Es, protams, no pedagoģijas virsotnēm tālu kā sivēns no Marsa, bet tam līmenim, ar ko sastopos daždažādajos kursos (kuros lielākās grūtības ir rast milzīgajā burtiņu daudzumā sauso atlikumu), ir pāris lieli mīnusi, kas to visu dara gana nezinātnisku. Pirmais ir pieņēmums, ka pusaudzis ir tabula rasa, kuru nu kā mālu var izmīcīt vajadzīgajā virzienā. T.i. pieeja būvēta, ignorējot neirobioloģijas atziņas par cilvēku. Otrais ir "alķīmiķu pieeja", proti, ir teorija, ka no sūda var izgatavot zeltu. Jau cik gadsimtus nekas nesanāk, taču neviens neapšauba pašu teoriju, bet visā vaino komponentus: ne tās metodes, alķīmiķim nepietiekama kvalifikācija - pamainīsim to un viss sanāks. Nesanāk, mainām atkal. Pašu teoriju apšaubīt ir herēze. Nu un tā var turpināt gana ilgi, jo visapkārt jau gadsimtus redzam pedagoģijas teoriju nesapasēšanu ar praksi.
P.S.
Zinu, ka zeltu no sūda var iegūt, taču tas ir tik energoietilpīgi, ka rezultāts izmaksu ziņā ievērojami pārsniedz ieguldījumu. T.i. rūpnieciska zelta ražošana nav iespējama.