Kaut kā viss raksts kopā uzrakstīts kā horoskopi, kur katrs var atlasīt kaut ko sev atbilstošu un kaut ko, kam nevar piekrist.
Es esmu nomads un par to jūtos priecīga, kaut arī apzinos savas saknes. Man nepiemīt (ceru) domāšana, ka letvieši ir ideāli jebkādā ziņā, bet tāpat neticu, ka tas piemīt jebkurai citai tautai.
Lielā tautu staigāšana, cik atceros no vēstures, nebija mierīgs process, kur ļautiņi vienkārši izdomāja tāpat pārvietototies, tas radīja pietiekami daudz problēmu un raižu.
Nē man nav bail par kristīgo vai latviešu vērtību pazaudēšanu, man ir bail par tās brīvības pazaudēšanu ko esam ieguvuši ne tik viegli kā gribētos. Esmu dzīvojusi arī tādās vietās kā Irāna un Dubai, nē es negribu lai pasaule būtu šāda.
Es esmu latviete un to apzinos, ja es ārzemēs esot runāju un stāstu par mums es cenšos stāstīt labo, apzinoties arī slikto.
Varbūt es ārēji izklausos pēc sludinātājas...