Es vairāk aizdomājos par tām klišejām, kas sēž aš kaulu smadzenēs. Jo ne jau nu šitā mūvija veidotāji aplam oriģināli. Ja, piemēram, uzņemtu filmu par vīriešiem superempātiķiem/labsiržiem, tad viņiem scenārists un režisors piešķirtu tās īpašības, ko tradicionāli uzskata par "sievišķām" (kaut mēs labi zinām, ka nav negantākas būtnes par aizvainotu un niknu meitieti, no kuras pat mahairodi bēg). Kaut kā ierobežots tas pozitīvo īpašību krājumiņš.