yesterday the night before tomorrow [entries|archive|friends|userinfo]
yesterday the night before tomorrow

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| Latest Lapas karte Update ]

[17. Apr 2014|15:40]
Beidzot saņēmos un dabeidzu to ķirbja pīrāgu, tagad krāsniņā cepas! :)
Tā kā pusdienas man te neviens neprasa, vīrs te biš ar maģistra darbu cīnās, tad pusdienās sev uztaisīju kokteili no diviem banāniem, četrām karotēm ķiršu kompota, sauju plūmēm, sauju kokosa skaidiņu, 300ml saldā krējuma un 400 ml treknā Lazdonas karsētā piena. :)
Link2 raksta|ir doma

[17. Apr 2014|14:26]
Vēl maksimums piecas dienas.
Starp citu, es tos visus treniņus jau vienkārši vairs neuztveru nopietni. Ja sāku pa nakti pārāk knosīties, pīkstēt un šņākuļot, V. mierīgi paķer segu, spilvenu un iet uz blakus istabu gulēt (nu ok, reizēm es pati aizeju, lai netraucētu)
Pēdējās dienās abi tik daudz mīļojamies, čubinamies, laikam tā tīri neapzināti gribas vēl izbaudīt mieru un divvientulību pirms jaunās kārtības.
Linkir doma

[17. Apr 2014|12:39]
Palielījos, ka sanāca vakar nedaudz pagulēt, mhm. No četriem rītā līdz pat 12iem nocīnījos ar kārtējo ārprātu. Protams, līdz tiem četriem rītā jau arī neko nepagulēju.
Linkir doma

[16. Apr 2014|22:03]
Tas ķirbju pīrāgs no Jurkānes grāmatas "Dzīves garša" ir tik labs, ka šodien to atkal nolēmu pagatavot. Tiesa, pabeigšu laikam rīt. Lai ķirbju biezenis un smilšu mīkla vēl nostāvas.
Bet vispār, diezgan laba tā grāmata, man patīk, viss, ko gatavoju pēc tām receptēm, sanāk ļoti gards. (mm, lazanjas recepte arī ir dikti garda)
Link4 raksta|ir doma

[16. Apr 2014|19:31]
Vēl jau maksimums sešas dienas, visādi var gadīties, bet nu lielumlielais prieks ir tāds, ka uz vēdera man nav neviena strija!
Ir tik dažas uz dupša un krūtīm, bet tās visas ir tādas fifīgas! :>
Link16 raksta|ir doma

[16. Apr 2014|16:58]
Tagad, kad braukšu tonīšus klausīties uz Stradiņiem, būs jānoprecizē kādas tur stāvvietas izmaksas īsti ir. Domājām un izdomājām, ka ar savu auto turp un atpakaļ būs ērtāk, nebūsim ne no viena atkarīgi. Cerams, ka Stradiņu teritorijā tomēr ir relatīvi droši auto atstāt, negribas nekādus pārsteigumus, teritorijā tomēr ir par knipucīti drošāk nekā kaut kur ceļmalā (nu ceļmalā es gan es neriskētu atstāt)
Jau pamazām ir skaidrs plāns arī tai otrdienai, kā un ko darīsim. Vēl tikai jānopērk pēcoperāciju josta un dzemdību komplekts (teicās jau, ka ir vēlams nav obligāts (nu tā arī ir vispār), bet nu mīļā miera labad tomēr jānopērk, lai neskatās šķībi)
Un bagāžniekā vēl varēs ielādēt kādu papildus drēbju/mantu somu, ja nu kas. Lai stāv.
Tagad, kad esmu pagulējusi vairāk par tām 4,5h, arī jūtos labāk. Esmu arī apradusi jau ar to domu, ka līdz otrdienai jāgaida. Galu galā mums abām arī vēl mazliet vajag laiciņu, lai sagatavotos šim lielajam notikuma tīri emocionāli, bērns tomēr tiks ierauts tā uzreiz pasaulē, nebūs ierastais ceļojums.
Link8 raksta|ir doma

[16. Apr 2014|16:42]
Par dārziņiem runājot. Mums te Mārupē ir pavisam interesanta tā sistēma. Tagad maija sākumā būs viena diena, kad varēs reģistrēt dārziņam visus 2013. gadā dzimušos. Tieši tajā konkrētajā dienā. Ir iespējams to darīt elektroniski un klātienē. Elektroniski skaitīs tikai tos e-pastus, kuri ir iekrituši sākot tieši ar plkst. 09:00, ja kāds atsūtīs ātrāk, tas netiks piereģistrēts.
Link10 raksta|ir doma

[16. Apr 2014|11:46]
Es laikam šonakt nedaudz pagulēju. Kaut kā sanāca veiksmīgi ieriktēties segās un sešos spilvenos.
Pff, vēl tikai sešas dienas jāiztur!
Link2 raksta|ir doma

[15. Apr 2014|19:59]
Manām grūtnieču džinsu biksēm ar augsto jostu ieplīsa caurums starp kājām. Visa tāda sašutusi stāstu V., ka man nekad nevienas bikses šitā nav saplīsušas pēc tik maza lietošanas laika.
V. mierīgi man pārjautā, nu vai tad tev kādreiz ir bijusi tik liela pakaļa?
Nosmējāmies pamatīgi. Redz, kas pie vainas.
Šodien lielā pakaļa mēģināja zeķubikses saplēst. :D Kā iekāpu mašīnā pēc iepirkšanās Spicē, tā atskanēja tāds neliels trr. :D
Link4 raksta|ir doma

[15. Apr 2014|17:08]
Labi,ka mums iebraukšana pagalmā ir makten sarežģīta, vajag pulti, lai paceltu to garo kārti (nu kā šito pareizi sauc?) un apsargi būdiņā diennakti sēž.
Varu visas mantas mierīgi atstāt mašīnā un katru reizi nestaipīt augšā lejā. Jau smejos, ka tagad esmu gatava braukt uz Stradiņiem no jebkuras vietas.
Rīt vēl sarunāju pastaigu pa Botānisko dārzo, citādāk pagrūši man te saņemties vienai pašai pastaigāt tā pailgāk un te mums nav arī īsti kur tā pastaigāt, nu ok, ar ratiem būs citādāk.
Un drīz laikam jau jāsāk skrituļslidas meklēt, tā kā ar velo kādu laiku pabraukt nesanāks, būs jāpakustina pakaļa citādākos veidos. Mums te dažviet arī asfalts ir tāds labs, ka varēsim forši vizināties abas divas.
Link6 raksta|ir doma

[15. Apr 2014|08:45]
Kad neuzrakstu, ka man te kārtējais pamatīgais treniņš, nekas nenotiek. Kad uzrakstu, arī nekas nenotiek. Nu pilnīgas šausmas.
Pirms trijiem ielīdu vēlreiz vannā, kļuva nedaudz vieglāk, pāris stundas mēģināju pagulēt, pavārtīties pa gultu un jauna diena atkal ir sākusies.
Link13 raksta|ir doma

[14. Apr 2014|23:44]
Oi, oi, oi, atkal jāiet vannā pamērcēties. Es jau nemaz neceru, ka būs kas vairāk par kārtējo treniņu!
Link8 raksta|ir doma

[14. Apr 2014|22:28]
[Tags|]

Drīkst smieties par mani, bet man vesels piedzīvojums šodien bija ar Stockmann autostāvvietu. Ar to tālāko, kas tajā Titānikā, vai kā nu viņu tur pareizi sauc.
Skaisti iebraucu stāvvietā un tad sākās sajūsmas spiedzieni, jo jābrauc tajā stāvumā, uzmanīgi uzbraucu, sasmīdināju V. ar savu ķiķināšanu un jūsmošanu par stāvumu, nopriecājos, ka man automāts, nav jāuztraucas par ripošanu atpakaļ. Tālāk jau nu visi labirinti, kamēr tiek līdz pašai bodei. (un vispār, āpāc, pie viņiem nevar tikt uz wc, ja otrais stāvs un uz augšu ir slēgts, tā var bikses pieslapināt)
Un nākamā sajūsma man bija, kad pa to lielo stāvumu lejā vajadzēja braukt. Nošausminājos, cik dikti ir saskrāpētas tās sienas un teicos V., ka es jau nu nepārdzīvotu, ja mašīnai noskrāpētu tagad sānu! (Par laimi, tizla neesmu un neko nenoskādēju)
Jā, jā, tiem, kuriem autovadītāja apliecība ir sen, drīkst ķiķināt dūrītē!
Link16 raksta|ir doma

[14. Apr 2014|22:27]
Nesaprotu, ko tas bērns mēģina šodien izdarīt, jau pāris stundas cenšas savu galvu izbakstīt man pa sānu ārā, sāp taču!
Link4 raksta|ir doma

[14. Apr 2014|13:35]
Bulduri arī neko ātrāku piedāvāt nevar, viss pilns. Ieteica to pašu scenāriju, ko Stradiņi: ja nu ir galīgi, galīgi traki, tad jābraucot, skatīšoties, kā līdzēt var.
Jāskatās, varbūt arī tās astoņas dienas vēl izturēšu. Cerams.
Toties beidzot tiku pie saviem pūpoliem un jūru apskatīju. Citādāk visu laiku nebija miera.
Nu vismaz šodiena paiet visādās nodarbēs, nav laika īsti domāt par sliktumiem. Drīz jābrauc uz centru, aizies uz himalajiem paēst, vēlāk jau V. futbola treniņš (jāatceras planšeti paņemt līdzi) un tad jau vakars klāt būt, atkal varēs kūkot. :D
Link8 raksta|ir doma

[14. Apr 2014|09:10]
Pff, iepriekš vismaz sanāca tās pāris stundas naktī pagulēt, šonakt šķiet, ka esmu tikai novārtījusies pa gultu visas tās stundas. Nekad nebiju iedomājusies, ka man šis beigu posms būs tik ļoti, ļoti grūts.
Link19 raksta|ir doma

[13. Apr 2014|19:30]
Kā tāds sabraukts jenots jūtos. Pagulēt nevar. Spēka nav vairs nekam. Nesaprotu, kādēļ man to ķirbja pīrāgu savajadzējās? Kamēr lēnām visu sataisīju, kamēr pusdienām sacepu krāsnī baklažānus ar sieru un visādiem labumiem, kamēr mēģināju aizmigt nedaudz (neveiksmīgi) tā arī visa diena pagājusi. Vēl man plānā ir uztaisīt spring rolls ar filadelfijas sieru un zaļumiem, tos es zinu, ka sagribēsies nākamnedēļ. (bet nu jātaisa šovakar, lai zaļumi nesavīst pārāk)
Vēlāk vēl jānones visas mantas uz mašīnu, lai rīt no rīta varu mierīgi braukt uz Bulduriem. (turiet lūdzu īkšķus, lai es tur arī palieku, nespēju iedomāties vēl deviņas dienas 2in1)
Link14 raksta|ir doma

[13. Apr 2014|14:09]
Nu ko, jāuzcepj ķirbju pīrāgs.
Linkir doma

[12. Apr 2014|18:54]
Izbraukājām arī bodes šodien. Tirgū papildināju gaļas krājumus, citādāk saldētava jau bija kļuvusi tāda pustukša. Kamēr pusdienās pagatavoju krāsnī ceptu svaigu mencu ar piedevām un salātiem, arī laiks pagāja. Nu ok, lielākais laiks pagāja, kamēr visus pirkumus saliku pa vietām.
Rīt jāuzcepj ķirbja pīrāgs, pēkšņi uznāca vēlme pēc ķirbjiem, jānolikvidē palikšie būs palēnām.
Kaut kad derētu arī sarakstīt savu atsauksmi par to virtuves kombainu. (īsumā- esmu ļoti apmierināta, gatavošana ir kļuvusi vieglāka un ātrāka)

Vakarā gan jāapsēžas un ar V. jāsaplāno pirmdiena un iespējamie scenāriji.
Link20 raksta|ir doma

[12. Apr 2014|01:48]
Pa dienu es neguļu, naktīs arī neguļu. Šķiet, ka es vairs vispār neguļu. Pēdējās laikā sanāk ap stundām 4-5 diennaktī pagulēt (un pa vidu noteikti vēl vismaz reizi uz wc jāaiziet).
Link2 raksta|ir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]