yesterday the night before tomorrow [entries|archive|friends|userinfo]
yesterday the night before tomorrow

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| Latest Lapas karte Update ]

[1. Okt 2014|10:14]
Bērns aizlien līdz kontakligzdām un skatās uz tām ar lielām acēm. (labi, ka vēl pirkstus nebāž)
Nu ok, visu laiku turēju prātā, ka jānopērk tie aizsargi, bet nu nebiju domājusi, ka būs tas aktuāli tik ātri.
Link5 raksta|ir doma

[30. Sep 2014|23:58]
Ja apkārt ir jaunas/interesantas lietas, bērns jau nu neies nodarboties ar tādām muļķībām kā ēšana. Nākamreiz vairs tik dikti viņai ar pupu neuzmākšos, ja negrib, tad negrib. Pēc pavisam nelielas nosnaušanās automašīnā, viņa gan izdomāja man kārtīgāk paēst.
Ļoti priecājos, ka šodien bija iespēja paciemoties pie mammas ar vecākiem bērniņiem. Jauni pieredzes stāsti un noderīga informācija. Un tagad man ir saraksts ar rotaļlietām, kuras man Helmei tuvākajā laikā jāiegādājas.
(un vēl šodien atklāju, ka ir nopērkami cīsiņi ar normālu sastāvu, tādēļ turpmāk nekad vairs neko neteikšu par cīsiņu došanu bērniem)
+ šodien Helme pagaršoja bumbieri un kartupeli.
Link13 raksta|ir doma

[29. Sep 2014|21:16]
Izsautēju maziņus ķirbja gabalus mazā katlā, nu tā pavisam mazliet, pēcāk ieliku mazā bļodā, saspaidīju ar dakšu nedaudz un devu Helmei pagaršot.
Sākuma tika apčamdīta bļoda un karote, vēlāk krikucis ķirbja ar karoti nonāca mutē, vēl kāds knipucis ar roku. Pa mazam krikucim un tikai tad, kad viņa pati to vēlējās, tā pavisam brīvi un nepiespiesti.
Jā, es tomēr sagaidīšu, kad bērns sāks sēdēt un piekopsim bērna vadītu ēšanu. Nekas, ka virtuves zona būs kā karalauks, bet es nudien negrasos ņemties ar biezeņiem, ja to visu var darīt daudz patīkamāk.
Link26 raksta|ir doma

[28. Sep 2014|22:33]
Es laikam esmu pavisam, pavisam naiva, bet nu plānoju ar ratu kulbu bērnu vadāt ārā vēl līdz pavasarim un tikai uz pavasari pāriet uz sēžamo daļu.
Tad kļūtu siltāks, nebūtu jādomā par bērna tuntulēšanu un citām nebūšanām.
Link22 raksta|ir doma

[28. Sep 2014|16:45]
[Tags|]

Kamēr taisīju sushi, vēroju kā bērniņš smuki aizlīda no viena istabas gala līdz otram.
Link6 raksta|ir doma

[28. Sep 2014|16:41]
Tagad es zinu, kur rajonā nav kastaņu. No tiem pāris retajiem piemājas kokiem, šķiet, kastaņus aplasa visi un ik pēc minūtēm piecām, jo nevienu pašu kastani atrast nav iespējams.
Pūliņus neatmetu, staigāju, staigāju, līdz atradu vēl vienu koku. Ap ceļmalu aplasīju tā nedaudz un ieraudzīju, ka pagalvā vēl ir krietns daudzums, bet pagalmā vīrietis nodarbojās ar mājas apdares darbiem. Metu kaunu pie malas un uzjautāju vai es drīkstu ieiet un kastaņus salasīt. Protams, ka atļāva. :) Tagad būs vien jāizliek, lai pažūst, būs Helmei ko spēlēties pēc dažiem mēnešiem.
Link2 raksta|ir doma

[27. Sep 2014|21:16]
Nu labi, labi, Vilhelmīne sāka spiegt, kad brokastis ēdām, ka rezultātā ātri nomizoju ābolu, nogriezu krietnu gabalu un iedevu bērnam. Bērns ļoti apmierināts šņakarēja to, kad jau gandrīz puse bija nozelēta, ņēmu nost un liku pie pupa, lai nav par daudz pirmajai reizei.
Jāskatās, jāiedod rīt vārīta ķirbja gabaliņš, ko mazā teiks.
Link10 raksta|ir doma

[27. Sep 2014|10:20]
[Tags|]

Bērniņš ir iemācījies ļoti skaisti un ātri līst uz priekšu.
Linkir doma

[26. Sep 2014|23:36]
Ko darīt, ja gribas paskatīties seriālu, paadīt vīram zeķes, nolikt gulēt niķīgu bērnu? Apvienot to visu! :)
Iesēju bērnu slingā, uzliku kompī seriālu, stāvēju kājās, šūpojos un mierīgi adīju zeķi, tā lūk!
Reizēm tā vien gribas uzsist sev uz pleca un pateikt, cik lieliska mamma un sieva es esmu.
Link8 raksta|ir doma

[26. Sep 2014|09:06]
Man pulkstenis nav vajadzīgs, Vilhelmīnei diena sākas 07:45. Un tieši, tieši tikos un jau vairāk kā nedēļu. Kā vispār var tik precīzi vienā laikā katru dienu pamosties?
Link2 raksta|ir doma

[24. Sep 2014|23:22]
Atbilstoši cibas aktuālajai tēmai: http://fishki.net/1306479-ty-debila-vyrastil.html?from=fb
Linkir doma

[24. Sep 2014|20:39]
Man bija jāpagūst uztaisīt pusdienas līdz pusvieniem, lai vīrs pagūtu paēst pirms braukšanas uz skolu. Helme nebija noskaņota sadarboties, bija nedaudz sagurusi un niķīga, jo miegs nāca. Iesēju slingā un gatavoju mierīgi pusdienas, līdz viņa tā feini piemiga. Noliku gultā gulēt un darbojos tālāk. Laikam biju labi iešūpinājusi un viņa diezgan ilgi čučēja. Kad pamodās, devāmies ārā. Man vajadzēja aiziet līdz pastam, vēl iegāju aizkaru salonā uz diezgan krietnu brīdi, laikam atradu īstos aizkarus. Vēl iegāju tajā Top veikalā, kurš joprojām vēl nedaudz ož pēc deguma. Laikam diezgan pailgs laiks kopā sanāca un atpakaļceļā Helme vairs īsti negribēja ratos atrasties. Nācās vien nest rokās. Bet nu šausmas, gandrīz septiņus kilogramus nest nav joka lieta, labi, ka vēl lielāko ceļa posmu viņa sabija ratos un izdevās viņas raudas mazināt. Pff, laikam nevar tik tālu un ilgi apkārt vazāties, kad bērns ir kārtīgi pagulējis.
Link4 raksta|ir doma

[23. Sep 2014|22:18]
Kad Vilhelmīne ir sasniegusi piecu mēnešu vecumu, arī mēs te beigu beigās iemēģinam slingošanu. Jā, varbūt varēja ātrāk pamēģināt, bet nu nav tādas vajadzības bijušas, mums jau te apkārt tādas ielas un nekuriene, ka ērtāk ir ar ratiem. Līgatnes un Siguldas braucienā arī ērtāka bija ergosoma, nevis slings.
Toties Helmei tagad viss interesē apkārt, šādi mēs varam iet un skatīties abas apkārt, vērot dabu un pļāpāt.
Slingu tagad iemetu mašīnā, lai ir līdzi un lieku tajā Helmi, kad viņa jau ratos ir pagulējusi krietnu brīdi, bet man vēl ir laiks pastaigāt pa āru. (tiesa, šis darbojas tad, kad esmu aizvizinājusi V. uz šaha nodarbībām vai futbolu (bieži viņu vedu, jo man vienalga, kur staigāju pa āru un vispār patīk pastaigāt arī pa jaunām vietām, nevis tikai pa mūsu puses putekļainajām ielām))
Linkir doma

[22. Sep 2014|23:07]
Te nu mēs esam. Bērns neiet gulēt un smejas par mani.
Link2 raksta|ir doma

[22. Sep 2014|22:04]
Jau kādas reizes trīs naktī ir gadījies netīšām nogulēt krūti un tādēļ esmu tikusi pie piena sastrēguma. Tās iepriekšējās reizes bija salīdzinoši vieglas, pabaroju bērnu un viss, nekas nav ciets, tik viegli pasāp atlikušo dienu.
Vakarnakt pamanījos aizmigt pagalam dumjā pozā, pamodos un sapratu, ka labi nebūs. Viss ciets, sāpīgs. Bērns arī nespēja krūti iztukšot pilnībā. Pa dienu centos darīt visu iespējamo, bet velti.
Tagad pašā vakarā devu Helmei sagandēto krūti un tas bija vienkārši šausmīgi. Tās sāpes bija ārprātīgas, gandrīz raudāju. Bet nu saņēmos un lēnām skaitīju līdz desmit, tad vēlreiz un tad vēlreiz. Pēc kādas padsmitās skaitīšanas reizes jau kļuva uz mirkli vieglāk. Rezultātā pēc krietnas pusstundas es beidzot varēju atvilkt elpu, visi cietumi zuduši un palikusi tikai neliela tūska, ceru, ka drīz pāries.
Tagad es piecreiz padomāšu par gulēšanas pozām, negribu šim visam atkārtojumu.
Link6 raksta|ir doma

[22. Sep 2014|09:28]
[Tags|]

Vilhelmīne sastrādāja pirmo nedarbu! :D
Izritināja visu papīra dvieļa rulli pa grīdu un saburzīja gandrīz kamolā.
Link6 raksta|ir doma

[19. Sep 2014|22:11]
Šodien biju ellē zemes virsū.
Es to savu zobu biju kādu brīsniņu novārtā atstājusi, izkritušo plombi nevarēju saņemties un aiziet ielikt atpakaļ. Jā, tikai un vienīgi tādēļ, ka man ir panika no tiem zobārstiem. Šodien (ar šo konkrēto zobu) gāju jau otro reizi pie zobārstes, biju tik ļoti saņēmusies, ka no sākuma nemaz neraudāju un braši turējos. Bet nu tad sākās trakumi, ka nācās špricēt vēl pāris reizes, jo sāpēja tik dikti, ka tik traki laikam raudāju, kad vēl nebiju sasniegusi skolas vecumu, vēl arī nedaudz piebļāvu visu zobārstniecību. Bet daktere bija brīnišķīga, ātri, ātri visu, mierināja, bet nu ar to nervu un kanāla tīrīšanu nekādi citādi nesanāca.
Nākamajā reizē tik plombe un viss, zobs būs kārtībā, bet nu būs tik grūti saņemties iet.
Pēc visām mocībām es nespēju uzreiz ar auto braukt, nācās kādu brīsniņu nogaidīt.
Link8 raksta|ir doma

[18. Sep 2014|19:21]
Vilhelmīnei ļoti patīk bērni. Tiklīdz apkārt ir bērni, viņa uzreiz uzplaukst. Ar tādu sajūsmu spēlējas, pļāpājas un koķetē. Būs man tagad jādomā kā viņai to kompāniju sastādīt, būs kaimiņu bērni ciemos jāaicina. Ar viena pusgadnieka mammu iepazināmies jau, arī jauna kaimiņiene mums, jau sarunājām, ka kādu dienu kopā pastaigā iesim, citādāk gandrīz katru dienu saskrienamies kāpņu telpā.
Un jā, jāatceras, ka jāsāk gatavot saldumus, kaut kad jau tas helovīns (kas īsti ir? oktobra beigās?), citādāk pagājušajā gadā nāca un nāca tie bērneļi pēc saldumiem.
Link2 raksta|ir doma

[16. Sep 2014|20:05]
Vilhelmīnei ir ļoti foršs tētis, viņiem abiem jau ir savas darīšanas, kopīgas spēlēšanās un kopīgas aktivitātes. Abi ļoti priecājas un labi pavada laiku kopā, vismaz stundiņa dienā sanāk.
Kad viņi abi ir izspēlējušies un nāk pie manis, tad katru reizi bērniņam ir tāāāāds neviltotais prieks, kā mani ierauga, tā smaids pa visu seju un skaļi sajūsmas prieki. Brīnišķīgs mirklis. :)
Linkir doma

[16. Sep 2014|17:26]
Puzles paklājiņš ir domāts sīkalītēm, tā laikam Helme domā un slaidā lokā visu laiku aiztransportējas uz grīdu un dodas revidēt savu mantu plaktu. Ir vienkārši nereāli viņu noturēt uz paklājiņa.
Kaut ko nedaudz pievelkas, parotē, paveļas un nu viņa spēj nokļūt kur vien vēlas.
Link10 raksta|ir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]