satori nepublicēšos, bet ģimenes pārcelšanās no lauku mājas uz piepilsētas dzīvokli mājā, kurā 99% bija krievu ģimenes, un sekojošā dzīve tur savus 20 gadus ir viena milzīga un ilgstoša trauma. iedraudzēties ar krievu bērniem nesanāca, jo negāju viņiem līdzi zagt un visādas citas nejaucības, tāpēc beigās klaiņoju viena pa laukiem un mežiem un no krievu bērniem tiku saukāta par mežoni. tā sajūta, ka esmu kaut kāds nepiederīgs vienpatnis un mežonis ir kaut kur dziļi iekšā vēl šodien

(Reply to this)