Iespēja revolucionāri "apgriezt visu otrādi" strādā kā brīdinājums augšām, ka nevar pārāk aizrauties ar sava jau tā pārmērīgā labuma vairošanu, ka viss var mainīties. Kari un revolūcijas arī pieder pie dabiskās lietu kārtības, starp citu.
Un tie, kas no apakšas mākslīgā vai demokrātiskā veidā nonāk tur augšā, no savas pieredzes vismaz zina to, kas patiesībā notiek zemākajos un vidējos slāņos. Tā ka viņi visdrīzāk nav dumjāki par augšējiem attiecībā uz sabiedrību kopumā, vienkārši viņiem grūti efektīvi ieviest apakšām un vidusslāņiem, patiesībā visas sabiedrības labākai funkcionēšanai nepieciešamās izmaiņas esošajā sistēmā, ko balsta pie varas esošais mazākums, kas ir pilnīgi apmierināts ar esošo stāvokli un varbūt pat atbalsta pretējas izmaiņas uz vēl lielāku nevienlīdzību. Iespējams, ka daļa jaunizcepto censoņu nemaz nedomā kaut ko mainīt, daļa atmet ar roku un pielāgojas sistēmai, bet visa tā rezultātā lietām tik un tā lēnām jāvirzās uz vienlīdzīgāku pasauli, man šķiet.