... [entries|archive|friends|userinfo]
...

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| Latest Lapas karte Update ]

[29. Okt 2014|17:27]
[Tags|]

Šodien esmu kā bez kājām, bija viss kaut kas saplānots, bet nu esmu ieslodzīta rajonā.
Kaut kas ir noticis ar auto un nevaru iedarbināt. Griežu atslēgu, starteris pažužina, bet motors nesākas darboties. Ot, fig viņ zin, kas par vainu. Nogāju lejā ar otrām atslēgām, nekas nemainās, pažužina un nepielec. Ekrānā tik parādās 'check system'.
Ko lai dara, ko lai dara?
Link16 raksta|ir doma

[28. Okt 2014|12:19]
[Tags|]

Vilhelmīne no rāpus pozīcijas iekārtojas sānu pozīcijā ar izstieptu roku.
Link2 raksta|ir doma

[27. Okt 2014|19:11]
Vilhelmīne jau guļ. :(
Es goda vārds sajukšu prātā, kļūšu nelaimīga, ja šitā man būs visu laiku. Nu es nevaru iet gulēt deviņos un celties īsi pēc sešiem, nu nevaru. Tā man smadzenes uz īso saies. Esmu riktīga pūce!
Link4 raksta|ir doma

[27. Okt 2014|18:32]
Tomēr ar mani nav tik traki, šodien iepirku Helmei jaunas drēbes tumši zilos toņos. Debenhamā skaists komplekts 'uzrunāja', iepirku. Tālāk jau aizgāja pēc inerces. Nextā arī kaut kāda izpārdošana bija, bet tad jau V. zvanīja, ka viņi ar Helmi jau ir Spicē un man bija jābeidz šopingošana. V. ar Helmi gāja uz Spici kājām (bērnam vajag svaigu gaisu), es braucu ar auto (bija paredzēti lielāki pirkumi, ar ratiem neatvestu to visu). Bet nu esmu pasākusi pirkt bērnam drēbes uz vēlāku vecumu, jau skapī iekarināti apģērbi, kuri derēs ap gada vecumu.
Un Helme ratos mēģina apsēsties, nu tā, ka pa visām varītēm, iekārtojas sānu sēdus pozā un ķeksējas ar rokām pie ratu malas, lai apsēstos. Tagad būs bail novērst no ratiem acis, ka neapsēžas un neizkrīt. Uz sēžamo daļu pāriet nav opcija, viņa ļoti labi guļ kulbā, pāris minūtēs jau parasti iemieg, kad izejam ārā pastaigā. Veikalā ģērbu nost, lai nesasvīst un pamodināju.
Link15 raksta|ir doma

[27. Okt 2014|13:42]
Kad es biju ~deviņu mēnešus veca, es visu laiku vilku visas drēbes sev nost. Ja vecāki gribēja, lai es neizģerbjos miljono reizi, viņi vilka pāri džemperi ar aizdari uz muguras. Helme izskatās, ka iet manās pēdās. Viņa ar tādu sajūsmu daudzās pa māju plikiņa. Kā redz, ka ņemšu un ģērbšu, tā bļauj uzreiz.
Labi, ka mājās varam regulēt siltumu un ir siltās grīdas zona. Lai jau priecājas.
Link2 raksta|ir doma

[26. Okt 2014|20:32]
[Tags|]

Vilhelmīne skaisti sit rociņas kopā (līdz plaukstiņām vēl nedaudz jāpaaugas, bet nu tuvu tam ir). Vakar pamanīju un šķita, ka tas viņai netīšām sanāk, bet šodien redzēju atkārtojumu. Skatās uz rokām, sit kopā un priecājas.
Jā, var redzēt, ka kukulīti cepam jau kopš dzimšanas. :>
Linkir doma

[26. Okt 2014|05:54]
Nu un kā lai bērnam iestāsta, ka tagad būs jāguļ pa stundu ilgāk? Jau krietnu laiku (vairāk kā mēnesi, ja ne vēl ilgāk) viņa mostas 0730-0745. Samērā normāls laiks bija, pati biju pagulējusi, bija ok.
Link16 raksta|ir doma

[24. Okt 2014|21:52]
Pagulēju pusotru stundu un čīkstīgums mitējās, vēl pēdējie sīkumi jāapdara un var iet atkal gulēt. :>
Vai arī vannā pagulēt.
Linkir doma

[24. Okt 2014|19:10]
Man vienkārši pietrūkst laika visam. Nu nevaru es uztaisīt kārtīgas pusdienas, izvest bērnu ārā, vēl izdarīt tūkstots sīkumus vienā dienā, tāpat paliek daudz kas nedarīts, pie tam, ap septiņiem jau esmu sagurusi un neko vairs īsti darīt negribas. Dienās, kad V. dodas mazos ķiparus trenēt šahu, es principā arī neko negatavoju, jo V. paēd pēc nodarbībām, bet man vienkārši nav laika neko gatavot, nu ok, reizēm es kaut ko iemetu cepeškrāsnī, reizēm palūdzu atvest kaut ko ēdamu. Toties tādās dienās kā šī, kad esmu bijusi tirgū, uzvārījusi lielo katlu ar zupu, savākusi māju, izspēlējusies ar bērnu (un nu jau viņa ļoti daudz uzmanības prasa (ok, šodien viņai jau bija arī astoņas kakas un vispābā ir no tā visa sarkans dibens, jau nedēļu viņa pietaisa autiņus vismaz trīs reizes dienā, ceru ka beidzot atnāks tie zobi un būs miers mājās)) Jā, un to zupu jau pusi katla vien jau izēdu, nu kā tādā caurā maisā. (Nu labi, reizi dienā jau sanāk kārtīgi paēst, ja nu tiešām arī sagribas, nav nekā mājās un nav laika gatavot, man ir ļoti viegli arī saģērbties un aizbraukt līdz tai pašai Spicei)
Vienvārdsakot, es šodien esmu nogurusi.
Link9 raksta|ir doma

[23. Okt 2014|13:04]
Viņa paliek vienu soli ar kāju, paliek roku uz priekšu, kaut kā jau cenšas uz priekšu tikt arī rāpus. Ļoti aktīvi trenējas bērns. Gan jau pēc nedēļas aizrāpos mans mazais pīrādziņš.
Linkir doma

[22. Okt 2014|11:33]
Vilhelmīne ir riktīga koķete. Vakar ēdām vakariņas Himalaju Āzijas virtuvē un tad nu šī kārtējo reizi izpildījās, koķetēja ar visiem, tā smējās un smaidījās, ka neviens vienaldzīgs nepalika. Kad viņai ir labs noskaņojums un ir kārtīgi pagulējusi, tad viņa liek smaidīt pilnīgi visiem apkārt.
Vēl viņai šobrīd ir tāāāda sajūsma par tēvu, kā ierauga, tā smaids līdz ausīm, sajūsmas spiedzieni pa visu māju un tad tik stāsta un stāsta viņam kaut ko. No rītiem viņai ļoti patīk arī tētuku modināt, pielien klāt, pasit ar roku pa muguru, lai mostas, kad pagriežas tēvs, tad atkal sajūsmas spiedzieni un sejas glaudīšana tētim. Vispār es ļoti priecājos, ka viņiem jau kopš dzimšanas ir tā sava īpašā saikne, jau kopš paša sākuma viņiem ir savas rotaļas, savas īpašās nodarbes. Un vēl vairāk man priecē tas, ka es spēju nejaukties viņiem pa vidu, netraucēt viņu nodarbes kopābūšanas laikā.
Linkir doma

[22. Okt 2014|09:44]
Esmu atklājusi priekš sevis visērtāko risinājumu, lai dotos ārā ar bērnu un auto. Mazajai pāri bodijam un biksēm ir cepure, zābaki un rudens veste ar kapuci. Autokrēsliņā iekšā, sega pāri līdz acīm, kad iesilis, sega nost. Kad jākāpj ārā un jāpaiet kāds gabaliņš, tad ergosoma+ mans grūtniecības laika mētelis (ļoti labi nosedz Helmei visu muguriņu, ja pieriktē) Iekštelpās pietiek novilkt man mēteli un Helmei noņemt cepuri, zābakus un vesti attaisīt (nu ok, vakar vienā vietā bija vēsas iekštelpas, bet nu vesti arī viegli novilkt).
Šodien dosimies pa vairākām vietām, saplānota diena, nezinu vai pat uz pastaigas laiku ņemt līdzi ratus, tad atkal citas drēbes vajag vēl līdzi, ērtāk būtu tomēr ergosomā.
Link4 raksta|ir doma

[21. Okt 2014|08:49]
Softbumi mūsmājās ir uz mirkli atlikti malā, Vilhelmīne citādāk savu darbiņu mēdz pēdējās dienas padarīt pamatīgi un vairākas reizes. Bērns arī ir tāds kašķis, ka maz neliekas. Sestdien jau viņai bija paradīze ar visiem tiem ciemiņiem, visiem pa rokām, smaidījās un koķetējās, nebija laika pīkstēt tik daudz. Labi, ka bija tikai viena nakts, kad bērns pupā nokarājās visu nakti, šonakt jau vispār viss vecajās sliedēs, tikai divas reizes modās.
Tā kā viņa man ir ļoti kustīga, tad nācās domāt, kā tās mūsu abas sabīdītās gultas padarīt drošākas, jo bērnam spilveni un segas vairs nav šķēršļi. Nolaidu Helmes gultiņu uz viszemāko pozīciju, tagad viņa joprojām guļ man blakus, bet tikai bedrē. Ir jau sarežģītāk atkal, jāpiedomā, kad baroju, lai neieveļas, bet tas būtu tāpat, ja gultai pieliktu redeli un atbīdītu, šādi vismaz nav nekur jākāpj ārā.
Linkir doma

[20. Okt 2014|10:08]
Laiks skrien ātri un bērni aug vēl ātrāk.
Vilhelmīnei šodien jau seši mēneši. Pa kuru laiku?
Link10 raksta|ir doma

[20. Okt 2014|09:29]
Izdomāju, ka man vajag overloku. Principā visam, ko gribas sašūt, tas ir arī vajadzīgs, lai iekšpuse skaisti izskatītos. Protams, vēl visādu citādu feinu ideju realizēšanai arī tas overloks vajadzīgs.
Link8 raksta|ir doma

[18. Okt 2014|22:15]
Vakar Vilhelmīne tā pielika autiņu, ka pats autiņš pilns līdz malai un vēl viss bodijs gandrīz līdz kaklam nošmulēts. Saucu V. palīgā, jo tiešām nezināju no kura gala ķerties klāt tam bērnam. Ieliku mazgāties ar visu bodiju un pamazām likvidēju šmuci. Žults ziepes vispār ir kaut kas lielisks, jau otrais bodijs, divu dienu laikā, tika izglābts no izmešanas, traipi skaisti izmazgājās.
Šodien ciemiņu diena bija, pat pa vairākiem lāgiem sanāca, nevarēja būt visi reizē. Un bērnam tāāādi prieki, visiem pa rokām dzīvojās, smaidīja, spēlējās. Helme tiešām ir ļoti sabiedriska. Rīt vēl otra babuļka ciemos brauc.
Un tad vēl vakarnakt viņa visu nakti nokarājās pie pupa, pilnīgi šausmas, labi, ka šodien nekas nebija jādara daudz, ciemiņi paši pratās. (un mamma vēl traukus nomazgāja)
Pilnie autiņi pa vairākām reizēm dienā, karāšanās pupā- ceru, ka šoreiz tiešām tie zobi arī iznāks. Citādāk būs kā iepriekš. Nāca, nāca un pagāja garām.
Link3 raksta|ir doma

[17. Okt 2014|08:30]
Tagad Helme pie katras izdevības taisa šūpiņ` šūpiņ. Vakar jau spēja līdz piecām minūtēm četrāpus nostāvēt. Beidzot pa ilgiem laikiem redzēju kā bērns arī nogurumā noliek galvu pie zemes.
Šķēršļi arī tagad patīk, slaidos lokos rāpjas visam pāri. Būs jāizdomā vēl kas interesants.
Guļ man viņa ļoti maz, pati aizmigt nevar joprojām. Ar miegu mums tiešām ir pamatīgas problēmas, bet nu laikam jāpieiet šai lietai nopietnāk klāt. Toties ergosomā aizmieg pāris minūšu laikā.
Tā īsti arī vēl viņu nepiebaroju, tikai dodu visu ko pagaršot. Sagaidīšu, kad sēdēs, tad iesim tālāk ar šo visu. Svara pieaugums viņai arī ir lielisks, tā kā nav pamata satraukties un kaut kur skriet. Un pašai viņai arī nav pārāk liela interese uz ēšanu, pagaidām vēl tikai pēta un skatās visu vairāk.
Žiperis jau viņa man pamatīgs, šodien tomēr nedaudz norobežoju vietu pie ārdurvīm, nav ko bērnam aizrauties ar tēva zābaku zelēšanu, jāskatās kā labāk būtu, varbūt kādu sētiņu sadomāt tur priekšā nolikt, drīz tāpat būs slapdraņķa laiks.
Kādi jums ir tie 'nākamie' autokrēsliņi? Tos arī sāku palēnām pētīt, drīz būs aktuāli. Ar virsdrēbēm tomēr sākuma krēsliņš drīz kļūs par šauru.
Link20 raksta|ir doma

[16. Okt 2014|08:27]
Šonedēļ tikšu galā ar to radinieku ciemošanos, Helmes vārda diena ballīti, nākamnedēļ pieķeršos jaunu barjeru veidošanai. Žēl, ka nesalasīju vairāk kastaņus, šobrīd lielā cieņā ir lina auduma maišelis, kura tagad tiek kā barjera izmantota un Helme pāri rāpjas. Spilvens, sarullēta sega, tas nav tas, tam viņa mazāk uzmanības pievērš vai arī vienkārši ar roku pastumj malā.
Linkir doma

[15. Okt 2014|10:56]
[Tags|]

Pieci mēneši 25 dienas.
Svars 7500g
Garums: 67,5 cm

Vispār diezgan labi svarā pieņēmusies ir kopš iepriekšējās reizes.
Link9 raksta|ir doma

[14. Okt 2014|19:05]
Helmei ļoti patīk, ka taisu tādu pfff skaņu, nu tā riktīgi skaļi. Šodien viņa iemācījās to atkārtot. Rezultātā siekalas šķīda mums uz visām pusēm. Devu pa dienu viņai banānu, bet tas riktīgi izspļaudījās pa visu apkārtni (jā, jā, ar to pašu viņas pfff skaņu :D)
Šodien viņa vēl aktīvāk celīšos šūpojas.
Vilhelmīnei ļoti patīk spogulēties, rotaļlaukuma vienā malā ir atstutēts spoguļveidīgais, tad nu viņa tur ķēmojas.
Gulēt ejot, tagad viņai ir jādzied obligāti dziesmiņas, tad viņa ātrāk kļūst mierīga un vieglāk aizmieg. Ja kādu iemeslu pēc midzininu viņu ergosomā un šūpojoties uz bumbas, tad abas ritmiski dziedam āāā, āāā, āā, a, līdz Helme aizmieg.
Rīt brauksim nosvērties un nomērīties, kā nekā pēc neilga laika jau pusgads bērnam.
Un vajadzētu tikt skaidrībā arī ar barošanas krēsliņu, jāapskatās klātienē tie koka krēsliņi.
Linkir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]