Aspazijas kapu tumsā neatradām, tāpēc secinājām, ka apbedīta viņa noteikti būs zem tās iespaidīgās taurētājas ar zobenu, no kuras aptuveni 40 metrus pa labi ir reāli dēmoniska vieta, pie tādiem akmens izcilņiem ar cilvēku figūrām, lūk, tur jau sāka mesties nelāgi, beigās laikam apmaldījāmies, bet vispār kapi patika un pats Jānis mūžības cisās ir guldīts karaliski, kā arī klasiski un homoerotiski, atstājām viņam lietussargu ar lieku sentimentālu vērtību, bet pirms tam pavisam sviestaini bijām pie antireālista un pārliecinājāmies, ka viņš runā tieši to pašu, ko blogo (joks), taču pēc Č-kalna Maximas apmeklējuma strauji atžirgām, sen nebiju veikalos redzējis tādu publiku, pie kases sajutos kā statists Tarantino spriedzes filmā :)

atbrauciet uz vecmīlgrāvi un aizejiet uz klubu "pantēra"! iespējas piedalīties tuvējā bankomāta laupīšanā gan laikam vairs nebūs, jo "krājbanka" ir bankrotējusi, bet vienalga. ja nu atkal sakārosies tarantino...

Nē, mani vairāk interesē kapi :) Cik tur pa visu mīlu grāvī kopā ir (oficiālo)?

vieni, toties smuki. vēl ir zvēriņu kapi mežā un augusts dombrovskis, kas pavēlējis sevi aprakt ziemeļblāzmas pils parkā [bet tur tagad restraurācija, un ušakovs nevienu nelaiž].

varbūt nemaz ar nav joks. kopš atsāku cibot, pats esmu vairākkārt padomājis tieši to pašu. tikai nez, tas ir labi vai slikti :P

tas nav ne labi, ne slikti, es teiktu, viss kārtībā, jo irlā spamu toč nav jātago :))

pirms kautko stāstīt irla sarunā, vajadzētu pirms tēmas iztirzāšanas paziņot tagus tam visam. piemēram, ja kaimiņš atnācis argumentēt, ka skaļi uzvedies, atverot durvis, pirms "labdien" varētu dzirdēt : "nepatīkami , troksnis, savstarpējā cieņa, argumenti, policija, pa purnu. "

Ij būtu ātri un saprotami, nevis pusstundu mācītu dzīvot, piepinot "kad mēs augām", un tikai tad pārietu pie lietas.

Tradicionāli jau sen tiek tagotas dažādas amatpersonas (policisti, pārdevēji lielveikalos), vietas (sienas, sētas, pat koki), publiskas uzstāšanās (ar pieteikumiem, piemēram), bet neformālu sarunu kaut kas tāds varētu lieki ierobežot, tāpēc jau arī nevajadzētu, ja vien sarunas mērķis nav ārpus tās, kaut kas praktisks un neatliekams