| |
[19. Jun 2013|16:13] |
|
Priekšnieks tomēr tāds dikti sakarīgs, būšot mums 5diena brīva! :) |
|
|
| |
[19. Jun 2013|14:47] |
|
Mēs šogad ignorēsim Jāņus un dosimies paši savā izdomātā atpūtā ar velo, laivām, viesu namiem, sevis lutināšanas pasākumiem un ekskursijām. Šķiet, tā būs daudz labāk un interesantāk. |
|
|
| |
[18. Jun 2013|10:25] |
Es pati brīnos par savu pacietību un tā, bet vakar es 3(!) stundas nospēlēju gammas. Tiesa, piesardzības pēc es aizvēru logu, lai nu kaimiņi savus nervus pietaupa. :D |
|
|
| |
[18. Jun 2013|09:57] |
|
Mhh, tikko kolēģim priekšnieks pateica, ka jams nav saģērbies kā vajag. /fonā ļaunie smiekliņi/ |
|
|
| |
[17. Jun 2013|17:23] |
Vienmēr, pirms iziešanas no mājas, pārbaudu vai līdzi ir telefons, kredītkarte, saulesbrilles un inhalators. Šorīt kaut kā izsitos no sliedēm un inhalatoru aizmirsu, pusceļā atcerējos, bet nu atpakaļ vairs nebraucu.
Pēc šodienas būs man mācība atkal, pārbaudīt visu divreiz. Citādāk ar visu skābekļa trūkumu jūtos kā tāda muša, kas pavasarī pamodusies. Jācer saglabāt kaut kādu modrību, kad braukšu mājup. |
|
|
| Jautrībiņa. |
[17. Jun 2013|15:37] |
Aizmirsu šodien mājās inhalatoru. Bija tā pačābīgi no rīta, iedzēru antihistamīnu un biš biš labāk kļuva. A tagad gan- kaut kā galīgi nelāgi, galva sāk griezties, grūti elpot, pagalam jokaini. Tagad gaidu, kad V. atvedīs salbutamolu.
Ceru, ka nesanāks kolēģus pabiedēt.
UPD. Un cēlais Romeo mani izglāba, ieinhalējos un kļuva labāk. Bet nu, knapi, knapi. |
|
|
| |
[13. Jun 2013|09:47] |
|
Teorija autoskolā beigusies, šajās brīvdienās izskatās, ka nebūs pārāk karsts, laikam beidzot uz to Siguldu jābrauc. :> |
|
|
| |
[13. Jun 2013|09:29] |
Tas neveiklais brīdis, kad vīrietis izdomā pabraukt man pretim, bet es tajā laikā izdomāju aiziet pasauļoties.
Cilvēks padsmit minūtes pacietīgi gaidīja vietā, kurai es nevarētu pabraukt garām un pat nepiezvanīja, lūk tas ir tas, ko viņā apbrīnoju- pacietība. :) |
|
|
| |
[12. Jun 2013|10:14] |
Ir gadījies, ka peldodies, kāju sarauj krampī. Nekad tas nebija bijis tā, ka ir nenormāli sāpīgi, parasti ir bijusi sāpe, bet tas netraucēja turpināt koncentrēties uz nepakļūšanu ilgstoši zem ūdens. Līdz ar to es visu laiku uzskatīju, ka tie krampji tāds nieks vien ir, nekas nāvējošs.
Šonakt kaut kā sanāca tā, ka sarāva kāju krampī, nu tik traki, tik traki, ka jau paguvu nodomāt, ka pasaules gals klāt, vairāk kā minūti biju tuvu ārprātam. Ja atrastos ūdenī, pārāk labi tas nebeigtos.
Nu re, tagad man būs bail atklāt peldsezonu. |
|
|
| |
[11. Jun 2013|09:51] |
Nekas taču nav mainījies, vai ne, pārbaudes laikā es trīs dienu laikā varu tapt brīva pēc atlūguma iesniegšanas? |
|
|
| |
[7. Jun 2013|11:14] |
Rīt būs grūta diena, varēšu visu rīta cēlienu pucēties, lai pāris stundiņas izskatītos perfekti. Gara kleita, kurpes uz padsmit cm papēža, visu laiku būs jābūt pieklājīgai un smaidīgai, aha, tiešām grūta diena.
Bet nu nekas, māsas kāzu dienā ne to vien piecietīs. |
|
|
| |
[5. Jun 2013|11:22] |
Turpinot par ģērbšanos.
Pirms daudziem gadiem, kad strādāju vienā feinā uzņēmuma, vienā jaukā vasaras dienā, priekšnieks ar vietnieci sasauca visus darbiniekus un nolasīja lekciju par to, kādā apģērbā jāierodas darba vietā.
Ja es būtu to skaitā, kas nejēdz ģerbties, justos ļoti apkaunota. |
|
|
| |
[4. Jun 2013|17:03] |
Es reizēm tiešām brīnos, cilvēkiem nav mājās spoguļa?
Nu ja tu redzi, ka vēders ir pliks un resns nu tad netraumē citus un noslēp to ir tik daudz iespēju ģērbties tā, lai problēmzonas neakcentētu utt. Vēl trakāk, ja ir pamatīgs celulīts, resns vēders un iedoma, ka īsi šorti un īss krekliņš izskatās lieliski. Labi, ja vēl šādā paskatā iziet uz ielas (nu mazums), bet ja šādas bildes vēl liek internetā, tad man vairs nav ko teikt.
Nē nu forši, ka tu esi resns un pašam sev patīc, bet kādēļ ir jātraumē citi un jāliek tādas bildes internetā?
Kaut kā pēdējās dienās pārāk daudz šausmas sapostētas internātos. (resnīši, kas nejēdz normāli ģērbties, drīkst mani tagad ienīst)
UPD. Nē, nu, lai nav tik traki, es zinu diezgan padaudz korpulentus cilvēkus, kuriem ir izcila gaume un stila izjūta, neskatoties uz ierobežojošiem faktoriem. ;) |
|
|
| |
[4. Jun 2013|15:21] |
Es nesaprotu, ko lai daru ar rokām uz sestdienu. Taisīt kaut kādu ūber manikīru ar lakām ir diezgan muļķīgi, ņemot vērā, ka svētdien paņemšu rokās ģitāru un nagi izskatīsies tāpat kā iepriekš.
Likt gēla nagus ntās stundas un svētdien ņemt nost arī šķietas pagalam muļķīgi, tik īsus krāsot ir neforši, nav skaisti.
Slēpt tās rokas visu laiku kkur, kamēr citi dižojas ar skaistiem manikīriem? |
|
|
| |
[4. Jun 2013|10:25] |
Kleita, ko nopirku sestdienas pasākumam, ir man pa garu. Ir divi varianti- vilkt kurpes ar milzīgu papēdi vai iet saīsināt kleitu. Nevar īsti saprast, vēlreiz jāapskatās vai ornamenti ļauj kleitu saīsināt vai tomēr jāizvēlas būs par padsmit cm garākai.
Lūk, tādas ir īso cilvēku problēmas. :)
UPD. Iepriekš matus pamēģināju nokrāsot tuč tumšākus, tādus gaiši brūnus, nu re, tagad mati ir šokolādes brūnā krāsā. Un ir lieliski, gaiši mati tagad krietnu laiku vairāk nebūs. :> |
|
|
| |
[3. Jun 2013|12:09] |
Daudziem bērnībā bija liels pārdzīvojums, kad mamma lika stāvēt rindā un pati vēl kaut ko iepirkās un cilvēki arvien tuvāk un tuvāk virzījās kasei un tā iekšējā panika, ka tūlīt būšu pie kasieres, bet mammas nav blakus...
Ko līdzīgu sestdien piedzīvoju. Bijām jau nobraukuši vairāk par 50km ar velo, atpakaļ uz Rīgu nolēmām braukt ar vilcienu no galastacijas Sloka. Vilciena laikrādis rādīja plkst 2030, tā kā atiešanas laiks bija 2059, V. nolēma aizskriet līdz bodei pēc saldējuma. Pēc minūtēm piecām skatos, ka joprojām cipari rāda 2030, drudžaini ķeros pie tālruņa un redzu, ka ir 2048. Bet V. taču domā, ka viņam ir daudz laika, man iestājas panika, abi smagie velosipēdi ir jau vilcienā, telefoni abi ir pie mani, ko lai dara, ko lai dara. Saukt kādu palīgā, lai izceltu? Gaidīt līdz pēdējam? Galvā izspēlēju simtiem variantu, līdz nolēmu pagaidīt līdz plkst būs 2055 un tad rīkoties, nest visu ekipējumu ārā.
Pfff, viss beidzās ar to, ka V. lēnā pastaigas solī atnāca 2054 un saņēma rājienus, ka es gandrīz nosirmoju un dabūju sirdslēkmi. |
|
|
| |
[30. Maijs 2013|09:33] |
Mēs tagad atklājām Prisma burvību, tik daudz visa kā, vazājies un vazājies, sapērcies visu ko gardu.
Kad visu laiku iets uz Rimi Bērnu pasaulē un uz Vidzemes tirgu, tad jau visas labās lietas nedaudz ir apnikušas, ņemot vērā, ka evielas un citus draņķus neēdam.
Pēc iekš pajautā viena jautājuma sapratu, ka patiesībā nekad neko neesmu gatavojusi pēc kādas konkrētas receptes. Vienmēr visu uzmetu uz aci, pamainu sastāvus pēc sava prāta, rezultāts vienmēr sanāk labs, nekad neko neesmu sačakarējusi tā, lai vakariņas izmestu ārā. (kā tas vispār ir iespējams, nesaprotu, mhm) |
|
|
| |
[27. Maijs 2013|09:55] |
Jau kurā svētdiena, kad biju modusies nepiedodami agri, lai atkal dotos klausīties tajā pustrakajā pasniedzējā iekš autoskolas. Varbūt pustraka viņa tomēr nav, bet pasniegt gan viņa nejēdz.
Es mācos un mācos to autoskolas teoriju, jo vairāk mācos, jo dumāka man tā šķiet. Es tiešām brīnīšos, ja es jūnijā nokārtošu to eksāmenu. Nu vismaz uz šo brīdi ir tā, ka no 30 jautājumiem ir kādas 3 kļūdas vidēji. Reizēm neviena pat. (ja nepagādās tēmas, kuras neesmu mācījusies vēl)
Un tad vēl tajā jūnijā, kad māsai kāzas, būšot pirmās palīdzības kurss. Nu meh, nu, tieši tajā dienā. Tā kā būšu tikai uz oficiālo sākumdaļu, uz pili nebraukšu, tad pastāv iespēja, ka aizbraukšu atpakaļ uz Rīgu un mēģināšu kursos aizpildīt to testa daļu tikai. Jo visu to pirmās palīdzības padarīšanu zinu, no grāmatas par 99% pareizi atbildēt varu.
Sarežģīti tas viss, reizēm uzmācas doma, ka tik ātri pie tiesībām man netikt. |
|
|
| |
[21. Maijs 2013|09:31] |
|
Vecums nenāk viens, nāk ar gardām kūkām. :D |
|
|
| |
[17. Maijs 2013|15:43] |
Vakar atbraucu mājās un gardi smējos veselu minūti. V. sēž istabā tērpies džemperī. Es visa tāda karsta pasēdēju minūtes piecpadsmit un pati ķēru pēc jaciņas.
Mūsmājās pat kondicionieri nevajaga, ir vēsi. Vienīgi, no rītiem ir maldīgais priekštats par temperatūru ārā un paķeras pārāk siltas jakas līdzi. Bet tā kopumā, temperatūru ziņā, šis dzīvoklis ir ideāls. |
|
|