yesterday the night before tomorrow [entries|archive|friends|userinfo]
yesterday the night before tomorrow

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| Latest Lapas karte Update ]

[21. Jul 2014|12:04]
Jau otro dienu mazais bērns ar kaujas saucieniem cenšas apvelties uz vēdera. Kā no rīta astoņos pamostas, tā lielais treniņš sākas. Un pati tā pukojas, ka nesanāk vēl. Bet nu tuč, tuč vēl tur palicis, izskatās, ka kuru katru dienu, ja viņa šādi turpinās.
Link6 raksta|ir doma

[20. Jul 2014|13:27]
Un vispār, man dikti patīk jaunā frizūra (nu, drīzāk- matu krāsa). Ar kleitu māsas kāzām arī ir dikti paveicies, kā ieraudzīju veikalā, tā sapratu, ka tā ir mana.
Saņēmu komplimentus visa vakara gaitā. :> (meitiņa arī visu laiku tika pie 'vai kāds skaists bēbītis') (mazā ir tāāāāāda koķete, ka tik turies, tik smaidās, pļāpājās ar visiem) (un šodien Helmei jau trīs mēneši, liela dāma)
Linkir doma

No māsas kāzām. [20. Jul 2014|12:39]
-Tev pienu kafijai vajadzēs?
-Nē, man pašai savs.
Linkir doma

[20. Jul 2014|12:20]
[Tags|]

Māsai vakar kāzas, dikti feini viss kopumā. Helmei arī nebija iebildumu pret pasākumu.
Iepriekš bijām domājuši, ka pa nakti brauksim uz mājām. Uz vietas tomēr izdomāju, ka nav ko pa nakti apkārt vazāties, varam arī palikt (bija viesu namā arī bērnu gultiņa pat). Trijos naktī tomēr nāca apskaidrība, ka par visām varītēm gribas mājās. Tas nekas, ka nekad vēl nebiju braukusi tumsiņā ārpus apdzīvotām vietām, (es pat īsti nezināju kā ieslēgt tālās gaismas :>) Pēc pirmajiem desmit km sapratu, ka ir ļoti normāli braukt arī tumsā.
Braucam, braucam, aizskrien te kāda lapsa pa automašīnas priekšu, bet tas nekas. Līdz vienā mirklī mūs apdzen cita automašīna un sāk strauji bremzēties, apstājas ceļa vidū, stāv kādu brīdi un tad kāds cenšas arī no tās izkāpt, atvērtas durvis un kaut kādas kājas jau centās rausties ārā, un tad piebrauc tuvāk arī vēl viena automašīna no aizmugures, sabremzējas un lēnām apdzen. Pfff, galvā jau izdomāju piecus scenārījus un rīcības plānus, šitā var arī nosirmot. Bēt nē nu neko, tomēr aizbrauca tālāk. Nezinu, kas tas bija, nebija, varbūt paveicās, ka fūre aiz muguras brauca, bet nu čuriņa biksē man bija pamatīga.
Link3 raksta|ir doma

[18. Jul 2014|22:44]
Aizgāju safrizējos šodien, beidzot mati kā cilvēkam. :> Pie reizes arī ar uzacīm tiku galā. Gandrīz trīs stundas nosēdēju tur, bet nu papucis ļoti labi tika ar bērnu galā, pat neveda man barot.

No rīta V. arī nogriezu matus ar matu griežamo mašīnu. Tad aizsūtīju viņu izmazgāt matus un apžāvēt tāpat minūtes piecas, lai varētu pēc tam vēlreiz pāriet pāri. Mhh, kā pēdējo biju griezusi kakla daļā matus un īsākus. Kad ņēmu aparātu, lai pielīdzinātu, biju pārliecināta, ka ir uzlikts garums 1cm, bet izrādījās, ka tie bija tie paši 3mm. Rezultātā V. tika pie diviem robiem sānos. :D Nācās visus matus uz 5mm vien nogriezt. :D Brīdi jau viņš padusmojās, bet nu visiem feili gadās. :D
Linkir doma

[17. Jul 2014|23:38]
Neesmu matus krāsojusi kopš novembra vai decembra, vairs pat neatminos. Matu saknes ataugušas nu jau tik dikti, ka pat interesanti tagad sāk mati izskatīties. Bet nu nē, pietiek, sestdien uz tām māsas kāzām, tādēļ rīt iešu uz frizētavu vairākas stundas sēdēt un iegūt pienācīgu izskatu. Meita nu jau ir tik liela, ka mierīgi var padzīvoties ar tēti. Pie reizes arī jāpasaka, lai ar uzacīm tiek galā un varbūt arī manikīrs jāuztaisa.
Vienvārdsakot, beidzot savākšos un būšu smuka, ot. :D
Link2 raksta|ir doma

[17. Jul 2014|00:45]
Datorgaldu saskrūvēju (to gan vakar iesāku, bet nebija mājās āmurs, nācās iepirkt, lai preskartonu pienaglotu), divstāvīgo gultu saskrūvēju, ķiršu ievārījumu savārīju, bērnu čubināju, pusdienas pagatavoju. Iegāju dušā un man no noguruma vairs nenāk miegs.
Rīt no rīta jāsaskrūvē divguļamā gulta, jāaizdodas šopingā un jāizdomā, kā es varētu pie friziera tikt (māsai kāzas sestdien).
(man pašai patīk visu skrūvēt, vīram neļauju (bet nu viņš labāk arī tad atsauktu meistarus, nevis pats to darītu))
Nav pat laika apskatīties, kas internātos jauns.
Link3 raksta|ir doma

[14. Jul 2014|19:45]
Viesistabai dīvāns nopirkts (baigi feinais ar atpūtas funkciju), guļamistabas gulta arī. Bērnistabai jau laicīgi iepirkām divstāvīgo gultu, sākumā Helme gulēs pirmajā stāvā, kad pienāks laiks, varēs gulēt otrajā. Vēl V. vajag rakstāmgaldu un tad šis ārprāts ar mēbelēm būs galā.
Link4 raksta|ir doma

[14. Jul 2014|11:59]
Šodien atveda beidzot matraci. Un kā es tagad gulēšu, kā es gulēšu. Metrs astoņdesmit reiz divi un tāds feini ciets. Pils matraču puikām pie reizes palūdzu vēl smagu plauktu uzcelt un uzkarināt pie sienas. Miteklis pamazām sāk izskatīties kā nākas. :)
Link2 raksta|ir doma

Gandrīz trīs mēneši. [14. Jul 2014|11:19]
Varbūt šur tur atkārtošos, neatminos, kas rakstīts bijis.
Vilhelmīne skaisti tur rociņas kopā jau kādu laiku, ņem pati rokās mantiņas un, protams, visu mutē bāž (vai vismaz cenšas, oball bumbu jau mutē neiebāzīs)(saķer no grāmatiņas mīkstās saulītei daudzās kājas un no sajūsmas spiedz). Joprojām veļas tikai uz sāna, tālāk netiek. Vispār viņa ir riktīga smaidule, gandrīz visu laiku smaida, ķiķina. Pļāpāšanas iemaņas arī jau krietni augušas, klāt nākuši visādi līdzskaņi.
Pa gultu un grīdu rotē jau sen, bet nu pēdējā laikā jau minūtes laikā vairs nav tajā vietā, kur ir nolikta.
Ar aizmigšanu gan ir problēmas, viņa nekādi nespēj aizmigt pati. Sāk gražoties, rauduļoties, kad nāk miegs. Palīdz ieaijāšana uz rokām (to dara tētis dažreiz, es Helmi uz rokām maz nēsāju, tikai tik, cik aiznest no vietas uz otru, sēžot uz bumbas) un BB krēsliņš. Iekš krēsliņa viņu iemidzināt ir visvienkāršākais, minūti jāpašūpina (jā, jā, zinu, ka instrukcijā rakstīts, ka šūpināt nedrīkst) un bērns jau čuč (nu ok, reizēm gan gadās ilgāk, ja bērnam kāds kreņķis).
Ar ratiem mums ir tā, ka viņai visu vajag redzēt, ja viņa neguļ. Tad gandrīz vienmēr ir jānolaiž tā lielā kapuce, lai bērns redzētu, kas apkārt notiek (šo joku atklāju netīšām, iepriekš nācās ņemt viņu uz rokām). Vislielāko sajūsmu joprojām izpelnās koki, zem tiem viņai pat mantiņas nevajag.
Ēd joprojām ap 12iem, 4iem un 7iem plus mīnus pusstunda.
Linkir doma

[13. Jul 2014|21:04]
Baroju bērnu. Pēkšņi viņa atraujas no pupa un sāk smieties. Nu tā pavisam sulīgi un lipīgi, ka man pašai jāsāk smieties. Tad Helme sasmejas vēl vairāk par to, ka es smejos. Tad nu ir mana kārta atkal smieties vēl vairāk. Un šādi mums te līdz asarām sanāk smieties. :)
Link1 raksta|ir doma

[11. Jul 2014|22:53]
Esmu smagi vīlusies, visas liepas tur tajā mūsu zemes gabalā jau noziedējušas. :( Un es jau tā sacerējos!
Bet nu kopumā šodien pamatīgi izbraukājos. Helmei arī patika. Gan svaigais gaiss, gan braukšana.

Iepirkām arī sulu tvaicējamo katlu, rītdien dodos iekarot tirgu un likt vasaru burciņās.
Link2 raksta|ir doma

[10. Jul 2014|23:59]
Neirologs bija dikti apmierināts ar visu, teica, ka bēbītis vesels.
Mazā man riktīga koķete, tā smaidīja dakteronkulim un actiņas plivināja, dakteris tik vien noprasīja vai bērns atpazīstot mani, tēvu un kā ar citiem esot. Atbildēju, ka viņa vienmēr koķetē ar jauniem puišiem (dakteris laikam biš apmulsa :D (un nekāds jaunais viņš nav, meitai esot 34 gadu)). Bet nu jā, ir reizes, kad pat omes viņai ļoti nepatīk, tad tikai mani vajag.
Rīt gan būs gara diena, brauksim uz Ogres pusi. (es jau teicu, ka nekur nebraukšu no turienes projām, kamēr liepziedus nebūšu salasījusi :>)
Linkir doma

[10. Jul 2014|09:47]
Vakar piecas stundas pa Dominu vazājāmies. Trīsreiz ēda Vilhelmīne, vienreiz es. Bet tik grūti atrast kaut ko skaistu, kas labi der. Bet nu pie kleitas, žaketes un kurpēm tiku. Ar kurpēm visgrūtāk gāja, nebija visbiežāk trīsdesmit sestā izmēra, tad nebija no ādas utt., līdz es vienā veikalā ieraudzīju īstās kurpes. (nu ar platformu to kopējo, sarkanas un dikti feinas un mīkstu, mīkstu zoli zem pēdas.)
Bērns tik ņurcīja manu šalli (nu jau laikam tā būs viņas šalle, pārāk ļoti tā viņai patīk) un savu rotaļu ēzelīti un apmierināti čučāja ratos. Šķita jau, ka nesanāks ilgi vazāties, bet nu bērns bija omulīgs. :)
Linkir doma

[9. Jul 2014|22:36]
Es gan nesaprotu, kā strādā BKUS. Pie neirologa var pierakstīties tikai uz septembri, bet par maksu aiziet var jau augustā. Viņiem divas rindas vai kā?
Nē, nu ok, man paveicās, tikšu par maksu jau rītdien, atbrīvojās kaut kāds pieraksts, bet nu to sistēmu gan nesaprotu.
Link4 raksta|ir doma

[9. Jul 2014|00:10]
Tas neveiklais brīdis, kad krekliņš krūšu rajonā ir kļuvis slapjš un tu ceri, ka kaimiņš liftā to neredz.
Link2 raksta|ir doma

[8. Jul 2014|23:55]
Visa kā tik daudz, ka nav īsti laiks ierakstīt kaut ko.
Šodien bija mums feins bēbīšu minitusiņš Botāniskajā dārzā. Izrādās, ka tur ir dikti feina kafejnīca teritorijā ar foršiem šūpuļtīkliem, bēbjiem un mammām ļoti patika. Par apkārtējiem nemācēšu gan neko pateikt, četri mazi bērni noteikti bija apnicīgi citiem apmeklētājiem (kad ieradāmies, cilvēku tur īsti nebija). (man gan parasti kaitina raudoši bērni, pati vienmēr eju ārā, ja esmu kaut kādā iestādē un bērns saraudas)
Bērns svaigā gaisā nodzīvoja sešas stundas, pavēdināja dupsi un 'papļāpāja' ar vienaudžiem. Patīk jau mums svaigs gaiss.
Rīt vēl jādodas kleitas un kurpju meklējumos, māsai drīz kāzas un man vajag kaut ko jaunu mugurā velkamu.
Tagad cepu siera kūku, jo vīra tēvam rīt dz/d un laikam jāpabeidz arī vārīt upeņu ievārījumu. (svētdien bijām dārzā lasīt ogas, ja būtu zinājusi (atcerējusies), ka upeņu pārlasīšana būs tik laikietilpīga, būtu izdomājusi, kurš to varētu izdarīt manā vietā)
Link6 raksta|ir doma

[5. Jul 2014|14:59]
Un vēl mums šobrīd topā ir spēle, ka pieskaros ķermeņa daļām (deguns, mute, ausis utt) un skaļi pasaku, kas tas ir. Bēbim lielu lielie prieki. Vēl viņai ļoti patīk, ka visādus skaitāmpantiņus skaitu. (Man te tagad pašai galvas kustināšana sanāk, visu laiku jauni bērnu skaitāmpantiņi jāmācās no galvas)
Linkir doma

[4. Jul 2014|10:54]
Vilhelmīne skaisti veļas uz sāniem, uz vēdera vēl nesteidzas velties. Uz vēdera tāpat lieku pa desmit reizēm dienā. Skatās uz mantiņām un spiedz, grib laikam jau satvert, bet īsti vēl nesanāk.
Tagad topā ir šī dziesma: https://www.youtube.com/watch?v=QCRDkQopQxE Helme tik smej, smej, 'dzied līdzi'.
Link5 raksta|ir doma

[3. Jul 2014|23:00]
Esmu jau tik daudz dažādu bērnu dziesmu samācījusies, Helmei ļoti patīk, ka viņai dzied. Reizēm es viņai pusi dienas kaut ko dziedu, principā, gandrīz visu laiku, kad viņa ir nomodā. Vēl lielāka sajūsma ir tad, ja rokās paņemu ģitāru, pie spēlēšanas un dziedāšanas vispār laime pilnīga mājās, bērns savā valodiņā mēģina pat līdzi 'dziedāt'.
Tfu, tfu, tfu, pēdējā laikā ir izstrādājies režīms, ka Helme paēd 12os, tad guļ līdz četriem un tad mostas sešos. Sešos es viņu ņemu sev blakus un kopā guļam tālāk līdz deviņiem, jo šajā laika posmā viņai patīk pačāpstināties un pa brīžiem nedaudz padzerties. Esmu iemanījusies čučēt tās trīs stundas un neklapēt ne ausi.
Linkir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]