| |
[24. Maijs 2012|13:19] |
Tā kā pāris mēnešus man nebija iespējas spēlēt ģitāru, tagad atgūstu iekavēto. Tas nekas, ka pirkstu gali atkal ir sāpoši. Buros cauri lielajam akordu un tabu kalnam, lai laicīgi sagatavotos Jāņiem.
Jaunā giča skan vienkārši perfekti. Jo vairāk es to spēlēju, jo tiešām man lielāka sajūsma. Ne velti īsto ģitāru kādu gadu meklēju, līdz atradu. |
|
|
| |
[21. Maijs 2012|20:38] |
|
Esmu laimīga. No šodienas spēlēšu Fender Sonoran SCE Black ģitāru. |
|
|
| |
[21. Maijs 2012|12:08] |
|
Vienkārši lieliska diena! /strādāt gan īpaši nesanāk/ |
|
|
| |
[20. Maijs 2012|23:13] |
|
Ļoti ceru, ka rīt ziedus saņemšu maz, ka daudzi būs pamanījuši, ka esmu alerģiska. Patīk, ka daži ziedu vietā ananāsu dāvina. :) |
|
|
| |
[14. Maijs 2012|11:57] |
Visas manas brīvdienas nozog Grinčs. Mhm. Kamēr es savā nodabā krogā lasu grāmatu par Cilinski, Lorencu, Ritenbergu un citem, V. atkal kārtējo reizi komandu šaha turnīrā labus rezultātus uzrāda. Jā, un es lepojos ar viņu.
Savukārt, mans sasniegums ir, ka brīvdienas pavadītas bez jaunām traumām.
Un šķiet, ka es sāku saprast tos vīriešus, kuriem pēc seksa nāk miegs un kaitina, ka sievietes turpina runāt. Mūsmājās viss otrādāk. Es labprāt kādu brīsniņu nosnaustos, ja vien V. nesāktu muldēt par visu, daudz un dikti. Ja vēl tikai runātu, ta neko, bet man vēl kaut kas pretim jāatbild, citādi nav miera. Nav taisnības, nav taisnības. |
|
|
| |
[12. Maijs 2012|16:24] |
|
Protams, tagad, pirms dodos izbraukt ar velo, nākas noklausīties lekciju par to, ka man jābrauc uzmanīgāk, ka vispār visur jāuzmanas. Vismaz labi, ka pēc vakardienas nejūtos tik traki, kā likās sākumā. Kaklā caurums ir, bet pārējais viss ir normas robežās. |
|
|
| |
[11. Maijs 2012|13:31] |
Nedēļas laikā gandrīz divreiz nomirt, nez uz ko tas velk?
Jā, to ka man gandrīz uzbrauca auto virsū, to es nepieminēju, bet nu- tā gadījās trešdien. Šodienas kritiens arī visādi varēja beigties.
Diez, kas pie tā visa vainīgs?
Šķiet, ka plecu/roku vajadzētu ārstam atrādīt. Tāds dikti jokains, kustību amplitūda niecīga, sāp. |
|
|
| |
[11. Maijs 2012|10:03] |
Šorīt pukoties sāku jau no paša rīta. Ne ta īsti ko mugurā vilkt, tad vēl tas lietus. Bet nu neko, tomēr vilku jaku mugurā un ripinājos ar velo.
Un pukoties turpināju, izbraucu cauri peļķei (nebija jau variantu, aiz muguras auto brauca), piesasmēlu apavus, tad tālāk vairāki auto pamanījās mani apšļakstīt no galvas līdz kājām. Nokrišņi jau bija tikuši cauri manai jakai un es jau teju biju viscaur slapja, biksītes vēl saucas, nopriecājos. Par agru gan, tiesa, par agru priecājos.
Biju jau saērcinājusies tiktāl, ka nodomāju, ka trakāk jau nevar būt. Maldījos.
Pretim birojam ir tāda sakņu bode, katru rītu tur ieskrienu zaļumus iegādāt. Velo vienmēr pie ieejas maliņā nolieku. Tad nu šorīt visa tāda apkrāvusies, sapirkusies labumus, ķeru velo aiz stūres, atpakaļgaitā stumju ārā no tās bodes. Un tas, sasodīts, pakāpiens, lietus, panika. Kā gāju, tā aisaķēros es aiz tā pakāpiena, vai zinies, visi normāli cilvēki krīt kā cilvēki, bet man ir jāuzkrīt tam braucamajam aparātam tieši virsū. Nevis pa labi, vai kreisi, bet tieši virsū, un nevis tā parasti virsū, bet ar kaklu tieši uz stūres. Prasās uzreiz pēc tā, lai tai stūrei nebūtu kārtīgs gumijas apvalks, kas maskē dzelzs gabalu, vai ne? Protams, aiz gumijas vēl puscentimetru tas dzelzs spīdēja ārā. Tad nu es tā visa savā dailē vēlos pāri velosipēdam, uztaisīju robu kaklā. Pēc mirkļa jau sēdēju uz asfalta un neko nesapratu. Atsaucīgi cilvēki mani dabūja kājās, kaut ko taujāja, bet es tādā šoka stāvoklī ar zaļumiem vienā rokā, ar velo otrā rokā tipināju uz biroja pusi.
Kaklā asiņains caurums, kreisā roka īsti bez sāpēm nekustas. Gandrīz jau divreiz apraudājos.
Pusstunda ir pagājusi, sāp nedaudz mazāk. Pagaidīšu līdz pēcpusdienai, tad atbrauks uz biroju Valdis, novērtēs situāciju un izlems kur man jādodas- atpūsties vai uz slimnīcu.
Labi, ka man nav Mērija vārds, tad tagad būtu asiņainā Mērija. :> |
|
|
| |
[10. Maijs 2012|09:56] |
Ir tik lieliski, ka cilvēks blakus tevi nemitīgi atbalsta, uzmundrina un visās izpausmēs tikai iedrošina, nevis nopeļ un negatīvi kritizē. Pateicoties tam cilvēkam, viss sanāk trīskārt labāk kā cerēts. :>
Tā ir lieta, ko nebiju izbaudījusi iepriekšējos 4 gadus.
Vienvārdsakot, izskatās, ka piepildīšu vienu savo mazo sapnīti. Kad viss būs izdarīts/pabeigts, runāšu vairāk. Vēliet veiksmes un nejautājiet, ko es darīšu, tas vēlāk, vēlāk. |
|
|
| |
[7. Maijs 2012|10:28] |
Piektdien bijām ciemos uz vienu dz/d pasākumu, kurā nācās arī nodejot mums visiem to kubas salsas priekšnesumu. Pārējiem patika. Tik vienā brīdī apgāzās vāze ar ziediem, nācās dejot pa slapju grīdu. Tā bīstami slideni bija. Tagad skatos video, diezgan prasmīgi mēs uz kājām turamies, nemaz nevar pateikt, ka kāds misēklis gadījies.
Viens video pašlaik feisbukā klejo, tie, kas man seko tur līdzi, var jau apskatīties, vēlāk, kad atsūtīs man video normālā kvalitātē, ielikšu arī jūtubē. |
|
|
| Tā, lūk! |
[26. Apr 2012|10:23] |
|
Veģetārisms/vegānisms reizēm šķietas kā baisa slimība, kuras rezultātā atmiekšķējas smadzenes. |
|
|
| |
[26. Apr 2012|10:09] |
Brīžiem kaitina, ka tie vegāni cenšas uzspiest sava viedokļa pareizību. Es taču neskraidu ar vistas kāju rokā pa visu pasauli, bļaudama, ka šis ir vienīgais ēdiens.
Lai tak sēž mājās un grauž zāli.
Varbūt vienkārši man jāpārtrauc lasīt internātus. Sabeigs citādāk nervus. |
|
|
| |
[25. Apr 2012|12:42] |
Ot, pastāstiem man lūdzu, kādēļ cilvēki ar velosipēdiem veikalos ir daudz traucējošāki par māmiņām ar bērnu ratiem (tur tak veselas trīs/četras riepas!!! un vēl platums/garums kāds!), cilvēkiem invalīdu ratos, vai arī vienkārši resniem cilvēkiem?
Panesās te diskusija pie affair, redzies, par velodrošību. Nu ar to vismaz sākās. |
|
|
| |
[23. Apr 2012|15:08] |
Šorīt modāmies jau 4:40, lai ar vilcienu brauktu atpakaļ uz galvaspilsētu.
Man tiešām patīk Liepāja, sarunās ieminējāmies, ka varētu pat vasarā pamēģināt pāris mēnešus padzīvot Liepājā. Gan man, gan V. ir pilnīgi vienalga no kuras vietas strādājam, tā kā tā varētu būt lieliska iespēja pamainīt ikdienu. :)
Paveicās un V. nebija vakar jāspēlē, līdz ar to viņš visu dienu bija manā rīcībā. Atpūtāmies, Olimpiskajā pabaudījām spa kompleksa priekus un vakarā devāmies lielākā pastaigā gar jūru, līdz pat molam un akmeņu krāvumiem. Jāteic, tas bija viens sasodīti feins saulriets. :>
Kārtējās ideālās brīvdienas. |
|
|
| |
[21. Apr 2012|20:33] |
Liepājā ir sasodīti feini, es pat spētu te dzīvot. Tiesa, neatņemama mana dzīves sastāvdaļa tad būtu giča. Starp citu, šodienas pastaigas laikā atradu jau noskatīto giču mūzikas veikalā, paspēlēju un secināju, ka tā ir perfekta (fender sonoran sce).
Kamēr dārgajam šaha turnīrs, klīdu pa apskates objektiem viena pati, patika to darīt vienai.
Nezināju, ka turnīri ir tik laikietilpīgi. |
|
|
| |
[20. Apr 2012|15:32] |
Karoč, parunāt es nevaru, balss pazudusi, astma nenormāli saaktivizējusies, salbutamols maz līdz. Vienvārdsakot nav ko elpot. Viss ir slikti, bet es pat testamentu vēl neesmu uzrakstījusi.
Ja tā pavisam aptrūkstas gaisa, ir iespēja arī sms veidā paziņot attiecīgajiem dienestiem, kur es smoku nost? |
|
|
| |
[20. Apr 2012|11:07] |
Un, un, un, pats šaušalīgākais ir tas,ka patiesībā esmu pamatīgi saaukstējusies, balss ar katru dienu kļūst klusāka, kakls sāk sāpēt vairāk. A ko es? Es neko, es ignorēju visus simptomus un jožu tik tālāk, klabinot papēžus un smaidot.
Pasākuma video iemetu tutrubā, kas grib, var apskatīt, speciāli ar linkiem nemētāšos. ot! |
|
|
| |
[20. Apr 2012|09:14] |
Vakar vajadzēja sakārtot somu, lai šodien vakarā brauktu uz Liepāju. Es biju tik sagurusi pēc salsas nodarbībām, ka noteicu vien, ka par to domāšu rīt. Un ko šodien? Pati brīnos, bet 10 minūtēs sapakojos, pat peldkostīmu neaizmirsu paņemt. Tā vien šķietas, ka atkal priekšā būs lieliskas brīvdienas.
Vakar tiku pie kārtējām ideālajām kurpēm. Nu tādas perfektas, pirku kā ikdienas skrienamos apavus, taču flebologi var berzēt plaukstas- stabils 10 cm augsts papēdis. (kgan, man visi skrienamie apavi ir uz vismaz 9cm papēdi)
Beidzot dabūju to dejojamo video no pasākuma, bet es tur biku sapūcējusies/iespītējusies esmu, visa tāda nesmaidīga, sabozusies, tā kā nezinu vai ir vērts rādīt citiem. |
|
|
| |
[17. Apr 2012|11:54] |
|
Brīdi domājām, ka uz Liepāju varētu līdzi ņemt velo. Bet neņemsim. Es gribu augstpapēžpavasara zābakkurpes, svārkus un zeķes, savākt matus dejotājas copē un ar glanci slīdēt pa Liepājas ielām V. zem rokas. |
|
|