xxl [entries|archive|friends|userinfo]
toadbeauty

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Vecums nāk ar joni [Nov. 28th, 2022|10:20 am]
Ienācu tikai pateikt, ka Nilītim šodien 18 gadu jobilejs.
Nezinu - raudāt vai smieties. Jancīgs noskaņojums.
link8 comments|post comment

[Oct. 31st, 2022|09:44 am]
Pirms pāris dienām uznāca vēlme piedzerties vecu čomu kompānijā kaut kādā krogā.
Uznāca un pārgāja.
Turpināju tupēt mājās un sūcu "Arrogant frog" vienatnē.
Esmu veca piepe.
linkpost comment

[May. 31st, 2022|04:19 pm]
Skolas gada beigas.
Šodien esmu pārāk emocionāla.
Skaidroju attiecības ar vīru par bērnu audzināšanu. Pārāk nejaukiem vārdiem viņš to lielo dresē.
Pirms gandrīz 18 gadiem, kad man priekšlaicīgi izķeizaroja pirmo mazuli, var teikt, ka mēs zaudējām savu ideālo bērnu. Tas bija diezgan skumjš notikums. Man ārste teica, ka viņš varbūt neredzēs, varbūt nedzirdēs un matemātiķis pēc visa pārciestā noteikti nebūs.
Savu cerēto superbēbi es nedabūju. Viņš nepiedzima.
Nu labi - viņš tagad ir liels, spēcīgs jauns vīrietis ar bārdu, labu muzikālo dzirdi, ticis līdz vidusskolai, bet viņa nesekmīgo matemātiku es grūti pārciešu.
Jā, labi labi, es zinu, ka ir bars “normālu” bērnu, kas arī pamatskolu nepabeidz, kur nu mans dislektiķis, bet nu… reizēm es tomēr sēroju par to, kas varēja būt, bet nebij…
Es par to čīkstu, bet vīrs uz viņa gājieniem reaģē agresīvi.
Es cenšos strādāt ar to materiālu, kas nu ir un neuzsvērt to, ka viņš ir savādāks un nevar to un šito. Varēsi, ja pacentīsies, mēģini vēl utt… Bet tad atnāk tētiņš un visu manu trauslo konstrukciju izārda ar saviem auriem.
Es brīžiem vienkārši šito nevaru izturēt.
link17 comments|post comment

[Nov. 11th, 2021|12:26 pm]
Šodien smuks datums - daudzi vieninieciņi. Rītdien vēl smukāks - vīram pieēsmit gadu jobilejs. Es varu priecīgi viņu apsaukāt var veco, jo man tikai pēc sešiem gadiem.
Jobilejs būs akurāt kā vīram patīk - bez ciemiņiem un ar daudz kūkām. Gaļu arī būs jāsagādā.
Es gan bezmaz apraudājos savā dzimenīte, kad skatījos filmu, kur skuķi savu draudzemi dzimšanas dienā apsveic. Atcerējos, ka mani arī kādreiz klātienē sveica...
Svētki tagad ir tikai izēšanās īsteni latviskā garā. Citas ēverģēlības šķiet "nu i nafig".
Plnai laimei skatos globālo katastrofu un citu drāmu seriālus. Netfliksā "Sweet Tooth" iesaku, ja jums vēl par maz, par ko gruzīties.
Vārdu sakot - rudens un veļu laiks pilnā plaukumā.
link4 comments|post comment

[Sep. 15th, 2021|11:18 pm]
Atvaļinājums iet uz beigām un es ar lepnumu varu teikt, ka neesmu izdarījusi nevienu lieku kustību.
link1 comment|post comment

[Sep. 1st, 2021|05:47 pm]
Pirmais septembris.
Kā jau parasti.
Un arī neparasti.
Vecākais bēbis uzsāk vidusskolnieka gaitas. Vidējais bēbis kaut kur pa vidu. Abrakasītis - rausītis jau otrajā klasē.
Es pate - vecāku padomes priekšēdētāja smalkā ancukā teicu apsveikuma runu skolai jobilejā.
Tad cepām picas un piestūķējāmies tā, ka kūkas joprojām stāv lecskapī un gaida.
Vakarā braukšu uz kori.
Ideāla dzīve, ko tur vēl piebilst.
Jā, tā joprojām esmu es. Es joprojām pa vidam starp kulinārijas šedevriem un kantātēm paspēju nogāzt kādu podu.
link8 comments|post comment

Aizkruklē [Sep. 30th, 2020|10:29 am]
Čau!
Ja nu kādam gribas zināt, kā man iet, tad - NORMĀLI!
Sīkāk skat šeit:
https://youtu.be/8s7nWwaCLYM
link1 comment|post comment

[Jul. 12th, 2020|05:41 pm]
Diez kas nav.
Kamēr es projām, tikmēr jūs te pa vienam vien aizejat uz citiem medību laukiem!
Droši vien nav vērts apvainoties, jo mēs visi ejam tajā virzienā.
link1 comment|post comment

[Aug. 25th, 2017|08:14 am]
Tas pat vairs nav izdegšanas sindroms- tas ir vienkārši puzģec!
Man riebjas mana dzīve.
link2 comments|post comment

[Jul. 29th, 2017|07:07 pm]
Sveki!
Klau, cienītie biedri, vai jums jāņogu nekārojas?
Man ir daudz, bet lasīt slinkums.
Brauciet ciemā lasīt!
link5 comments|post comment

[May. 22nd, 2017|08:17 am]
Pirms astoņiem gadiem šajā laikā biju uz galda.
Meitiņai - peciņai - zarazai jau daudz gadu!
Dāma uz dzimšanas dienu pieprasīja rozā instrumentu komplektu sievietēm, kas nesen lauksaimnieku veikalā uzradās. Nu, tur mērlenta, šķēres, nē - ne izšujamie diegi, bet skrūvgrieži, āmurs, roratslēga utt.
OK... Tēvs gan purpināja, ka kur tad tādu liks, bet izlēmām, ka tā galu galā nav mūsu darīšana. Ja jau vaig, tad vaiga!

Vsja v mamočku.
link12 comments|post comment

[Apr. 25th, 2017|02:16 pm]
Gribēju pasūdzēties par sūro mātes likteni, bet lai nu paliek.
Tīnim tīņa gājieni, sīkā ir vienkārši spītīga, un pats mazākais vispār ir par mazu, lai uz viņu vispār dusmotos.
Pate vainīga, ka sabūvējusi visādus plānus un netieku galā.
linkpost comment

[Feb. 28th, 2017|06:28 pm]
Daži ietusē "Neiburgā".
Te ir smuki.
Redzēs, kā būs ar ēdienu ;)
link2 comments|post comment

[Feb. 18th, 2017|10:10 pm]
Klau, tauta. Man tāds jautājums. Vaqrbūt jums ir kāda doma.
Ja lielākā daļa klases atzīst manu bērnu par idiņu un apceļamo puiku un ja šķiet, ka skola nemāk risināt šādas problēmas, kā labāk rīkoties? Nu tur audzinātāja, psiholoģe un sociālais pedagogs ir iesaistījušies, bet tādus būtiskus uzlabojumus nemana.
Vai ir vērts nomainīt klasi? Skolu jau nav uz kurieni mainīt. Uz Ogri tak nebraukās.
Kā ir labāk - mainīt klasi vai turpināt cīnīties un risināt situāciju, jo nav jau garantijas, ka citā klasē būs citādi.
Apcelšana velkas līdz jau no pirmās klases. Nu jau ir piektā. Un apcēlāju mestarībā aug.
Piezīmēšu, ka piektdien ir atkal skandālējušies. Manējais solījies sev padarīt galu. Esot aizrauts pie medmāsas un psiholoģes. Neviens, protams, neuzskatīja par vajadzīgu mani par to informēt. Devuši kaut kādas zāles. Nu forši tā - nafig man jāzin.
link6 comments|post comment

[Feb. 13th, 2017|06:36 pm]
Es šodien gāzu podus un baidīju onkuli.
Ievads ir tāds, ka man vienmēr ļoti patikusi dziesma "Santa Lucia". Vecākajam dēlam arī dikti iepatikās. Mēs nolēmām pamācīties. Vienu brīdi es to dziesmu drillēju katru dienu.
Neapnika.
Un, ko domājies, šodien eju kā katru rītu caur stacijas tuneli uz darba pusi un dzirdu, ka viens kungs dzied "Santa Lucia". Es pavisam sapriecājos.
Eju uz viņa pusi un arvien skaļāk piebalsoju (nē, es nemaz tik slikti nedziedu). Iemetu naudu cepure, bet viņš nezkāpēc apklusa. Vai nu nākamo pantu nezināja, vai samulsa :D
linkpost comment

Atskaite [Feb. 4th, 2017|09:04 pm]
[Tags|]

http://klab.lv/users/toadbeauty/780573.html

Nu ko...
Biju izgājusi meklēt jaunus plašumus un atgriezos ar priecas vēsti - depresija ir apturama. Bez zālēm. Vai uz visiem laikiem - to vēl nezinu.

Pagājis 1 gads un 3 mēneši kopš pirmā ieraksta par manu "Dzīves remontu". Šodien es droši varu teikt, ka ar mani viss ir kārtībā. Esmu enerģijas un plānu pilna. Viss notiek un es joprojām kaut ko mēģinu uzlabot.

Kā es to panācu?
Man ir slepens ierocis.
Es labprāt padalītos, bet lielākā daļa lasītāju būs vīlušies. Recepte nav viegla un ērta un apnicīgi zināma.
Jā - tas, ko tev mamma/tētis/sporta skolotājs teica, ir taisnība - regulārs darbs, režīms un disciplina ir svarīgi.
Ordnungs.
Nekādas atlaides.
Gulties un celties laicīgi, mazgāties, ķemmēties, pucēties, tīrīt māju, zīmēt, rakstīt, vingrot utt. - kas nu kuram jādara.
Darbība.
Bet nevis haotiska un līdz krišanai, bet saplānota un regulāra.

Jā, garlaicīgi.
Bet strādā.

Depresijas viena no pazīmēm ir - "ainunafig". Ainunafig mazgāties un ķemmēties un krāsoties.
Es cenšos ainunafigus nožmiegt pirms tie piedzimst.
Vajag un viss.
Kāpēc vajag - nu to jau katrs pats var piedomāt klāt. Auras un karmas tīrībai vai kam nu tur.
Nu kaut vai tāpēc, lai būtu sajūta, ka tu kaut ko vari un kaut ko kontrolē - apstākļi un ļaunais liktenis lai neuzvar.

Vot tādi lūk jaunumi vot.
Provēs tādā garā tālāk - ar skatu uz gaišo nākotni, tad jau matīs.
link12 comments|post comment

[Jan. 1st, 2017|03:43 pm]
Veiksmīgu Jauno!

Klāt viņš ir.

Vakar, zinot, ka TV atkal būs n-tie gada apskati, uztaisīju savu famīlijas gada apskatu ar prezentāciju, ko var rādīt kā prezentāciju TV. Sanāca smuki un bija veselīgi. Daudzi piedzīvojumi jau bija aizmirsušies. Ja saliek bildēs tikai to foršo un smuko, tad sanāk makten labs gads.
Būtu forši tādā garā turpināt.

Ka tikai nu atkal neiznāktu iekrist kādā depresīvā bedrē. Es tā māku - kad kļūst sliktāk, tēlot begtu.
Gribētos vienmēr tā, kā šitas onkuls - balti zobi pa visu ģīmi un tā rosīgi un optimistiski:
https://www.youtube.com/watch?v=r3KO5_Jxc9g
linkpost comment

[Oct. 10th, 2016|12:00 pm]
Interesants sapnis bija šonakt. Es runāju ar kādu par to, ka man visu laiku licies, ka viņš mani nemīl, bet izrādījās tomēr, ka visu mūžu mīlējis, bet nav teicis. Apraudājāmies, apkampāmies, un tad es pamodos.
Tāds jancīgs sapnis - it kā es pati sev kaut ko beidzot būtu piedevusi un ar sevi mieru salīgusi.

Nē nu tā jau ir - man visu mūžu ir licies, ka es kaut kāda ne tāda. Visi cilvēki kā cilvēki, bet es viena tāda - par prastu visam.
link5 comments|post comment

[Oct. 7th, 2016|08:53 am]
Aug mans "mazais" dēlīņš. Nu jau 5. klase un visādas savas darīšanas.
Es cenšos tēlot, ka nestresoju, kaut gan grūti tā vienkārši pateik "jā, labi, dari/brauc/ej", kad atkal piezvana par jaunajiem plāniem.
- Drīkst braukt ar riteni pa pilsētu?
- Jā, protams!

Bet galvā rādās ainas ar sabrauktiem bērniem, lauztām kājām un reanimācijas brigādēm.

- Drīkst, es braukšu ar jaunsargiem uz Ventspili?
- Jā, protams! Forši!

oi, oi oi! Ko dot līdzi?! Ko vilkt mugurā? Vai viņš, nabadziņš, nenosals un badā nenomirs? Otrā pasaules malā bez mammītes!

Tā mums te iet.
Puika tik tiešām ir ar čomiem Ventspilī un, saprotams, jautri pavada laiku.
Es klusi stresoju un tēloju, ka viss labi. Es pat pirmā viņam nezvanu un nejautāju, vai tu, nabadziņš, esi ēdis.

Bet tā viņi visi palēnām no manis atkratās.
Knīpa ir liela skolniece, kam vakar izkrita pirmais piena zobs. Zvanīja audzinātāja, ka visa skola ir sacelta kājās, jo visi meklē zobu. Izkrita un pazuda.

Bēbis Ro arī tagad visu dara pats. Kad mēģinu kaut kur iejaukties, viņš bļauj nelabā balsī - Ej prom! Es PĀAATS!

Vsjo! Jāsāk atslābināties un jābeidz visu kontrolēt!
link5 comments|post comment

[Sep. 19th, 2016|07:02 pm]
Un vēl viena lieta sakarā ar lielo puiku. Kad es viņam pārgājienam pirku meža cepuri (humpaļos, protams), tajā n-desmit cepuru rindā pirmā cepure, kas man patika un ko es paņēmu, mani nošokēja. Iekšpusē manā rokrakstā ierakstīts "Nils"... Nu jomajo! Vaig ar šitā sagadīties!
Sapratu, ka tā ir Zīme un ka protams puika mežā jālaiž.
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]