Vācieši (tāpat kā krievi, žīdi, poļi, čigāni) dažādu iemeslu dēļ ir izslēgti no nacionālā diskursa reprezentācijām, gan tolaik, tā arī šodien, par to nav runas, paši vainīgi, viņiem latviešu valstiskums taču bija un pārsvarā arī joprojām ir pie vienas vietas.
Jā, latviešu lauki iedzīvotāji 19.gs otrā pusē ir noslāņojušies, kā raksti, ir muižas kalpi, amatnieki (kuri dažbrīd tiešām vienlaikus bija zemnieki), uzpircēji-tirgotāji-bodnieki, vienkārši kalpi, bezzemnieki-vaļenieki un ir, protams, zemnieki. Vai tiešām ir tik grūti saprast, kāpēc no visām minētajām grupām tieši zemnieks-saimnieks tika izvēlēts kā galvenais tēls (nemaz nerunājot par skaitlisko vairākumu, uz sitienu procentus nevaru pateikt, nesenāk gan esmu lasījis igauņu ciparus, un tur tiešām ir runa par 80-85% lauku iedzīvotājiem, dažādu formu zemniekiem, labi, LV ir vairāk industrijas un Rīga, bet tas tik un tā kopainu 19.gs līdz pēdējai desmitgadei radikāli nemaina)? Oikos ir gan māja, gan dzīvesveids, gan saimniekošana, gan politiskās patstāvības pamats. Ideāls visiem vēl līdz nesenam laikam taču ir par savu kaktiņu, stūrīti zemes, nevis savām biržas akcijām kādā rūpnieciskajā nodibinājumā. Latvijas valsts dibināšanā un pirmajos gados galvenais un bezmaz vai izšķirīgais faktors taču ir tieši agrārais jautājums.

Šobrīd pārstāvēti gan ir dažādi tautastērpi - no padomju sintēzēm, 18.gs. vidzemniekiem, 19. gs. visādiem līdz pat lībiešu-latgaļu rekonstrukcijām no 12-13. gs. Jā, starpkaru perioda reprezentatīvajās fotogrāfijās gan dominē 19.gs. tērpi. Kāpēc tieši tas brīdis? Jo ne velti tieši tas bija arī pēdējais brīdis pirms modernizācijas izraisītas aizmiršanas, kad vēl Barontēvs u.c. paspēja šo to pierakstīt no "tautas mutvārdu garamantām". Britiem arī apsēstība ar ainavas iekonservēšanu ir tieši industrializācijas pašā trakumā. Tāpēc idealizētā angļu ainava ir 18. gs. otrās puses pastorāle, nevis Velsas kalnraču ielejas ar apkvēpušiem dūmeņiem un tumšām debesīm.