Latvijas Republikas Saeima ar 2005. gada 15. decembra likumu pieņēma grozījumu Satversmes 110. pantā (stājās spēkā 2006. gada 17. janvārī), ka „Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti (..)”, tādējādi konstitucionāli nostiprinot, kas Latvijā tiek saprasts ar jēdzienu „laulība”, un nekas cits.

Savukārt ģimenes jēdziens neattiecas tikai uz laulību – tas izriet gan no Eiropas Cilvēktiesību tiesas, gan Latvijas Republikas Satversmes tiesas judikatūras. Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija par ģimeni atzīst personas, kurām ir radnieciska saikne un/vai cieša sociāla saikne, tātad ne tikai de jure, bet arī de facto ģimenes. Interpretējot jēdzienu "ģimenes dzīve", prioritāra ir sociālā un bioloģiskā realitāte. Jēdziens "ģimenes dzīve" tiek attiecināts gan uz attiecībām starp asinsradiniekiem, gan arī uz attiecībām starp citām personām, ja faktiskie apstākļi liecina par ģimeniskām attiecībām (kopdzīve un saimniecība). Tb lai kā tev šķistu anomāli, ka bārenis un vecvecāki (vai krustvecāki) kopā ir ģimene, ka vientuļā māte (tēvs) ar bērniem kopā ir ģimene (45% bērnu LR dzimst ārlaulībā), juridiski tā tas ir, un šīm ģimenēm nav nekāda sakara ar laulības institūtu.

Tb kā parasti, tev ir viedoklis, neiedziļinoties tēmā. Tāpēc tad nebrīnies, ka tie, kas mazliet labāk orientējas, pat neatbild uz šādiem komentāriem, jo neuzskata sava laika tērēšanu par tā vērtu (es šobrīd ierakstu atbildi tikai tāpēc, ka esmu apslimis un svarīgākām nodarbēm nevaru pievērsties).