Te klupšanas akmens ir tajā, ka kaut ko minimāli tomēr jāzina. Ja ķīmijas stundā jauksi kopā mannas putraimus ar smiltīm un gaidīsi sprādzienu, nez vai būs interesanti un radīsies vēlme ko tālāk darīt. Tb vajadzētu tā kā zināt, ka labāk jaukt kopā alumīnija pulveri ar kālija permanganātu. Bet tas ir garlaicīgi. Informācijas uzņemšana atmiņā prasa zināmu piepūli, bet mani mulsina vēlme atteikties no piepūles kā tādas. Kaut kā neticu, ka tas pie kā laba novedīs, kaut uz papīra izdomātais skan makten labi.