Tā jau tas ir, protams. Bet es domāju par to praktisko labumu. Šķiet, nemācīšanās no pagātnes un šo zināšanu neizmantošana nav arī to vaina, kam tā nešķiet apgūšanas vērta. Cilvēki vairāk vai mazāk zina vēsturi, bet tas viņus nepasargā no kļūdu atkārtošanas. Man šķiet, cilvēki vienkārši ir tādi. Kaut ko būtisku cilvēks spēj mainīt tikai no personiskas un emocionālas pieredzes, kura par pagātni ir ierobežota. Un arī tad ne vienmēr. Nemaz nerunājot par tiem, kuri lieliski pārzina vēsturi, bet kuriem pagātnes negatīvie scenāriji ir izdevīgi.