pats mazākais vispār ir par mazu, lai uz viņu vispār dusmotos.
Pate vainīga, ka sabūvējusi visādus plānus un netieku galā.
linkpost comment

[Feb. 28th, 2017|06:28 pm]
Daži ietusē "Neiburgā".
Te ir smuki.
Redzēs, kā būs ar ēdienu ;)
link2 comments|post comment

[Feb. 18th, 2017|10:10 pm]
Klau, tauta. Man tāds jautājums. Vaqrbūt jums ir kāda doma.
Ja lielākā daļa klases atzīst manu bērnu par idiņu un apceļamo puiku un ja šķiet, ka skola nemāk risināt šādas problēmas, kā labāk rīkoties? Nu tur audzinātāja, psiholoģe un sociālais pedagogs ir iesaistījušies, bet tādus būtiskus uzlabojumus nemana.
Vai ir vērts nomainīt klasi? Skolu jau nav uz kurieni mainīt. Uz Ogri tak nebraukās.
Kā ir labāk - mainīt klasi vai turpināt cīnīties un risināt situāciju, jo nav jau garantijas, ka citā klasē būs citādi.
Apcelšana velkas līdz jau no pirmās klases. Nu jau ir piektā. Un apcēlāju mestarībā aug.
Piezīmēšu, ka piektdien ir atkal skandālējušies. Manējais solījies sev padarīt galu. Esot aizrauts pie medmāsas un psiholoģes. Neviens, protams, neuzskatīja par vajadzīgu mani par to informēt. Devuši kaut kādas zāles. Nu forši tā - nafig man jāzin.
link6 comments|post comment

[Feb. 13th, 2017|06:36 pm]
Es šodien gāzu podus un baidīju onkuli.
Ievads ir tāds, ka man vienmēr ļoti patikusi dziesma "Santa Lucia". Vecākajam dēlam arī dikti iepatikās. Mēs nolēmām pamācīties. Vienu brīdi es to dziesmu drillēju katru dienu.
Neapnika.
Un, ko domājies, šodien eju kā katru rītu caur stacijas tuneli uz darba pusi un dzirdu, ka viens kungs dzied "Santa Lucia". Es pavisam sapriecājos.
Eju uz viņa pusi un arvien skaļāk piebalsoju (nē, es nemaz tik slikti nedziedu). Iemetu naudu cepure, bet viņš nezkāpēc apklusa. Vai nu nākamo pantu nezināja, vai samulsa :D
linkpost comment

Atskaite [Feb. 4th, 2017|09:04 pm]
[Tags|]

http://klab.lv/users/toadbeauty/780573.html

Nu ko...
Biju izgājusi meklēt jaunus plašumus un atgriezos ar priecas vēsti - depresija ir apturama. Bez zālēm. Vai uz visiem laikiem - to vēl nezinu.

Pagājis 1 gads un 3 mēneši kopš pirmā ieraksta par manu "Dzīves remontu". Šodien es droši varu teikt, ka ar mani viss ir kārtībā. Esmu enerģijas un plānu pilna. Viss notiek un es joprojām kaut ko mēģinu uzlabot.

Kā es to panācu?
Man ir slepens ierocis.
Es labprāt padalītos, bet lielākā daļa lasītāju būs vīlušies. Recepte nav viegla un ērta un apnicīgi zināma.
Jā - tas, ko tev mamma/tētis/sporta skolotājs teica, ir taisnība - regulārs darbs, režīms un disciplina ir svarīgi.
Ordnungs.
Nekādas atlaides.
Gulties un celties laicīgi, mazgāties, ķemmēties, pucēties, tīrīt māju, zīmēt, rakstīt, vingrot utt. - kas nu kuram jādara.
Darbība.
Bet nevis haotiska un līdz krišanai, bet saplānota un regulāra.

Jā, garlaicīgi.
Bet strādā.

Depresijas viena no pazīmēm ir - "ainunafig". Ainunafig mazgāties un ķemmēties un krāsoties.
Es cenšos ainunafigus nožmiegt pirms tie piedzimst.
Vajag un viss.
Kāpēc vajag - nu to jau katrs pats var piedomāt klāt. Auras un karmas tīrībai vai kam nu tur.
Nu kaut vai tāpēc, lai būtu sajūta, ka tu kaut ko vari un kaut ko kontrolē - apstākļi un ļaunais liktenis lai neuzvar.

Vot tādi lūk jaunumi vot.
Provēs tādā garā tālāk - ar skatu uz gaišo nākotni, tad jau matīs.
link11 comments|post comment

[Jan. 1st, 2017|03:43 pm]
Veiksmīgu Jauno!

Klāt viņš ir.

Vakar, zinot, ka TV atkal būs n-tie gada apskati, uztaisīju savu famīlijas gada apskatu ar prezentāciju, ko var rādīt kā prezentāciju TV. Sanāca smuki un bija veselīgi. Daudzi piedzīvojumi jau bija aizmirsušies. Ja saliek bildēs tikai to foršo un smuko, tad sanāk makten labs gads.
Būtu forši tādā garā turpināt.

Ka tikai nu atkal neiznāktu iekrist kādā depresīvā bedrē. Es tā māku - kad kļūst sliktāk, tēlot begtu.
Gribētos vienmēr tā, kā šitas onkuls - balti zobi pa visu ģīmi un tā rosīgi un optimistiski:
https://www.youtube.com/watch?v=r3KO5_Jxc9g
linkpost comment

[Oct. 10th, 2016|12:00 pm]
Interesants sapnis bija šonakt. Es runāju ar kādu par to, ka man visu laiku licies, ka viņš mani nemīl, bet izrādījās tomēr, ka visu mūžu mīlējis, bet nav teicis. Apraudājāmies, apkampāmies, un tad es pamodos.
Tāds jancīgs sapnis - it kā es pati sev kaut ko beidzot būtu piedevusi un ar sevi mieru salīgusi.

Nē nu tā jau ir - man visu mūžu ir licies, ka es kaut kāda ne tāda. Visi cilvēki kā cilvēki, bet es viena tāda - par prastu visam.
link5 comments|post comment

[Oct. 7th, 2016|08:53 am]
Aug mans "mazais" dēlīņš. Nu jau 5. klase un visādas savas darīšanas.
Es cenšos tēlot, ka nestresoju, kaut gan grūti tā vienkārši pateik "jā, labi, dari/brauc/ej", kad atkal piezvana par jaunajiem plāniem.
- Drīkst braukt ar riteni pa pilsētu?
- Jā, protams!

Bet galvā rādās ainas ar sabrauktiem bērniem, lauztām kājām un reanimācijas brigādēm.

- Drīkst, es braukšu ar jaunsargiem uz Ventspili?
- Jā, protams! Forši!

oi, oi oi! Ko dot līdzi?! Ko vilkt mugurā? Vai viņš, nabadziņš, nenosals un badā nenomirs? Otrā pasaules malā bez mammītes!

Tā mums te iet.
Puika tik tiešām ir ar čomiem Ventspilī un, saprotams, jautri pavada laiku.
Es klusi stresoju un tēloju, ka viss labi. Es pat pirmā viņam nezvanu un nejautāju, vai tu, nabadziņš, esi ēdis.

Bet tā viņi visi palēnām no manis atkratās.
Knīpa ir liela skolniece, kam vakar izkrita pirmais piena zobs. Zvanīja audzinātāja, ka visa skola ir sacelta kājās, jo visi meklē zobu. Izkrita un pazuda.

Bēbis Ro arī tagad visu dara pats. Kad mēģinu kaut kur iejaukties, viņš bļauj nelabā balsī - Ej prom! Es PĀAATS!

Vsjo! Jāsāk atslābināties un jābeidz visu kontrolēt!
link5 comments|post comment

[Sep. 19th, 2016|07:02 pm]
Un vēl viena lieta sakarā ar lielo puiku. Kad es viņam pārgājienam pirku meža cepuri (humpaļos, protams), tajā n-desmit cepuru rindā pirmā cepure, kas man patika un ko es paņēmu, mani nošokēja. Iekšpusē manā rokrakstā ierakstīts "Nils"... Nu jomajo! Vaig ar šitā sagadīties!
Sapratu, ka tā ir Zīme un ka protams puika mežā jālaiž.
linkpost comment

[Sep. 19th, 2016|08:26 am]
Молодого фермера призвали к армейской службе. Спустя месяц он пишет письмо домой:
«И чего все так боятся этой армии?! Это же сплошное удовольствие! Валяться в своей постели можно, аж с десяти вечера и до шести утра!»

Nu, manam bērnam jaunsargos iet līdzīgi. Vai tad viņš mežā nav bijis un vai tad nemāk uguni iekurināt, un vai ta naktī nav pūces dzirdējis... Uz mežu arī sanāk iet "pagalma" vai "kūts" drēbēs - tā jau mēs te staigājam - lietusjakās un šņorzābakos. Jaunsargos ir foršāk - tur ir izklaides, un neviens neliek strādāt :D
Beigās fāters būs to bērnu tā nodzenājis pa "fermu", ka tiešām armija liksies kā plezīrs.
Vardu sakot, apgūstam jaunas teritorijas. Puika pavisam liels - bija mežā divi dienas ar jaunsargiem. Knīpa otrdien jāaizved uz jauno mākslinieku pulciņu. Ro apgūst podu. Man un tēvam galva kūp no plānošanas. Istaba kā štābs ar plāniem, tabulām un balto tāfeli pie sienas.

Galvenais prieciņš - pēc jaunsargiem lielais puika uz visām manām komandām atbild "Tieši tā!" Mirkli, jel kavējies! Šito laimi!
linkpost comment

[Aug. 15th, 2016|03:00 pm]
Aizvakar pusdienlaikā man atskrēja multenes scenārijs.
Ko nu man tagad darīt?!
Kas man uzzīmēs multenīt?
Jāiet pie [info]gorgona kaimiņiem - Rozes un Anša?
Es pati nemāku.
link1 comment|post comment

[Aug. 15th, 2016|02:12 pm]
Ķīnas sportists krīt celī Rio apbalvošanas ceremonijā..

Kur, ka jūsu māti, krīt?! :D
link4 comments|post comment

[Aug. 11th, 2016|12:38 pm]
Ou mai gad!
Mums tagad ir Hyundai Santa Fe. Kādus 10 gadus vecs. Jaunākai autiš, kāds mums i bijis.
Izdomājām, ka metināt izrūsējušo ford Mondeo, kam pēc pusgada beidzas tehapskate, nav prāta darbs. Sajūgs izļurkājies, elektrība kaut kur "sit uz īso" lietus laikā, lampas jāmaina, pederes arī nav diez ko - pa grambām šūpojas kā motorlaiva pa viļņiem. Nu i nafig, ja var nopirkt jaunāku un (cerams) nedomāt par remontu kādu laiku.
Nevarētu teikt, ka es alku pēc jauniem kredītiem, bet šis tomēr bija prātīgākais risinājums.
Tā jau ērta. Ļoti atgādina manu iemīļoto Nissanu - augsts beņķis, ērta sēdēšana un iekāpšana, ādains salons - apslauki ar lupatu un ok. Uz ceļa stabils arī ātri braucot. Gan jau būs labi. Pieradīsim.
Fords vai nu būs jālaiž lūžņos, vai pa lēto jānopārdod. Bet kamēr mums ir divi braucamie, es šikoju un uz staciju braucu pati. Citādi katru rītu vīrs jāmodina, lai aizved. Tā jau viņš neprotestē, bet man tomēr sirdsapziņa grauž - cilvēks būtu varējis sust vēl ilgi, bet manisdēļ jāceļas.
Tagad kas vainas - atstāju Fordu stacijā un (cerams) vakarā pati aizbraukšu mājās. Ta kas tam Fordam tur bez manis notiks? Tur ir daudz smukāki, ja kāds ko lauzt vai zagt gribēs. Ja nu vienīgi vietējais draņķis runcis nomīzīs, kas tur vienmēr vazājas.
link2 comments|post comment

[Aug. 2nd, 2016|01:18 pm]
Rudens jau gaisā jūtams vakaros. Skolas tuvojas ar joni. Naudas kaut kā vairāk nepaliek.
Skuķim tikai puse no skolas fomas apmaksāta, somas un apavu nav.
Puikam jāpērk uzvalks un baltais krekls. Tā kā puiks šad tad kāpj uz skatuves dziedāt, bez šitās mantas neiztiksim.
Sīks arī puspliks - visi krekli/bikses ar ogām sakrāsoti vai par mazu.
Bankrats arī gaisā jūtams.
Jāatver ziedojumu konts štoļi?

Nez, nav kādam puiku uzvalks atdodams uz 146 cm vai drusku garākam džekam?
linkpost comment

Krāšana [Jul. 21st, 2016|02:59 pm]
Ja jau ierunājāmies par krāšanu...
Sev par attaisnojumu varu teikt, ka man ir uzkrājošā dzīvības apdrošināšana. Bet tas arī viss.

Kā te dažs izteicās, LV iedzīvotājs, ja saņem summu x, tad nodzīvo summu x, un to pašu izdara ar summu y.
Es daru tieši tā pat. Kāpēc? Elementāri. Jo vajadzības jau ir sakrājušās par summu Z, kas pārsniedz gan x, gan y.
Un nē - tie nav ne braucieni uz maldīviem, ne restorāni. Tas ir zobārsts (ja Tu vēl nezini, cik protezēšana maksā, tad gan jau uzzināsi), labas brilles, jauna veļasmašīna, ūdenssūknis, mašīnai riepas, kādai no ēkām jumts, reizi 100 gados nehumpaļu apģērbs (kāda izvirtība!) uuuun tā tālāk.

Zin kā - ja ikdienā nebūtu visu laiku tā cemme par to, ka vot atklal to un šito nevar, jo nav par ko, tad, iespējams, papildus ienākusies nauda netiktu ar tādu entuāzismu momentā notērēta.
link4 comments|post comment

[Jun. 16th, 2016|02:56 pm]
Dzīve ir pārsteigumu pilna. Pašlaik mācos dzīvot mājā ar ūdeni, sūkni, krāniem un veļasmašīnu, kam nav jāstāv blakus.
Iedomājies - sasmalcini sīpolu blenderī un izskalo aparātu! Uzvāri bērnam kakao - izskalo grāpīti!
Netīrie trauki krājas mazākā kaudzītē. Wii!
Veļu ieliec mašīnā un aizmirsti uz dažām stundām - nav ar kanniņu jālej ūdens iekšā.
Un kad būs karstais ūdens, tad vispār būs ... nu tad būs...
Vīrs plosās pa māju - līmē flīzes, liek trubas, skrūvē un žāģē. Es tām visām izvirtībām pelnu naudu. Ar domu - štrunc, ir vasara, ēdīsim kaut vai zāli un zemenes, bet jaunu vešmašīnu un vaterklozetu man vajag.
link7 comments|post comment

[Jun. 7th, 2016|12:07 pm]
Bet "mēs" esam bēndāzā samācījušies bezkaunības.
Mazulītis Ro iemācījies "Bye, losers" latvisko variantu "Atā, stulbeņi!"
Un tādā kaitinošā tonī teikt "bet tev ne..." - "Bet tev nebūs pakaļ", "Bet tev nebūs konča".
Nu tak jau kāds mazais draņķis bēndāzā citus kolēģus šitā kaitina.
Vispār jau smieklīgi, bet drusku dusmas.
link2 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]