Mēs sarunājām spēlēt zvēros. Draugs bija lācis, es biju bites un ar pirkstiem bakstīju viņam vēderā, bet tā ne ļoti stipri. Nelāgā kārtā tas notika uzreiz pēc brokastīm, tieši pirms došanās laukā, tāpēc kļuvu par zibensnovedēju ļaunās aukles aizkaitinājumam par ierasto haosu ģērbtuvē, tiku pasists padusē un demonstratīvi stiepts uz diendusas telpām, pusei bērnu skrienot pakaļ (tā notika regulāri, bet es nekad neskrēju, un nesapratu, kāpēc viņi skrien). Ļaunākais bija nevis tas, ka mani stiepa (pirmoreiz), bet tas, ka biju pirmais, kuru patiešām arī atstāja iekšā uz āra laiku, vienu pašu, nevis palaida vaļā pie pašām durvīm, sak, tas tikai tā pabiedēšanai. Es biju like wtf, really, nost, jo uztvēru sevi kā salīdzinoši rātnu bērnu, raudāju, negulēju, histēriski skraidīju gar gultām, lēkāju no vienas uz otru un visu laiku gaidīju, kad atbrauks mamma un aizvedīs mani prom. No dārziņa līdz mājām bija 5 minūtes ar kājām, vienreiz aizgāju patvaļīgi, pēc tam mammu par to rāja

Re: http://klab.lv/users/dienasgramata/3960808.html

Lol tu tiešām esi bijis rātns, mani vienu reizi mēģināja atstāt vienu pašu iekšā, es sāku staigāt pa palodzēm, ko redzēja pretējā korpusa aukles, un vēlāk manējās atrāvās no mātes par to, ka es iekštelpās biju viena.

Mātei par to kāpēc esmu tik šausmīgi briesmīga pret auklēm teicu: "es esmu viena un maziņa, bet viņas ir divas un lielas, ja padošos viņas mani galīgi nomāks!" Rātna (drīzāk pasīvi agresīva) kļuvu tikai tad, kad nepaklausīgos bērnus spieda lasīt un pēdējā gadā, kad akle bija mana boifrenda māte. Bērnudārzs bija tik kruta padarīšana.

A traumas daudz un visādas, viena, piemēram, pretīgs kaimiņu krievu urlēns, piedraudot ar nazi, izspieda no manis košļenes.

Aj. Man riebās bērnu dārzā. Laidos prom, kamēr ļāva neiet vispār.

mamma saka, ka pašā sākumā man b-dārzā šausmīgi nepatika, un es raudāju un rakstīju viņai zīmītes не забудь забрать бармалейку из сада. to savukārt neatceros es, bet vēlāk bija reāli foooorši, un es bimbāju jau par to, ka mani neatstāj b-dārzā pa nakti [bija tādi laimīgie bērni ar ļoti aizņemtiem vecākiem]. nepatika vienīgi, kad auklītes ekspuatēja mani, liekot lasīt priekšā visai pārējai grupai, bet pašas gāja smoļīt un kafijot. ā, un vēl besīja diendusa, ko negulēju nekad, un tad mums negulētājiem lika stāvēt to stundu kājās uz gultas, bet mēs taisījām visādas sejas un atkal jau bija fooorši.

es bērnudārzā negāju, bet dzīvojos ar vecmammu pa māju un visādiem pulciņiem, bet vienalga jutos kā neriktīga, jo visi bērni gāja, a es nē