Lūk tas tieši mani dara tramīgu, ka nespēju vairs izsekot līdzi - ar katru dienu aizvien vairāk "nepareizi". Pirms pāris mēnešiem man uzklupa par apzīmējuma "skuķēns" lietošanu tekstā: tas esot gandrīz tikpat aizvainojoši, kā nēģeri nosaukt par nēģeri. Aizvakar dabūju pa ādu par vārda "kundzītes" lietošanu tekstā. Bet pie komentāriem "kā skolotājs ko tādu var atļauties domāt?! tu to bērniem māci?!" jau sāku pierast - nācās feisbukā pāriet uz 50% ierakstu zematslēgas režīmu "draugiem".
Vēl pirms pāris gadiem smējos par tiem, kas soctīklos zem atslēgas raksta: brīvā pasaulē takš nav nekā ko slēpt, ja nu vienīgi netenko pr paziņām vai neraksti par saviem seksuālajiem piedzīvojumiem! Pie tam pēc pāris "mājieniem" par to, ka vajadzētu departamentu un vadību informēt par viena veca paviāna ķecerīgajām muļķībām, nācās pat "draudziņos" vēl uztaisīt vienu slēgtāku apakšsadaļu vēl šaurākam lokam,, kur gvelzt īstas mūļķības no sirds, nebaidoties no izmeklēšanas komisijas. Bet ziņas no citām zemēm, kur atlaišana no darba par nepareiza viedokļa paušanu internetos jau kļūst par ikdienu, paranoju tikai saasina.
Tas viss mani dara nervozu, jo nekādi nesaskan ar manām aplamajām ekspektācijām par vārda brīvību.