yesterday the night before tomorrow [entries|archive|friends|userinfo]
yesterday the night before tomorrow

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| Latest Lapas karte Update ]

[29. Jul 2014|21:33]
Šajā karstumā sanāk dzert vēl vairāk šķidruma, rezultātā man tagad ir tāāādas piena upes, ka esmu pat sākusi taisīt piena banku.
šodien sataisīju veselu lērumu ar burciņām, jāņogu džems, ķiršu ievārījums un nedaudz arī no krūmu mellenēm. Skatos skapī, sāk izskatīties, ka mēs jau ziemai gatavi esam. :>
Rīt gan vizināsimies uz Saulkrastiem, Helmei būs tusiņš ar citiem mazbēbīšiem viņas vecumā.
Link3 raksta|ir doma

[29. Jul 2014|01:13]
Bērniņš aug, ātri, ļoti ātri.
Uz tās puzles grīdas viņa noturas vien pāris minūtes, līdz jau ir aizjoņojusi aiz tās teritorijas. Būs laikam jāliek pārējie kvadrāti klāt. Lielajā gultā bez barikādēm visapkārt pat uz sekundi vairs nevar atstāt.
Tomēr apnika man sēdus Helmi pa nakti barot (haha, ātri gan), kad vīrs guļ blakus istabā, tad bērns guļ man blakus, kad vīrs ar mums guļ, tad bērns savā gultā guļ. Bet nu es Vilhelmīnes gultai noņēmu redeli vienā sānā un piestūmu pie lielās gultas, naktī pabaroju bērnu un aizripinu atpakaļ uz viņas gultu, kaut kā tā.
Ar velšanos joprojām ir tā, ka skaisti veļas uz abiem sāniem, bet nu tālāk vēl netiek. Uz vēdera var nogulēt ļoti ilgi, uztrenējusies pamatīgi. Ja noliktas priekšā mīļākās mantiņas, tad vispār laime pilnīga un bēbīts pat pusstundu tur tā spēlējas uz vēdera. Ja mantiņas noliktas tālāk, tad dikti centīgi cenšas tikt uz priekšu.
Un siekalas gan šķīst pa visām malām, guļot uz vēdera, vispār peļķe izveidojas. :> Bet tā kopumā viņa man ir ļoti mierīgs bērniņš. Gudra, zinātkāra, apņēmīga un dikti, dikti liels smaidulis. Reizēm šķiet, ka smiešanās ir viņas mīļākā nodarbe. :>
Linkir doma

[28. Jul 2014|23:53]
Beidzot biju arī nakts tirgū. Sapirku jāņogas pa eiro kilogramā, taisīšu želeju un atkal lērumu ķiršu, to ievārījums mums ir lielā cieņā. (un biskvīta kūka ar ķiršu ievārījumu+ putukrējums, ir vienkārši debešķīgi garda)
Vakar savārīju melleņu džemu. Šonedēļ arī beidzot jāķeras klāt gurķu marinēšanai. Ir kādas lieliskas receptes? (es šogad vispār pirmo reizi mūžā ķeros klāt šitādām nodarbēm, pagaidām viss ir ar labiem rezultātiem)
Link3 raksta|ir doma

[26. Jul 2014|02:57]
Mazā dūda šodien (nu jau precizāk būtu teikt, ka vakar) pamodās nedaudz pirms septiņiem un sāka treniņu velšanās disciplīnā. Pfff, vairāk kā divas stundas ņēmās un ņēmās, jau tāds mazs knipucītis palicis, lai pati apveltos uz vēdera. Bet nu pa dienu es viņu tagad mazāk lieku uz grīdas, vairāk iekš bb krēsliņa, galu galā, tāpat iemācīsies velties, citādāk viņa ir gatava pusi dienas nobļaustīties un novelties līdz spēku izsīkumam. Reizēm vienkāši uzreiz uzlieku uz vēdera un tā paklājiņa. Kopumā sanāk viņai kādas trīs reizes pa dienu pacīnīties.
Jā, sen bija tie laiki, kad bērnu varēja paņemt no vietas, kur viņš bija nolikts.

Pa dienu man tāāāā nāca miegs, ka, vīra iedrošināta, nogulēju vispār līdz četriem dienā. Helme no kādiem desmitiem arī rāmi blakus čučēja, papupojās un pagulēja, papupojās un pagulēja, vien pa vidu autiņu nomaiņas bija. Izgulējos un vakarā sāku rosīties, uztaisīju ķiršu/putukrējuma torti (rīt (šodien) ciemiņi), pamatīgi iztīrīju māju un tagad trijos naktī vēl īsti nenāk miegs, bet praktiski viss ir izdarīts, tik vien kā rīt grīdas pārmazgāt.
Linkir doma

[24. Jul 2014|21:49]
Šodien beidzot izbrīvēju laiku, lai varētu paskrituļot (protams, ka ar visu bēbi). Visu laiku bija kaut kas jādara, jāvāra ievārījumi utt., nesanāca tā īsti tā skrituļošana. Vakar vien ap diviem naktī gulēt iegāju.
Un visi tāāā skatās un tāāā smaida, laikam interesants skats no malas. :>
Linkir doma

[24. Jul 2014|10:34]
Māja savākta (uz tiem svētkiem, sestdien man te ciemiņi brauks), ievārījumi un želejas savārītas, pfff, tiešām nebiju domājusi, ka ar mazu bērnu var tik daudz ko izdarīt. (nu ok, ok, otrajā mēnesi Vilhelmīne bija klēpja bēbis, tad pat pusdienas bija misija neiespējamā)
Šogad ziemai gan man būs pamatīgi krājumi. :) Ķirši, upenes, zemenes, jāņogas. Svētdien dabūšu mellenes pa lēto, būs tās tagad jāliek burkās.
Link4 raksta|ir doma

[22. Jul 2014|20:27]
Ķengaraga promenāde gan tāda tīri tā neko. Sakopta, tīra, ar skaistu skaistu uz upi. Helmītei šodien atkal bija neliela bēbīšpastaiga ar vienaudžiem.
Patika, jā, ja kāds vēl uzaicinās tur pastaigāt, noteikti neatteikšos. :>
Link4 raksta|ir doma

[21. Jul 2014|12:04]
Jau otro dienu mazais bērns ar kaujas saucieniem cenšas apvelties uz vēdera. Kā no rīta astoņos pamostas, tā lielais treniņš sākas. Un pati tā pukojas, ka nesanāk vēl. Bet nu tuč, tuč vēl tur palicis, izskatās, ka kuru katru dienu, ja viņa šādi turpinās.
Link6 raksta|ir doma

[20. Jul 2014|13:27]
Un vispār, man dikti patīk jaunā frizūra (nu, drīzāk- matu krāsa). Ar kleitu māsas kāzām arī ir dikti paveicies, kā ieraudzīju veikalā, tā sapratu, ka tā ir mana.
Saņēmu komplimentus visa vakara gaitā. :> (meitiņa arī visu laiku tika pie 'vai kāds skaists bēbītis') (mazā ir tāāāāāda koķete, ka tik turies, tik smaidās, pļāpājās ar visiem) (un šodien Helmei jau trīs mēneši, liela dāma)
Linkir doma

No māsas kāzām. [20. Jul 2014|12:39]
-Tev pienu kafijai vajadzēs?
-Nē, man pašai savs.
Linkir doma

[20. Jul 2014|12:20]
[Tags|]

Māsai vakar kāzas, dikti feini viss kopumā. Helmei arī nebija iebildumu pret pasākumu.
Iepriekš bijām domājuši, ka pa nakti brauksim uz mājām. Uz vietas tomēr izdomāju, ka nav ko pa nakti apkārt vazāties, varam arī palikt (bija viesu namā arī bērnu gultiņa pat). Trijos naktī tomēr nāca apskaidrība, ka par visām varītēm gribas mājās. Tas nekas, ka nekad vēl nebiju braukusi tumsiņā ārpus apdzīvotām vietām, (es pat īsti nezināju kā ieslēgt tālās gaismas :>) Pēc pirmajiem desmit km sapratu, ka ir ļoti normāli braukt arī tumsā.
Braucam, braucam, aizskrien te kāda lapsa pa automašīnas priekšu, bet tas nekas. Līdz vienā mirklī mūs apdzen cita automašīna un sāk strauji bremzēties, apstājas ceļa vidū, stāv kādu brīdi un tad kāds cenšas arī no tās izkāpt, atvērtas durvis un kaut kādas kājas jau centās rausties ārā, un tad piebrauc tuvāk arī vēl viena automašīna no aizmugures, sabremzējas un lēnām apdzen. Pfff, galvā jau izdomāju piecus scenārījus un rīcības plānus, šitā var arī nosirmot. Bēt nē nu neko, tomēr aizbrauca tālāk. Nezinu, kas tas bija, nebija, varbūt paveicās, ka fūre aiz muguras brauca, bet nu čuriņa biksē man bija pamatīga.
Link3 raksta|ir doma

[18. Jul 2014|22:44]
Aizgāju safrizējos šodien, beidzot mati kā cilvēkam. :> Pie reizes arī ar uzacīm tiku galā. Gandrīz trīs stundas nosēdēju tur, bet nu papucis ļoti labi tika ar bērnu galā, pat neveda man barot.

No rīta V. arī nogriezu matus ar matu griežamo mašīnu. Tad aizsūtīju viņu izmazgāt matus un apžāvēt tāpat minūtes piecas, lai varētu pēc tam vēlreiz pāriet pāri. Mhh, kā pēdējo biju griezusi kakla daļā matus un īsākus. Kad ņēmu aparātu, lai pielīdzinātu, biju pārliecināta, ka ir uzlikts garums 1cm, bet izrādījās, ka tie bija tie paši 3mm. Rezultātā V. tika pie diviem robiem sānos. :D Nācās visus matus uz 5mm vien nogriezt. :D Brīdi jau viņš padusmojās, bet nu visiem feili gadās. :D
Linkir doma

[17. Jul 2014|23:38]
Neesmu matus krāsojusi kopš novembra vai decembra, vairs pat neatminos. Matu saknes ataugušas nu jau tik dikti, ka pat interesanti tagad sāk mati izskatīties. Bet nu nē, pietiek, sestdien uz tām māsas kāzām, tādēļ rīt iešu uz frizētavu vairākas stundas sēdēt un iegūt pienācīgu izskatu. Meita nu jau ir tik liela, ka mierīgi var padzīvoties ar tēti. Pie reizes arī jāpasaka, lai ar uzacīm tiek galā un varbūt arī manikīrs jāuztaisa.
Vienvārdsakot, beidzot savākšos un būšu smuka, ot. :D
Link2 raksta|ir doma

[17. Jul 2014|00:45]
Datorgaldu saskrūvēju (to gan vakar iesāku, bet nebija mājās āmurs, nācās iepirkt, lai preskartonu pienaglotu), divstāvīgo gultu saskrūvēju, ķiršu ievārījumu savārīju, bērnu čubināju, pusdienas pagatavoju. Iegāju dušā un man no noguruma vairs nenāk miegs.
Rīt no rīta jāsaskrūvē divguļamā gulta, jāaizdodas šopingā un jāizdomā, kā es varētu pie friziera tikt (māsai kāzas sestdien).
(man pašai patīk visu skrūvēt, vīram neļauju (bet nu viņš labāk arī tad atsauktu meistarus, nevis pats to darītu))
Nav pat laika apskatīties, kas internātos jauns.
Link3 raksta|ir doma

[14. Jul 2014|19:45]
Viesistabai dīvāns nopirkts (baigi feinais ar atpūtas funkciju), guļamistabas gulta arī. Bērnistabai jau laicīgi iepirkām divstāvīgo gultu, sākumā Helme gulēs pirmajā stāvā, kad pienāks laiks, varēs gulēt otrajā. Vēl V. vajag rakstāmgaldu un tad šis ārprāts ar mēbelēm būs galā.
Link4 raksta|ir doma

[14. Jul 2014|11:59]
Šodien atveda beidzot matraci. Un kā es tagad gulēšu, kā es gulēšu. Metrs astoņdesmit reiz divi un tāds feini ciets. Pils matraču puikām pie reizes palūdzu vēl smagu plauktu uzcelt un uzkarināt pie sienas. Miteklis pamazām sāk izskatīties kā nākas. :)
Link2 raksta|ir doma

Gandrīz trīs mēneši. [14. Jul 2014|11:19]
Varbūt šur tur atkārtošos, neatminos, kas rakstīts bijis.
Vilhelmīne skaisti tur rociņas kopā jau kādu laiku, ņem pati rokās mantiņas un, protams, visu mutē bāž (vai vismaz cenšas, oball bumbu jau mutē neiebāzīs)(saķer no grāmatiņas mīkstās saulītei daudzās kājas un no sajūsmas spiedz). Joprojām veļas tikai uz sāna, tālāk netiek. Vispār viņa ir riktīga smaidule, gandrīz visu laiku smaida, ķiķina. Pļāpāšanas iemaņas arī jau krietni augušas, klāt nākuši visādi līdzskaņi.
Pa gultu un grīdu rotē jau sen, bet nu pēdējā laikā jau minūtes laikā vairs nav tajā vietā, kur ir nolikta.
Ar aizmigšanu gan ir problēmas, viņa nekādi nespēj aizmigt pati. Sāk gražoties, rauduļoties, kad nāk miegs. Palīdz ieaijāšana uz rokām (to dara tētis dažreiz, es Helmi uz rokām maz nēsāju, tikai tik, cik aiznest no vietas uz otru, sēžot uz bumbas) un BB krēsliņš. Iekš krēsliņa viņu iemidzināt ir visvienkāršākais, minūti jāpašūpina (jā, jā, zinu, ka instrukcijā rakstīts, ka šūpināt nedrīkst) un bērns jau čuč (nu ok, reizēm gan gadās ilgāk, ja bērnam kāds kreņķis).
Ar ratiem mums ir tā, ka viņai visu vajag redzēt, ja viņa neguļ. Tad gandrīz vienmēr ir jānolaiž tā lielā kapuce, lai bērns redzētu, kas apkārt notiek (šo joku atklāju netīšām, iepriekš nācās ņemt viņu uz rokām). Vislielāko sajūsmu joprojām izpelnās koki, zem tiem viņai pat mantiņas nevajag.
Ēd joprojām ap 12iem, 4iem un 7iem plus mīnus pusstunda.
Linkir doma

[13. Jul 2014|21:04]
Baroju bērnu. Pēkšņi viņa atraujas no pupa un sāk smieties. Nu tā pavisam sulīgi un lipīgi, ka man pašai jāsāk smieties. Tad Helme sasmejas vēl vairāk par to, ka es smejos. Tad nu ir mana kārta atkal smieties vēl vairāk. Un šādi mums te līdz asarām sanāk smieties. :)
Link1 raksta|ir doma

[11. Jul 2014|22:53]
Esmu smagi vīlusies, visas liepas tur tajā mūsu zemes gabalā jau noziedējušas. :( Un es jau tā sacerējos!
Bet nu kopumā šodien pamatīgi izbraukājos. Helmei arī patika. Gan svaigais gaiss, gan braukšana.

Iepirkām arī sulu tvaicējamo katlu, rītdien dodos iekarot tirgu un likt vasaru burciņās.
Link2 raksta|ir doma

[10. Jul 2014|23:59]
Neirologs bija dikti apmierināts ar visu, teica, ka bēbītis vesels.
Mazā man riktīga koķete, tā smaidīja dakteronkulim un actiņas plivināja, dakteris tik vien noprasīja vai bērns atpazīstot mani, tēvu un kā ar citiem esot. Atbildēju, ka viņa vienmēr koķetē ar jauniem puišiem (dakteris laikam biš apmulsa :D (un nekāds jaunais viņš nav, meitai esot 34 gadu)). Bet nu jā, ir reizes, kad pat omes viņai ļoti nepatīk, tad tikai mani vajag.
Rīt gan būs gara diena, brauksim uz Ogres pusi. (es jau teicu, ka nekur nebraukšu no turienes projām, kamēr liepziedus nebūšu salasījusi :>)
Linkir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]