Man patiesi grūti spriest, jo neesmu interesējies. Nelaiķe doc. Leinasāre (kuras lekcijas īsu pārstāstu ieliku te - šķirojot ārā metamos papīrus, atradu vecus pierakstus) pieturējās pie pozīcijas, ka kā pozitīvais faktors nostrādājis Šeremetjevs. Proti, viņš ne sevišķi interesējies par saviem īpašumiem Livonijā, ielicis muižām pārvaldniekus (t.s. muižkungus) un gaidījis ikgadējo ienākumu. Savukārt muižkungus interesēja tikai gūt noteikto peļņas procentu, bet neplēsties, lai būtu vairāk (jo algu jau par to npalielinās). Un arī zemnieku sadzīve viņus neesot interesējusi. Līdz ar to Šeremetjeva muižās zemniekiem bijusi daudz brīvāka dzīve: ja esi nokārtojis klaušas un nodevas, tad stāvi kaut uz galvas - vari pat braukt, neprasot īpašu rakstisku atļauju, uz kaimiņu pagastiem ko pārdot vai pirkt.

Citās muižās (arī tajos apvidos Vidzemes augstienē, kur apstākļi lauksaimniecībai identiski) vietējiem muižniekiem dzīve bijusi daudz vairāk sajūgta ar zemnieku dzīvi, tie daudz vairāk to regulējuši, mācot mājas būvēt un laukus apstrādāt, taču arī ienākumu pa lielam savācot, tb individuālās brīvības un iespējas paust iniciatīvu bijis mazāk. Zemnieks pat uz kaimiņu pagastu bez rakstiskas atļaujas nav varējis doties, tb ne par kādu individuālo rūpalu un šiverēšanos pa tirgiem nebija ne runas.

Kaut kā tā.