Starp citu, tas arī ir vienīgais iemesls, kāpēc interesējos par šo tēmu – argumentācijas neloģiskums, balstīšanās uz emocijām un totāla neorientēšanās etoloģijā. Pats cirks kā kultūras fenomens mani absolūti neinteresē, ar vai bez dzīvniekiem (manis pēc cirks varētu vispār izgaist, nepamanītu).

Pie tam gadījums ir visai simtomātisks. Cirks vēsturiski ir pārdzīvojis milzumu izmaiņu: sākotnēji tā bija tikai kropļu parāde, bet kad publikā zuda interese par kropļiem, tad tos nomainīja dresēti dzīvnieki. Kad publikai zuda interese par dzīvniekiem, un tos uzturēt kļuva ekonomiski neizdevīgi, tad tos nomainīja akrobātu gaismas šovi. Tb vienmēr viss ritējis pēc principa "kāds pieprasījums, tāds piedāvājums". Un tad piepeši virknē pusautoritāro valstu (kas ir demokrātiskas uz papīra, bet pavalstnieki vēl dzīvo autoritārisma ilgās) sākas aizliegumi. Ar moto, ka tumsonīgo tautu jāaudzina. Interesanti šķiet, ka tā "attīstītākā" cilvēces daļa koncentrējusies tieši šādu marginālo zemju lokā. :)