yesterday the night before tomorrow [entries|archive|friends|userinfo]
yesterday the night before tomorrow

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| Latest Lapas karte Update ]

[24. Apr 2014|01:13]
Uzvilku Vilhelmīnei cepuri ar uzrakstu 'I ♥ dad', nobildēju un nosūtiju vīram salda naktsmiera vēlējumus.
Linkir doma

[23. Apr 2014|23:41]
Kā lieldienu zaķis atskrēja )
Link13 raksta|ir doma

[23. Apr 2014|21:30]
Es tak esmu beidzot izgulējusies un jūtos atpūtusies! (un esmu to nopelnījusi)
Link1 raksta|ir doma

[23. Apr 2014|19:27]
Izskatās, ka rīt ir lielā diena, beidzot tiksim uz mājām. Pati jūtos lieliski, pretsāpju medikamentus arī vairs nelietoju.
Mazā svarā šodien nebija vairs kritusies, svēra tikpat, cik vakar no rīta. Rīt jau būsim smagākas un dakteri varēs mierīgu sirdi laist mūs mājās. Pēc pirmās dienas ātri sapratu kādā pozā man ir vislabāk un pareizāk barot viņu. Pirmās minūtes gan ir patrakas, jo sāp dikti, bet tas ir tikai pāris minūtes, to var mierīgi paciest.
Šodien arī pirmoreiz izbaudīju to dīvaino sajūtu, kā tas ir, kad baro no vienas krūts bērnu un no otras pats no sevis tek piens. :)
Bet nu rausītis mums ir iedalīts vienkārši perfekts. Tik omulīga, ar visu apmierināta. Pēdējā diennakts vispār ir pagājusi idilliski, mīļojamies, ēdam un baudam brīžus, kad tētuks mums pievienojas. :)
(Planšete ar klaviatūru man visu laiku bija līdzi, bet tikai tagad to beidzot paņēmu rokās. :) Visu laiku esmu aizņemta skatoties uz to mazo un skaisto princesi un tas neapnīk un neapnīk! :))
Link5 raksta|ir doma

[22. Apr 2014|20:54]
mums te diena ar nakti nedaudz sajukusi, bet tas nekas. kgan, nav jau nekas sajucis. puncī jau viņa identiski rīkojās. zināju, ka tā būs.
skatos uz to bērnu un nesaprotu kā viņa varēja sarūmēties manā mazajā puncī.
Link1 raksta|ir doma

[22. Apr 2014|07:22]
Helmīte ir vienkārši lielisks bērns. :)
No telefona grūti rakstīties. Garāki txt būs vēlāk.
Link9 raksta|ir doma

[21. Apr 2014|15:43]
Gribam ātrāk uz mājām. :)
Link9 raksta|ir doma

[20. Apr 2014|21:12]
1830 piedzima Vilhelmīne. 3350g smaga un 51cm gara.
Link34 raksta|ir doma

[20. Apr 2014|10:23]
Būs, būs mums šodien mazs lieldienu zaķēns. Gaidu rindā uz op.
Link19 raksta|ir doma

[20. Apr 2014|08:49]
Nu re, esmu Stradiņos. Guļu palātā un kaut ko gaidu.
Link5 raksta|ir doma

[20. Apr 2014|03:07]
Es vēl saprastu, ja būtu kārtējais treniņš pēc manas šodienas lieliskās atpūtas. Bet nekā, mazais rakaris tagad spīlējas pa diagonāli man te un plēš mani pušu. Sāp taču nenormāli!
Tiklīdz es samierinos ar vieniem pekstiņiem, tā vietā nāk jauni! Labi, ka līdz trešdienai nav tālu! (mhh, tad sāksies pavisam jauni pigori, jau tagad zinu :D)
Link1 raksta|ir doma

[19. Apr 2014|17:53]
Es kaut kā visu laiku biju svēti pārliecināta, ka meita dzims pirms pilnām 40 nedēļām. Nu tur 38 ar astīti, 39 ar astīti. Bet to, ka viņa sēdēs puncī līdz pilnai 41 nedēļai, tas pat prātā neienāca. (kgan, ja viņa gulētu pareizi, visticamāk tā arī būtu)
Kopumā visi šie mēneši ir pagājuši diezgan dažādi, principā tāds normāls bija tikai otrais trimestris. Pirmais un pēdējais bija ļoti mokošs laiks. Cerams, ka nākamreiz būs nedaudz vieglāk. :)
Nu nekas, auniņa vietā būs mums vērsītis, būs nedaudz vieglāk man. Tētukam gan traki, divi vērsīši mājās būs. :)
Diemžēl daudzas lietas nenotika kā bija iecerēts, bet, pats galvenais, ka es to nepārdzīvoju, jo nav jau jēgas stresot par lietām, kuras es tāpat mainīt nevaru.
Nekas, ka māju vietā būt slimnīca, dabīgu dzemdību vietā būs operācija. Vismaz paliks siltā atmiņā visas tās lieliskās domas/idejas, ko biju sadomājusi, kā būtu bijis mājās.
Link5 raksta|ir doma

[19. Apr 2014|16:33]
Šodien gandrīz visu dienu gulšņāju. Pa dienu arī sanāca aizmigt, tas ir vienkārši neticami. Tagad gan sāka atkal nedaudz pavilkt vēderu un muguru, bet ceru, ka tas nepāraugs par neko vērā ņemamu. Gribu tomēr vēl rītdien un parītdien pa mājām padzīvot, lai otrdien no rīta tad varētu doties uz slimnīcu un gatavoties trešdienas lielajam notikumam.
Linkir doma

[19. Apr 2014|07:58]
Ziniet no kā man ir bail? Ka es šonakt atkal varēju nedaudz pačučēt. Pēc iepriekšējās tādas reizes es nākamo dienu pamatīgi nomocījos. Nu ok, vismaz pēc sajūtām šis rīts ir normāls, pagaidām. Bet nu nekas, vēl pāris dienas, gan mēs te izturēsim vēl.
Link7 raksta|ir doma

[18. Apr 2014|14:54]
Pff, vesels izaicinājums, lai Spicē atrastu kur auto novietot. Izdomājām beigās daudzstāvu tajā stāvvietā uzbraukt, tur vismaz tuč, tuč brīvāks bija. (mhh, nosmējāmies, ka te kā kruīzā braukt, salīdzinot ar Stockmann stāvvietu :D)
Tas lauku labumu tirdziņš gan tāds pliekans bija, biju domājusi, ka par godu visiem svētkiem, būt makanāks. Bet nu nekas, ko gribēju, to tāpat atradu un iepirku.
Ulmaņa gatve uz Jūrmalas pusi arī pilna, ka šausmas. Labi, ka apgriezties braukšanai pretējā virzienā izdevās viens divi. Par laimi es ātri vien tieku palaista vienmēr. :)
Link34 raksta|ir doma

[18. Apr 2014|12:00]
Vēl četras dienas.
Pa nakti atkal nedaudz pamocījos, bet tagad vismaz sajūtas ir labākas. Lūdzu, lūdzu, man šodien visu dienu tādu pašu kā tagadējās pēdējās stundas.
Gribu vēl nedaudz savākties un līdz Spices lauku labumu tirdziņam aizbraukt. Vēl pāris sīkumi mājās jāizdara arī, lai viss ir daudz maz kārtībā.
Link4 raksta|ir doma

[18. Apr 2014|00:35]
Braucu mājās pa tādu patumšu ieliņu, precīzāk sakot, mierīgi čunčināju ar ātrumu pavisam nedaudz virs 40, priekšā tāpat pagrieziens asāks, tāpat būtu jāsamazina ātrums. Un tad pēkšņi pārbijos, jo pretim brauca velosipēdists bez jebkādiem atstarotājiem. Labi, ka ātrums neliels un pamanīju to idiotu.
Godīgi sakot, gribējās izkāpt un sadot pa muti!
Link48 raksta|ir doma

[17. Apr 2014|15:40]
Beidzot saņēmos un dabeidzu to ķirbja pīrāgu, tagad krāsniņā cepas! :)
Tā kā pusdienas man te neviens neprasa, vīrs te biš ar maģistra darbu cīnās, tad pusdienās sev uztaisīju kokteili no diviem banāniem, četrām karotēm ķiršu kompota, sauju plūmēm, sauju kokosa skaidiņu, 300ml saldā krējuma un 400 ml treknā Lazdonas karsētā piena. :)
Link2 raksta|ir doma

[17. Apr 2014|14:26]
Vēl maksimums piecas dienas.
Starp citu, es tos visus treniņus jau vienkārši vairs neuztveru nopietni. Ja sāku pa nakti pārāk knosīties, pīkstēt un šņākuļot, V. mierīgi paķer segu, spilvenu un iet uz blakus istabu gulēt (nu ok, reizēm es pati aizeju, lai netraucētu)
Pēdējās dienās abi tik daudz mīļojamies, čubinamies, laikam tā tīri neapzināti gribas vēl izbaudīt mieru un divvientulību pirms jaunās kārtības.
Linkir doma

[17. Apr 2014|12:39]
Palielījos, ka sanāca vakar nedaudz pagulēt, mhm. No četriem rītā līdz pat 12iem nocīnījos ar kārtējo ārprātu. Protams, līdz tiem četriem rītā jau arī neko nepagulēju.
Linkir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]