Runātājs, visticamāk, par to nenojauš, ka vai nu viņš citē klasiķi, vai klasiķis viņu. Lai gan ej nu tu sazini. Visai bieži gadās, ka kaut kad sensenis lasītais un veiksmīgi aizmirstais kādā situācijā uzpeld apsziņā kā paša doma.