Piekrītu. Pats par to domāju. Jo aizvien vairāk sāk šķist, ka pedagoģijas teorijai un praksei ar zināšanu apguvi un kļūšanu gudrākiem pēdējā laikā visai mazs sakars.
Ir pat mazs plāniņš vēl pāris gadus "paaudzēt muskuļus" un nomainīt profesiju. Tad varētu uztaisīt nelegālo sestdienu fakultatīvo kursu un ar atlasītu tīņu grupu pastrādāt no sirds (šie jau tagad prasās, taču fiziski tam nav spēka). Toties būšu brīvs no noteikumu, priekšrakstu un utopisko vīziju Prokrusta gultas, kas vairāk traucē, nekā palīdz.