Toties ir gana normāli nicīgi izteikties par cilvēkiem, kuri par varēm uzspiež savu dzīvesveidu man. Šis puksts kā reizi tapa kā komentārs kādas sirdsšķīstas un labsirdīgas cibiņas žurnī, kura žēlojās, ka nav iespējas visus smēķētājus apšaut. Lūk, kaut kā savas dzives laikā neesmu sastapis nevienu smēķētāju, kurš pārdzivo, ka citi nesmēķē un aizcinātu nesmēķētājus fiziski iznīdēt (jo pats aicinājums jau ir morāls uzbrukums). Savukārt nesmēķētāju aizcinājumus likvidēt smēķētājus redzu vai ik dienu. Tāpēc nepatika pret uzbrukumiem un vēlme norobežoties no verbāli agresīviem īpatņiem ir gluži dabiska. Nu un tas, ka uzbrucēju retorikā nav nekāda teorētiska pamatojuma, tikai klaja demagoģija un no pirksta izzīsti apgalvojumi, savukārt cilvēces intelektuālākā un radošākā daļa ir smēķētāji, piešķir pozīcijai zināmu snobismu kā vienu no aizsargmehānisma paveidiem.