Visu var mācīt, ja nav svarīgāku lietu, kur naudu likt, pat izpurkšķināt valsts himnu var mācīt. Mani interesē tikai viens: kas liecina par fundamentālām izmaiņām sabiedrības tikumībā, ja zemes pieaugušajiem iedzīvotāji vairs nav spējīgi atšķirt labu no ļauna un viņiem vairs nevar uzticēt tās mācīšanu saviem bērniem? Un, ja kas tāds noticis, vai maz drīkst šādus ļaudis, kas neatšķir labu no ļauna (un tādi noteikti ir visi, kurus skolā tikumiņu nav mācījuši, izņemot padomju paaudzi, kurai šāda mācība skolā bija), laist pie Saeimas vēlēšanām, nemaz nerunājot par tautas vēlēta prezidenta vēlēšanām?

P.S.
Tā kā man viena no jautrākajām grāmatām, ko palasīt, kad vēlme no sirds pasmieties un pakomentēt, ir atvases sociālo zinību mācību grāmata, tad esmu tikai par šādas tikumības mācīšanas ieviešanu skolā. Jau šobrīd varu prognozēt, ka tā būs viena no uzjautrinošākajām lasāmvielām zemē, kur loģikas mācīšanu skolā nespēj noorganizēt tā vienkāršā iemesla dēļ, ka neviens nav spējīgs izstrādāt mācību programmu un mācīt - atliek tikai tikumība. :)